Akadēmiskais centrs
Latvijas Universitātē esmu nostrādājusi ļoti piepildītus trīs gadus un esmu sajūsmā par plašo kolēģu loku un iespēju mijiedarboties. Mēs katrs esam ar kaut ko apdāvināts: viens raksta grāmatas, cits kolekcionē traukus, kāds dejo sporta dejas, cits dodas garos pārgājienos, vēl citi laivo, spēlē vijoli, dzied koros un tā var uzskaitīt daudz. Jo vairāk mēs runājamies, jo vairāk savstarpēji bagātināmies, reizēm mūsu ārpusdarba intereses izrādās radniecīgas un izpaužamas arī darba vidē. Piemēram, pagājušajos Ziemassvētkos LU Mazajā aulā nelielam klausītāju lokam es varēju spēlēt klavieru pavadījumu mūsu kolēģei, kas skaisti dzied.
Bet gadās arī tā, ka ar saviem hobijiem vai tradīcijām mēs ne tikai dalāmies ar darba vidi, bet reizēm pat sanāk mazliet otrādi – kad profesionālās vides paradumi kalpo par pamatu arī kādu ģimenes tradīciju aizsākšanai. Tā ir noticis manā ģimenē.
Kopš sāku vairāk iedziļināties kvalitātes vadības jautājumos, ar kuriem nu jau sanācis strādāt vairāk nekā desmit gadus, to efektivitāti esmu paspējusi pārbaudīt savā dzīvē. Un tieši šis laiks manā personiskajā Deminga aplī (plāno – dari – izvērtē– rīkojies) ir visrosīgākais.
Pati tradīcija aizsākās vienos Ziemassvētkos pēc kāzām. Ņēmām rokā kladi, jo mums abiem no bērnības patīk dažādas kladītes un burtnīcas – mūsdienās rakstīt kladē ir tik maģiski jauki! Sākām ar to, ka palīdzējām viens otram sevi paslavēt, noteikt otra stiprās puses un mūsu iespējas. Vājo pušu nosaukšanu atstājām katram pašam, bet komentējām, ja otrs to vēlējās.
Mēs runājām, par ko mēs jau varam pateikties, par to, kas jau mums ir, kādi paši esam. Un tālāk jau mēģinājām iztēloties mūsu kopējo dzīvi pēc pieciem gadiem, pēc desmit, piefiksējot arī šos pārspriedumus. Šajā sarunu daļā mēs sapņojām gan par katra individuāliem, gan par mūsu kopīgajiem mērķiem. Vēlāk, apskatot pierakstus, gluži kā rēbusā varēja ieraudzīt to, kā mums būtu jārīkojas un ar kādu attieksmi.
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos mūsu ģimenes attīstības stratēģija tika nosvinēta. Nākamos gadus, pienākot Ziemassvētku laikam, mēs tradicionāli “uzmetam aci” mūsu stratēģijai, pārrunājam mūsu gada sasniegumus un to, kāds ir bijis šis gads. Un ar pārsteigumu konstatējam, ka vairāku gadu griezumā lielākā daļa mūsu nosprausto mērķu ir piepildījušies! Piemēram – ģimenes pieaugums, jēgpilnas un dziļākas draudzības attiecības, dzīves vietas paplašināšana, profesionāli sasniegumi, stila uzlabojumi, hobiji, jaunas zināšanas u. c. Un tad pienāk laiks stratēģijai nākamajam periodam. Iespējams jau šogad.
Vai ziniet, kāda ir mūsu ģimenes misija? Sarunās secinājām, mūsu virsmērķis ir būt laimīgiem. To novēlam gan sev, gan Jums!
