Akadēmiskais gads pamatstudiju un augstākā līmeņa studiju programmās ir 40 nedēļu studiju posms, kas dalās rudens un pavasara semestros. Akadēmiskajā gadā ietilpst arī līdz astoņām nedēļām ilgs vasaras semestris, ja studiju programma ir tādu paredzējusi. Tādā gadījumā akadēmiskā gada ilgums ir līdz 48 nedēļām. Akadēmiskā gada plānojumu katram akadēmiskajam gadam apstiprina rektors (skat. akadēmiskā gada plānojumu).

Nodarbības vienotos rektora apstiprinātos nodarbību sākuma laikos notiek saskaņā ar nodarbību sarakstu, ko katram semestrim sagatavo LUIS un ko apstiprina fakultātes dekāns. Nodarbību un pārbaudījumu sarakstu sagatavošanas un publiskošanas kārtību nosaka rektora apstiprināta Nodarbību un pārbaudījumu sarakstu sagatavošanas un publiskošanas kārtība Latvijas Universitātē (LU).

Reģistrēšanās studiju semestrim notiek elektroniski LUIS, izmantojot LU lietotājvārdu un paroli. Paroli var atjaunot Studentu servisā (Raiņa bulv. 19, 125. telpa). Reģistrēšanās jāveic semestra reģistrācijas nedēļas laikā saskaņā ar akadēmisko kalendāru. Ja visas akadēmiskās saistības ir nokārtotas, reģistrēties semestrim var arī pirms reģistrācijas nedēļas. Pavasara semestrī tiesīgi reģistrēties visi studenti, rudens semestrī – tikai tie studenti, kuriem nav akadēmisko parādu vai kuriem kopējais akadēmisko parādu apjoms nepārsniedz sešus kredītpunktus. Studenti, kuriem akadēmisko parādu apjoms pārsniedz sešus kredītpunktus un kuri vēlas turpināt studijas, raksta iesniegumu dekānam.  Šos studentu ar dekāna atļauju semestrim reģistrē lietvedis.

Pēc reģistrēšanās semestrim studenti reģistrējas LUIS izvēles (B un C daļas) studiju kursu apgūšanai. Reģistrācija obligāto (A daļas) kursu apgūšanai notiek automātiski, reģistrējoties semestrim. Tiesības apgūt konkrēto izvēles kursu students var iegūt bez ierobežojumiem vai arī konkursa kārtībā - atbilstoši sekmēm iepriekšējā akadēmiskā gada laikā. Studiju kursiem, kuru apguves tiesības var iegūt konkursa kārtībā, reģistrēšanās notiek divos posmos – pieteikšanās studiju kursu apgūšanai un kursu izvēles apstiprināšana. Reģistrēšanās studiju kursu apgūšanai notiek saskaņā ar LU Senāta apstiprinātu Kārtību, kādā notiek reģistrēšanās studiju semestrim un studiju kursu apgūšanai LU.

Obligāto (programmas A daļa) studiju kursu apguvei reģistrēšanās notiek automātiski pēc reģistrācijas studiju semestrim. Studiju programmas izvēles daļas (B un C daļas) studiju kursu apgūšanai studējošie reģistrējas personiski LU Informatīvajā sistēmā (LUIS):

  • savas studiju programmas izvēles daļas (B daļas) studiju kursiem – reģistrācijas nedēļas un semestra 1. nedēļas laikā LUIS;
  • Studentu servisa pārziņā esošajiem un fakultātes piedāvātajiem brīvās izvēles daļas (C daļas) studiju kursiem – reģistrācijas nedēļas un semestra 1. nedēļas laikā LUIS;
  • uz brīvajām studiju vietām citu studiju programmu studiju kursos – semestra 2. nedēļas laikā pie konkrētās studiju programmas lietvedes.
  • Tiesības apgūt konkrēto izvēles kursu studējošais var iegūt bez ierobežojumiem vai arī konkursa kārtībā:
    • ja vietu skaits studiju kursā ir neierobežots un fakultāte nav noteikusi papildu prasības reģistrācijai, studējošais iegūst tiesības apgūt šo kursu, reģistrējoties LUIS;
    • ja vietu skaits studiju kursā ir ierobežots vai arī fakultāte ir noteikusi papildu prasības, reģistrācija notiek divos posmos: piesakoties un reģistrējoties konkursa kārtībā.

Kursiem, kuriem ir ierobežots vietu skaits, studējošie piesakās līdz reģistrācijas nedēļas beigām. Šajā laikā studējošajiem ir tiesības mainīt izvēlētos studiju kursus. Semestra 1. nedēļas pirmo triju dienu laikā studējošie LUIS pārbauda konkursa rezultātus un reģistrējas kursa apguvei. Studējošiem, kuri nav reģistrējušies kursa apguvei, līdz 1. nedēļas trešās darba dienas beigām pieteikšanās automātiski tiek anulēta. Semestra 1. nedēļas pēdējo četru dienu laikā (ceturtdiena-svētdiena) studējošajiem ir tiesības rindas kārtībā reģistrēties uz brīvajām vietām šajos kursos.

Reģistrējoties studiju kursa apguvei, students apņemas izpildīt kursa programmā paredzētās prasības. To neizpildes gadījumā studentam tiek fiksēts akadēmiskais parāds. Studenta apgūto studiju kursu kopējais apjoms nedrīkst pārsniegt programmā plānoto. Par papildus apgūtajiem studiju kursiem ir jāmaksā saskaņā ar maksas pakalpojumu izcenojumiem.

Brīvās izvēles kursus (C daļa) var apgūt arī citās augstskolās. Reģistrācijas kārtību kursu apguvei klausītāja statusā konkrētā augstskolā nosaka LU un konkrētās augstskolas sadarbības līgums.

Maksa par kursu apguvi citā augstskolā tiek segta no LU finanšu līdzekļiem, ja studējošais tā izvēli ir saskaņojis ar studiju programmas direktoru un kursa apguve nav iespējama LU; citos gadījumos tā jāsedz no personīgiem līdzekļiem. 

Sadarbības līgumi par studentu apmaiņu noslēgti ar Rīgas Tehnisko universitāti, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Rīgas Juridisko augstskolu un Rīgas Stradiņa universitāti (Kultūras un sociālā antropoloģijas studijas), Ekonomikas un kultūras augstskolu.

Students var saņemt docētāja individuālas konsultācijas saskaņā ar katedras vai nodaļas vadītāja apstiprināto grafiku, ar ko var iepazīties fakultātes telpās vai fakultātes mājaslapā. Pirms konsultācijas studentam jāpārliecinās, vai nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās. 

Students ir tiesīgs veidot individuālo studiju plānu, atšķirīgu no studiju programmā piedāvātā, saskaņā ar Noteikumiem par individuālo plānu, ievērojot studiju kursu apguves priekšnoteikumus, kas noteikti kursa aprakstā. Individuālo studiju plānu atļauts veidot, sākot ar otro studiju semestri. LU individuālo studiju plānu piemēro izvēloties individuālu - lēnāku studiju tempu vai individuālo studiju moduļu izveidei studiju programmas ierobežotās izvēles (B) daļā saskaņā ar LU Studiju programmu nolikumu. Individuālo studiju plānu saskaņo ar studiju programmas direktoru. Studenti, kuri izvēlējušies lēnāku studiju tempu, slēdz papildvienošanos - pielikumu studiju līgumam un maksā par apgūtajiem studiju kursiem atbilstoši izvēlēto studiju kursu apjomam un maksas pakalpojumu izcenojumam atbilstošajā akadēmiskajā gadā. Šajā gadījumā kopējā maksa par studijām pārsniedz normatīvajā laikā noteikto maksu. Studējošajiem, kuri veido individuālus studiju moduļus, maksa ir noteikta studiju līgumā.

Students ir tiesīgs uz laiku pārtraukt studijas (izmantot akadēmisko atvaļinājumu), saglabājot studējošā statusu. Studiju pārtraukšanas kārtību reglamentē LU Senāta apstiprināta Studiju pārtraukšanas kārtība LU.

Lai noformētu studiju pārtraukumu, students līdz semestra reģistrācijas nedēļas beigām iesniedz dekānam vai viņa pilnvarotai personai rakstveida iesniegumu. Studiju pārtraukumu grūtniecības un dzemdību, bērna kopšanas atvaļinājuma vai slimības dēļ var pieprasīt arī semestra laikā. Studiju pārtraukuma ilgums – divi semestri. Kopējais studiju pārtraukuma ilgums doktora un rezidentūras programmās studējošajiem nedrīkst pārsniegt divus gadus. Studiju pārtraukuma laikā studiju maksa nav jāmaksā, un students nesaņem stipendiju.

Lai turpinātu studijas pēc studiju pārtraukuma, students reģistrācijas nedēļas laikā reģistrējas atbilstoši semestra studijām un studiju kursu apguvei un slēdz papildvienošanos pie Līguma par studijām Latvijas Universitātē par izmaiņām studiju maksā un maksājumu grafikā, ja studijas tiek finansētas no juridisko vai fizisko personu līdzekļiem. Pēc studiju pārtraukuma studentam saglabājas iepriekšējais finansējuma avots. Ja studijas finansētas no juridisko vai fizisko personu līdzekļiem, pēc studiju pārtraukuma, jāmaksā studiju maksa, kāda noteikta attiecīgajā semestrī studējošajiem. Ja studiju pārtraukuma laikā ir notikušas izmaiņas studiju programmā, studējošais turpina studijas atbilstoši aktualizētās studiju programmas prasībām. Pirms studiju pārtraukuma apgūto studiju kursu atzīšanu veic LU noteiktā kārtībā.

Students ir tiesīgs mainīt studiju programmu, ja viņš ir apguvis pašreizējās programmas daļu vismaz 40 kredītpunktu apjomā un izvēlētajā studiju programmā ir brīvas vietas. Lai mainītu studiju programmu, students līdz kārtējā semestra reģistrācijas nedēļas pirmajai dienai raksta iesniegumu pašreizējās un jaunās studiju programmas direktoram. Pēc abu studiju programmu direktoru piekrišanas saņemšanas students slēdz līgumu par studijām jaunajā studiju programmā. Studiju programmas maiņa notiek saskaņā ar studiju uzsākšanas kārtībā vēlākos studiju posmos LU noteikto kārtību. Studentam ir jāapgūst jaunajā studiju programmā paredzētie studiju kursi un jānokārto pārbaudījumi (papildu prasības), ja pašreizējā studiju programmā viņš tos nav apguvis vai apguvis mazākā apjomā, nekā to nosaka jaunā studiju programma. Jaunajā studiju programmā paredzētos studiju kursus, kurus students nav apguvis iepriekšējā studiju periodā, viņš var apgūt LU klausītāja statusā.

Studijas LU organizē pilna un nepilna laika studiju formās. Pilna laika studijas ir studiju forma, kurā studentam akadēmiskajā gadā jāsavāc 40 kredītpunkti un ne mazāk kā 40 akadēmiskās stundas nedēļā jāvelta studijām. Nepilna laika studijām atbilst mazāk par 40 kredītpunktiem gadā un mazāk par 40 akadēmiskajām stundām nedēļā. Students ir tiesīgs mainīt pilna laika studiju formu uz nepilna laika studiju formu un otrādi, nemainot studiju programmu, ja viņš ir apguvis programmas daļu vismaz 40 kredītpunktu apjomā un ja ir brīvas studiju vietas. Lai mainītu studiju formu, students raksta iesniegumu fakultātes dekānam un slēdz jaunu līgumu par studijām LU.

Doktorantūra ir studijas doktora programmā ar mērķi iegūt doktora zinātnisko grādu. Studijas doktora programmā notiek saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu „Doktora studijas LU”. Doktora studiju programmās uzņem personas ar iepriekš iegūtu maģistra grādu. Studiju ilgums doktorantūrā ir seši semestri. Doktora zinātniskā grāda iegūšanai studiju noslēgumā ir jāizstrādā un jāaizstāv promocijas darbs.

Doktora un maģistra studiju programmās studējošie var iesaistīties LU Doktorantūras skolu darbā. Doktorantūras skolās piedalās vismaz divas doktora programmas, tādejādi sniedzot iesaistītajiem studentiem plašas zinātniskās sadarbības iespējas.

Rezidentūra ir studijas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā „Medicīna” ārsta speciālista kvalifikācijas iegūšanai. Rezidentūras programmā uzņem personas, kuras ir apguvušas sešgadīgu otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu „Ārstniecība” un  ieguvušas ārsta grādu. Studiju ilgums rezidentūras studiju programmā ir divi līdz seši gadi atkarībā no izvēlētās specialitātes.

Eksmatrikulācija ir studenta izslēgšana no studējošā saraksta. Eksmatrikulāciju reglamentē Augstskolu likuma 49. pants. Studentu var izslēgt no studējošo saraksta, ja:

  • students pats to vēlas;
  • students ir izpildījis studiju programmas prasības un ieguvis grādu vai kvalifikāciju;
  • students ir izpildījis studiju programmas teorētiskās daļas prasības, bet nav nokārtojis noslēguma pārbaudījumus (Nolikuma par noslēguma pārbaudījumiem LU 5.17., 5.18. punkts);
  • noskaidrojas, ka studenta uzņemšanu ir ietekmējusi maldināšana, kukuļdošana vai cita rīcība, ar kuru pārkāpts pretendentu vienlīdzības princips;
  • students nav izpildījis Studiju līgumā noteiktās prasības.

Studentu eksmatrikulē ar rektora rīkojumu pēc fakultātes dekāna priekšlikuma. Students, kurš pats vēlas tikt eksmatrikulēts, raksta iesniegumu rektoram. Lēmumu par eksmatrikulāciju students var apstrīdēt viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas, iesniedzot iesniegumu LU Senātā.

Maksas pakalpojumu cenrādi iespējams lejupielādēt.

Studiju procesa maksas pakalpojumu izcenojumi 

Dokumenti personām, kuras pārtraukušas studijas vai absolvējušas Latvijas Universitāti:

Ja ir nepieciešams apliecinājums par studiju periodu un/vai nokārtotajiem studiju kursiem Latvijas Universitātē (LU), tad Akadēmisko izziņu var saņemt LU Arhīvā, Raiņa bulvārī 19, 25. telpā, kas ir maksas pakalpojums un tiek izsniegta nedēļas vai trīs (3) dienu laikā.

8.75 EUR  (akadēmiskā izziņa līdz trīs kursiem nedēļas laikā)

11.38 EUR (akadēmiskā izziņa līdz trīs kursiem trīs dienu laikā)

10.95 EUR (akadēmiskā izziņa virs trīs kursiem nedēļas laikā)

14.23 EUR (akadēmiskā izziņa virs trīs kursiem trīs dienu laikā)

  • Noraksti/kopijas

Ja ir nepieciešamas to dokumentu, kuri atrodas studenta personas lietā, norakstus/kopijas, tad jāinteresējas LU Arhīvā, Raiņa bulvārī 19, 25. telpā. Dokumentu norakstu/kopiju apstiprināšana ir maksas pakalpojums.

2.10 EUR (viena dokumenta noraksta/kopijas apstiprināšana)

Ja ir nepieciešams apliecinājums par studiju vai darba periodu LU, tad LU Arhīvā, Raiņa bulvārī 19, 25. telpā, var pasūtīt arhīva izziņu. Arhīva izziņas noformēšana ir maksas pakalpojums. Arhīva izziņas tiek sagatavotas nedēļas vai trīs dienu laikā.

6.60 EUR (arhīva izziņas sagatavošana nedēļas laikā)

8.54 EUR (arhīva izziņas sagatavošana trīs dienu laikā)          

  • Diploma dublikāts

Absolventiem, kuriem nepieciešams diploma dublikāts un kuri LU beiguši sākot ar 1991. gadu, Juridiskā departamenta Dokumentu pārvaldības nodaļā, Raiņa bulvārī 19, 136. telpā jāiesniedz LU rektoram adresēts iesniegums. Dublikāta sagatavošana ir maksas pakalpojums.

20.00 EUR 

Absolventiem, kuri LU beiguši līdz 1991. gadam, apstiprinātus diploma norakstus vai arhīva izziņas izsniedz LU Arhīvā, Raiņa bulvārī 19, 25. telpā. Noraksta apstiprināšana ir maksas pakalpojums.

2.10 EUR (par diploma norakstu vai kopiju)

6.60 EUR (par arhīva izziņu nedēļas laikā)

8.54 EUR (par arhīva izziņu trīs dienu laikā)

  • Diploma pielikums

Pēc pieprasījuma LU izsniedz diploma pielikumu angļu valodā. Iesniegumu iesniegt Studentu servisā, Raiņa bulvārī 19, 125. telpā. Diploma pielikuma oriģināla sagatavošana ir bezmaksas pakalpojums.

Ja ir nepieciešams diploma pielikumu noraksts (absolvēšanas gads sākot ar 2002. vai 2003. gadu) iesniegumu var iesniegt  Studentu servisā, Raiņa bulvārī 19, 125. telpā. Noraksta sagatavošana ir maksas pakalpojums.

2,00 EUR

  • Iepriekšējo izglītību apliecinošie dokumenti

Absolventi, kuri stājoties LU līdz 1993. gadam (līdz 1997.gadam Juridiskās fakultātes studentiem) iesniedza iepriekšējo izglītību apstiprinošu dokumentu, oriģinālus var saņemt LU Arhīvā, Raiņa bulvārī 19, 25. telpā.

Prakse ir studiju programmas sastāvdaļa. Profesionālo studiju programmās prakse ir obligāta. Prakse notiek saskaņā ar rektora apstiprinātu LU studējošo prakses organizēšanas kārtību. Prakses mērķi, uzdevumi, plānojums laikā un vērtēšanas kārtība ir noteikti programmas prakses nolikumā, ar kuru students var iepazīties pie savas programmas lietveža/padomnieka un atbilstošajā studiju kursa aprakstā. Prakses vietu studentam piedāvā fakultātes prakses organizators. Students ir tiesīgs izvēlēties arī citu prakses vietu, kuras atbilstību programmas prasībām izvērtē prakses organizators. Šajā gadījumā starp LU, prakses vietu un studentu slēdz trīspusēju līgumu, kurā paredzēti visu pušu pienākumi un atbildība. Studenta praksi konkrētajā iestādē vada prakses vadītājs – fakultātes pārstāvis un iestādes vadītāja norīkots darbinieks. Prakses noslēgumā students sagatavo un iesniedz prakses atskaiti pēc fakultātes noteiktas formas. Iestādes prakses vadītājs sagatavo atsauksmi (raksturojumu) par studenta darbu prakses laikā iesniegšanai fakultātē. Iestādes vadītāja vērtējums ir rekomendējošs. Prakses aizstāvēšana notiek fakultātes noteiktā kārtībā saskaņā ar fakultātes prakses nolikumu.

Starppārbaudījumi

Lai iegūtu tiesības kārtot studiju kursa noslēguma pārbaudījumu, studējošajam ir jāizpilda studiju kursa aprakstā noteiktais darba apjoms – starppārbaudījumi. Starppārbaudījumu veidi ir: kontroldarbi, praktiskie un laboratorijas darbi, referāti, ziņojumi semināros vai konferencēs u.c. Starppārbaudījumu skaits, izpildes veids un to vērtējuma īpatsvars kopējā kursa vērtējumā ir noteikts kursa aprakstā.

Kursa noslēguma pārbaudījumi

Katra kursa noslēgumā studentam jākārto pārbaudījums atbilstoši studiju kursa aprakstā noteiktajām prasībām. Tiesības piedalīties pārbaudījumā iegūst studenti, kuri ir nokārtojuši semestra akadēmiskās saistības (starppārbaudījumus) un finansiālās saistības saskaņā ar Studiju līgumu. Pārbaudījumi notiek saskaņā ar fakultātes dekāna apstiprinātu pārbaudījumu sarakstu. Ierodoties uz pārbaudījumu, studentam jāņem līdzi studenta apliecība vai cits personu apliecinošs dokuments un pārbaudījumā laikā jāievēro kursa docētāja prasības. Ja students traucē pārbaudījuma norisi vai izmanto neatļautus informācijas avotus, docētājs ir tiesīgs viņu atstādināt no pārbaudījuma kārtošanas. Students, kurš ir ieguvis vērtējumu zemāku par „4” 10 ballu sistēmā, vai nav ieradies uz pārbaudījumu, vai ir atstādināts no pārbaudījuma, ir tiesīgs atkārtot pārbaudījumu, maksājot saskaņā ar LU maksas pakalpojumu izcenojumiem. Pārbaudījumu atļauts kārtot trīs reizes. Trešo reizi pārbaudījums jākārto komisijas klātbūtnē. Students ir tiesīgs iesniegt sūdzību par pārbaudījuma norisi vai vērtējumu. Pārbaudījumu norisi un sūdzību izskatīšanas kārtību reglamentē Senāta apstiprināta Studiju pārbaudījumu organizēšanas kārtība LU.

Individuālie pārbaudījumi

Individuālais pārbaudījums ir studiju kursa noslēguma pārbaudījums, ko students kārto ārpus dekāna apstiprināta pārbaudījumu saraksta. Lai kārtotu individuālo pārbaudījumu, students samaksā attiecīgajā akadēmiskajā gadā noteikto studiju maksu un piesakās pie programmas lietveža. Lietvedis reģistrē studentu LUIS individuālā pārbaudījuma kārtošanai un izsniedz studentam Reģistrācijas apliecinājumu, kurā ir norādīts pārbaudījuma kārtošanas termiņš. Students, uzrādot Reģistrācijas apliecinājumu, vienojas ar docētāju par pārbaudījuma kārtošanas laiku un kārto pārbaudījumu noteiktajā termiņā. Students, kurš nav nokārtojis pārbaudījumu vai nav ieradies uz pārbaudījumu noteiktajā termiņā, reģistrējas atkārtoti pārbaudījuma kārtošanai. Iepriekšējo reģistrāciju studentam ieskaita kā pārbaudījuma kārtošanas reizi. Individuālos pārbaudījumus reglamentē Individuālo pārbaudījumu kārtošanas, rezultātu ievadīšanas un uzskaites kārtība LU.

Noslēguma pārbaudījumi

Lai iegūtu akadēmisko grādu vai profesionālo kvalifikāciju, studiju programmas noslēgumā studentam jākārto noslēguma pārbaudījumi. Noslēguma pārbaudījumi ir: bakalaura gala pārbaudījumi, maģistra gala pārbaudījumi un valsts pārbaudījumi (profesionālo studiju programmām). Noslēguma pārbaudījumu sastāvdaļa ir noslēguma darba (bakalaura darba, maģistra darba, diplomdarba vai kvalifikācijas darba) izstrāde un aizstāvēšana (sk. Prasības noslēguma darbu izstrādei un aizstāvēšanai). Papildus noslēguma darbam studiju programma noslēguma pārbaudījumā var paredzēt teorētisko un praktisko zināšanu pārbaudi – eksāmenu. Noslēguma pārbaudījumu prasības un vērtēšanas kritērijus apstiprina fakultātes dome. Noslēguma pārbaudījumos var piedalīties studenti, kuri ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms noslēguma pārbaudījuma komisijas sēdes ir izpildījuši studiju programmas teorētisko daļu (tajā skaitā programmā paredzētās prakses). Noslēguma pārbaudījumu organizēšanas kārtību reglamentē Nolikums par noslēguma pārbaudījumiem LU.

Studiju kursu akadēmiskā atzīšana

LU atzīst citās Latvijas un ārvalstu augstskolās, kā arī iepriekšējo studiju periodos LU apgūtus studiju kursus saskaņā ar Studiju kursu atzīšanas kārtību LU, ja kursa saturs un apjoms atbilst konkrētās studiju programmas prasībām. Lai veiktu studiju kursu atzīšanu, studentam ir jāaizpilda iesniegums un jāiesniedz savas programmas lietvedim, pievienojot • augstākās mācību iestādes apstiprināta apgūto studiju kursu sekmju izraksta kopiju ar novērtējumu, (uzrādot oriģinālu) un • augstākās mācību iestādes apstiprinātus studiju kursu aprakstus latviešu vai angļu valodā, ja kursi ir apgūti citā augstskolā un to apraksti pilnā apjomā nav pieejami internetā. Studiju programmas direktora lēmumu studentam paziņo rakstiski. Lai garantētu citā augstskolā apgūto studiju kursus atzīšanu pilnā apjomā, tie iepriekš jāsaskaņo ar studiju programmas direktoru. Ja studentu neapmierina studiju programmas direktora lēmums par kursu atzīšanu, viņš ir tiesīgs iesniegt sūdzību LU noteiktā kārtībā.

Akadēmiskie parādi

Akadēmiskie parādi ir studiju programmā plānotie pārbaudījumi, kas nav sekmīgi nokārtoti līdz semestra pēdējai dienai. Students, kuram ir vismaz viens akadēmiskais parāds, ir akadēmiskais parādnieks. Ja parādu kopīgais apjoms pēc pavasara semestra pārsniedz 6 kredītpunktus, students var reģistrēties semestrim tikai ar dekāna atļauju, ja akadēmisko parādu apjoms pārsniedz 10 kredītpunktus, students nav tiesīgs reģistrēties nākamajam studiju semestrim. Šajā gadījumā students paliek uz otru gadu - reģistrējas iepriekšējam studiju semestrim vai arī tiek eksmatrikulēts. Reģistrēšanās kārtību reglamentē LU reģistrēšanās kārtība studiju semestrim un studiju kursu apgūšanai. Par akadēmisko parādu kārtošanu jāmaksā papildus semestra studiju maksai saskaņā ar maksas pakalpojumu izcenojumiem konkrētajam akadēmiskajam gadam.  Akadēmisko parādu kārtošana notiek saskaņā ar Individuālo pārbaudījumu kārtošanas, rezultātu ievadīšanas un uzskaites kārtību LU. Pirms pārbaudījuma jāizpilda nepieciešamās prasības (kontroldarbi, praktiskie darbi, referāti u.t.t.), lai varētu piedalīties pārbaudījumā.

Studiju maksa

Studiju maksu saskaņā ar LU Senāta apstiprināto Studiju finansēšanas kārtību LU nosaka visas studiju programmas apguvei un nemaina visu studiju laiku. Studiju maksu nākamajam akadēmiskajam gadam apstiprina ar LU rīkojumu par studiju maksas lielumu ne vēlāk kā iepriekšējā gada 1. decembrī. Studiju līgumā, ko students pirms imatrikulācijas noslēdz ar LU, ir noteikta studiju maksa, kas viņam jāmaksā par studijām konkrētajā programmā, kā arī maksājumu grafiks.

Studiju maksas atvieglojumi

LU studenti var pretendēt uz šādiem studiju maksas atvieglojumiem: maksājuma grafika izmaiņām – katra semestra pirmā maksājuma termiņa pagarināšanu un studiju maksas samazināšanu.

Lai saņemtu studiju maksas samazinājumu, students iesniedz motivētu iesniegumu fakultātes dekānam, kurš to izvērtē un pieņem lēmumu.  Studiju maksas atvieglojumus un to piemērošanas kārtību reglamentē LU Senāta lēmums Par studiju maksas atvieglojumiem LU, LU rīkojums Par studiju maksas atvieglojumu piemērošanas kārtību LU.

Konkurss uz valsts budžeta finansētajām studiju vietām (rotācija)

Visi LU pilna laika budžeta un maksas studiju vietu studējošie, kas ir nokārtojuši studiju gada akadēmiskās saistības un studē programmās, kurās ir valsts budžeta dotētās studiju vietas, katru gadu piedalās konkursā uz valsts budžeta vietām – rotācijā. Rotācijas rezultātus nosaka sekmes studiju programmas obligātās (A) un ierobežotās izvēles (B) daļas studiju kursos, kas iegūtas iepriekšējā studiju gada rudens un pavasara semestrī. Budžeta studiju vietu skaitu katrā programmā un studiju gadā apstiprina rektors. Konkursa kārtību uz valsts budžeta dotētajām studiju vietām reglamentē LU Senāta apstiprināta Latvijas Universitātes valsts budžeta dotēto studiju vietu konkursa (rotācijas) kārtība. Studentiem ir iespēja pārbaudīt savus rotācijas rezultātus un iesniegt sūdzību dekānam, ja rotācijas norisē ir konstatēti pārkāpumi. Pēc rotācijas visiem studentiem, kuri maina savu studiju finansējuma avotu (no maksas uz budžetu vai otrādi), ir obligāti jāslēdz papildvienošanās Līgumam par studijām. Ja studiju kredīta ņēmējs ir ieguvis tiesības turpināt studijas par valsts budžeta līdzekļiem, viņam uz laiku pārtrauc studiju kredīta izmaksu sakarā ar finansējuma avota maiņu.

Pamācība LUIS lietošanā pieejama šeit

Ar ko atšķiras akadēmiskais gads un studiju gads?

Akadēmiskais gads ir 40 nedēļas ilgs studiju posms divu secīgu kalendāro gadu laikā, kas sākas katra septembra pirmajā pirmdienā.

Studiju gads ir studiju programmas plāna daļa 40 kredītpunktu apjomā, ko numurē pēc kārtas, piemēram 1.studiju gads, 2.studiju gads u.t.t.

 Kas ir semestris?

Akadēmisko gadu sadala divos semestros – rudens un pavasara, piemēram, 2015.gada rudens semestris, 2016.gada pavasara semestris. u.t.t  

Studiju gadu sadala divos semestros 20 kredītpunktu apjomā, ko numurē pēc kārtas, piemēram, 1.semestris, 2.semestris u.t.t.

Kas ir kredītpunkts?

Kredītpunkts ir studijās ieguldītā darba mērs. Viens kredītpunkts atbilst studenta darba 40 stundām (vienai studiju nedēļai). Tas ietver gan kontaktstundas Universitātē (lekcijas, seminārus, laboratorijas darbus, praktiskos darbus), gan studenta patstāvīgo darbu.

Kur var saņemt izziņu par studijām LU?

LU izziņu par studijām var saņemt Studentu servisā Raiņa bulvārī 19 pirmajā stāvā 125. kabinetā.

Kur interesēties par ERASMUS iespējām fakultātē?

Par ERASMUS iespējām vispirms ir jājautā  fakultātes starptautiskās sadarbības koordinatoram

Kas ir stipendijas?

Stipendijas ir finansiāls atbalsts studējošajiem. LU var iegūt dažāda veida stipendijas, piemēram, valsts stipendijas, kuras piešķir par izcilām sekmēm, vai mecenātu stipendijas. Sīkāka informācija LU portālā

Kā pagarināt E-talonu, izmantojot  LUIS?

Rīgas sabiedriskā transporta E-talonu ir iespējams pagarināt, izmantojot LU Informācijas sistēmu (luis.lv),  studiju semestra sākumā ielogojoties tajā ar savu studenta apliecības numuru un paroli, šāda iespēja parādās kreisās puses izvēlnē.

Kas ir e-studiju vide?

E-studiju vide ir tīmekļa vietne, kurā īsteno daļu no LU studiju procesa. E-studiju vidē īsteno studiju kursus vai to daļas, nodrošinot studentiem nepieciešamos studiju materiālus, komunikāciju ar mācībspēkiem, dažāda veida pārbaudījumu vērtēšanu, vērtējumu reģistrāciju un uzskaiti.

Kas ir LU Studentu padome?

LU Studentu padome (LUSP) ir neatkarīga LU studējošo tiesību un interešu pārstāvības galvenā lēmējinstitūcija. Tās darbības mērķis ir pārstāvēt LU studējošos un aizstāvēt viņu tiesības un intereses, kā arī veicināt izglītības un zinātnes attīstību Latvijā.

Ar ko Studentu padome atšķiras no Fakultātes pašpārvaldes?

Fakultātes studējošo pašpārvalde (FSP) ir pirmā vieta, kur griezties pēc palīdzības. FSP ir labāk informēta par fakultātē notiekošajiem procesiem, līdz ar to var labāk risināt ar fakultātē radušās situācijas. Studentu padome, savukārt, pārstāv visus LU studējošos un viņu  intereses dažādās LU institūcijās.

Kas ir Senāts?

Senāts ir LU personāla izveidota koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē LU darbību. Studējošo intereses LU Senātā pārstāv desmit LU Studentu padomes deleģēti pārstāvji.