Akadēmiskais centrs
Pēc Indriķa Muižnieka iniciatīvas pārbaudes lieta Nr. K30-1499-15/15 uzsākta 2015. gada 2. septembrī, pabeigta 2015. gada 2. novembrī. Tiesas lietā ir 99 lapas. No lietas 21. līdz 67. lapai ir vispārēja informācija par dokumentu pārņemšanu un normām, kas uz konkrēto gadījumu tieši neattiecas. Ievērojot, ka lapām ir otras puses, lietā ir vāki, aploksnes un citas detaļas, publikācijā kopā ir 134 attēlu datnes. Datnes nosaukums ietver norādi uz lapu lietā.
Paskaidrojumi.
* 2015. gada 14. decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina, ka Indriķis Muižnieks nav apzināti vai slepeni sadarbojies ar LPSR Valsts drošības komiteju un nav bijis tās darbinieks vai informators.
* LPSR Valsts drošības komitejas pretizlūkošanas informācijas nodrošinājuma automatizētās sistēmas «DELTA Latvija» fragmentu šajā tiesas lietā nav.
* Publicētajā tiesas lietā aizklāti fizisko personu personas kodi un dzīvesvietas adreses.
* Publicētajā tiesas lietā aizklātas lietas 8. un 9. lapas, kurās atrodas Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošie LPSR Valsts drošības komitejas 2. daļas 2. nodaļas štata darbinieku saraksti, kuriem tiešas nav saistības ar šo lietu un par kuriem 12. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija eksplicīti lēma, ka šādi saraksti nav publiskojami, neiekļaujot tos grozījumos likumā Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu.
* Publicētajā tiesas lietā minētais LPSR Valsts drošības komitejas štata darbinieks Voldemārs-Vladimirs Trofimovs (1948) minēts LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas pētījumos par PSRS Valsts ārzemju tūrisma komitejas Rīgas apvienību («Intūrists»), ko veikusi Marta Starostina (skatīt šeit), publicētajā tiesas lietā minētais Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes 1. daļas vadītājs Stahijs Sproģis (1907-1988) minēts LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas pētījumos par P. Stučkas Latvijas Valsts universitāti, ko veikuši Kristīne Jarinovska un Uldis Krēsliņš (skatīt šeit).
* Publicētajā tiesas lietā minētais LPSR Valsts drošības komitejas štata darbinieks Rubiks, kas aizpildījis personas vai darba lietas uzskaites alfabētisko kartīti, nav Alfrēds Rubiks (1935), Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas sekretārs, bet nesaistīta persona - Jānis Rubiks (1944-1982), kurš esot dienējis LPSR Valsts drošības komitejā no 1973. gada līdz 1977. gadam, Jāņa Rubika dzīves un dienesta datus LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija nav pārbaudījusi, šāda štata darbinieka esība nav nonākusi komisijas izpētes redzeslokā.
* Publicētā tiesas lieta ierosināta uz šāda iesnieguma pamata Latvijas Republikas specializētai vairāknozaru prokuratūrai:
"2015. gada 4. jūnijā iesniedzu Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centram lūgumu pārbaudīt, vai es neesmu reģistrēts kā VDK aģents, 8. jūnijā saņēmu uzziņu, ka 1974. gada 29. maijā par mani noformēta aģenta kartīte (uzziņu pievienoju iesniegumam) pseidonīms "Juris", vervētājs Rubiks. Šajā laikā es studēju Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātē Augu fizioloģijas un mikrobioloģijas katedrā. 1974. gada pavasarī strādāju zinātniskās aparatūras izstādē Rīgas sporta pilī, tulkoju angļu-latviešu-krievu valodās angļu firmas stendā, kur bija eksponēti īsa laika sprīžu pikosekunžu impulsu ģeneratori. Pieļauju, ka šo izstādi apkalpoja un uzraudzīja VDK aģenti. LVU man ir bijuši kontakti ar 1. daļu, kuru vadīja S. Sproģis, jo bez viņa vīzas nebija iespējams noformēt publikācijas un ārzemju braucienus. Atskaites par ārzemju braucieniem [uz Čehoslovākijas Sociālistisko Republiku] parakstīju ar savu uzvārdu. Kontaktējis ar personām, kuras būtu stādījušās priekšā kā VDK aģents ar uzvārdu Rubiks, neesmu. Par trešām personām neesmu sniedzis ziņas. Citā veidā kā vien tā, kā tas bija prasīts tā laika zinātnisko komandējumu pārskatu jomās. Lūdzu ierosināt pārbaudes lietu par manu iespējamo sadarbību ar bijušo LPSR Valsts drošības komiteju. Iesniegumam pievienoju SAB TSDC izziņas Nr. A/P-013 kopiju. 2015. gada 28. jūlijā, Indriķis Muižnieks."
* Prokurors Vilhelms Sausiņš tiesu debatēs norādīja uz savu slēdzienu:
"Valsts drošības komitejas otrās daļas otrā nodaļa nodarbojās ar zinātnisko pretizlūkošanu. Šīs pavēles par cilvēku vervēšanu vai izmantošanu bija atļauts iekļaut darvojošajā aģentūras tīklā bez paraksta paņemšanas, noformējot attiecīgos dokumentus. Bija vajadzīga anketa, autobiogrāfija un citi dokumenti, un šie dokumenti bija pieejami pirmajā daļā. Šajā gadījumā, es pieļauju, ka Jānis Rubiks no pirmās daļas saņēma dokumentus par Muižnieku un aizpildīja aģenta kartīti. Viņam pēc pavēles bija tiesības noformēt un ieslēgt aģentūras tīklā Muižnieku kā aģentu, par ko pat Muižnieks nezināja un nevarēja zināt. Nav atrasts neviens ziņojums, ka būtu aģents ar pseidonīmu "Juris" sniedzis kaut kādu informāciju. Pēc dokumentiem, kādus bija iespējams savākt, ir redzams, ka Muižnieks nav apzināti slepeni sadarbojies ar Valsts drošības komiteju, nav sniedzis nekādus ziņojumus par citām personām. Tāpēc mans viedoklis ir, ka Muižnieks nav sadarbojies ar Valsts drošības komiteju."
* Publicētajā tiesas lietā atrodas dokumenti, kas neattiecas konkrēti uz izskatāmo gadījumi, bet, kas ir kopīga iezīme teju visām sadarbības fakta pārbaudes lietām, tie ir dokumenti, kas saistīti ar LPSR Valsts drošības komitejas dokumentu pārņemšanas procesu un tās normatīvajiem dokumentiem. Ērtības labad norādām, ka šajā lietā tie ir no 21. lapas līdz 67. lapai.
Informāciju sagatavoja,
Elīza Nikola Sveržicka, Publiskās atmiņas centra valdes sekretāre, elektroniskā pasta adrese nikola@lu.lv.
Pašāka informācija,
Indriķis Muižnieks, elektroniskā pasta adrese indrikis.muiznieks@lu.lv, tālrunis +37129480961.