Ar pilnu Artura Žvinkļa 2015. gadā un 2016. gadā izpētīto čekistu LKP CK nomenklatūras kadru lietās rādītāju (čekistu sarakstu) var iepazīties šeit. LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas pētnieka Artura Žvinkļa pētījums. Rakstā apkopotas ziņas par 120 Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) valsts drošības iestāžu vadošiem darbiniekiem,[1] kuru lietas atrodas Latvijas Valsts arhīva (LVA) glabāšanā esošajā Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) Centrālās komitejas (CK) nomenklatūras kadru personu lietu kolekcijā (LVA, PA-15500. f., 1. un 2. apr.), un sagatavots LPSR Iekšlietu tautas komisariāta (IeTK), Valsts drošības tautas komisariāta (VDTK), Valsts drošības ministrijas (VDM), Iekšlietu ministrijas (IeM) un VDK darbinieku LKP CK nomenklatūras lietu rādītājs, kurā ietvertas ziņas par attiecīgā valsts drošības dienesta darbinieka dzimšanas gadu, Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) biedra stāžu, atrašanās laiku valsts drošības dienestā (V. d. d.), augstāko iegūto dienesta pakāpi un amatiem LPSR, ieskaitot arī amatus ārpus valsts drošības iestāžu struktūrām, proti, kas izriet no šā fonda materiāliem. No 120 valsts drošības iestāžu darbiniekiem 67 bija krievi, 39 – latvieši, astoņi ukraiņi, četri ebreji, viens armēnis un viens baltkrievs. Pēc vecāku sociālās izcelšanās 50 bija zemnieki, 18 trūcīgie zemnieki jeb kalpi, 12 vidējie zemnieki, 29 strādnieki, četri kalpotāji, divi amatnieki, pieci sīkpilsoņi, to skaitā divi sīktirgotāji. Sadalījums pēc iegūtās izglītības bija šāds: augstāko izglītību bija ieguvuši 19, nepabeigtu augstāko – 18, vidējo – 57, nepabeigtu vidējo – 13, vēl zemāks izglītības līmenis bija 13 valsts drošības iestāžu vadošiem darbiniekiem.

Kadru atlase darbībai LPSR valsts drošības iestādēs

Kā liecina rakstā aplūkoto lietu dokumenti, kadru izraudzīšanās, mobilizācija un gatavošana darbam Latvijā sākās vēl pirms 1940. gada 17. jūnija okupācijas. Staļiniskajam padomju režīmam atkal bija vajadzīgi latviešu tautības čekisti un tika meklēti 1937. un 1938. gada Lielo teroru pārdzīvojušie. Piemērs tam ir Elmāra Kerres[2] (1896–?) dzīves gājums. Viņa darbība čekā sākās jau 1918. gada augustā Vjatkā [no 1934. gada – Kirova – red. piez.], no 1922. gada novembra līdz 1938. gada februārim Kerre ieņēma dažādus amatus PSRS valsts drošības iestāžu robežapsardzības vienībās. Par tālāko viņš ļoti atklāti rakstīja savā autobiogrāfijā: “1938. gada 28. februārī es tiku atbrīvots no dienesta. [..] Manas atbrīvošanas iemesls bija tas, ka es biju dzimis Latvijā un tur atradās daži man ne visai tuvi radinieki. [..] 1940. gada 9. maijā Ļeņingradas kara apgabalā Politiskā pārvalde mani atkal iesauca aktīvajā dienestā armijā VK(b)P CK un PSRS Iekšlietu tautas komisariāta veidotā grupā darbam Latvijā.” Pēc mēnesi ilgušu speciālu kursu apgūšanas 1940. gada 11. jūnijā Elmāru Kerri grupas sastāvā no Ļeņingradas nosūtīja uz Rīgu vispirms 3. armijas Kara padomes, pēc tam PSRS IeTK operatīvās grupas Latvijā rīcībā.[3] 1940. gada novembrī uz LPSR tika atsūtīts Jānis Vēvers, kurš PSRS valsts drošības dienestā atradās kopš 1922. gada un vadošos operatīvos amatos strādāja no 1925. gada.[4] Līdz ar Augusta Kirhenšteina valdības izveidošanu sākās bijušo Latvijas komunistiskās pagrīdes kustības dalībnieku iesaistīšana darbā valsts drošības iestādēs vēl pirms LPSR valsts varas un pārvaldes struktūras izveidošanas, atsevišķus no viņiem ieceļot vēl pastāvošās Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Politiskās policijas pārvaldes ierēdņu amatos. Tā par Politiskās policijas pārvaldes Daugavpils rajona priekšnieku 1940. gada jūnija beigās kļuva vēlākais LPSR iekšlietu tautas komisārs un valsts drošības ministrs Alfons Noviks, kurš par pretvalstisko darbību Latvijas Republikā tika arestēts 1933. gadā un notiesāts uz astoņiem gadiem spaidu darbos, bet 1938. gada 18. novembrī amnestēts.[5] Arī Josifs Trukšāns,[6] kurš no 1932. gada septembra bija LKP biedrs un, pēc paša kadru uzskaites anketā un autobiogrāfijā sniegtajām ziņām, no 1933. gada aprīļa līdz oktobrim ieņēmis algotu LKP Latgales apgabala komitejas sekretāra amatu, 1933. gada oktobrī nonāca apcietinājumā un saņēma astoņu gadu sodu spaidu darbos un no tālākas soda izciešanas, tāpat kā Alfons Noviks, tika atbrīvots 1938. gada novembrī. 1940. gada jūnija beigās Trukšāns kļuva par Politiskās policijas pārvaldes Rēzeknes rajona priekšnieku.[7] Vēl ilgāks pagrīdes komunista stāžs bija Jēkabam Šalmam.[8] Viņš par nelegālās LKP biedru kļuva 1929. gada augustā, no 1930. gada augusta līdz 1932. gada decembrim atradās ieslodzījumā Rīgas Centrālcietumā, otrreiz apcietinājumā nonāca 1934. gada martā, kad par pretvalstisko darbību tika notiesāts ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un atbrīvots pēc soda izciešanas 1936. gada aprīlī. 1940. gada jūnija beigās Šalmu iecēla par Politiskās policijas priekšnieku Liepājā.[9] 1930. gadā nelegālas komunistiski noskaņotas jaunatnes grupas darbībā Ventspilī iesaistījās Pēteris Reinholds.[10] 1933. gada maija beigās kompartija viņu sūtījusi mācīties partijas skolā Maskavā, nelegāli šķērsojot Latvijas un PSRS robežu. Robežas pāriešanas mēģinājums izrādījās neveiksmīgs, 2. jūnijā Reinholdu aizturēja Latvijas robežsargi un nodeva Politiskajai policijai. 1934. gada 4. jūlijā viņu par komunistisko darbību notiesāja ar pieciem gadiem spaidu darbos. Neizciešot visu piespriesto sodu, septiņus mēnešus pirms tā beigām 1938. gada 18. novembrī Reinholdu atbrīvoja no ieslodzījuma. Kā kļuvis par čekistu, Reinholds savā autobiogrāfijā aprakstījis sekojoši: “Pēc 1940. g. 17. jūnija Komunistiskā partija un biedrs Lācis [iekšlietu ministrs] no Tautas valdības uzdeva man organizēt kaujas vienību biedra Lāča rīcībā kaujas uzdevumu izpildīšanai, ja buržuāziskā valdība pretosies.”[11] 1940. gada jūnija beigās Pēteri Reinholdu nosūtīja Politiskās policijas izmeklētāja darbā Rīgā, bet dažus mēnešus vēlāk iecēla par LPSR IeTK Jēkabpils apriņķa daļas priekšnieku. 1940. gada 26. jūnijā par Politiskās policijas izmeklētāju kļuva arī Jezups Bunga,[12] no septembra viņš stājās LPSR IeTK Cēsu apriņķa daļas priekšnieka amatā. Savā kadru anketā Jezups Bunga norādījis, ka no 1930. gada līdz 1934. gadam viņš darbojies Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā, bet 1931. gadā iesaistījies nelegālās komjaunatnes organizācijas darbā, par ko 1935. gada maijā apcietināts un ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu notiesāts ar pieciem gadiem spaidu darbos. Arī viņam nenācās piespriesto sodu izciest pilnībā, Bungu no ieslodzījuma atbrīvoja 1939. gada maijā sakarā ar Kārļa Ulmaņa valdības izsludināto amnestiju, atzīmējot 1934. gada 15. maija valsts apvērsuma piekto gadadienu.[13] Apcietinājumā par komunistisko darbību nonāca arī Ernests Grundmanis,[14] kurš atradās ieslodzījumā Liepājas cietumā no 1929. gada aprīļa līdz 1930. gada janvārim, kad Liepājas apgabaltiesa viņu atbrīvojusi pierādījumu trūkuma dēļ. Pēc atbrīvošanas Grundmanis tika iesaukts obligātajā karadienestā 11. Dobeles kājnieku pulkā, kur veicis pagrīdes darbu karavīru vidū un bijis saistīts ar vēlāko LK(b)P Kuldīgas apriņķa komitejas sekretāru P. Rudzīti. Pēc dienesta armijā viņš strādājis sava tēva saimniecībā Aizputes apriņķī, nelegālo darbību nepārtraucot. 1941. gada sākumā Grundmanis kļuva par LPSR IeTK Aizputes apriņķa daļas operatīvo pilnvaroto.[15] 1929. gada sākumā nelegālā komjaunatnes organizācijas darbā iesaistījās Ivans Vasiļjevs, par ko no 1930. gada 1. maija līdz 1934. gada 15. aprīlim atradās apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā. 1940.–1941. gadā viņš ieņēma LPSR IeTK 3. specdaļas 1. nodaļas grupas priekšnieka palīga amatu.[16] 1937. gada jūnijā ieslodzījumā Daugavpils cietumā uz četriem gadiem nokļuva Kārlis Rozentāls. Līdz 1937. gada maijam viņš bija dzīvojis PSRS, mācījies Gomeļas Mehāniskās mašīnbūves institūtā, kuru gan nepabeidza. Pēc tam neilgu laiku atradies mēbeļu fabrikas direktora amatā, vēlāk bijis Vitebskas pilsētas Finanšu daļas priekšnieka vietnieks, pēc tam Vitebskas apgabala Sirotinskas rajona Finanšu daļas priekšnieks. 1937. gada maija beigās Ļeņingradas kara apgabala speciālā uzdevumā ar Kārkliņa vārdu nelegāli nosūtīts uz Latviju. 1940. gada augustā Rozentāls tika iecelts par LPSR IeTK sekretariāta priekšnieka vietnieku.[17] Īpaši bargs sods par pretvalstisko darbību gaidīja Solomonu Murinu,[18] kurš tika apcietināts 1934. gada 15. oktobrī. Savā autobiogrāfijā Murins norādījis, ka viņš arestēts nodevēja vainas dēļ. Sakarā ar Latvijā pēc 1934. gada 15. maija valsts apvērsuma ieviesto kara stāvokli Murina lieta tika nodota kara tiesai, kuras izbraukuma sesija Daugavpilī 1935. gada 31. janvārī viņam un vēl dažiem par komunistisko un spiegošanas darbību apsūdzētajiem piesprieda nāvessodu pakarot. Jāatzīmē, ka tas bija Ulmaņa valdības īstenots komunistu pagrīdes iebiedēšanas pasākums, ar kara ministra Jāņa Baloža rīkojumu[19] visiem šādi notiesātajiem, arī Murinam, nāves sodu aizstāja ar 15 gadiem spaidu darbos, kas tāpat bija ārkārtīgi bargs sods. Pēc atbrīvošanas no apcietinājuma 1940. gada jūnijā un apmēram mēnesi ilgas atpūtas Murinu nosūtīja darbā LPSR IeTK Daugavpils pilsētas daļas nodaļas priekšnieka amatā.[20] Pārņemot Latvijas Republikas valsts drošības iestādes – Drošības policijas departamenta Politiskās policijas pārvaldi ar tās rajoniem – un veidojot LPSR valsts drošības dienesta struktūras, 1940. gadā vadošos amatos tika virzīti Kominternes iesūtītie un Latvijas komunistiskās pagrīdes darbinieki, kuri par savu darbību bija garāku vai īsāku laiku atradušies ieslodzījumā. PSRS okupācijas režīma represīvo struktūru veidotāji cerēja, ka tieši šīs kategorijas cilvēki būs vismotivētākie savā darbībā un viņus vadīs vēlme atriebties saviem “pāridarītājiem” – Latvijas Politiskās policijas darbiniekiem, aģentiem, tiesnešiem, cietumsargiem un cita veida kontrrevolucionāriem elementiem. Par sakaru uzturēšanu un pagrīdes komunistiskās partijas uzdevumu izpildīšanu no 1925. gada savā autobiogrāfijā norādījis Uno Aleksandrs Rozenšteins,[21] kurš 1941. gada aprīlī tika iecelts LPSR VDTK Valmieras apriņķa daļas priekšnieka amatā.[22] Arī Mihails Farbtuhs atzīmējis, ka, mācoties ģimnāzijā, 1935. gadā iestājies nelegālā komjaunatnes organizācijā un darbojies tajā līdz 1940. gadam.[23] Norāde par dalību pagrīdes komjaunatnes organizācijā no 1934. līdz 1940. gadam atrodama arī Viktora Arbuzova autobiogrāfijā.[24] Vasilijs Kirsanovs savā kadru anketā norādījis, ka līdz 1940. gadam strādājis pagrīdē Rīgā, bijis komunistiskās šūniņas sekretārs.[25] Par savu dalību nelegālās kompartijas darbā Abrenes apriņķī no 1939. gada decembra, galvenokārt nodarbojoties ar komunistiskās literatūras izplatīšanu, kadru anketā un autobiogrāfijā norādījis Ivans Stepanovs, Matveja dēls, IeTK Latvijas dzelzceļa transporta daļas nodaļas izmeklētājs Daugavpilī 1940.–1941. gadā.[26] Uno Aleksandrs Rozenšteins, Mihails Farbtuhs, Viktors Arbuzovs, Vasilijs Kirsanovs un Ivans Stepanovs par nelegālo darbību apcietināti netika. LPSR valsts drošības dienestā tika uzņemti atsevišķi Latvijas Republikas pilsoņi, kuri līdz tam nebija darbojušies komunistiskajā pagrīdē. Tā savu karjeru LPSR IeTK Daugavpils pilsētas daļas 2. nodaļas operatīvā pilnvarotā amatā 1940. gada augustā sāka Ivans Zujāns, bijušais Šoseju un zemesceļu departamenta 6. rajona mehāniķis Rēzeknē.[27] No melnstrādnieka par LPSR IeTK – VDTK pretizlūkošanas daļas operatīvā pilnvarotā palīgu 1940.–1941. gadā kļuva Ādolfs Muižnieks.[28] 1940. gada februārī obligātajā karadienestā iesauktais un tā paša gada augustā par armijas politisko darbinieku ieceltais Vladislavs Svarinskis[29] 1940. gada oktobrī tika iecelts par 183. strēlnieku divīzijas Iekšlietu tautas komisariāta Sevišķās daļas operatīvā pilnvarotā palīgu.[30] 1941. gada maijā LPSR VDTK Abrenes apriņķa daļas priekšnieka amatā iecēla čekistu ar stāžu no Krievijas pilsoņu kara laika latvieti Jāni Maksi Dallīti, kurš neilgi pirms nosūtīšanas uz Latviju bija strādājis par PSRS IeTK 2. specdaļas tulku Maskavā.[31] Par PSRS okupācijas režīma veikto kadru savlaicīgu sagatavošanu darbam Latvijā liecina daži Vasilija Sirovatska dienesta gaitas fakti. Ar VK(b)P Arhangeļskas apgabala komitejas lēmumu 1939. gada septembrī viņu no kokapstrādes uzņēmuma direktora amata nosūtīja mācīties PSRS IeTK Augstākajā skolā Maskavā, pēc kursa pabeigšanas Sirovatski iekļāva PSRS IeTK operatīvajā grupā un 1940. gada septembrī atsūtīja uz Latviju vispirms Rīgas apriņķa daļas vecākā operatīvā pilnvarotā, vēlāk daļas priekšnieka vietnieka amatā.[32] Vēl agrāk – 1938. gada aprīlī – uz piecu mēnešu kursiem tajā pašā PSRS IeTK Augstākajā skolā tika nosūtīts mācīties studijas Visukrainas bibliotēku institūta Harkovā 4. kursā nepabeigušais Viktors Verbovskis, kuru 1940. gadā no PSRS IeTK 1. specdaļas vecākā operatīvā pilnvarotā pienākumu pildīšanas pārcēla LPSR IeTK, vēlāk VDTK 1. specdaļas nodaļas priekšnieka amatā.[33] 1940. gada oktobrī darbā uz Latviju tika atsūtīts PSRS IeTK Valsts drošības pārvaldes vecākais operatīvais pilnvarotais Boriss Doncovs, viņu paaugstinot nodaļas priekšnieka amatā LPSR IeTK, vēlāk VDTK.[34] Otrā pasaules kara beigu posmā un pirmajos pēckara gados LPSR Valsts drošības dienesta darbinieku rindas tika papildinātas no kara laikā Sarkanās armijas latviešu militārajos formējumos dienējušo karavīru vidus. Tā no 1. atsevišķā latviešu strēlnieku rezerves pulka LPSR VDTK operatīvajā grupā 1943. gada septembrī operatīvā pilnvarotā palīga amatā pārcēla Mihailu Saveļjevu.[35] No šīs pašas karaspēka vienības uz LPSR VDTK operatīvās grupas operatīvā sastāva kursiem Pavlovoposadā, Maskavas apgabalā, 1943. gada decembrī nosūtīja nodaļas komandieri Nikolaju Matisonu un ierindnieku Haraldu Balodi.[36] Šajā operatīvajā grupā iekļāva arī vada komandiera palīgu Dmitriju Ivanovu, tāpat nosūtot mācīties jau minētajos kursos.[37] 1946. gadā izmeklētāja darbā LPSR Iekšlietu ministrijas daļā cīņai ar bandītismu tika pārcelts 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas bataljona komandiera vietnieks Trofims Jakušenoks.[38] Tās pašas divīzijas rotas staršina Kārlis Skujiņš 1946. gada jūnijā sāka strādāt par tulku LPSR VDM Cēsu apriņķa daļā.[39] Pēc PSRS VDM Augstākās skolas VDM orgānu vadošā operatīvā sastāva kursu pabeigšanas 1948.–1950. gadā darbā uz LPSR Valsts drošības ministriju daļu priekšnieku amatos atsūtīja vairākus darbiniekus, kuri nekad iepriekš nebija strādājuši čekā. Tā rūpnīcas partorgs Tomskā Georgijs Badamjancs kļuva par LPSR VDM 4. daļas priekšnieku.[40] Ivanu Čalovu iecēla par LPSR VDM Zilupes rajona daļas priekšnieku.[41] Bijušais aviācijas rūpnīcas Ļeņingradā ceha priekšnieks Leonīds Romanovs kļuva par LPSR VDM Saulkrastu rajona daļas priekšnieku.[42] Metalurģijas inženieris Aleksandrs Seļiverstovs pārtapa par LPSR VDM Talsu rajona daļas priekšnieku.[43] VK(b)P Čeļabinskas apgabala komitejas mašīnbūves nodaļas instruktors Dmitrijs Smirnovs pārkvalificējās par LPSR VDM Varakļānu rajona daļas priekšnieku.[44] Harkovas būvniecības detaļu kombināta direktora vietnieks Ivans Susidko kļuva par LPSR VDM Viļānu rajona daļas priekšnieku.[45] VK(b)P Taganrogas pilsētas komitejas kadru nodaļas instruktors Andrejs Voļnovs stājās LPSR VDM Rūjienas rajona daļas priekšnieka amatā.[46] Visiem šo čekistu vadošo kadru kursus beigušajiem bija augstākā vai nepabeigta augstākā izglītība, taču to vidū nebija neviena latvieša vai latviešu valodas pratēja.

LPSR valsts drošības iestāžu darbinieku raksturojumi

LKP CK nomenklatūras personu lietas satur triju veidu attiecīgā darbinieka raksturojumus: partijas komitejas sekretāra parakstītos partijas raksturojumus, iestādes vai struktūrvienības vadītāja sniegtos dienesta raksturojumus un apvienotos partijas komitejas un dienesta vadības partijas un dienesta raksturojumus. Šie raksturojumi daudzos gadījumos satur ziņas par attiecīgo čekas amatpersonu darbību. Piemēram, LK(b)P CK pirmā sekretāra Jāņa Kalnbērziņa parakstītie LPSR valsts drošības ministra Alfona Novika raksturojumi satur būtiskas ziņas ne tikai par pašu raksturojamo, bet arī par Valsts drošības ministriju kopumā. Tā 1946. gada [datums nav norādīts] raksturojumā teikts: “[..] ministrija veikusi lielu darbu republikānisko un vietējo valsts drošības orgānu atjaunošanā un nostiprināšanā. Kontrrevolucionārā bandītiskā pagrīde, kura darbojās Latvijas teritorijā, pamatos ir sagrauta. Atklāts un padarīts nekaitīgs liels skaits diversiju grupu, spiegu, dzimtenes nodevēju un citu padomju iekārtai naidīgu personu. Tomēr ministrijas darbā ir nopietni trūkumi. Ministrija vēl aizvien nav pilnībā nokomplektēta ar kadriem. Valsts drošības orgānu darbinieku vidū ir tikai 23,3 % latviešu. Jauno kadru atlase un sagatavošana norit neapmierinoši. Ministrijas vadība neizrāda pietiekamu prasīgumu pret darbiniekiem, kuri nepaaugstina savu kultūras un politisko līmeni, kamēr tikai ministrijas centrālajā aparātā vien 57,7 % darbinieku ir ar zemāko izglītības līmeni, kas nevar neiespaidot viņu darba kvalitāti.”[47] Ar 1949. gada 8. martu datētajā raksturojumā norādīts sekojošais: “Atklāta un likvidēta vesela rinda lielu nacionālistisku diversiju un teroristisku organizāciju, tādu kā Latviešu pretestības organizācija, kura aptvēra Cēsu, Madonas un Rīgas apriņķus, Latviešu nacionālo partizānu apvienības ar jaunatnes filiāli Latviešu nacionālā jaunatnes organizācija un virkne citu organizāciju un teroristisko bandu. Likvidēta spiegošanas rezidence [tā tekstā – A. Ž.], kuru Latvijas teritorijā izveidojis viens no ārvalstu izlūkdienestiem. VDM veikto pasākumu rezultātā biedra Novika vadībā republikā nav bijušas kaut cik lielas un sevišķi nopietnas kontrrevolucionāras izpausmes. [..] Pēc personīgajām īpašībām biedrs Noviks ir enerģisks, zina un mīl čekista darbu.” Vienlaikus raksturojumā pausta arī kritika: “Biedra Novika trūkums ir tas, ka viņš nepietiekoši velta uzmanību darbinieku audzināšanai un sadzīves apstākļu nokārtošanai. 1948. gadā ministrijā bijuši četri darbinieku pašnāvības gadījumi, kuri nesaņēma pienācīgu politisko vērtējumu un reakciju no VDM partijas organizācijas un personīgi biedra Novika puses.”[48] Vairākos lietās esošajos raksturojumos atrodamas ziņas par attiecīgo čekistu konkrēto darbību. Tā 1945. gada 18. septembrī LPSR valsts drošības tautas komisāra Alfona Novika parakstītajā LPSR VDTK Aizputes apriņķa daļas priekšnieka Jēkaba Šalma atestācijā norādīts: “[..] viņš pareizi organizējot darbu ar aģentūru, personīgi atklājis un arestējis noslēpušos ievērojamu vācu soda akciju dalībnieku un, strādājot piefrontes joslā, parādījis sevi kā drosmīgu un izlēmīgu čekistu.”[49] Vēlāk, 1945. gada 25. novembrī gan sekoja LK(b)P Aizputes apriņķa partijas komitejas sekretāra Matveja Orlova[50] dotais Jēkaba Šalma raksturojums, kurš tam bija visai neglaimojošs: “Politiski biedrs Šalms ir mazizglītots, pie sava politiskā līmeņa paaugstināšanas nestrādā, atrunājoties ar aizņemtību darbā. Biedrs Šalms cenšas daudz strādāt, taču savas politiskās mazizglītotības un pieredzes trūkuma dēļ darbu veic neizlēmīgi, lēni, nepietiekoši izrāda iniciatīvu, reizēm izdara kļūdas darbā: tā Kazdangas pagastā, kur biedrs Šalms bija apriņķa [partijas] komitejas un izpildkomitejas pilnvarotais zemes reformas pareizas veikšanas pārbaudīšanā, ir saglabātas kulaku saimniecības, jo atgrieztā zeme atdota šo pašu kulaku dēliem un meitām.”[51] 1946. gada 8. martā sekoja visai atzinīgs LK(b)P CK sekretāra kadru jautājumos Fjodora Titova[52] sniegtais Jēkaba Šalma raksturojums, kurā viņš uzslavēts par to, ka “VDTK Aizputes apriņķa daļas aparātu esot ievērojami nostiprinājis ar darbaspējīgiem nacionālajiem kadriem, kas sekmējis liela darba paveikšanu apriņķa attīrīšanā no kontrrevolucionārā elementa.”[53] 1946. gada 16. novembrī LPSR valsts drošības ministra vietnieka Jāņa Vēvera parakstītajā atestācijā atzīmēts, ka septembrī īstenotās “aģentūras kombinācijas” rezultātā Jēkabam Šalmam izdevies likvidēt no septiņiem cilvēkiem sastāvošu “bandu”, oktobrī apriņķī likvidēta kontrrevolucionāra jaunatnes organizācija Intercesija 18 cilvēku sastāvā. Kā trūkums norādīts, ka Aizputes apriņķa daļai neesot kvalificētas aģentūras un darbs ar aģentūru esot vājš Šalma nepietiekamā prasīguma dēļ pret viņam padoto daļas personālsastāvu.[54] 1948. gada 12. oktobrī dotajā raksturojumā jau, iepriekšminētais LK(b)P Aizputes apriņķa komitejas sekretārs Orlovs vēlreiz pārmeta Šalmam pārāk mazas uzmanības veltīšanu sava idejiski politiskā līmeņa celšanai un to, ka VDM Aizputes apriņķa daļa vēl aizvien pārāk lēni veicot iedzīvotāju politiskās uzticamības pārbaudi, kā rezultātā PSRS iestādēs bieži turpinot strādāt politiski sveši cilvēki.[55] LPSR VDTK Ludzas apriņķa daļas priekšnieka Fjodora Fedotova partijas un dienesta raksturojumā 1945. gada oktobrī [datums nav norādīts] minēts, ka pareizas vadības dēļ Fedotovam apriņķī izdevies atklāt kontrrevolucionāras nacionālistiskas organizācijas Maija karogs un Latviešu nacionālistu apvienība.[56] LPSR VDTK Rīgas apriņķa daļas priekšnieka Ernesta Āboliņa 1945. gada 23. decembra raksturojumā uzteikta viņa “lielā praktiskā pieredze vadošā operatīvā darbā Rīgas apriņķa attīrīšanā no naidīgiem elementiem, vairāku naidīgu diversantu grupu atklāšana un likvidēšana.”[57] Visai cildinošu LPSR VDM operatīvās daļas priekšnieka vietnieka Jāzepa Bungas raksturojumu 1946. gada 26. oktobrī sniedza viņa tiešais priekšnieks apakšpulkvedis Aleksandrs Mostovojs: “1946. gadā [J. Bungas] vadībā un ar viņa tiešu līdzdalību bija atklāta un likvidēta virkne pretpadomju nacionālistisku un bandītisku formējumu. Veicis lielu darbu slepenā aparāta audzināšanā un kvalifikācijas celšanā. Atsaucīgs pret darbinieku vajadzībām. Sistemātiski izrāda rūpes par darbinieku materiālajiem un sadzīves apstākļiem. Politiski attīstīts. Diendienā strādā pie sava politiskā līmeņa celšanas. Ir operatīvās daļas partijas biroja loceklis. Kulturāls, attiecībās pieklājīgs, bet prasīgs, morāli noturīgs. Kolektīvā bauda pelnītu autoritāti. Paraugs visam daļas kolektīvam.”[58] LPSR valsts drošības tautas komisāra Alfons Novika 1945. gada novembrī parakstītajā LPSR VDTK Jelgavas apriņķa daļas priekšnieka Josufa Trukšāna raksturojumā atzīmēts, ka viņš aktīva darba ar aģentūru rezultātā atklājis un likvidējis divas “bandītiskas organizācijas” vairāk nekā 70 cilvēku kopskaitā.[59] LPSR valsts drošības ministra vietnieka Jāņa Vēvera 1946. gada 26. oktobra LPSR VDM “A” daļas priekšnieka vietnieka Viktora Verbovska raksturojumā uzsvērts, ka viņš veicis lielu darbu kara laikā evakuācijā Čkalovā nonākušo ministrijas operatīvo materiālu izskatīšanā un sistematizācijā, “viņa vadībā un tiešā aktīvā līdzdalībā visi operatīvie materiāli no haosa stāvokļa tika savesti pilnīgā kārtībā, kas deva iespēju operatīvajām daļām pēc Latvijas PSR teritorijas atbrīvošanas ātri izķert atbrīvotajā teritorijā palikušo pretpadomju elementu.”[60] Vēvera 1946. gada 29. oktobra parakstītajā LPSR VDM operatīvās daļas priekšnieka Mostovoja raksturojumā atzīmēts sekojošs veikums: “1945. gada oktobrī likvidēta nacionālistiska organizācija 16 cilvēku sastāvā. Organizāciju likvidējot, izņemti lietiskie pierādījumi – skrejlapas, medikamenti, rāciju baterijas u. c. 1946. gada aprīlī Rīgā atklāta un likvidēta bijušo aizsargu nacionālistiska organizācija, kuru vadīja SD darbinieks. Arestu laikā konfiscētas šautenes, automāti, pistoles, granātas un patronas.”[61] Samērā kritisku darba novērtējumu no Jāņa Vēvera 1946. gada 16. novembrī saņēma LPSR VDM Liepājas pilsētas daļas priekšnieks Kārlis Jaunpetrovičs, kurš “veicis lielu darbu apriņķa attīrīšanā no vācu aģentūras, vācu atbalstītājiem un ielikteņiem, taču nepietiekoši nodarbojas ar kontrrevolucionāro nacionālistisko elementu darbības izstrādēm un ārzemju izlūkdienestu aģentūras atklāšanu, pašlaik šajā [darbības] virzienā viņa rīcībā nav tam nepieciešamās kvalificētās aģentūras, nav nekādu būtisku rādītāju un perspektīvu materiālu. Sakarā ar to biedrs Jaunpetrovičs bija izsaukts uz ministriju un viņam doti norādījumi par šīm ļoti nopietnajām problēmām darbā.”[62] LPSR valsts drošības ministra vietnieka kadru lietās Jefimova 1949. gada 15. janvārī sniegtajā LPSR VDM Tukuma apriņķa daļas priekšnieka Aleksandra Buligina raksturojumā uzsvērts, ka 1948. gadā Buligins aktīvi piedalījies “nacionālistiskās Džoņa bandas likvidācijā, kas darbojusies uz Tukuma un Kuldīgas apriņķa robežas, uzlabojis darbu valsts noziedznieku meklēšanā un apriņķa teritorijā palikušās vācu aģentūras atklāšanā”.[63] Bargu kritiku LK(b)P Limbažu apriņķa komitejas sekretāra Borisa Paškeviča[64] sniegtajā raksturojumā [datējuma nav][65] izpelnījās LPSR VDM Limbažu apriņķa daļas priekšnieks Jevgeņijs Koroļovs: “Biedrs Koroļovs ir mazaktīvs, nepietiekoši veic cīņu ar bandītismu. Savas darbības laikā apriņķī notikušo noziegumu (lauku aktīvista slepkavība, laupīšana utt.) nevienu izmeklēšanu līdz galam nav novedis. Profilaktisko darbu pagastos neveic. Ar padotajiem darbiniekiem strādā vāji, kontaktos ar viņiem rupjš un netaktisks. Biedrs Koroļovs ir LK(b)P Limbažu apriņķa komitejas biroja loceklis, apriņķa partijas organizācijas darbā piedalās vienīgi biroja sēdēs. Pie sava idejiskā līmeņa celšanas strādā maz.”[66] Vienlaikus par aktīvu cīņu ar nacionālajiem partizāniem 1947. gada 15. jūlijā LPSR VDM Ludzas apriņķa daļas priekšnieks Fjodors Fedotovs parakstītajā atestācijā uzslavēja savu vietnieku Pēteri Rumjancevu: “Darba posmā IeM Ludzas apriņķa daļas nodaļas cīņai ar bandītismu priekšnieka amatā biedrs Rumjancevs sevi parādījis pozitīvi, veicis lielu darbu bandītisma likvidācijā apriņķī, tieši vadījis kaujas operācijas, pareizi ieguvis un audzinājis aģentūru, kā rezultātā no 30 bandītiskajām grupām vairākums tika likvidēts ar biedra Rumjanceva līdzdalību. Ar iecelšanu VDM apriņķa daļas priekšnieka vietnieka amatā tāpat parāda sevi darbā pozitīvi. Aģentūras un operatīvā darba metodes zina labi, ātri orientējas situācijā un pareizi risina operatīvos jautājumus, prasīgs pret sevi un padotajiem.”[67] LPSR VDM 2-N daļas priekšnieka vietnieka Vasilija Sirovatska 1948. gada 10. jūnija raksturojumā norādīts, ka viņš “savu darba pieredzi prasmīgi nodod daļas operatīvajam sastāvam, sniedz praktisku palīdzību VDM apriņķu daļu priekšniekiem pareiza darba organizēšanā cīņai ar nacionālistisko pagrīdi, vairākkārtīgi izbrauca uz Talsu, Tukuma, Jēkabpils, Ilūkstes un citiem Latvijas PSR apriņķiem, kur sniedza praktisku palīdzību perifērijas orgānu darbiniekiem.”[68] Čekista Pētera Reinholda raksturojumā atzīmēts, ka “strādājot LPSR VDTK–VDM Talsu apriņķa daļas vecākā operatīvā pilnvarotā amatā no 1945. gada septembra līdz 1946. gada jūnijam, viņš atklājis grupu, kura izdevusi nelegālu pretpadomju žurnālu.”[69] 1948. gada 30. augusta raksturojumā, kad Reinholds jau atradās LPSR VDM Madonas apriņķa daļas priekšnieka amatā, kā viņa nopelns uzsvērts “apriņķa daļas izdarītais lielais darbs organizāciju un iestāžu attīrīšanā no šķiriski svešiem elementiem, iznīcinātāju vienību organizēšanā pagastos, apriņķa padomju un saimniecisko organizāciju apsardzes un drošības nodrošināšanā.”[70] LPSR VDM Viļakas apriņķa daļas priekšnieka Ivana Lavrova raksturojumā atzīmēts, ka 1948. gadā viņa vadībā un tiešā līdzdalībā arestēti 153 cilvēki “bandītiska un cita veida nacionālistiska pretpadomju elementa”.[71] Mihaila Ļivšica 1951. gada 26. janvāra raksturojumā norādīts, ka viņš, atrodoties LPSR VDM 4. daļas priekšnieka amatā, “labi apguvis valsts noziedznieku meklēšanas darbu” un “tieši piedalījies arestu veikšanā.”[72] Par liela darba veikšanu Limbažu apriņķa “attīrīšanā no kontrrevolucionārā un pretpadomju elementa” 1949. gadā, t. i., deportācijas veikšanu tika uzteikts Jurijs Daņilovs.[73] VDM Zilupes rajona daļas priekšnieks Ivana Čalovs dienesta raksturojumā tika uzslavēts par to, ka 1951. gadā ar viņa tiešu līdzdalību bija atklāta un likvidēta pretpadomju pagrīdes jaunatnes grupa.[74] Savukārt LK(b)P Rīgas apgabala komitejas sekretārs Konstantīns Novikovs 1952. gada 14. oktobrī parakstītajā raksturojumā izteica pārmetumus VDM Gaujienas rajona daļas priekšniekam Nikolajam Ksenofontovam, ka “viņš nav organizējis pienācīgu cīņu ar šķiras ienaidniekiem laukos, kuri rīkojuši dedzināšanas nolūkā graut kolhozu iekārtu, 1952. gadā rajonā lielākajā daļā gadījumu ugunsgrēku cēloņi nav atklāti un vainīgie nav atrasti.”[75] LPSR IeM Dundagas rajona daļas vecākā operatīvā pilnvarotā Artūra Liepiņa 1953. gada 23. maija raksturojumā kā viņa trūkumi minēti “maznozīmīgie rezultāti aģentūras un operatīvajā darbā – savervēts viens aģents, arestēti divi cilvēki, nav uzsākta neviena operatīvās uzskaites lieta, tāpat nepieciešams atzīmēt, ka biedrs Liepiņš, būdams ar sešu klašu izglītību, nestrādā pie sava vispārējās izglītības līmeņa celšanas”.[76] Līdzīgi pārmetumi tika izteikti VDM Dundagas rajona daļas priekšnieka Aleksandra Tarakanova 1952. gada 31. novembra [tā dokumentā – A. Ž.] raksturojumā: “Vāji attīstīta valoda, acīmredzot maz uzstājas ar referātiem, maz lasa daiļliteratūru.” Tāpat Tarakanovam pārmests, ka viņš melojis LK(b)P rajona komitejas sekretāram par partijas mācību plāna izpildi: “Biedrs Tarakanovs individuālo mācību plānu nav izpildījis, maz ar sevi strādājis, jaunus konspektus nav sastādījis, bet pārrakstījis vecos, maz izmantojis pirmavotus.”[77] Raksturojot IeM Cēsu rajona daļas priekšnieka Jāņa Kiršteina darbību 1953. gadā, norādīts sekojošais: “Cēsu rajonā pastāv liels piesārņojums ar naidīgiem elementiem, bijušajiem aizsargiem, aktīviem vācu okupācijas soda orgānu atbalstītājiem, kas veic pretpadomju darbību, taču operatīvais darbs vēl aizvien atrodas neapmierinošā stāvoklī. Biedram Kiršteinam nepieciešams enerģiskāk novērst trūkumus darbā.”[78] Arī IeM Maltas rajona daļas priekšniekam Aleksandram Ivančikovam 1953. gadā tika norādīts, ka viņš “vēl nepietiekami neatlaidīgi mobilizē rajona daļas darbinieku kolektīvu cīņai ar bandītismu un nacionālistisko pagrīdi, rajonā vēl pastāv viena banda trīs cilvēku sastāvā un atsevišķi nelegālisti, kuru meklēšana un likvidācija ir aizkavējusies operatīvā sastāva neapmierinošā darba dēļ”.[79] 1953. gada 20. maija VDM–IeM Valmieras rajona vecākā operatīvā pilnvarotā Haralda Baloža dienesta raksturojumā norādīti sekojoši viņa darba rādītāji: “1951.–1952. g. uzsāktas septiņas operatīvās uzskaites lietas – formulāri par pretpadomju elementu; realizētas četras operatīvās uzskaites lietas, veicot šo lietu objektu arestu; kopumā šajā periodā viņš arestējis deviņus valsts noziedzniekus; 1953. gadā atklājis un aizturējis divus nelegālistus, kas slēpušies Valmieras rajona teritorijā.”[80] LPSR IeM Izmeklēšanas daļas 2. nodaļas izmeklētāja Trofima Jakušenoka 1953. gada 20. maija raksturojumā atzīmēts, ka 1952. gada pirmajā pusē viņš sešus mēnešus ārstējies, jo cietis dzīvībai bīstamā avārijā, dienesta pienākumus pildot: “Piedalījies nacionālistiskās bandītiskās pagrīdes aktīvo dalībnieku, kā arī pretpadomju sektantu organizācijas grupu lietu izmeklēšanā, pēc kuras arī ar biedra Jakušenoka piedalīšanos veiktās dokumentācijas tika izdarīti papildus aresti. Atestācijas periodā, strādājot 13 mēnešus, personīgi pabeidzis 14 lietas par 23 cilvēkiem.”[81] IeM Ērgļu rajona daļas vecākā operatīvā pilnvarotā Alberta Luguza raksturojumā uzsvērts, ka viņš labi strādājis ar aģentūru un tā rezultātā 1952. gada novembrī ticis noskaidrots un arestēts “bandīts” Bite.[82] 1953. gada 23. maijā sagatavotajā IeM 2-N daļas operatīvā pilnvarotā Nikolaja Matisona raksturojumā atzīmēts sekojošais: “Virknē republikas rajonu ar biedra Matisona aktīvu dalību tika izstrādāti pasākumi bandītu grupu likvidācijai. Veicot pasākumus attiecībā uz barveža Pokļevinska teroristisko bandu, pats vadīja operācijas, kuru rezultātā banda tika pilnībā likvidēta un biedrs Matisons parādīja sevi kā bezbailīgu, attapīgu un drosmīgu čekistu.”[83] Vienlaikus 1953. gada pavasarī čekistu darbības vērtējumos atsevišķos gadījumos akcentēta latviešu valodas prasmes nozīme. Tā LPSR IeM Cēsu rajona daļas priekšnieka vietnieka Ernesta Ziediņa 1953. gada 16. aprīļa raksturojumā uzsvērts: “Prasmīgi savienojot čekistiskā darba pieredzi ar latviešu valodas un vietējo iedzīvotāju paražu zināšanām, biedrs Ziediņš panācis pozitīvus rezultātus cīņā ar nacionālistisko pagrīdi un tās bruņotajām bandām Cēsu rajonā.”[84] No atsevišķiem valsts drošības iestāžu darbinieku raksturojumiem iespējams iegūt ziņas par viņu konkrētiem darba uzdevumiem. Tā VDK 4. daļas 6. nodaļas priekšnieka vietnieka Jāņa Veļičko 1954. gada 25. decembra raksturojumā norādīts, ka no 1951. gada viņš strādājis pie anonīmo pretpadomju satura dokumentu autoru meklēšanas un “par personīgi sasniegtajiem pozitīvajiem rezultātiem darbā saņēmis apbalvojumus no Latvijas PSR MP Valsts drošības komitejas vadības.”[85] Savukārt VDK 4. daļas 5. nodaļas vecākā operatīvā pilnvarotā Andreja Važnaja 1959. gada 7. maija raksturojumā atzīmēts, ka viņa darba pienākumos ietilpst “naidīga elementa noskaidrošana un atmaskošana reakcionārās luterāņu garīdzniecības un baznīcas kalpotāju vidū”.[86] Arī pēc Valsts drošības komitejas izveidošanas par galveno čekista “produktīva darba” rādītāju tika atzīta cīņa ar nacionālajiem partizāniem (“bandītiem”) un veikto pagrīdes pretestības kustības dalībnieku arestu skaits. Piemēram, VDK pilnvarotā Gaujienas rajonā Mihaila Saveļjeva 1954. gada 1. novembra raksturojumā uzsvērts, ka viņš “mobilizējot tam padotā aparāta pūliņus nacionālistiskās pagrīdes izskaušanā Gaujienas rajonā, spējis atklāt un padarīt nekaitīgus vairāk nekā desmit bandītus”. Vienlaikus šajā raksturojumā Saveļjevam pārmests, ka viņš “vēl nav panācis nacionālistiskās pagrīdes pilnīgu likvidāciju rajonā un nav veicis visus pasākumus šāda nenormāla stāvokļa novēršanai”.[87] Kā VDK pilnvarotā Apes rajona Mihaila Moļjanova veikums bija minēta no Igaunijas teritorijas Apes rajonā ienākušās “bandītu grupas” likvidācija 1955. gada septembrī.[88] VDK pilnvarotais Gulbenes rajonā Viktors Stepanovs 1957. gada 9. augustā VDK priekšsēdētāja Jāņa Vēvera parakstītajā raksturojumā tika uzslavēts, ka “ar viņa tiešu dalību likvidēta virkne bruņotu teroristisku bandu bijušajā Cesvaines un Gulbenes rajonā” un norādīts, ka 1955. gadā pats Stepanovs apšaudē ievainots.[89] Augstu novērtēti VDK pilnvarotā Rūjienas rajonā Ēvalda Bogdanova 1957. gadā veiktie “aģentūras operatīvie pasākumi, kuru rezultātā arestēti divi valsts noziedznieki”.[90] Vēl vairāk pretpadomju elementu bija izdevies atrast VDK pilnvarotā Jēkabpils rajonā Vasilija Šmeļova padotajiem, kuri bija noskaidrojuši 11 valsts noziedznieku dzīvesvietas.[91] Tomēr pēc Josifa Staļina nāves lēnām sāka samazināties represiju apmēri, un valsts drošības iestāžu darbā iezīmējās jaunas tendences, kas guva atspoguļojumu arī čekistu raksturojumos. 1955. gada 15. februārī Jāņa Vēvera parakstītajā raksturojumā kritiku izpelnījās VDK pilnvarotā vietnieks Daugavpils pilsētā un dzelzceļa stacijā Andrejs Voļnovs, jo “1954. gada augustā ar viņa personisko līdzdalību bijusi pieļauta nepareiza rīcība operatīvajā darbā, kas pēc savas būtības aizvainojusi garīdzniecības reliģiskās jūtas, par ko Valsts drošības komitejas vadība viņam aizrādījusi”.[92] VDK vecākais operatīvais pilnvarotais Viktors Arbuzovs no 1954. gada augusta līdz 1955. gada septembrim strādāja par kontrrevolucionāro darbību notiesāto personu arhīva lietu pārskatīšanas komisijā kā konsultants.[93] VDK sāka likt uzsvaru uz tā saucamo profilaktisko darbu. Tā VDK pilnvarotā Gulbenes rajonā Jānis Plotko 1956. gada 24. augusta raksturojumā atzīmēts, ka viņš “veicis nozīmīgu profilaktisko darbu rajona iedzīvotāju vidū, lai novērstu atsevišķu nenoturīgu elementu naidīgas darbības”.[94] Tāpat norādīts, ka arī VDK Priekules rajona aparāts pilnvarotā Ivana Antonova vadībā 1956. gadā “īsā laika posmā veicis nozīmīgu profilaktisko darbu ar personām, kuras agrāk tiesātas par pretpadomju noziegumiem un tagad ieradušās dzīvot Priekules rajonā”.[95] Raksturojot VDK pilnvarotā aparāta Ventspils pilsētā un ostā vecākā operatīvā pilnvarotā Mihaila Šestakova darbību 1961. gadā, uzsvērts, ka viņš “aģentūras darbu savieno ar profilaktiskiem pasākumiem, iesaistot tajā pilsētas sabiedrību”.[96] Vēl viens no čekistu dienesta un kompartijas uzliktiem pienākumiem bija lekciju lasīšana par “modrības pastiprināšanu” uzņēmumos, iestādēs un kolhozos. Norādes par to atrodamas, piemēram, Vasilija Šmeļova, Andreja Voļnova, Dmitrija Ivanova, Mihaila Šestakova un Ivana Antonova raksturojumos.[97]

Apbalvojumi

Rakstā norādīti tikai tie apbalvojumi, kas saņemti par darbību Latvijā vai attiecībā uz Latvijas iedzīvotājiem. Netiek minēti apbalvojumi, kuri saņemti par dalību kaujas operācijās kara laikā vai jubilejas medaļas. Attiecībā uz jubilejas medaļām 30 gadi Padomju armijai un flotei un 40 gadi PSRS Bruņotajiem spēkiem atzīmējams, ka ar tām tika apbalvota lielākā daļa valsts drošības iestāžu darbinieku, kuri attiecīgo apbalvojumu piešķiršanas laikā atradās dienestā. V. Afoņins apbalvots ar 2. un 3. pakāpes medaļām Par nevainojamu dienestu VDK orgānos.[98] H. Balodis 1949. un 1951. gadā par teicamu dienestu apbalvots ar medaļām Par drošsirdību.[99] K. Bešenovs 1951. gada septembrī par dienestu Valsts drošības ministrijas orgānos apbalvots ar medaļu Par kaujas nopelniem.[100] A. Bogačovs 1950. gada 24. jūnijā apbalvots ar LPSR Augstākās Padomes Prezidija (APP) Goda rakstu, 1954. gadā par sekmīgu cīņu pret “bandītismu” saņēmis divas LPSR MP Valsts drošības komitejas priekšsēdētāja pateicības un naudas balvas.[101] Ē. Bogdanovs 1957. gadā par divu valsts noziedznieku arestu saņēmis LPSR MP Valsts drošības komitejas priekšsēdētāja pateicību un naudas balvu.[102] I. Borouhins 1949. gadā par izdienu PSRS armijā un VDM orgānos apbalvots ar medaļu Par kaujas nopelniem, par speciāla valdības uzdevuma izpildi – ar medaļu Par drošsirdību.[103] A. Buligins 1951. gada augustā par izdienu valsts drošības orgānos apbalvots ar medaļu Par kaujas nopelniem, 1959. gada oktobrī – ar Sarkanās Zvaigznes ordeni.[104] J. Bunga 1945. gada maijā par speciālo uzdevumu izpildi apalvots ar 2. pakāpes Tēvijas kara ordeni, 1949. gada 24. augustā par speciāla valdības uzdevuma izpildi – ar Sarkanās Zvaigznes ordeni, 1950. gada 21. jūlijā sakarā ar padomju varas nodibināšanas Latvijā 10. gadadienu – ar Darba Sarkanā karoga ordeni, 1950. gada 24. novembrī par izdienu – ar medaļu Par kaujas nopelniem.[105] J. Daņilovs 1949. gada 24. augustā par sekmīgu valdības uzdevuma izpildi apbalvots ar medaļu Par drošsirdību.[106] M. Daukšta 1958. gadā apbalvots ar 3. pakāpes medaļu Par nevainojamu dienestu, 1960. gadā ar 2. pakāpes medaļu, 1962. gadā ar LPSR APP Goda rakstu.[107] M. Farbtuhs par dienestu 201., 43., 308. latviešu strēlnieku divīzijas un 1. atsevišķā latviešu strēlnieku pulka IeTK sevišķajā daļā un pretizlūkošanas daļās apbalvots ar 1. pakāpes Tēvijas kara ordeni, Sarkanās Zvaigznes ordeni, medaļām Par drošsirdību un Par Maskavas aizstāvēšanu.[108] E. Grundmanis 1945. gada jūnijā par sevišķa valdības uzdevuma izpildi (kontrrevolucionāra elementa un vācu atbalstītāju apcietināšanu) apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni, 1954. gada decembrī par izdienu – ar medaļu Par kaujas nopelniem.[109] A. Guks 1951. gadā apbalvots ar LPSR APP Goda rakstu, 1959. gadā – ar 3. pakāpes medaļu Par nevainojamu dienestu, 1962. gada decembrī saņēmis PSRS VDK darbinieka Goda nozīmi.[110] V. Gusevs 1945. gadā apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni dienesta laikā 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas pretizlūkošanas daļā SMERŠ.[111] N. Gutenko apbalvots ar LPSR APP Goda rakstu.[112] K. Harlamovs 1949. gadā par valdības uzdevuma izpildi apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni, 1950. gadā par nevainojamu dienestu – ar medaļu Par kaujas nopelniem.[113] A. Ivančikovs 1950. gada 20. jūlijā apbalvots ar LPSR APP Goda rakstu, 1951. gada 19. oktobrī – ar medaļu Par kaujas nopelniem.[114] K. Jaunpetrovičs 1949. gada augustā par specuzdevuma izpildi apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni, 1949. gada septembrī par ilggadēju dienestu valsts drošības orgānos – ar Ļeņina ordeni.[115] A. Karabanovs 1961. gadā par divu Amerikas Savienoto Valstu (ASV) spiegu atklāšanu saņēmis PSRS MP VDK priekšsēdētāja pateicību.[116] E. Kerre 1946. gadā par ilggadēju dienestu valsts drošības orgānos apbalvots ar Ļeņina ordeni.[117] V. Kirsanovs 1950. gada 11. jūlijā par PSRS VDM specuzdevuma izpildi apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni, 1951. gadā par izdienu – ar medaļu Par kaujas nopelniem.[118] J. Kiršteins 1949. gadā apbalvots ar medaļu Par drošsirdību, 1958. gadā – ar 3. pakāpes medaļu Par nevainojamu dienestu, 1960. gadā – ar 2. pakāpes medaļu un diviem LPSR APP Goda rakstiem, 1967. gada oktobrī sakarā ar Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 50. gadadienu un panākumiem valsts drošības nodrošināšanā – ar Sarkanā Karoga ordeni.[119] A. Korņejevs 1945. gada 25. jūlijā par specuzdevuma izpildi apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni, 1949. gadā – ar Sarkanās Zvaigznes ordeni, 1950. gadā par izdienu – ar Sarkanās Zvaigznes ordeni, 1945. gada 10. jūnijā – ar medaļu Par kaujas nopelniem, 1946. gada 23. februārī – ar medaļu Par izcilu darbu.[120] J. Koroļovs 1945. gadā par dienestu Baltijas kara apgabala pretizlūkošanas dienestā apbalvots ar 1. pakāpes Tēvijas kara ordeni, 1946. gadā – ar medaļu Par kaujas nopelniem, 1951. gada 1. jūnijā par ilggadēju un nevainojamu dienestu VDM orgānos – ar Sarkanās Zvaigznes ordeni.[121] I. Koteļņikovs 1945. gadā par specuzdevuma izpildi apbalvots ar 2. pakāpes Tēvijas kara ordeni, 1947. gadā – ar Sarkanās Zvaigznes ordeni, 1949. gadā – ar Sarkanās Zvaigznes ordeni un Sarkanā Karoga ordeni.[122] A. Kovaļevskis 1945. gadā apbalvots ar Ļeņina ordeni, diviem Sarkanā Karoga ordeņiem un ordeni Goda Zīme, 1947. un 1948. gadā – ar LPSR APP Goda rakstiem, 1950. gadā – ar Darba Sarkanā Karoga ordeni.[123] V. Larins 1951. gada jūnijā par izdienu apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni.[124] I. Lavrovs 1948. gadā apbalvots ar medaļu Par kaujas nopelniem, 1949. gadā – ar Sarkanās Zvaigznes ordeni.[125] A. Liepiņš 1950. gadā sakarā ar 10. gadadienu kopš padomju varas nodibināšanas Latvijā un sasniegtajiem panākumiem operatīvajā darbā apbalvots ar LPSR APP Goda rakstu.[126] A. Ļašonkovs 1957. gada jūnijā par nelegālista noskaidrošanu un arestu saņēma LPSR VDK priekšsēdētāja pateicību.[127] M. Ļivšics 1948. gadā par izdienu apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni, 1949. gadā par valdības specuzdevuma izpildi – ar 2. pakāpes Tēvijas kara ordeni un medaļu Par kaujas nopelniem.[128] S. Majorovs 1952. gadā par izdienu apbalvots ar medaļu Par kaujas nopelniem.[129] B. Maštakovs 1949. gadā par priekšzīmīgi veiktajām čekistiskajām operācijām apbalvots ar 2. pakāpes Tēvijas kara ordeni, par izdienu – ar Sarkanās Zvaigznes ordeni un medaļu Par kaujas nopelniem, 1954. gada 16. jūlija par vācu izlūkdienesta aģenta “K” noskaidrošanu un arestu saņēmis LPSR VDK priekšsēdētāja pateicību un naudas prēmiju 300 rubļu apmērā.[130] M. Moļjanovs 1955. gadā par izdienu apbalvots ar medaļu Par kaujas nopelniem, 1956. gada aprīlī – “par sasniegumiem LPSR tautas saimniecības, zinātnes un kultūras attīstībā” apbalvots ar ordeni Goda Zīme.[131] N. Matisons 1950. gada 24. novembrī par izdienu apbalvots ar medaļu Par kaujas nopelniem.[132] N. Morozovs 1949. gada 24. augustā par valdības uzdevuma izpildi apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni.[133] Ā. Muižnieks 1945. gada jūnijā apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni, 1949. gada jūlijā – ar medaļu Par drošsirdību, 1952. gada maijā – ar medaļu Par kaujas nopelniem.[134] A. Napoļskis apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni, medaļu Par kaujas nopelniem un 1. pakāpes medaļu Par nevainojamu dienestu.[135] A. Noviks 1946. gada maijā apbalvots ar 1. pakāpes Tēvijas kara ordeni, 1949. gada augustā par sekmīgu valdības specuzdevuma izpildi – ar Sarkanā Karoga ordeni, 1950. gada jūlijā “sakarā ar Latvijas PSR izveidošanas 10. gadadienu un sasniegtajiem panākumiem rūpniecības, lauksaimniecības, zinātnes, kultūras un mākslas attīstībā”  – ar Ļeņina ordeni.[136] I. Obižajevs 1951. gadā par ilggadēju darbu VDM orgānos apbalvots ar medaļu Par kaujas nopelniem.[137] V. Pabauskis 1958. gada februārī apbalvots ar 2. pakāpes medaļu Par nevainojamu dienestu, 1961. gada decembrī – ar 1. pakāpes medaļu, 1950. gada jūlijā un 1962. gada decembrī saņēmis LPSR APP Goda rakstu.[138] A. Palkins 1965. gada septembrī par panākumiem, kas sasniegti “Latvijas PSR tautas saimniecības, zinātnes un kultūras attīstībā” apbalvots ar medaļu Par darba varonību.[139] N. Platais 1949. gada augustā par valdības specuzdevuma sekmīgu izpildi apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni, 1951. gadā – ar Sarkanā Karoga ordeni, 1949. gadā par aktīvu cīņu pret kriminālnoziedzību apbalvots ar ordeni Goda Zīme.[140] D. Ponomarjovs 1945. gada februārī apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni, 1945. gada jūnijā – ar medaļu Par kaujas nopelniem, 1951. gadā – ar Sarkanā Karoga ordeni, 1950. gadā saņēmis Latvijas PSR APP Goda rakstu.[141] V. Purvins 1950. gadā apbalvots ar LPSR APP Goda rakstu.[142] P. Reinholds apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni, diviem Sarkanās Zvaigznes ordeņiem, divām medaļām Par kaujas nopelniem, medaļu Par Maskavas aizstāvēšanu, 1947. gadā par sekmīgu pretpadomju nacionālistisko grupu likvidāciju izteikta LPSR valsts drošības ministra pateicība.[143] L. Rižonkovs 1945. gadā par sevišķa uzdevuma izpildi apbalvots ar 2. pakāpes Tēvijas kara ordeni, 1949. gadā – ar Sarkanās Zvaigznes ordeni un medaļu Par kaujas nopelniem.[144] A. U. Rozenšteins 1948. gadā apbalvots ar medaļu Par kaujas nopelniem, 1949. gadā – ar medaļu Par drošsirdību.[145] K. Rozentāls 1945. gadā apbalvots ar 2. pakāpes Tēvijas kara ordeni, 1949. gadā – ar Sarkanās Zvaigznes ordeni.[146] P. Rumjancevs 1946. gadā par cīņu ar “bandītismu” ar PSRS IeTK pavēli apbalvots ar personisko pulksteni, 1947. gadā saņēmis PSRS iekšlietu ministra pateicību un prēmiju mēnešalgas apmērā.[147] M. Saveļjevs 1949. gadā par valdības uzdevuma izpildi apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni, 1965. gada oktobrī – ar ordeni Goda Zīme, 2. pakāpes medaļu Par nevainojamu dienestu.[148] V. Sirovatskis 1949. gadā par sekmīgu specuzdevuma izpildi apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni, 1950. gadā sakarā ar Padomju Latvijas 10. gadadienu – ar medaļu Par darba varonību, 1950. gadā par izdienu – ar medaļu Par kaujas nopelniem, 1954. gadā – ar Sarkanās Zvaigznes ordeni, 1967. gada decembrī sakarā ar čekas izveidošanas 50. gadadienu – ar Sarkanās Zvaigznes ordeni.[149] K. Skujiņš 1949. gada oktobrī apbalvots ar medaļu Par kaujas nopelniem, par aktīvu cīņu ar “bandītismu” – ar LPSR APP Goda rakstu.[150] B. Smoļins apbalvots ar 3. pakāpes medaļu Par nevainojamu dienestu.[151] V. Spilners 1945. gada jūnijā apbalvots ar 2. pakāpes Tēvijas kara ordeni un medaļu Par kaujas nopelniem, 1955. gada 20. jūlijā saņēmis LPSR APP Goda rakstu.[152] I. Stepanovs 1942. gada februārī apbalvots ar medaļu Par drošsirdību, 1944. gada aprīlī – ar Sarkanās Zvaigznes ordeni, 1945. gada janvārī – ar 2. pakāpes Tēvijas kara ordeni.[153] V. Stepanovs 1967. gada oktobrī apbalvots ar medaļu Par kaujas nopelniem, ar 2. un 3. pakāpes medaļu Par nevainojamu dienestu, 1956. gadā izteikta PSRS MP VDK pateicība un izsniegta naudas balva mēnešalgas apmērā “par sekmīgu darbu bandītisma likvidācijā”.[154] F. Straube-Strauss 1956. gadā ar PSRS MP VDK pavēli apbalvots ar personisko pulksteni “par bandītisma likvidāciju”.[155] V. Svarinskis 1943. gadā apbalvots ar medaļu Par kaujas nopelniem, 1944. gadā – ar Sarkanās Zvaigznes ordeni un medaļu Par drošsirdību, 1950. gadā – ar medaļu Par kaujas nopelniem, 1958. gadā – ar 2. pakāpes medaļu Par nevainojamu dienestu, 1955. gadā saņēmis LPSR APP Goda rakstu, 1967. gada oktobrī apbalvots ar ordeni Goda Zīme.[156] J. Šalms 1945. gada jūnijā par labu darbu valsts drošības orgānos apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni un medaļu Par izcilu darbu Lielā Tēvijas kara laikā 1941.–1945. g., 1947. gada aprīlī saņēmis LPSR APP Goda rakstu, 1949. gada augustā par sekmīgu valdības specuzdevuma izpildi apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni.[157] M. Šestakovs apbalvots ar 2. pakāpes medaļu Par nevainojamu dienestu.[158] V. Šmeļovs apbalvots ar 1. pakāpes medaļu Par nevainojamu dienestu.[159] F. Tabors apbalvots ar 3., 2. un 1. pakāpes medaļu Par nevainojamu dienestu.[160] P. Terehovs apbalvots ar LPSR APP Goda rakstu, 1953. un 1955. gadā LPSR valsts drošības iestāžu vadība viņam izteica pateicību par veikto darbu pretpadomju elementu atmaskošanā Pļaviņu rajonā.[161] I. Trofimovs apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni par ilggadēju un teicamu dienestu armijā un VDM orgānos un 1. pakāpes Tēvijas kara ordeni par valdības uzdevuma izpildi.[162] J. Trukšāns 1945. gadā apbalvots ar 1. pakāpes Tēvijas kara ordeni, 1949. gadā – ar Sarkanās Zvaigznes ordeni, 1953. gadā – ar medaļu Par kaujas nopelniem un 1958. gadā – ar medaļu Par nevainojamu dienestu.[163] A. Tverdohļebenko 1945. gadā apbalvots ar 2. pakāpes Tēvijas kara ordeni, 1947. gadā – ar medaļu Par izcilu darbu Lielā Tēvijas kara laikā 1941.–1945. g., 1949. gadā par specuzdevuma izpildi – ar Sarkanās Zvaigznes ordeni un medaļu Par kaujas nopelniem.[164] G. Ušinskis 1945. gada septembrī par operatīvo uzdevumu izpildi apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni, 1951. gada maijā par izdienu – ar medaļu Par kaujas nopelniem.[165] I. Vasiļjevs par speciālo uzdevumu izpildi apbalvots ar 1. pakāpes Tēvijas kara ordeni, Sarkanās Zvaigznes ordeni, medaļām Par kaujas nopelniem un Par izcilu darbu Lielā Tēvijas kara laikā 1941.–1945. g., ar nopelniem bagātā IeTK darbinieka nozīmi, kaujas ieroci un personisko pulksteni.[166] A. Važnajs apbalvots ar 3. pakāpes medaļu Par nevainojamu dienestu.[167] A. Vederņikovs 1949. gadā tika apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni par specuzdevuma izpildi, 1950. gadā viņš saņēma medaļu Par kaujas nopelniem.[168] J. Veļičko 1951. gadā apbalvots ar medaļu Par kaujas nopelniem, 1954. gadā par operatīvo pasākumu prasmīgu veikšanu viņš saņēma LPSR VDK priekšsēdētāja pateicību un naudas balvu.[169] V. Verbovskis 1945. gada maijā par specuzdevuma izpildi apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni un tā paša gada jūnijā – ar medaļu Par izcilu darbu Lielā Tēvijas kara laikā 1941.–1945. g.[170] A. Veselovs apbalvots ar 3., 2. un 1. pakāpes medaļu Par nevainojamu dienestu un LPSR APP Goda rakstu.[171] J. Vēvers 1944. gadā par izdienu tika apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni, 1945. gadā – ar Ļeņina ordeni, 1946. gada maijā – ar 2. pakāpes Tēvijas kara ordeni, 1948. gadā – ar 1. pakāpes Tēvijas kara ordeni, 1949. gada augustā par valdības specuzdevuma izpildi – ar Sarkanā Karoga ordeni, 1950. gada jūlijā sakarā ar Padomju varas izveidošanas Latvijā 10. gadadienu – ar Darba Sarkanā Karoga ordeni.[172] A. Vlasovs 1950. gada 20. novembrī par ilggadēju dienestu VDM orgānos apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni.[173] E. Ziediņš par valdības specuzdevuma izpildi 1949. gadā apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni.[174] I. Zoļins 1949. gada augustā par valdības specuzdevuma izpildi apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni.[175] I. Zujāns 1945. gada maijā par specuzdevumu izpildi apbalvots ar 1. pakāpes Tēvijas kara ordeni, 1949. gada augustā par valdības specuzdevuma izpildi – ar Sarkanā Karoga ordeni, 1950. gada jūlijā sakarā ar LPSR izveidošanas 10. gadadienu – ar Darba Sarkanā Karoga ordeni.[176] A. Živilovs par valdības specuzdevuma izpildi 1949. gadā apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni un tā paša gada septembrī par izdienu – ar medaļu Par kaujas nopelniem.[177] P. Žoltišovs 1950. gada janvārī apbalvots ar medaļu Par drošsirdību.[178] A. Žukovs 1950. gadā saņēma LPSR APP Goda rakstu un 1954. gadā apbalvots ar medaļu Par kaujas nopelniem.[179] Jānorāda, ka 1949. gadā ar apbalvošanas motivāciju “par valdības specuzdevuma izpildi” čekisti saņēma ordeņus par 1949. gada 25. marta Latvijas iedzīvotāju masveida deportācijas sarīkošanu un veikšanu.

Ārzemju komandējumi un braucieni

LKP CK nomenklatūras kadru lietas satur arī ziņas par attiecīgo darbinieku ārzemju braucieniem, norādot valsti, atrašanās ilgumu tajā un brauciena mērķi. Kas attiecas uz valsts drošības iestāžu darbiniekiem, garāku ārzemju dienesta komandējumu gadījumos viņi tika vispirms pārcelti darbā uz PSRS centrālajā iestādēm un tad nosūtīti uz konkrēto valsti. Tā LPSR VDK 1. daļas vecākais operatīvais pilnvarotais Arkādijs Guks 1956. gada maijā tika pārcelts tādā pašā amatā uz PSRS MP VDK centrālo aparātu un nosūtīts dienesta komandējumā uz Apvienoto Karalisti, kur atradās no 1956. gada maija līdz 1959. gada maijam. Īslaicīgu komandējumu gadījumos šāda pārcelšana nenotika un dienesta komandējumā uz Itālijas Republiku 1960. gada augustā–septembrī Guks devās LPSR VDK darbinieka statusā.[180] Īslaicīgos dienesta komandējumos uz Somijas Republiku 1959. gada martā, Nīderlandes Karalisti 1960. gada aprīlī, Itālijas Republiku 1961. gada maijā un Apvienoto Karalisti 1962. gada novembrī izbrauca Mečeslavs Daukšta.[181] Garākā komandējumā uz Vācijas Demokrātisko Republiku (VDR) no 1959. gada aprīļa līdz 1963. gada martam PSRS MP VDK pilnvarotā aparāta sakaru koordinēšanai uz VDR Valsts drošības un Iekšlietu ministriju devās LPSR VDK 4. daļas priekšnieka vietnieks Jānis Kiršteins, kurš jau kā 1. daļas priekšnieka vietnieks īsā komandējumā VDR atradās arī 1964. gada decembrī.[182] Komandējumā Vācijā VDM apriņķa priekšnieka vietnieka amatā no 1946. gada novembra līdz 1947. gada jūlijam bija nosūtīts Ivans Obižajevs.[183] Kā tūristu grupas pavadītājs 1959. gada septembrī un oktobrī dienesta komandējumā uz Turcijas Republiku, Libānas Republiku, Apvienoto Arābu Republiku (Ēģipti),[184] Francijas Republiku, Itālijas Republiku un Grieķijas Karalisti tika nosūtīts Aleksejs Palkins.[185] Darba komandējumā Austrālijā no 1952. gada novembra līdz 1954. gada aprīlim atradās iepriekš LPR VDM 2. daļas nodaļas priekšnieka vietnieka amatu ieņēmušais Jānis Plotko (komandējumā izbrauca kā PSRS VDK vecākais operatīvais pilnvarotais rezervē).[186] 1957. gada augustā PSRS MP VDK kā “pieredzējušu operatīvo darbinieku” padomnieka darbā uz Rumānijas Tautas Republiku nosūtīja līdz tam LPSR VDK 4. daļas priekšnieka amatā strādājošo Nikolaju Poļikarpovu.[187] Pavadot tūristu grupas, no 1956. gada 30. augusta līdz 12. septembrim Somijas Republikā uzturējās LPSR VDK 4. daļas 5. nodaļas vecākais operatīvais pilnvarotais Andrejs Važnajs.[188] Kā delegācijas pavadītājs 1958. gada martā uz VDR tika sūtīts tās pašas daļas 2. nodaļas vecākais operatīvais pilnvarotais Vladislavs Svarinskis.[189] Kopā ar tūristu grupu no 1960. gada 10. aprīļa līdz 30. aprīlim pa Itālijas Republiku ceļoja LPSR VDK 2. daļas nodaļas priekšnieks Aleksandrs Veselovs.[190] Savukārt LPSR VDK 2. daļas vecākais operatīvais pilnvarotais Fabiāns Tabors bija iekļauts uz Zviedrijas Karalisti sūtītās sportistu delegācijas sastāvā no 1965. gada 27. februāra līdz 7. martam.[191] Tūrisma braucienā apkārt Eiropai 1960. gadā bija devies LPSR VDK pilnvarotais Cēsu rajonā Aleksandrs Tarakanovs.[192] Absolūtā vairākumā gadījumu nomenklatūras lietas nesatur detalizētākas ziņas par ārzemju komandējumiem un to gaitu. Izņēmums ir LPSR VDK 4. specdaļas priekšnieka Aleksandra Sivolobova personas nomenklatūras lieta. 1956. gada februārī viņu komandēja uz Ungārijas Tautas Republiku PSRS MP VDK vecākā padomnieka aparāta radiopretizlūkošanas padomnieka amatā. Par viņa darbību Ungārijā 1958. gada 28. augustā sagatavotajā partijas raksturojumā teikts sekojošais: “Atrodoties Ungārijas Tautas Republikas Iekšlietu ministrijas padomnieka radiopretizlūkošanas dienesta jautājumos amatā biedrs Sivolobovs A. pareizi veidoja attiecības ar ungāru biedriem, ik dienas sniedza viņiem kvalificētu palīdzību. Pret saviem pienākumiem izturējās apzinīgi. Pēc kontrrevolucionārā dumpja sagrāves Ungārijā palīdzēja ungāru biedriem atjaunot operatīvās tehnikas dienestu. Sabiedriskā kārtā vadīja kluba padomi, organizēja kulturālos masu pasākumus. Šajā periodā biedrs Sivolobovs pieļāva kļūdu, kas izpaudās tādējādi, ka 1957. gada 8. novembrī Oktobra [revolūcijas – A. Ž.] 40. gadadienai veltītajā vakarā vienā no Ungārijas Tautas Republikas Iekšlietu ministrijas apakšvienībām viņš savā teiktajā tostā pieminēja Rakoši kā nopelniem bagātu ungāru revolucionāru, tas izsauca slimīgu reakciju no IeM vadības puses, kura paziņoja, ka šāds Rakoši vērtējums ir pretrunā ar USSP [Ungārijas Sociālistiskās Strādnieku partijas – A. Ž.] CK lēmumos pausto. Sakarā ar to biedrs Sivolobovs tika atkomandēts uz Padomju Savienību un pa partijas līniju PSRS CK sekretariāts viņam izteica rājienu bez ieraksta uzskaites kartītē.”[193] Tā ar skandālu 1958. gada janvārī noslēdzās Sivolobova misija Ungārijā.

Saņemtie sodi un atbrīvošana no darba

Rakstā aplūkotās 120 valsts drošības iestāžu vadošo darbinieku LKP CK nomenklatūras personu lietas ļauj ieskicēt par kādiem pārkāpumiem un kādās situācijas čekisti varēja saņemt sodu, tikt pazemināti amatā vai atbrīvoti no darba. Divos gadījumos čekisti tika sodīti par fiziskas ietekmēšanas līdzekļu izmantošanu nopratināšanās. Tā 1950. gada 27. janvārī “par rupjības elementu pieļaušanu” pratināšanās 20 dienas arestā nācās pavadīt VDM Pļaviņu rajona daļas priekšniekam Ivanam Borouhinam.[194] 1952. gada sākumā fiziskas iespaidošanas līdzekļus liecinieku un “bandītu atbalstītāju” nopratināšanās bija izmantojis VDM 2-N daļas 6. nodaļas vecākais operatīvais pilnvarotais Nikolajs Matisons. Par to viņš no 1952. gada februāra līdz 1953. gada jūnijam tika pazemināts amatā no vecākā operatīvā pilnvarotā par operatīvo pilnvaroto un partijas organizācija viņam izteica rājienu.[195] Vairākos gadījumos čekistus sodīja par paaugstinātu alkohola lietošanu. Tā, piemēram, par sistemātisku dzeršanu darba laikā 1952. gada augustā partijas stingro rājienu ar ierakstu uzskaites kartītē un atbrīvošanu no amata izpelnījās VDM Talsu rajona daļas priekšnieks Aleksandrs Seļiverstovs.[196] VDK pilnvarotais Madonas rajonā Ēvalds Bogdanovs tādu pašu sodu izpelnījās par to, ka no 1963. gada 27. jūnija līdz 1. jūlijam darba laikā lietojis spirtotos dzērienus, bet 2. un 3. jūlijā tādēļ vispār nav ieradies darbā.[197] Par dzeršanas organizēšanu savā darba kabinetā darba laikā 1964. gada 9. martā partijas stingro rājienu ar ierakstu un atbrīvošanu no darba saņēma VDK pilnvarotais Rēzeknes pilsētā un rajonā Vladimirs Afoņins.[198] Vairāki valsts drošības iestāžu vadošie darbinieki tika pazemināti amatos par necienīgu izturēšanos sadzīvē. Šādus sodus saņēma, piemēram, IeM Alojas rajona daļas priekšnieks Konstantīns Harlamovs, Kandavas rajona daļas priekšnieks Vasilijs Larins, Bauskas rajona daļas priekšnieks Ivans Čalovs.[199] Par “virsnieka augstā nosaukuma” diskreditāciju 1952. gada februārī no VDM Priekules rajona daļas priekšnieka amata atbrīvoja Alekseju Živilovu.[200] 1952. gada jūlijā “noziedzīgi nolaidīgas attieksmes dēļ pret dienesta pienākumiem” savu amatu zaudēja VDM Gulbenes rajona daļas priekšnieks Ignatijs Zoļins.[201] Par bezdarbību un amorālu rīcību 1957. gada decembrī VDK pilnvarotā amatu Ilūkstes rajonā nācās pamest Ivanam Stepanovam, Pētera dēlam (1918).[202] Bija gadījumi, kad čekistus atbrīvoja no ieņemamā amata par “modrības zaudēšanu”. Tā 1949. gada 17. janvāra izziņā par VDM Ludzas apriņķa daļas priekšnieku Fjodoru Fedotovu teikts: “Apakšpulkvedis Fedotovs Fjodors, Ivana d., strādājot par VDM Ludzas apriņķa daļas priekšnieku, pazaudējis partijiski-čekistisko modrību, no 1945. gada uzturēja personiskus sakarus ar personām, par kurām ir nopietni kompromitējoši materiāli.”[203] VDK pilnvarotā Jaunjelgavas rajonā Ernesta Grundmaņa atbrīvošanas iemesls bija tas, ka viņš “nepietiekoši kontrolēja padoto sastāva darbu un maz iedziļinājās operatīvajās lietās, kas noveda pie aģentūras operatīvā darba pavājināšanās rajonā. Pēc personiskajām īpašībām neorganizēts un neprasīgs. Aģentūras darbu pārzina vāji.”[204] Savukārt VDK pilnvarotā Bauskas rajonā Aleksandra Purvina 1958. gada 23. maija izziņā par atbrīvošanas pamatojumu tika uzsvērts, ka Purvins “izrādījis pašapmierinātības elementus, ievērojami atslābinājis operatīvo darbu, īpaši valsts noziedznieku meklēšanā.”[205]  

Pielikums

LPSR IETK–VDTK–VDM–IEM–VDK darbinieku LKP CK nomenklatūras lietu rādītājs   Afoņins Vladimirs, Iļjas d. (1926) – PSKP b. no 1951. g. V.d.d. no 1945. g.; kapteinis. PSRS MP VDK Latvijas dzelzceļa un Latvijas jūras baseina pārv. līnijas daļas vec. operat. pilnv. Daugavpils stacijā 1954.–1959. g.; LPSR MP VDK pilnv. aparāta Rēzeknes pils. un raj. vec. operat. pilnv. 1959.–1960. g, operat. pilnv. 1960.III–1962.VI, pilnv. 1962.VI–1964.IV.[206] Antonovs Ivans, Pētera d. (1924) – PSKP b. no 1944. g. V.d.d. no 1951. g.; vec. leitnants. Ludzas apr. IK Finanšu daļas iecirkņa nodokļu inspektors Mērdzenes pag. 1947.IV–XII; LK(b)P Mērdzenes pag. komitejas propagandists 1948.I–1949.VIII; LK(b)P CK republikāniskās partijas skolas klausītājs 1949.IX–1951.VII; VDM Jēkabpils raj. daļas operat. pilnv. 1951.VIII–1953.IV; IeM–VDK Talsu raj. daļas pilnvarotā aparāta Talsu raj. vec. operat. pilnv. 1953.IV–1954.VI; VDK pilnv. vietn. Baldones raj. 1954.VI–1955.V, Alsungas raj. 1955.V–1956.VIII, pilnv. Priekules raj. 1956.VIII–1959.XI, Krāslavas raj. 1959.XI–1960.III, vec. operat. pilnv. Daugavpils pils. un stacijas aparātā 1960.III–VIII; PSRS MP VDK skolas Nr. 302 klausītājs Maskavā 1960.VIII–1961.VII; VDK pilnv. Dobeles raj. 1961.VII–1966.IX, pārcelts darbā VDK centrālajā aparātā no 1966.IX. [207] Arbuzovs Viktors, Grigorija d. (1916) – PSKP b. no 1944. g. V.d.d. no 1945. g.; majors. IeTK Rīgas pils. 6. milicijas nod. operat. pilnv. palīgs 1940.VII–1941.VI; PSRS IeTK karagūstekņu pieņemšanas punkta Nr. 7 dežūrvirsnieks 1945.V–VI; karagūstekņu nometnes Nr. 350 vec. operat. pilnv. Rīgā un Ventspilī 1945.VI–1947.V; IeM pretizlūkošanas daļas operat. pilnv. 1947.V–1949.IV; iekšlietu ministra sekretārs 1949.IV–1950.III; IeM 1. specdaļas operat. pilnv. 1950.III–1952.VIII; IeM–VDK vec. operat. pilnv. 1952.VIII–1955.IX, VDK pilnv. Ērgļu raj. 1955.X–1957.X, 4. daļas vec. operat. pilnv. (strādājis ar sektantiem) 1957.X–1959.X, pilnv. Krustpils raj. 1959.X–1961.I.[208] Āboliņš Ernests, Kārļa d. (1895) – PSKP b. no 1918. g. V.d.d. 1927.–1938. g., no 1941. g.; apakšpulkvedis. VDTK operat. grupas rezervē daļas pr-ka vietn. amatā 1944.I–VIII; VDTK–VDM Rīgas apr. daļas pr-ks 1944.IX–1946.IX, VDM 2. daļas 7. nod. pr-ks Rīgas pils. no 1946.IX.[209] Badamjancs Georgijs, Artašesa d. (1910) – PSKP b. no 1941. g. V.d.d. no 1948. g.; majors. PSRS VDM Augstākās skolas VDM orgānu vadošā operatīvā sastāva sagatavošanas kursu klausītājs Maskavā 1948.I–1950.VI. LPSR VDM 4. daļas pr-ks 1950.VI–1952.VII, 5. daļas pr-ks 1952.VII–1953.IV; IeM 4. daļas pr-ks 1953.V–VI, 4. pārv. 3. daļas pr-ks no 1953.VI.[210] Balodis Haralds, Aleksandra d. (1925) – PSKP b. no 1951. g. V.d.d. no 1943. g.; kapteinis. LPSR VDTK operatīvās grupas operatīvā sastāva kursu kursants Pavlovoposadā, Maskavā 1943.XII–1944.VIII; VDTK–VDM Valmieras apr. daļas operat. pilnv. palīgs 1944.–1946. g., operatīvās nod. operat. pilnv. 1946.–1947. g., Mazsalacas starppagastu nod. operat. pilnv. 1947.–1949. g., Valmieras apr.–raj. 2-N nod. operat. pilnv. 1949.–1952. g., vec. operat. pilnv. 1952.III–1953.IV; IeM Rīgas apg. pārv. Rīgas raj. daļas vec. operat. pilnv. 1953.IV–V, Elejas raj. daļas pr-ks 1953.V–1954.V; VDK pilnv. Elejas raj. 1954.V–1956.XII.[211] Bešenovs Konstantīns, Ivana d. (1914) – PSKP b. no 1939. g. V.d.d. no 1941. g.; majors. LPSR VDM Balvu raj. daļas pr-ks 1952.VI–1953.VI.[212] Bogačovs Aleksejs, Vladimira d. (1920) – PSKP b. no 1944. g. V.d.d. no 1945. g.; vec. leitnants. PSRS VDM starpnovadu skolas kursants Sverdlovskā 1945.XI–1947.VI; LPSR VDM Ventspils pils. daļas operat. pilnv. 1947.VII–1950.I, Dundagas raj. daļas operat. pilnv. 1950.I–III, vec. operat. pilnv. 1950.III–1952.VIII, pr-ka vietn. 1952.VIII–1954.IV; VDK pilnv. Abrenes raj. 1954.IV–1959.XI.[213] Bogdanovs Ēvalds, Izidora d. (1931) – PSKP b. no 1956. g. V.d.d. no 1951. g.; kapteinis. PSRS VDM skolas kursants Mogiļevā 1951.VIII–1953.VII; LPSR IeM Krustpils raj. daļas operat. pilnv. 1953.VIII–1954.X, LPSR MP VDK pilnv. aparāta Gaujienas raj. vec. operat. pilnv. 1955.VI–1957.I, Smiltenes raj. vec. operat. pilnv. 1957.I–1958.II, pilnv. Rūjienas raj. 1958.II–1959.X, Madonas raj. 1959.X–1963.VII.[214] Borouhins Ivans, Ivana d. (1914) – PSKP b. no 1942. g. V.d.d. no 1939. g.; apakšpulkvedis. LPSR VDM Ogres apr. daļas pr-ka vietn. 1948.II–1950.I, Pļaviņu raj. daļas pr-ks 1950.I–1952.VIII, Dagdas raj. daļas pr-ks 1952.VIII–1953.V.[215] Buligins Aleksandrs, Ivana d. (1913) – PSKP b. no 1939. g. V.d.d. no 1939. g.; apakšpulkvedis. LPSR VDTK–VDM–IeM Tukuma apr. daļas pr-ks 1944.IX–1949.I, Ludzas apr. raj. daļas pr-ks 1949.I–1953.V, pr-ka vietn. 1953.V–VIII; IeM Zilupes raj. daļas pr-ks 1953.VIII–1954.V; VDK pilnv. Zilupes raj. 1954.V–1959.XI.[216] Bunga Jāzeps (Josifs), Konstantīna d. (1910) – PSKP b. no 1939. g. V.d.d. no 1940. g.; apakšpulkvedis. LR politiskās polic. pārv. – LPSR IeTK izmeklētājs Rīgā 1940.VI–IX, Cēsu apr. nod. pr-ks 1940.IX–1941.II, VDTK Jelgavas apr. nod. pr-ks 1941.II–VI, VDTK–VDM 4. daļas pr-ka vietn. 1943.XI–1945.III, operatīvās daļas pr-ka vietn. 1945.III–1946.XI, 5. daļas pr-ka vietn. 1946.XI–XII, Jelgavas apr. daļas pr-ks 1947.I–1948.XII; LPSR VDM kadru daļas pr-ka vietn. 1948.XII–1952.IV, “V” daļas pr-ka vietn. 1952.IV–1953.IV; IeM 4. daļas pr-ks 1953.IV–VIII, 4. pārv. pr-ka vietn. 1953.VIII–1954.IV, kadru daļas pr-ka vietn. 1954.IV–1955.III; LPSR iekšlietu ministra vietn. kadru lietās 1955.III–1957.IV; milicijas darbā 1957.IV–1959.I; iekšlietu (no 1962.VIII – sabiedriskās kārtības sargāšanas) ministra pirmais vietn. 1959.I–1963.II.[217] Čalovs Ivans, Ivana d. (1911) – PSKP b. no 1930. g. V.d.d. no 1948. g.; majors. PSRS VDM Augstākās skolas VDM orgānu vadošā operatīvā sastāva sagatavošanas kursu klausītājs Maskavā 1948.II–1950.VI; LPSR VDM Zilupes raj. daļas pr-ks 1950.VI–1952.I, Bauskas raj. daļas pr-ks 1952.I–1953.VI.[218] Čerkass Nikolajs Pētera d. (1924) – PSKP b. no 1950. g. V.d.d. no 1961. g.; apakšpulkvedis. Vada komandiera palīgs, staršina karaspēka daļā 3242 Talsos, Madonā 1946.XI–1951.IV; LKP Aknīstes raj. komit. arodbiedrību, partijas un komjaunatnes orgānu nod. instruktors 1951.V–1954.XI, organizatoriskās nod. vad. 1954.XI–1957.I; Krustpils raj. komit. organizatoriskās nod. vad. 1957.I–IX; PSKP CK Ļeņingradas Augstākās partijas skolas klausītājs 1957.IX–1961.VIII; LKP Krustpils raj. komit. instruktors 1961.IX–XI; VDK pilnv. aparāta Krustpils raj. operat. pilnv. 1961.XI–1962.I, Jēkabpils raj. operat. pilnv. 1962.I–1965.VI, vec. operat. pilnv. 1965.VI–1966.XII, raj. nod. pr-ks 1966.XII–1978.VIII.[219] Dallīts Jānis Maksis, Aleksandra d. (1898) – PSKP b. no 1925. g. V.d.d. 1919.–1921. g., no 1928. g.; majors. LPSR VDTK Abrenes apr. daļas pr-ks 1941.V–VII, kadru daļas rezervē apr. daļas pr-ka amatā 1944.IX–1945.VI, Valkas apr. daļas pr-ks 1945.VI–1946.I; LPSR VDTK 2. daļas 2. nod. vec. operat. pilnv. no 1946.I.[220] Daņilovs Jurijs, Georgija d. (1924) – PSKP b. no 1945. g. V.d.d. no 1943. g.; kapteinis. LPSR VDM Limbažu apr.–raj. daļas pr-ka vietn. 1949.II–1950.III, Alojas raj. daļas pr-ks 1950.III–1951.VIII, Balvu raj. daļas pr-ks 1951.VIII–1952.VI; pārcelts darbā uz Gorkijas apg.[221] Daukšta Mečeslavs, Antona d. (1927) – PSKP b. no 1952. g. V.d.d. no 1945. g.; majors. LPSR VDTK–VDM operat. daļas grupas 2. kategorijas izlūks 1945.XI–1946.XI, 1. kategorijas izlūks, 5. daļas vec. izlūks 1946.XI–1947.IX; PSRS VDM Ļeņingradas specskolas kvalifikācijas celšanas kursu klausītājs 1947.IX–1948.IX; LPSR VDM 5. un 7. daļas operat. pilnv. 1948.IX–1953.V, IeM Auces raj. daļas pr-ks 1953.V–XI, kadru daļas rezervē 1953.XI–1954.I, kadru daļas sevišķās inspekcijas inspektors 1954.I–IV; VDK 2. daļas vec. operat. pilnv. 1954.IV–1963.III, pilnv. Ventspils pils. un ostā vietn. 1963.III–1965.II, pilnv. (no 1967.IX daļas pr-ks Ventspils pils. un ostā) 1965.II–1973.VIII.[222] Doncovs Boriss, Mihaila d. (1904) – PSKP b. no 1929. g. V.d.d. no 1931. g.; majors. LPSR VDTK operat. grupas vec. operat. pilnv., nod. pr-ks 1944.III–IX; VDTK–VDM “V” daļas pr-ka vietn. 1944.IX–1945.VII, pr-ks 1945.VII–1950.VII.[223] Farbtuhs Mihails, Vladimira d. (1916) – PSKP b. no 1943. g. V.d.d. 1940.–1946. g.; majors. LPSR IeTK–VDTK Daugavpils pils. daļas darbinieks 1940.VI–1941.VII; 201.–43. latv. strēln. divīz. IeTK Sevišķās daļas darbinieks 1941.VIII–1943.V, 1. atsevišķā latv. strēln. rezerves pulka pretizlūkoš. daļas pr-ks 1943.V–1944.VI, 308. latv. strēln. divīz. pretizlūkoš. daļas pr-ks 1944.VI–1946.VI; Liepājas zivju kombināta dir. 1946.IX–1952.II; Rīgas motorzvejas stacijas dir. 1952.II–1953.V; Latvijas galvenās zivrūpniecības pārv. pr-ka vietn. 1953.V–1954.III; Rīgas zvejas tīklu aušanas fabrikas ceha pr-ks 1954.III–1955.I; LPSR Motorzvejas staciju pārv. pr-ks 1955.I–1956.VIII; Ekspedīcijas zvejas pārv. pr-ks 1956.VIII–1959.[224] Fedotovs Fjodors, Ivana d. (1904) – PSKP b. no 1929. g. V.d.d. no 1931. g.; apakšpulkvedis. LPSR VDTK–VDM darbinieks Ludzā, Daugavpilī 1944.VII–IX, Ludzas apr. daļas pr-ks 1944.IX–1949.I.[225] Grišāns Kazimirs, Antona d. (1923) – PSKP b. no 1951. g. V.d.d. 1948.–1960. g.; leitnants. LPSR VDM Ludzas apr. daļas iznīcinātāju bataljona kaujinieks 1948.VIII–1949.IV, šoferis 1949.IV–X, tulks 1949.X–1950.IV, Ilūkstes raj. daļas tulks 1950.IV–1952.VIII, VDM–IeM Jēkabpils raj. daļas tulks 1952.IX–1954.IV; LPSR MP VDK pilnv. aparāta Auces raj. operat. pilnv. 1954.IV–1956.X, pilnv. 1956.X–1958.IV, vec. operat. pilnv. Smiltenes raj. 1958.IV–1959.XII, vec. operat. pilnv. Valkas raj. 1959.XII–1960.V; Valkas raj. kolhoza Draudzība priekšsēdētājs no 1960.V.[226] Grundmanis Ernests, Friča d. (1908) – PSKP b. no 1941. g. V.d.d. no 1941. g.; vec. leitnants. LPSR IeTK Aizputes apr. daļas operat. pilnv. 1941.II–VI; PSRS IeTK Molotova apg. pārv. izmekl. Soļikamskā 1941.VII–1942.IV, izmekl. Irkutskas apg. pārv. 1942.IV–IX; LPSR IeTK operat. grupā 1944.VIII–1945.V, Aizputes apr. daļas pr-ka vietn. 1945.V–1946.I; PSRS IeTK–IeM Augstākās virsnieku skolas kursants 1946.I–1947.VIII; LPSR IeM Cēsu apr. daļas pr-ka vietn. milicijas darbā 1947.IX–1949.I, Rīgas apr. daļas Ķemeru starppagastu nod. pr-ks 1949.II–XII, Rīgas starprajonu nod. operat. darbin. 1950.I–XI; cietuma Nr. 2 operat. pilnv. Rīgā 1951.IV–1953.V; Jaunjelgavas raj. daļas pr-ks 1953.V–1954.V; VDK pilnv. Jaunjelgavas raj. 1954.V–1955.VI.[227] Guks Arkādijs, Vasilija d. (1923) – PSKP b. no 1945. g. V.d.d. no 1948. g.; apakšpulkvedis. Rīgas juridiskās skolas klausītājs 1945.IX–1947.VI; Rīgas pils. Proletāriešu raj. prokuratūras tautas izmeklētājs 1947.VII–1948.II; LPSR VDM Izmeklēšanas daļas tulks 1948.III–VIII, izmeklētājs, vec. izmeklētājs 1948.VIII–1952.VII; LPSR VDM–IeM 2. daļas vec. operat. pilnv. 1952.VII–1954.IV; LPSR MP VDK 1. daļas vec. operat. pilnv. 1954.IV–1956.III; PSRS MP VDK 1. galv. pārvaldes 9. daļas operat. pilnv. 1956.III–V, vec. operat. pilnv. (komandējumā Apvienotajā Karalistē – 1956.V–1959.V) 1956.V–1959.VIII; LPSR MP VDK 1. daļas vec. operat. pilnv. 1959.VIII–1960.XII, 1. daļas 2. nod. pr-ks 1960.XII–1961.XII, 1. daļas pr-ka vietn. 1961.XII–1963.III, pr-ks 1963.III–1966.IX; komandēts PSRS MP VDK rīcībā 1966.IX.[228] Gusevs Viktors, Andreja d. (1918) – PSKP b. no 1945. g. V.d.d. no 1943. g.; majors. Galvenās pretizlūkošanas pārv. SMERŠ kursu klausītājs Sverdlovskā 1943.XII–1944.VII; 43. gv. latv. strēln. divīz SMERŠ pretizlūkoš. daļas operat. pilnv. 1944.VII–1946.VIII, 15. gaisa armijas VDM pretizlūkoš. daļas operat. pilnv. Rīgā 1946.VIII–1947.IV; LPSR VDM Tukuma apr. daļas vec. operat. pilnv. 1947.V–1949.IX, Kuldīgas apr. daļas Skrundas starppagastu operat. nod. pr-ks 1949.IX–1950.I, Skrundas raj. daļas pr-ks 1950.I–1953.V, LPSR IeM Dagdas raj. daļas pr-ka vietn. 1953.V–1954.VIII, VDK pilnv. Dagdas raj. 1954.VIII–1956.XII.[229] Gutenko Nikolajs, Timofeja d. (1925) – PSKP b. no 1946. g. V.d.d. no 1945. g.; kapteinis. PSRS VDM Baku starpnovadu skolas kursants 1945.XI–1947.III; LPSR VDM Viļakas apr. daļas operat. pilnv. 1947.IV–XI; VDM–IeM Madonas, Gulbenes apr.–raj. daļas operat. pilnv., vec. operat. pilnv. 1947.XI–1954.IV; VDK pilnv. vietn. Limbažu raj. 1954.IV–1956.X, pilnv. Balvu raj. 1956.X–1960.V.[230] Harlamovs Konstantīns, Andreja d. (1917) – PSKP b. no 1944. g. V.d.d. no 1944. g.; vec. leitnants. LPSR VDTK–VDM Madonas apr. daļas operat. pilnv. 1945.XI–1946.III, vec. operat. pilnv. 1946.III–1947.IV, Vestienas starppagastu operat. nod. pr-ks 1947.IV–1949.VI, Madonas apr. daļas pr-ka vietn. 1949.VI–1950.I, Krustpils raj. daļas pr-ks 1950.I–VII; PSRS VDM Ļeņingradas skolas kursants 1950.VII–1951.VIII; LPSR VDM Apes raj. daļas pr-ks 1951.VIII–X, Alojas raj. daļas pr-ks 1951.X–1953.V; IeM Dobeles raj. daļas pr-ka vietn. no 1953.V.[231] Ivančikovs Aleksandrs, Mihaila d. (1919) – PSKP b. no 1946. g. V.d.d. no 1939. g.; kapteinis. PSRS IeTK–IeM 5. strēln. divīz. 205. strēln. pulka automātistu vada komandieris Madonā un Daugavpilī 1944.XII–1946.XI; LPSR IeM Daugavpils pils. daļas nod. cīņai ar bandītismu operat. pilnv. 1946.XII–1947.III; VDM Daugavpils pils. daļas Preiļu starppagastu nod. operat. pilnv. 1947.IV–1948.VII, vec. operat. pilnv. 1948.VIII–1949.VIII, pr-ks 1949.IX–XII, Preiļu raj. daļas pr-ka vietn. 1950.I–VIII, 1951.X–1952.XI; PSRS VDM skolas klausītājs Gorkijā 1950.IX–1951.X; LPSR VDM–IeM Maltas raj. daļas pr-ks 1952.XI–1954.V; VDK pilnv. Maltas raj. 1954.V–1955.X.[232] Ivanovs Dmitrijs, Alekseja d. (1922) – PSKP b. no 1946. g. V.d.d. no 1943. g.; apakšpulkvedis. LPSR VDTK operat. grupas operat. pilnv. palīgs 1943.–1944. g.; VDTK Ludzas apr. daļas operat. pilnv. 1944.–1946. g.; VDM Alūksnes apr. daļas vec. operat. pilnv. 1946.–1950. g.; Varakļānu raj. daļas pr-ka vietn, 1950.–1952. g.; VDM–IeM Daugavpils apg. pārv. 2. daļas 2. nod. pr-ka vietn. 1952.–1953. g., Alojas raj. daļas pr-ka vietn. 1953.–1954. g.; VDK pilnv. vietn. Alojas raj. 1954.–1955. g., Tukuma raj. 1955.–1958.IV, pilnv. Tukuma raj. 1958.IV–1964.XII, Saldus raj. (no 1967.IX – VDK Saldus raj. nod. pr-ks) 1964.XII–1968.XI.[233] Jakovenko Andrejs, Mihaila d. (1912) – PSKP b. no 1939. g. V.d.d. no 1939. g.; pulkvedis. LPSR VDM–IeM–VDK 7. daļas pr-ks 1951.IX–1953.V, 1953.IX–1966.V, pr-ka vietn. 1953.V–IX.[234] Jakušenoks Trofims, Spiridona d. (1916) – PSKP b. no 1943. g. V.d.d. no 1946. g.; majors. LPSR IeM daļas cīņai ar bandītismu izmeklēš. nod. izmeklētājs 1946.–1947. g.; VDM Izmeklēš. daļas 4. nod. izmeklētājs 1947.–1949. g.; PSRS VDM Izmeklēš. darbinieku skolas klausītājs 1949.–1951. g.; LPSR VDM Izmeklēš. daļas 7. nod. vec. izmeklētājs 1951.–1952. g., 2. nod. vec. izmeklētājs 1952.II–VIII, 3. nod. vec. izmeklētājs 1952.VIII–IX; IeM Izmeklēš. daļas 2. nod. izmeklētājs 1952.IX–1953.V.; IeM Pļaviņu raj. daļas pr-ks 1953.V–1954.V; VDK pilnv. Pļaviņu raj. 1954.V–1959.XI.[235] Jaunpetrovičs Kārlis, Ivana (Jāņa) d. (1902) – PSKP b. no 1920. g. V.d.d. 1919.–1950. g.; pulkvedis. LPSR VDTK–VDM Liepājas pils. daļas pr-ks 1944.IX–1950.VI; pensionārs Liepājā 1950.VI–1952.III; LPSR Gaļas un piena rūpniecības ministrijas kontroles inspektors 1952.III–1953.V; Vieglās un pārtikas rūpniecības ministrijas sagādes daļas pr-ks 1953.V–VI, vadošo kadru pārv. pr-ks 1953.VI–IX.[236] Karabanovs Aleksandrs, Nikolaja d. (1925) – PSKP b. no 1949. g. V.d.d. no 1949. g.; kapteinis. PSRS MP VDK skolas kursu klausītājs 1953.IX–1954.IX; LPSR MP VDK pilnv. vietn. Ventspils pils. un ostā 1954.IX–1959.VII; VDK 2. daļas vec. operat. pilnv. 1959.VII–1962.VIII, 1963.VIII–1964.III; PSRS MP VDK kursu klausītājs Maskavā 1962.IX–1963.VII; LPSR MP VDK pilnv. Daugavpils pils. un raj. 1964.III–1965.VI.[237] Kerre Elmārs, Pētera d. (1896) – PSKP b. no 1918. g. V.d.d. 1918.–1948. g.; pulkvedis. Mobilizēts Sarkanajā armijā un iekļauts VK(b)P CK un PSRS IeTK veidotā grupā nosūtīšanai darbā uz Latviju 1940.V–VI; 3. armijas kara pad. un PSRS IeTK pārstāvju sevišķu uzdevumu izpildītājs Latvijas armijas štābā, tās 3. informācijas daļas pr-ka vietn. amatā 1940.VI–IX, IeTK Sevišķās daļas pr-ks 24. latv. strēlnieku korpusa 181. strēlnieku divīzijā 1940.IX–1941.V, Baltijas Sevišķā kara apg. IeTK Sevišķās daļas nod. pr-ka vietn. 1941.V–VI; PSRS VDK kadru daļas darbin. LPSR VDTK kadru jautājumos 1943.IX–XII; LPSR VDTK operat. grupas kadru grupas pr-ka vietn. 1943.XII–1944.VII; VDTK–VDM kadru daļas pr-ka vietn. 1944.VII–1948.VI; pensionārs Rīgā 1948.VI–1951.VIII; LPSR ZA kadru daļas pr-ks ar 1951.VIII.[238] Kirsanovs Vasilijs, Ivana d. (1914) – PSKP b. no 1940. g. V.d.d. no 1940. g.; majors. LPSR IeTK–VDTK operat. pilnv. palīgs 1940.–1941. g.; izmeklētājs PSRS IeTK–VDTK Krasnojarskas nov. un Čeļabinskas apg. pārv. 1941.–1944. g.; LPSR VDTK operat. grupas izmeklēš. daļas izmeklētājs 1944.IV–IX, nod. pr-ka vietn. 1944.–1945. g., Kuldīgas apr. daļas pr-ka vietn. 1945.–1946. g.; LPSR VDM 2-N daļas 1. un 3. nod. pr-ka vietn. 1946.–1949. g., 3. nod. pr-ks 1949.IV–V; PSRS VDM Ļeņingradas skolas vadošā operat. sastāva kursu klausītājs 1949.V–1950.VII; LPSR VDM Daugavpils pils. daļas pr-ka vietn. 1950.VII–1951.XII, Madonas raj. daļas vec. operat. pilnv. 1951.XII–1953.VII, IeM Tukuma raj. daļas pr-ks 1953.VII–1954.V, LPSR MP VDK pilnv. Tukuma raj. 1954.V–1955.II.[239] Kiršteins Jānis, Roberta d. (1927) – PSKP b. no 1948. g. V.d.d. no 1945. g.; pulkvedis. LPSR IeTK Madonas apr. daļas Meirānu pag. milicis 1944.VIII–XI; LĻKJS Madonas apr. komit. Meirānu pag. komjaunatnes organizators 1944.XI–1945.III, apr. komit. kadru instruktors 1945.III–IX; LPSR VDTK–VDM Madonas apr. daļas tulks 1945.IX–1946.I, operat. pilnv. palīgs 1946.II–VIII, operat. pilnv. 1946.IX–1947.XII, Gulbenes apr. daļas 2-N nod. operat. pilnv. 1947.XII–1948.XII, vec. operat. pilnv. 1948.XII–1950.III, Neretas raj. daļas 2-N nod. vec. operat. pilnv. 1950.III–1951.VIII, Bauskas raj. daļas vec. operat. pilnv. 1951.VIII–1952.VIII; VDM–IeM Rīgas apg. pārv. vec. operat. pilnv. 1952.VIII–X, 2. daļas 2. nod. pr-ka vietn. 1952.X–1953.V, Cēsu raj. daļas pr-ks 1953.V–IX; PSRS IeM–VDK skolas klausītājs Maskavā 1953.X–1954.VII; LPSR MP VDK 4. daļas 4. nod. pr-ks 1954.VIII–1957.VIII, 4. daļas pr-ka vietn. 1957.VIII–1959.IV; darbā ārzemēs – PSRS MP VDK pilnv. aparāta koordinācijas un sakaru uzturēšanai ar VDR Valsts drošības un Iekšlietu ministriju Berlīnē 1959.IV–1963.III; LPSR MP VDK 1. daļas pr-ka vietn. 1963.III–1965.II, 2. daļas pr-ks 1965.II–1972.II.[240] Kivko Aleksejs, Alekseja d. (1933) – PSKP b. no 1953. g. V.d.d. no 1953. g.; kapteinis. LPSR VDM Talsu raj. daļas Iznīcinātāju bataljona vada kaujinieks 1951.X–1953.IX; PSRS IeM–VDM skolas Nr. 303 kursants Viļņā 1953.IX–1955.VII; LPSR MP VDK pilnv. aparāta Limbažu raj. operat. pilnv. 1955.VIII–1961.XI, pilnv. Alūksnes raj. 1961.XI–1962.XII, pilnv. vietn. Liepājas pils. un raj. 1962.XII–1963.XI, pilnv. 1963.XI–1965.XII.[241] Korņejevs Aleksejs, Gerasima d. (1909) – PSKP b. no 1939. g. V.d.d. no 1931. g.; pulkvedis. LPSR IeTK kriminālmeklēšanas nod. pr-ks 1940.X–XII, Jelgavas apr. milicijas nod. pr-ks, apr. daļas pr-ka vietn. 1940.XII–1941.VI; LPSR IeTK–IeM daļas cīņai ar bandītismu pr-ks 1944.VII–1946.VII; PSRS IeM Galvenās pārv. cīņai ar bandītismu 4. daļas nod. pr-ks 1946.VII–1947.III; LPSR VDM 2-N daļas pr-ka vietn. 1947.III–1948.XII, Cēsu apr.–raj. daļas pr-ks 1949.I–1952.VI, Daugavpils apg. pārv. milicijas pārv. pr-ks 1952.VI–1953.V.[242] Koroļovs Jevgeņijs, Gavrila d. (1912) – PSKP b. no 1940. g. V.d.d. no 1938. g.; apakšpulkvedis. 11. gv. armijas 18. gv. strēln. divīz. un 30. gv. mehaniz. divīz. pretizlūkoš. daļas SMERŠ pr-ka vietn. 1944.–1946. g., 4. armijas smago lielgabalu artilēr. brigādes pretizlūkoš. daļas pr-ks 1946.–1947. g.; LPSR VDM–IeM Valmieras apr. daļas pr-ka vietn., 2-N nod. pr-ks 1947.VIII–XI, Limbažu apr.–raj. daļas pr-ks 1947.XI–1953.V, pr-ka vietn. 1953.V–XI, Baldones raj. daļas pr-ks 1953.XI–1954.V; VDK pilnv. Baldones raj. 1954.V–1956.X.[243] Koteļņikovs Ivans, Ignata d. (1906) – PSKP b. no 1939. g. V.d.d. no 1928. g.; apakšpulkvedis. LPSR VDTK–VDM–IeM Cēsu apr. daļas pr-ka vietn. 1944.VIII–1950.I, Ērgļu raj. daļas pr-ks 1950.I–XII, Preiļu raj. daļas pr-ks 1950.XII–1953.V, 1953.IX–1954.V, pr-ka vietn. 1953.V–IX; LPSR MP VDK pilnv. Preiļu raj. 1954.V–VIII.[244] Kovaļevskis Alberts, Andreja d. (1900) – PSKP b. no 1943. g. V.d.d. no 1922. g.; milicijas pulkvedis. LPSR IeTK–IeM–VDM milicijas pārv. pr-ka vietn. 1943.XII–1952.VI, Rīgas apg. pārv. milicijas pārv. pr-ks 1952.VI–1953.V; IeM milicijas pārv. pr-ka vietn. operat. darbā 1953.V–1955.IX.[245] Ksenofontovs Nikolajs, Ivana d. (1922) – PSKP b. no 1946. g. V.d.d. no 1943. g.; apakšpulkvedis. PSRS IeTK Kuibiševas un Sverdlovskas starpnovadu skolu kursants 1943.IX–1944.XII; LPSR IeTK–IeM Cēsu apr. daļas operat. pilnv. 1944.XII–1947.III; VDM–IeM Cēsu apr. daļas vec. operat. pilnv., Raņķu starppagastu operat. nod. pr-ks 1947.III–1950.I, Gaujienas raj. daļas pr-ka vietn. 1950.I–1952.VIII, pr-ks 1952.VIII–1953.V, pr-ka vietn. 1953.V–VIII, Smiltenes raj. daļas pr-ks 1953.VIII–1954.V; VDK pilnv. Smiltenes raj. 1954.V–1959.VIII, Ludzas raj. 1959.VIII–1960.III, Balvu raj. 1960.III–1964.XII, Tukuma raj. (no 1967.IX Tukuma raj. nod. pr-ks) 1964.XII–1973.III.[246] Lapiņš Gunārs, Pētera d. (1927) – PSKP b. no 1950. g. V.d.d. no 1951. g.; leitnants. LVU Mehānikas fak. students 1946.–1949. g., Durbes nepilnās v-sk direktors 1949.–1950. g., Nīcas septiņgad. skolas direkt. 1950.–1951. g.; LPSR VDM–IeM Liepājas pils. daļas operat. nod. operat. pilnv. 1951.–1952. g., Liepājas apg. pārv. 5. daļas 2. nod. operat. pilnv., Līvānu raj. daļas pr-ks 1953.V–1954.V; VDK pilnv. Līvanu raj. 1954.V–1957.XII.[247] Larins Vasilijs, Vasilija d. (1913) – PSKP b. no 1941. g. V.d.d. no 1938. g.; apakšpulkvedis. LPSR VDM Bauskas apr.–raj. daļas pr-ka vietn. 1948.XII–1952.II, Aizputes raj. daļas pr-ka vietn. 1952.II–VIII, Kandavas raj. daļas pr-ks 1952.VIII–1953.V.[248] Lavrovs Ivans, Vasilija d. (1916) – PSKP b. no 1939. g. V.d.d. no 1937. g.; apakšpulkvedis. LPSR VDM–IeM Viļakas apr. daļas pr-ka vietn. 1947.III–1948.VI, pr-ks 1948.VI–1949.VI, Ogres apr.–raj. daļas pr-ks 1949.VI–1953.V, Bauskas raj. daļas pr-ka vietn. 1953.VI–XII, Jelgavas raj. daļas pr-ks 1953.XII–1954.V; VDK pilnv. Jelgavas raj. 1954.V–1955.V, pilnv. Krāslavas raj. 1955.V–1957.IV.[249] Liepiņš Artūrs, Ernesta d. (1925) – PSKP b. no 1951. g. V.d.d. no 1945. g.; leitnants. PSRS IeTK–IeM Rīgas skolas kursants 1945.III–1946.V; LPSR VDM Ilūkstes apr. daļas Lašu un Subates starppagastu operat. nod. operat. pilnv. 1946.V–1947.V, Ventspils apr. daļas Ugāles un Piltenes starppagastu nod. operat. pilnv. 1947.V–1950.I, Dundagas raj. daļas operat. pilnv. 1950.I–1952.VIII, vec. operat. pilnv. 1952.VIII–1953.V; IeM Dobeles raj. daļas pr-ks 1953.V–1954.V; VDK pilnv. Dobeles raj. 1954.V–1960.III.[250] Likovs Aleksandrs, Mihaila d. (1917) – PSKP b. no 1942. g. V.d.d. no 1950. g.; majors. PSRS VDM Augstākās skolas klausītājs Maskavā 1950.IV–1952.V; LPSR VDM–IeM Daugavpils apg. pārv. 5. daļas pr-ks 1952.VI–1953.VIII; IeM Daugavpils raj. daļas pr-ks 1953.VIII–1954.V; VDK pilnv. Daugavpils raj. 1954.V–1955.IV.[251] Luguzs Alberts, Vasilija d. (1924) – PSKP b. no 1952. g. V.d.d. 1947.–1955. g.; kapteinis. 155. nocietinājumu rajona mīnmetējnieku vada komandieris Ventspilī 1945.V–XI; Baltijas kara apg. virsnieku sastāva kursu klausītājs Rīgā 1945.XI–1946.VIII; 43. gv. latv. strēln. divīz. vada komandieris 1946.VIII–1947.III; LPSR VDM Valkas apr. daļas Iznīcinātāju batalj. vada k-ris 1947.III–X, Smiltenes starppagastu operat. nod. operat. pilnv. 1947.X–1949.V; PSRS VDM operatīvā sastāva sagatavošanas skolas klausītājs Harkovā 1949.V–1950.VII; LPSR VDM–IeM Smiltenes raj. daļas operat. pilnv. 1950.VII–1952.VIII, Ērgļu raj. daļas vec. operat. pilnv. 1952.VIII–1953.V, pr-ks 1953.V–1954.V; VDK pilnv. Ērgļu raj. 1954.V–1955.X; Ērgļu raj. LK(b)P X kongresa vārdā nosauktā kolhoza pr-tājs ar 1955.X.[252] Ļašonkovs Aleksandrs, Jevdokima d. (1928) – PSKP b. no 1953. g. V.d.d. no 1950. g.; kapteinis. PSRS VDM skolas kursants Ļvovā 1950.–1952. g.; LPSR VDM–IeM Ogres raj. daļas operat. pilnv. 1952.–1954. g.; VDK pilnv. aparāta Krāslavas raj. vec. operat. pilnv. 1954.–1955. g., pilnv. Jaunjelgavas raj. 1955.–1957. g., pilnv. aparātā Jēkabpils raj. vec. operat. pilnv. 1957.I–V, pilnv. Krāslavas raj. 1957.V–1959.X, pilnv. aparātā Rēzeknes pils. un stacijā vec. operat. pilnv. 1959.X–1961.XI, pilnv. Ludzas raj. 1961.XI–1964.II.[253] Ļivšics Mihails, Benciona d. (1912) – PSKP b. no 1938. g. V.d.d. no 1932. g.; pulkvedis. Baltijas kara apgabala VDM pretizlūkoš. pārv. 1. daļas pr-ka vietn. 1946.IV–XI; LPSR VDM 4. daļas pr-ks 1946.XI–1950.VII, V daļas pr-ks 1950.VIII–1953.IV.[254] Majorovs Semjons, Grigorija d. (1916) – PSKP b. no 1940. g. V.d.d. no 1942. g.; majors. LPSR VDM Tukuma apr. daļas izmeklēt. 1946.VIII–XI, vec. izmeklēt. 1946.XI–1947.IX; PSRS VDM izmeklēšanas darbinieku skolas klausītājs Maskavā 1947.IX–1949.VI; LPSR VDM Izmeklēšanas daļas 4. nod. pr-ks 1949.VI–1951., 5. nod. pr-ks 1951.–1952. g., Saulkrastu raj. daļas pr-ka vietn. 1952.VIII–X, Talsu raj. daļas pr-ks 1952.X–1953.V.[255] Maštakovs Boriss, Ādama d. (1915) – PSKP b. no 1942. g. V.d.d. no 1939. g.; apakšpulkvedis. 15. gaisa armijas 19. aviotehniskās divīz. VDM pretizlūkoš. daļas operat. pilnv. Jelgavā 1947.I–VI; LPSR VDM Talsu apr. daļas Sabiles starppagastu operat. nod. vec. operat. pilnv. 1947.–1948. g., nod. pr-ks 1948.–1949. g., Kandavas raj. daļas pr-ks 1950.III–IX; PSRS VDM vadošā sastāva sagatavošanas skolas klausītājs Gorkijā 1950.–1951. g.; LPSR VDM–IeM Viļānu raj. daļas pr-ks 1951.XI–1953.V, pr-ks vietn. 1953.V–1954.V; VDK pilnv. vietn. Viļānu raj. 1954.V–XII, pilnv. Rūjienas raj. 1954.XII–1956.XI.[256] Matisons Nikolajs, Aleksandra d. (1918) – PSKP b. no 1946. g. V.d.d. no 1943. g.; kapteinis. LPSR VDTK operat. grupas operat. pilnv. palīgs un operat. pilnv. Pavlovoposadā, Daugavpilī, Rīgā 1943.XII–1944.X; LPSR VDTK–VDM 2. daļas 1. nod. operat. pilnv. 1944.X–1945., 2. nod. operat. pilnv. 1946. g., 2-N daļas 2. nod. vec. operat. pilnv. 1946.–1947. g., 3. nod. vec. operat. pilnv. 1947.–1950. g., 6. nod. vec. operat. pilnv. 1950.–1952.II, operat. pilnv. 1952.II–1953.VI; IeM Balvu raj. daļas pr-ks 1953.VI–1954.V; VDK pilnv. Balvu raj. 1954.V–1956.X.[257] Moļjanovs Mihails, Mihaila d. (1922) – PSKP b. no 1945. g. V.d.d. no 1948. g.; majors. LPSR IeM Ludzas apr. daļas komendants 1948.IX–1949.VII, Ilūkstes apr.–raj. daļas operat. pilnv. kadru lietās 1949.VII–1950.VI; LPSR VDM–IeM kadru daļas operat. pilnv. 1950.VI–1951.II, Ludzas raj. daļas operat. pilnv., vec. operat. pilnv. 1951.II–1954.IX; PSRS VDM vadošā sastāva sagatavošanas skolas klausītājs Gorkijā 1954.IX–1955.VIII; LPSR MP VDK pilnv. Apes raj. 1955.VIII–1956.IV, Valkas raj. 1956.IV–1960.III, pilnv. aparāta Valmieras raj. vec. operat. pilnv. 1960.III–1961.XI, pilnv. Valkas raj. (no 1967.IX – Valkas raj. nod. pr-ks) 1961.XI–1973.IV.[258] Morozovs Nikolajs, Mihaila d. (1920) – PSKP b. no 1944. g. V.d.d. no 1940. g.; vec. leitnants. LPSR IeTK–IeM Valkas apr. daļas nod. cīņai ar bandītismu operat. pilnv., vec. operat. pilnv. 1944.XII–1946.IX, Cēsu apr. daļas nod. cīņai ar bandītismu pr-ka v. i. 1946.IX–1947.III; VDM Cēsu apr. daļas nod. pr-ka vietn. 1947.III–1949.II, daļas pr-ka vietn. 1949.II–XII, Gaujienas raj. daļas pr-ks 1950.I–1952.VIII; VDM 2-N daļas nod. pr-ks ar 1952.VIII.[259] Mostovojs Aleksandrs, Ovseja d. (1906) – PSKP b. no 1927. g. V.d.d. no 1933. g.; apakšpulkvedis. LPSR VDTK kadru rezervē daļas pr-ka vietn. amatā 1944.I–IX; VDTK–VDM 2. daļas pr-ka vietn. 1944.IX–1945.III, operat. daļas pr-ks 1945.III–1946.XI, 5. daļas pr-ks 1946.XI–1950.IV, 7. daļas pr-ks 1950.IV–1951.X, izbraucis darbā ārpus republikas 1951.XII.[260] Muižnieks Ādolfs, Donāta d. (1909) – PSKP b. no 1943. g. V.d.d. no 1940. g.; milicijas apakšpulkvedis. LPSR IeTK–VDTK pretizlūkoš, daļas operat. pilnv. palīgs 1940.XI–1941.VI; LPSR VDTK rezervē 1944.IV–IX; VDTK–VDM Ventspils apr. daļas pr-ka vietn. 1945.V–1946.I, Valkas apr. daļas pr-ka vietn. 1946.I–1948.I, pr-ks 1948.I–III, Limbažu apr.–raj. daļas 2-N nod. pr-ka vietn. 1948.III–1950.III, vec. operat. pilnv. 1950.III–1952.I; VDM Ērgļu raj. milic. nod. pr-ks 1952.I–VIII, Valmieras raj. milic. nod. pr-ks 1952.VIII–1953.VI; IeM Abrenes raj. daļas pr-ks 1953.VI–1954.IV, Apes raj. daļas pr-ks 1954.IV–1956.IV, Alūksnes raj. milicijas daļas pr-ks 1956.IV–1962.XII.[261] Murins Solomons, Ārona d. (1909) – PSKP b. no 1933. g. V.d.d. no 1940. g.; leitnants. LPSR IeTK–VDTK Daugavpils pils. daļas nod. pr-ks 1940.VII–1941.VI; LPSR VDTK operat. grupas darbinieks 1944.II–VII; VDTK–VDM Rēzeknes apr. daļas pr-ka vietn. ar 1944.VII.[262] Napoļskis Arkādijs, Jakova d. (1916) – PSKP b. no 1946. g. V.d.d. no 1945. g.; majors. LPSR VDM–IeM–VDK 2. daļas vec. operat. pilnv. 1949.II–1953.III, nod. pr-ka vietn. 1953.III–1955.III, nod. pr-ks 1955.III–1958.XII; LPSR MP VDK pilnv. Rēzeknes pils. un stacijā 1958.XII–1962.II.[263] Noviks Alfons, Andreja d. (1908) – PSKP b. no 1932. g. V.d.d. no 1940. g.; ģenerālmajors. LR–LPSR IeM Politiskās policijas pārv. Daugavpils raj. pr-ks 1940.VI–VIII; LPSR iekšlietu tautas komisārs 1940.VIII–1941.X; LPSR VDTK operat. grupas pr-ks 1943.XII–1944.VII; LPSR valsts drošības tautas komisārs – ministrs 1944.VII–1953.II; LKP CK biroja loc. 1940.VIII–1953; LPSR lauksaimniecības min. vietn. kadru jautājumos 1953.III–IV, 1954.I–1956.II; Lauksaimniecības un sagādes min. kadru pārv. pr-ks 1953.IV–1954.I; Lauksaimniec. min. Mežsaimniecības galv. pārv. pr-ks 1956.II–1957.VI, mežsaimniecības un mežrūpniecības min. vietn. 1957.VI–1959.VII, min. kolēģijas loc. 1957.VI–1965.I, partijas organiz. sekretārs 1960.XI–1961.VI.[264] Obižajevs Ivans, Emanuila d. (1902) – PSKP b. no 1938. g. V.d.d. no 1939. g.; apakšpulkvedis. LPSR VDM Bauskas apr. daļas 2-N nod. pr-ka vietn. 1947.VII–1950.I, Jaunjelgavas raj. daļas pr-ks 1950.I–1953.V.[265] Pabauskis Vladimirs, Oskara d. (1918) – PSKP b. no 1944. g. V.d.d. 1944.–1965. g.; majors. LPSR VDM–IeM–VDK darbinieks 1946.IX–1965.X; izdienas pensionārs Rīgā 1965.X–1966.IV; tankkuģa Ogre kapteiņa pirmais palīgs 1966.IV–1968.IX.[266] Palkins Aleksejs, Pētera d. (1915) – PSKP b. no 1939. g. V.d.d. no 1937. g.; pulkvedis. LPSR MP VDK pr-tāja vietn. 1961.XI–1969.II.[267] Pavlovs Aleksejs, Klimenta d. (1904) – PSKP b. no 1925. g. V.d.d. no 1927. g.; apakšpulkvedis. LPSR VDM Alūksnes apr. daļas pr-ka vietn. 1947.VIII–XI, Viļānu apr. daļas pr-ks 1947.XI–1950.I, Baldones raj. daļas pr-ks 1950.I–1953.V.[268] Pavlovskis Vladimirs, Ivana d. (1917) – PSKP b. no 1946. g. V.d.d. no 1948. g.; kapteinis. Ludzas apr. fiziskās kultūras un sporta komit. pr-tājs 1941.I–II, 1944.–1945. g.; 1. atsev. latv. strēln. rezerves pulka vada k-ra vietn. 1942.VIII–1943.; Ludzas apr. izpildkomit. kultūras un izglītības iestāžu daļas vad. 1945.–1946. g.; LK(b)P CK republikāniskās partijas skolas klausītājs 1946.–1948. g; LPSR VDM 2-N daļas tulks 1948.–1949. g., operat. pilnv. 1949.–1951. g., vec. operat. pilnv. 1951.–1953. g., IeM 4. pārv. 1. daļas 1. nod. pr-ka vietn. 1953.–1954. g.; VDK 4. daļas 1. nod. pr-ka vietn. 1954.–1955. g., 3. nod. pr-ka vietn. 1955.–1957. g., pilnv. Valmieras raj. 1957.V–1959.XI.[269] Perminovs Vikentijs, Vasilija d. (1914) – PSKP b. no 1940. g. V.d.d. 1939.–1960. g.; majors. PSRS VDTK Kirovas apg. pārv. Izmeklēš. daļas izmeklētājs 1940.X–1942.VI, vec. izmeklētājs 1942.VI–1944.X, izmeklēš. grupas pr-ks Vorkutlagā 1944.X–1945.II, LPSR VDTK–VDM Daugavpils pils. izmeklēš. nod. pr-ks 1945.V–1947.VIII; PSRS VDM Augstākās skolas izmeklēš. darbinieku kursu klausītājs Maskavā 1947.VIII–1948.IV; LPSR VDM Daugavpils pils. [Izmeklēš.] nod. pr-ks 1948.IV–1949.VIII; VDM Izmeklēš. daļas vec. izmeklētājs 1949.IX–1950.I; LPSR VDM–IeM–VDK nod. pr-ka vietn. 1950.I–1955, vec. operat. pilnv. 1955.–1956. g., nod. pr-ks 1956–1959.IV; LPSR MP VDK pr-tāja referents 1959.IV–1960.V; rūpnīcas VEF slepenās daļas pr-ks 1960.V–1962.V; rūpnīcas Komutators slepenās daļas pr-ks 1962.V–1964.VI; refrižeratora Sarma matrozis 1964.VI–X, kapteiņa pirmais palīgs 1964.X–1965.VI.[270] Platais Nikolajs, Kārļa d. (1905) – PSKP b. no 1925. g. V.d.d. no 1930. g.; milicijas pulkvedis. LPSR IeTK–IeM–VDM–IeM Rīgas pils. milicijas pārv. pr-ka vietn. operatīvajos jaut. 1945.VI–1951.III, pr-ks 1951.III–1954.V.[271] Plotko Jānis, Eduarda d. (1922) – PSKP b. no 1943. g. V.d.d. no 1940. g.; kapteinis. LDJS 5. raj. otrais sekretārs Rīgā 1940.VI–VIII; PSRS IeTK–VDTK Kirova apg. pārv. Omutinskas raj. daļas operat. pilnv. palīgs 1940.IX–1941.VII; 201. latv. strēln. div. – 43. gv. latv. strēln. div. pretizlūkoš. daļas SMERŠ specvada kareivis 1941.–1943. g.; PSRS VDTK kara cenzūras kontrolieris un komendants 1943.IV–1945.VI; LPSR VDTK–VDM Daugavpils pils. daļas nod. pr-ks 1945.VI–1947.XI; PSRS VDM vadošā operat. sastāva sagatavošanas skolas klausītājs Gorkijā 1947.XI–1949.I; LPSR VDM Talsu apr. daļas pr-ka vietn. 1949.I–VI, Kandavas raj. daļas pr-ks 1950.I–VI; LPSR VDM 2. daļas nod. pr-ka vietn. 1950.VI–1952.VI; PSRS VDM rezervē Maskavā vec. operat. pilnv. amatā 1952.VI–XI; ārvalstu komandējumā 1952.XI–1954.IV; LPSR MP VDK 1. daļas nod. pr-ks, vec. operat. pilnv. 1954.IV–1956.VI; VDK pilnv. Gulbenes raj. 1956.VI–1957.V, pārcelts darbā LPSR MP VDK centrālajā aparātā no 1957.V.[272] Poļikarpovs Nikolajs, Ivana d. (1915) – PSKP b. no 1940. g. V.d.d. no 1938. g.; pulkvedis. PSRS VDM Augstākās skolas VDM vadošā sastāva kursu klausītājs 1951.IX–1952.VII; LPSR VDM Liepājas apg. pārv. pr-ks 1952.VII–1953.VI LKP Liepājas apg. komit. biroja loc. 1952.X–1953.VI; LPSR IeM–VDK 4. specdaļas pr-ks 1953.VII–1957.VIII.[273] Ponomarjovs Dmitrijs, Pētera d. (1904) – PSKP b. no 1931. g. V.d.d. no 1930. g.; majors. LPSR IeTK–IeM–VDM Jelgavas apr. daļas nod. cīņai ar bandītismu pr-ks 1944.VII–1947.III; VDM Auces starppagastu operat. nod. pr-ks 1947.III–1948.VII, Jelgavas apr. daļas operat. nod. pr-ks 1948.VIII–1949.XII, Elejas raj. daļas pr-ka vietn. 1950.I–1951.III, pr-ks 1951.IV–1953.V.[274] Pumba Boriss, Hermana d. (1921) – PSKP b. no 1944. g. V.d.d. no 1948. g.; kapteinis. LPSR VDM “0” daļas operat. pilnv. 1948.VIII–1950 g.., 5. daļas operat. pilnv. 1950.–1951., 2. daļas operat. pilnv. un vec. operat. pilnv. 1951.–1953. g.; LPSR IeM 1. daļas 1. nod. vec. operat. pilnv. 1953.–1954. g.; LPSR MP VDK 2. daļas vec. operat. pilnv. 1954.–1958. g., 1959.XI–1963.I, pilnv. Skrundas raj. 1958.IV–1959.XI, Preiļu raj. (no 1967.IX – raj. nod. pr-ks) 1963.I–1972.VIII.[275] Purvins Aleksandrs, Aleksandra d. (1917) – PSKP b. no 1942. g. V.d.d. no 1948. g.; majors. LPSR VDM 2. daļas tulks 1948.I–III, operat. pilnv. 1948.III–1951.VI, vec. operat. pilnv. 1951.VI–1952.IV; LPSR VDM–IeM Bauskas raj. daļas pr-ka vietn. 1952.IV–1953.VI, pr-ks 1953.VI–1954.V; LPSR MP VDK pilnv. Bauskas raj. 1954.V–1958.IV.[276] Reinholds Pēteris, Jāzepa d. (1910) – PSKP b. no 1939. g. V.d.d. no 1940. g.; majors. LR IeM Drošības policijas departamenta Politiskās policijas pārv. – LPSR IeTK VDP izmeklētājs 1940.VI–IX; LPSR IeTK Jēkabpils apr. nod. pr-ks 1940.IX–1941.VI; piekomandēts PSRS IeTK Gorkijas apg. pārvaldei 1941.VII–IX; PSRS IeTK specskolas kursants 1941.IX–XI; 201. latv. strēlnieku divīzijas IeTK sevišķās daļas operat. pilnv. 1941.–1942. g., 1. atsevišķā latv. strēlnieku rezerves pulka pretizlūkošanas daļas SMERŠ operat. pilnv. 1942.–1944. g., 130. latv. strēlnieku korpusa 17. atsevišķā rezerves bataljona pretizlūkošanas daļas SMERŠ operat. pilnv. 1945.III–IX; LPSR VDTK–VDM Talsu apr. daļas vec. operat. pilnv. 1945.IX–1946.VI, Alūksnes apr. daļas pr-ka vietn. 1946.VI–XI, Madonas apr. daļas pr-ks 1946.–1949. g., Jēkabpils apr.–raj. daļas pr-ks 1949.–1952. g.; LPSR VDM–IeM Jelgavas pils. daļas pr-ks 1952.–1954. g.; LPSR MP VDK pilnv. Jelgavas pils. 1954.IV–1955. g.; LPSR MP VDK 2. daļas nod. pr-ks vietn. 1955  g.; LPSR MP VDK dežurants 1955.IX–1957.VIII, 2. daļas 1. nod. pr-ka vietn. 1957.VIII–1958.IV, pilnv. Bauskas raj. 1958.IV–1961.VI, 2. daļas vec. operat. pilnv. 1961.VI–XI, pilnv. Saldus raj. 1961.XI–1964.XII.[277] Rēvalds Arnolds, Viļa d. (1930) – PSKP b. no 1954. g. V.d.d. no 1950. g.; vec. leitnants. PSRS VDM Mogiļevas skolas kursants 1950.X–1952.VIII; LPSR VDM Saulkrastu raj. daļas operat. pilnv. 1952.IX–1954.IV; LPSR MP VDK pilnv. aparāta Saulkrastu raj. operat. pilnv. 1954.IV–XII, vec. operat. pilnv. 1954.XII–1956.IX, pilnv. Alojas raj. 1956.IX–1957.I, pilnv. vietn. Limbažu raj. 1957.I–X, pilnv. Ērgļu raj. no 1957.X.[278] Rižonkovs Leonīds, Pētera d. (1916) – PSKP b. no 1940. g. V.d.d. no 1937. g.; apakšpulkvedis. LPSR VDTK–VDM Rīgas apr. daļas pr-ka vietn. 1944.–1946. g., Jelgavas apr. daļas pr-ka vietn. 1946.–1949. g., Dobeles raj. daļas pr-ks 1950.I–1952.VIII.[279] Romanovs Leonīds, Nikolaja d. (1913) – PSKP b. no 1942. g. V.d.d. no 1948. g.; majors. PSRS VDM Augstākās skolas VDM orgānu vadošā operat. sastāva sagatavošanas kursu klausītājs Maskavā 1948.I–1950.VI; LPSR VDM Saulkrastu raj. daļas pr-ks 1950.VI–1952.VIII; VDM milicijas pārv. pr-ka vietn. operat. darbā 1952.VIII–1953.III.[280] Rozenšteins Aleksandrs Uno, Kārļa d. (1894) – PSKP b. 1918.–1921. g., no 1948. g. V.d.d. no 1940. g.; majors. LPSR IeTK–VDTK Valmieras apr. daļas operat. pilnv. 1940.XII–1941.III, pr-ks 1941.IV–VI; PSRS IeTK Čkalovas un Sverdlovskas apr. pārv. izmeklētājs 1941.–1944. g.; LPSR VDTK–VDM Izmeklēš. daļas vec. izmeklētājs 1944.–1949. g., A daļas 1. nod. vec. operat. pilnv. 1949.V–1950.II, 4. nod. vec. operat. pilnv. 1950.II–XI, 3. nod. vec. operat. pilnv. 1950.XI–1951.I, 2. nod. pr-ka vietn. 1951.I–1952.VIII; VDM Rīgas apg. pārv. A daļas pr-ks 1952.VIII–1953.V; LPSR IeM Siguldas raj. daļas pr-ks 1953.V–1954.V, LPSR MP VDK pilnv. Siguldas raj. 1954.V–1955.II.[281] Rozentāls Kārlis, Leopolda d. (1904) – PSKP b. no 1924. g. V.d.d. no 1940. g.; majors. LPSR IeTK sekretariāta pr-ka vietn. 1940.VIII–1941.VI; IeTK operat. izmeklēš. grupas vec. operat. pilnv. Čkalovas apg. 1941.–1942. g., Krasnojarskas apg. 1942.–1943. g., 10. gv. armijas pretizlūkošanas daļas SMERŠ vec. operat. pilnv. 2. Baltijas frontē 1944.II–IX; LPSR VDTK–VDM Cēsu apr. daļas pr-ks 1944.IX–1948.IV, Bauskas apr.–raj. daļas pr-ks 1948.IV–1951.VII.[282] Rumjancevs Pēteris, Fjodora d. (1910) – PSKP b. no 1941. g. V.d.d. no 1942. g.; majors. PSRS IeTK Augstākās skolas kursants 1944.XII–1945.III; LPSR IeTK–IeM Ludzas apr. daļas nod. cīņai ar bandītismu pr-ks 1945.IV–1947.III; LPSR VDM Ludzas apr. daļas pr-ka vietn., 2-N nod pr-ks 1947.III–XI, Krāslavas apr.–raj. daļas pr-ks 1947.XI–1953.V; IeM Krāslavas raj. daļas pr-ka vietn. 1953.V–IX, Dagdas raj. daļas pr-ks 1953.IX–1954.V; LPSR MP VDK pilnv. Dagdas raj. 1954.V–VIII, Krāslavas raj. 1954.VIII–1955.IX, pilnv. vietn. Daugavpils pils. un stacijā no 1955.IX.[283] Saveļjevs Mihails, Jegora d. (1922) – PSKP b. no 1945. g. V.d.d. no 1943. g.; majors. LPSR VDTK operat. grupas operat. pilnv. palīgs 1943.–1944. g.; LPSR VDTK–VDM Daugavpils pils. daļas izmeklētājs 1944.–1945. g., 2. nod. operat. pilnv. 1945.–1946. g., operat. nod. vec. operat. pilnv. 1946.–1947. g., Līvānu starppagastu operat. nod. vec. operat. pilnv. 1947. g., pr-ks 1947.–1949. g., 2-N nod. pr-ka vietn. 1949.–1950. g., Krustpils raj. daļas pr-ka vietn. 1950.–1952. g., Aknīstes raj. daļas pr-ka vietn. 1952.III–VIII, Ludzas raj. daļas pr-ka vietn. 1952.VIII–1953.V; IeM Dagdas raj. daļas pr-ka vietn. 1953.VI–VIII, Gaujienas raj. daļas pr-ks 1953.VIII–1954.IV; LPSR MP VDK pilnv. Gaujienas raj. 1954.IV–1957.III, Līvānu raj. 1957.III–XII, pilnv. vietn. Limbažu raj. 1957.XII–1958.IX, pilnv. Ilūkstes raj. 1958.IX–1960.III, Talsu raj. (no 1967.IX Talsu raj. nod. pr-ks) 1960.III–1970.II.[284] Seļiverstovs Aleksandrs, Onufrija d. (1913) – PSKP b. no 1943. g. V.d.d. no 1948. g.; majors. PSRS VDM Augstākās skolas VDM orgānu vadošā operat. sastāva sagatavošanas kursu klausītājs Maskavā 1948.II–1950.VI; LPSR VDM Talsu raj. daļas pr-ks 1950.VI–1952.IX.[285] Sirovatskis Vasilijs, Ivana d. (1908) – PSKP b. no 1942. g. V.d.d. no 1939. g.; pulkvedis. LPSR IeTK–VDTK Rīgas apr. daļas vec. operat. pilnv. 1940.IX–1941.V, pr-ka vietn. v. i. 1941.V–VII, daļas pr-ka amatā piekomandēts PSRS VDTK Astrahaņas apg. pārv. 1941.VII–1942.I; IeTK–VDTK Sverdlovskas apg. pārv. 1942.I–1943.XII; LPSR VDTK operat. grupas operat. daļas nod. pr-ka vietn. 1943.XII–1944.IX, 2. daļas 8. nod. pr-ka vietn. 1944.IX–1945.III, operat. daļas 1. nod. pr-ka vietn. 1945.III–VII; LPSR VDTK–VDM–IeM 2. daļas 2. nod. pr-ks, 2-N daļas pr-ka vietn. 1946.XI–1954.III; LPSR MP VDK pr-tāja inspekcijas pr-ks un operat. darba pieredzes apguves un apkopošanas grupas pr-ks 1954.IV–1959.VIII, Uzskaites un arhīvu daļas (no 1966.X – 10. daļas) pr-ks 1959.VIII–1968.X.[286] Sivolobovs Aleksandrs, Andreja d. (1918) – PSKP b. no 1941. g. V.d.d. no 1938. g.; apakšpulkvedis. LPSR IeM–MP VDK 4. specdaļas pr-ks 1953.XII–1956.II; dienesta komandējumā Ungārijā 1956.II–1958.I; PSRS MP VDK kadru pārvaldes rīcībā 1958.I–VI; LPSR MP VDK 4. specdaļas pr-ks ar 1958.VI.[287] Skujiņš Kārlis, Rūdolfa d. (1918) – PSKP b. no 1945. g. V.d.d. no 1946. g.; leitnants. LPSR VDM–IeM Cēsu apr.–raj. daļas tulks 1946.VI–1952.III, operat. pilnv. 1952.III–1953.V; Gulbenes raj. daļas pr-ks no 1953.V.[288] Smirnovs Dmitrijs, Ivana d. (1910) – PSKP b. no 1932. g. V.d.d. no 1948. g.; majors. PSRS VDM Augstākās skolas VDM orgānu vadošā operat. sastāva sagatavošanas kursu klausītājs 1948.–1950. g.; LPSR VDM Varakļānu raj. daļas pr-ks 1950.–1953. g.; IeM Daugavpils raj. daļas pr-ka vietn. 1953.III–VI, Skrundas raj. daļas pr-ka vietn. 1953.VII–1954.IV; LPSR MP VDK pilnv. vietn. Skrundas raj. 1954.IV–1955.V, Abrenes raj. 1955.V–IX, pilnv. Krustpils raj. 1955.X–1959.VIII.[289] Smoļins Boriss, Aleksandra d. (1928) – PSKP b. no 1957. g. V.d.d. no 1956. g.; kapteinis. LPSR MP VDK “S” nod. vec. tehniķis 1956.X–1958.IV, inženieris 1958.IV–1959.VIII, valdības sakaru nod. inženieris 1959.VIII–1962.VII, 2. daļas 5. nod. operat. pilnv. 1962.VII–1963.VII, operatīvi-tehniskās daļas 2. nod. operat. pilnv. 1963.VII–1967.II, 2. nod. pr-ks 1967.II–1970.II, operatīvi-tehniskās daļas pr-ks no 1970.II.[290] Spilners Voldemārs, Mārtiņa d. (1915) – PSKP b. no 1940. g. V.d.d. no 1940. g.; majors. PSRS VDTK Augstākās skolas operat. sastāva sagatavošanas kursu klausītājs 1943.–1944. g.; LPSR VDTK operat. grupas operat. pilnv. 1944.IV–IX, 4. daļas 1. nod. operat. pilnv. 1944.–1945. g., 2. daļas 3. nod. operat. pilnv. 1945.III–VII, 4. nod. vec. operat. pilnv. 1945.–1946. g.; VDM 2-N daļas 1. nod. vec. operat. pilnv. 1946.–1950. g., 1. nod. pr-ka vietn. 1950.–1952. g., 2. nod. pr-ka vietn. 1952–1953.V; IeM Kandavas raj. daļas pr-ks 1953.V–1954.V; LPSR MP VDK pilnv. Kandavas raj. 1954.V–1958.IX, Ogres raj. 1958.IX–1960.III, Cēsu raj. 1960.III–1965.XII.[291] Stepanovs Ivans, Matveja d. (1921) – PSKP b. no 1939. g. V.d.d. no 1940. g.; kapteinis. IeTK Latvijas dzelzceļa transporta daļas nod. izmeklētājs 1940.VIII–1941.III; VDTK Daugavpils dzelzceļa stacijas operat. nod. operat. pilnv. 1941.III–VI; 201., vēlāk 43. gv. latv. strēln. divīzijas IeTK Sevišķās daļas – pretizlūkošanas daļas SMERŠ operat. pilnv., vec. operat. pilnv. 1941.–1945. g., 130. latv. strēln. korpusa pretizlūkoš. daļas SMERŠ pr-ka palīgs 1945.I–1946.I, 308. latv. strēln. divīzijas pretizlūkoš. daļas pr-ks 1946.II–VIII; LPSR VDM Ilūkstes apr. daļas pr-ka vietn. 1946.VIII–X; Jelgavas apr. daļas pr-ks 1946.X–XII.[292] Stepanovs Ivans, Pētera d. (1918) – PSKP b. no 1944. g. V.d.d. no 1946. g.; majors. LPSR VDM 2. daļas 4. nod. operat. pilnv. palīgs 1946.–1947. g., 1. nod. operat. pilnv. palīgs 1947.–1948. g., 5. nod. operat. pilnv. 1948.–1949. g., 6. nod. operat. pilnv. 1949.–1952. g., 1. daļas 1. nod. operat. pilnv. 1952.III–IX, 2-N daļas 2. nod. operat. pilnv. 1952.IX–XI, 3. nod. vec. operat. pilnv. 1952.XI–1953.IV; LPSR IeM 1. daļas 6. nod. vec. operat. pilnv. 1953.IV–1954.IV; LPSR MP VDK 2. daļas 5. nod. vec. operat. pilnv. 1954.IV–IX, pilnv. vietn. Saulkrastu raj. 1954.IX–1955.X; pilnv. Aknīstes raj. 1955.X–1956.XII; Ilūkstes raj. 1956.XII–1957.XII.[293] Stepanovs Viktors, Ivana d. (1925) – PSKP b. no 1948. g. V.d.d. no 1946. g.; majors. PSRS IeM Rīgas virsnieku skolas kursants 1946.VI–1947.VII; LPSR IeM Madonas apr. daļas nod. cīņai ar bandītismu operat. pilnv. 1947.–1948. g., Gulbenes apr. daļas specgrupas operat. pilnv. 1948.–1950. g.; VDM–IeM Gulbenes raj. daļas operat. pilnv. 1950.I–III, Cesvaines raj. daļas operat. pilnv., vec. operat. pilnv. 1950.–1954. g.; LPSR MP VDK pilnv. aparāta Cesvaines raj. vec. operat. pilnv. 1954.–1957. g., pilnv. aparāta Gulbenes raj. operat. pilnv. 1957.II–V, pilnv. Gulbenes raj. 1957.V–1965.VI, daļas pr-ks Daugavpils pils. un dzelzceļa stacijā 1965.VI–1975.VIII.[294] Straube-Strauss Frīdrihs, Roberta d. (1929) – PSKP b. no 1955. g. V.d.d. no 1949. g.; majors. PSRS IeM Rīgas virsnieku skolas operatīvi čekistiskās nod. kursants 1949.VIII–1952.IV; Labošanas darbu koloniju daļas Labošanas darbu kolonijas Nr. 1 vada komandiera vietn. politiskajā darbā Jelgavā 1952.V–1953.II; IeM apsardzes vada 5. nod. komandieris Rīgā 1953.II–IV, 7. daļas 2. nod. vec. izlūks 1953.IV–1954.IV; LPSR MP VDK pilnv. aparāta Madonas raj. operat. pilnv. 1954.–1955. g., vec. operat. pilnv. 1955.–1958. g., pilnv. vietn. Tukuma raj. 1958.VI–XII, vec. operat. pilnv. 1958.XII–1959.X, pilnv. Smiltenes raj. 1959.X–XI, Valmieras raj. 1959.XI–1966.VI, daļas pr-ka vietn. Ventspils pils. un ostā 1970.IX–1972.IX.[295] Susidko Ivans, Ignata d. (1911) – PSKP b. no 1941. g. V.d.d. no 1948. g.; majors. PSRS VDM Augstākās skolas VDM orgānu vadošā operatīvā sastāva kursu klausītājs 1948.I–1950.VI; LPSR VDM Viļānu raj. daļas pr-ks 1950.VI–1951.XI.[296] Svarinskis Vladislavs, Fadeja d. (1918) – PSKP b. no 1942. g. V.d.d. no 1940. g.; apakšpulkvedis. 183. strēln. divīzijas IeTK Sevišķās daļas operat. pilnv. palīgs 1940.X–1941.IX, 43. gv. latv. strēln. divīzijas IeTK Sevišķās daļas – pretizlūkoš. daļas SMERŠ operat. pilnv. 1942.IX–1946.IV, 130. latv. strēln. korpusa 151. artilērijas brigādes pretizlūkoš. daļas operat. pilnv. 1946.IV–VIII; LPSR VDM Rīgas pils. daļas operat. pilnv. 1946.–1947. g., Rīgas Jūrmalas grupas operat. pilnv. 1947.–1949. g., Rīgas pils. daļas 4. grupas vec. operat. pilnv. 1949.–1950. g., 5. nod. vec. operat. pilnv. 1950.–1952. g., 5. daļas 4. nod. vec. operat. pilnv. 1952.VII–VIII, 3. nod. pr-ka vietn. 1952.–1953. g., IeM Alūksnes raj. daļas pr-ks 1953.IV–X, 4. pārv. 1. daļas 1. nod. vec. operat. pilnv. 1953.X–1954.III; LPSR MP VDK 4. daļas 2. nod. vec. operat. pilnv. 1954.IV–1959.I, pilnv. Rīgas raj. 1959.I–1961.II, 2. daļas 6. nod. vec. operat. pilnv. 1961.II–XI, pilnv. Rīgas raj. (no 1967.XI – Rīgas raj. nod. pr-ks) 1961.XI–1970.XII.[297] Šalms Jēkabs, Miķeļa d. (1897) – PSKP b. no 1929. g. V.d.d. no 1940. g.; majors. LR–LPSR IeM Politiskās policijas pārv. Liepājas raj. pr-ks 1940.VI–VIII; LPSR IeTK–VDTK Aizputes apr. daļas pr-ks 1940.VIII–1941.VI; LPSR IeTK izmeklēšanas grupas izmeklētājs PSRS IeTK Čkalovas apg. pārvaldē Čkalovā un Soļiļeckā 1941.VIII–1942.II, Sverdlovskas apg. pārvaldē 1942.II–IX; PSRS IeTK Augstākās skolas vadošo operatīvo darbinieku sagatavošanas kursu klausītājs Maskavā 1942.IX–1943.II; LPSR VDTK operat. grupā apr. pr-ka amatā 1944.III–1945.V; VDTK–VDM Aizputes apr.–raj. daļas pr-ks 1945.V–1950.XI.[298] Šestakovs Mihails, Jakova d. (1921) – PSKP b. no 1943. g. V.d.d. no 1940. g.; majors. PSRS IeTK karaspēka 14. divīzijas 152. pulka komsorgs Rīgā 1945.–1946. g.; LPSR IeM kadru daļas operat. pilnv., vec. operat. pilnv. 1946.–1949. g., 2. nod. pr-ks 1949.VI–XII, pr-ka vietn. 1949.–1950. g.; LPSR IeM–VDM operatīvās meklēšanas daļas 2. nod. pr-ks 1950.–1951. g.; LPSR VDM Liepājas pils. daļas operatīvās meklēšanas grupas vec. operat. pilnv. 1951.–1952. g., Liepājas apg. pārvaldes 4. nod. vec. operat. pilnv. 1952.–1953. g.; LPSR IeM Liepājas pils. daļas vec. operat. pilnv. 1953.–1954. g.; LPSR MP VDK pilnv. aparāta Liepājas pils. vec. operat. pilnv. 1954.IV–1958.V, pilnv. Auces raj. 1958.V–1960.I, pilnv. aparāta Ventspils pils. un ostā vec. operat. pilnv. 1960.III–1961.XI, pilnv. Krāslavas raj. (ar 1967.IX amata nosaukums – Krāslavas raj. nod. pr-ks) 1961.XI–1971.VIII.[299] Šilovskis Timofejs, Fjodora d. (1912) – PSKP b. no 1940. g. V.d.d. no 1937. g.; majors. LPSR VDM Daugavpils pils. daļas operat. nod. pr-ks 1947.II–1948.II, Krāslavas apr. daļas pr-ka vietn. 1948.II–1950.I, Preiļu raj. daļas pr-ks 1950.I–XII, Ērgļu raj. daļas pr-ks 1950.XII–1952.I.[300] Šmeļovs Vasilijs, Vasilija d. (1916) – PSKP b. no 1942. g. V.d.d. no 1938. g.; apakšpulkvedis. PSRS MP VDK Latvijas dzelzceļa un Latvijas jūras baseina pārv. pilnv. un līnijas daļas pr-ks Daugavpils stacijā 1954.–1959. g.; LPSR MP VDK pilnv. vietn. Daugavpils pilsētā un stacijā 1959.–1960. g., pilnv. Krustpils un Jēkabpils raj. 1960.III–1962.IV.[301] Šteinbahs Vladimirs, Pētera d. (1924) – PSKP b. no 1944. g. V.d.d. no 1946. g.; majors. LPSR VDM 2. nod. 2. un 1. kategorijas izlūks 1946.–1948. g., apsardzības nod. vec. izlūks 1948.–1952. g.; Vissavienības neklātienes juridiskā institūta students 1948.–1953. g.; LPSR valsts drošības ministra sekretārs 1952.–1953. g.; LPSR IeM Jēkabpils raj. daļas pr-ks 1953.V–1954.V; LPSR MP VDK pilnv. Jēkabpils raj. 1954.V–1960.III.[302] Tabors Fabiāns, Ādama d. (1929) – PSKP b. no 1953. g. V.d.d. no 1951. g.; kapteinis. LPSR VDM 2. daļas operat. pilnv. palīgs 1951.–1953. g.; LPSR IeM-VDK 2. daļas operat. pilnv. 1953.–1956. g., vec. operat. pilnv. 1956.–1959. g., 1963.–1965.XII; PSRS MP VDK Augstākās skolas pretizlūkošanas fakultātes kursants Maskavā 1959.VIII–1963. g.; LPSR MP VDK pilnv. Liepājas pils. un Liepājas raj. (ar 1967.IX – daļas pr-ks Liepājas pils. un ostā) 1965.XII–1973.X.[303] Talalajs Ļevs, Borisa d. (1912) – PSKP b. no 1941. g. V.d.d. no 1939. g.; kapteinis. LPSR VDTK–VDM “B” daļas pr-ks 1945.XI–1946.XI, “R” daļas pr-ks 1946.XI–1948., 20.X. komandēts PSRS VDM Novosibirskas pārv. rīcībā.[304] Tarakanovs Aleksandrs, Ivana d. (1913) – PSKP b. no 1944. g. V.d.d. 1937.–1960. g.; apakšpulkvedis. PSRS IeTK karaspēka 5. strēln. divīzijas 36. motorizētā strēlnieku pulka izlūkošanas nod. pr-ka vec. palīgs 1945.–1946. g., PSRS IeM Baltijas apg. iekšlietu karaspēka pārv. izlūkošanas daļas pr-ka jaunākais palīgs 1946.III–IV; LPSR IeM daļas cīņai ar bandītismu repatriantu nod. vec. operat. pilnv. 1946.–1947. g., LPSR VDM 2-N daļas 2. nod. operat. pilnv. 1947.III–VI; Jēkabpils apr. daļas vec. operat. pilnv. 1947.–1949. g.; Jaunjelgavas starppagastu operat. nod. pr-ks 1949.–1950. g.; Jaunjelgavas raj. daļas pr-ka vietn. 1950.I–1951.IV; Dundagas raj. daļas pr-ks 1951.IV–1952.VIII; Cēsu raj. daļas pr-ks 1952.VIII–1953.V; LPSR IeM Cēsu raj. daļas pr-ka vietn. 1953.V–1954.V; LPSR MP VDK pilnv. Cēsu raj. 1954.V–1960.VIII; LKP Cēsu raj. komitejas organizatoriskās nod. vadītājs 1960.VIII–1963.I.[305] Terehovs Pēteris, Jakova d. (1917) – PSKP b. no 1944. g. V.d.d. no 1943. g.; kapteinis. LPSR VDM–IeM Cēsu apr.–raj. daļas vec. operat. pilnv. 1949.–1951. g., Jaunjelgavas raj. daļas pr-ka vietn. 1951.–1952. g., Pļaviņu raj. daļas pr-ks 1952.VIII–1953.XI, pr-ka vietn. 1953.XI–1954.IV; LPSR MP VDK pilnv. vietn. Pļaviņu raj. 1954.IV–1955.X; pilnv. Maltas raj. 1955.X–1959.XI.[306] Trofimovs Ivans Grigorija d. (1911) – PSKP b. no 1939. g. V.d.d. no 1937. g.; apakšpulkvedis. LPSR VDTK operatīvās grupas darbinieks apr. daļas pr-ka amatā 1944.IV–IX; Abrenes apr. daļas pr-ks 1944.X–1945.III; LPSR VDTK–VDM Aizputes apr. daļas pr-ka vietn. 1945.V–1949.I., Ilūkstes apr.–raj. daļas pr-ks 1949.I–1952.II, Rēzeknes pils. daļas pr-ks 1952.II–VII; LPSR VDM Liepājas apg. pārvaldes 2. daļas pr-ks 1952.VIII–1953.[307] Trukšāns Josifs [Jāzeps], Aleksandra d. (1910) – PSKP b. no 1932. g. V.d.d. no 1940. g.; milicijas pulkvedis. LR IeM Politiskās policijas pārvaldes Rēzeknes raj. – LPSR IeTK Rēzeknes apr. daļas pr-ks 1940.VI–1941.V, Rīgas apr. daļas pr-ks 1941.V–VI; PSRS IeTK Augstākās skolas operatīvo darbinieku kursu klausītājs Maskavā 1942.VI–1943.III; LPSR VDTK operat. grupas sastāvā apr. pr-ka amatā Pavlovoposadā 1944.II–IX; LPSR VDTK–VDM Jelgavas apr. daļas pr-ks 1944.IX–1946.X, Rīgas apr. daļas pr-ka vietn. no 1946.X; vēlāk LPSR IeM Milicijas pārv. kriminālmeklēšanas daļas pr-ks.[308] Tverdohļebenko Aleksejs, Mihaila d. (1905) – PSKP b. no 1925. g. V.d.d. no 1939. g.; apakšpulkvedis. LPSR VDTK–VDM sekretariāta pr-ks 1944.VII–1950.VI, Liepājas pils. daļas pr-ks 1950.V–1950., 20.VII.[309] Ušinskis Georgijs, Grigorija d. (1921) – PSKP b. no 1947. g. V.d.d. no 1942. g.; majors. LPSR VDM Jēkabpils apr. daļas vec. izmeklētājs 1946.VIII–1947.XI, Alūksnes apr. daļas vec. izmeklētājs 1947.XI–1948.III, Jēkabpils apr.–raj. daļas vec. operat. pilnv. 1948.III–1949.VII, nod. pr-ka vietn. 1949.VII–1950.VII; LPSR VDM 2. daļas vec. operat. pilnv. 1950.VII–1952.XI, nod. pr-ka vietn. 1952.XI–1953.I, Liepājas apg. pārv. nod. pr-ks 1953.I–V; LPSR IeM Liepājas pils. daļas nod. pr-ka vietn. 1953.V–VI, nod. pr-ks 1953.VI–IX, Liepājas raj. daļas pr-ks 1953.IX–1954.V; LPSR MP VDK pilnv. Liepājas raj. 1954.V–1955.IV.[310] Važnajs Andrejs Pētera d. (1927) – PSKP b. no 1952. g. V.d.d. no 1946. g.; kapteinis. LPSR VDM “V” daļas Rēzeknes punkta 2. kategorijas kontrolieris 1946.VI–1948.V, Rēzeknes apr. daļas operat. pilnv. 1948.V–1950.I, Dagdas raj. daļas operat. pilnv. 1950.I–1951.VIII; LPSR VDM 2. daļas 4. un 7. nod. operat. pilnv. 1951.VIII–1952.IV, 1. daļas operat. pilnv. 1952.IV–1953.V; LPSR IeM Krāslavas raj. daļas pr-ks 1953.V–X; PSRS IeM–VDK vadošā sastāva sagatavošanas skolas klausītājs 1953.X–1954.X; LPSR MP VDK 1. daļas 2. nod. vec. operat. pilnv. 1954.X–1955., 4. daļas 5. nod. vec. operat. pilnv. 1955.–1959.V, pilnv. Dagdas raj. 1959.V–1960.III.[311] Vasiļjevs Ivans Onufrija d. (1911) – PSKP b. no 1940. g. V.d.d. no 1940. g.; apakšpulkvedis. LPSR IeTK 3. specdaļas 1. nod. grupas pr-ka palīgs 1940.–1941.; LPSR IeTK izmeklēšanas grupas izmeklētājs Vjatlagā 1941.–1942., PSRS IeTK Kirovas apg. pārv. izmeklētājs 1942.II–IV, Irkutskas apg. pārv. izmeklētājs 1942.IV–X, Ļeņingradas apg. pārv. 4. daļas 4. nod. vec. operat. pilnv. 1942.X–1943.X; PSRS VDTK Augstākās skolas kursu klausītājs Maskavā 1943.X–1944.III; LPSR VDTK operat. grupas rezervē nod. pr-ka vietn. amatā 1944.III–VII; LPSR VDTK 2. daļas 2. nod. pr-ka vietn. 1944.–1945. g., 1. nod. pr-ks 1945.–1946. g.; LPSR VDM 2. daļas pr-ka vietn. 1946.–1952. g.; Rīgas apg. pārv. 2. daļas pr-ks 1952.–1953. g., 2-N daļas pr-ks 1953.II–VI, LPSR IeM 4. pārv. 1. daļas pr-ks 1953.VI–1954.IV; LPSR MP VDK 4. daļas pr-ka vietn. 1954.IV–1957.VII, 4. daļas pr-ks 1957.VII–1959.VIII.[312] Vederņikovs Arkādijs Vasilija d. (1917) – PSKP b. no 1942. g. V.d.d. no 1945. g.; kapteinis. PSRS Aizsardzības tautas komisariāta Pretizlūkošanas galvenās pārv. Taškentas skolas klausītājs 1945.–1947. g.; LPSR VDM Viļakas apr. daļas Liepnas starppagastu operat. nod. operat. pilnv. un vec. operat. pilnv. 1947.IX–1949.VII, pr-ks 1949.VII–1950; Kārsavas raj. daļas pr-ka vietn. 1950.I–1951.V, Aknīstes raj. daļas pr-ks 1951.V–1953.V.[313] Veļičko Jānis Ignāta d. (1920) – PSKP b. no 1948. g. V.d.d. no 1940. g.; kapteinis. LPSR IeTK Liepājas pils. daļas operat. pilnv. palīgs 1940.IX–1941.VI; 201.–43. gv. latv. strēlnieku divīzijas IeTK Sevišķās daļas sevišķā vada ierindnieks 1941.VIII–1943.IV; PSRS VDTK kara cenzūras nod. 2. kategorijas kontrolieris Ziemeļrietumu un 2. Baltijas frontē 1943.IV–1944.VII, Viņņicas apg. pārv. kara cenzūras nod. operat. pilnv. palīgs 1944.VII–1945.IX; LPSR VDTK–VDM Daugavpils pils. daļas operat. pilnv. 1945.X–1946.XII, LPSR VDM “V” daļas, 5. daļas 4. un 5. nod. vec. operat. pilnv. 1946.XII–1950.VIII; PSRS VDM Harkovas skolas klausītājs 1950.VIII–1951.VIII; LPSR VDM–IeM 2. daļas 3. nod. vec. operat. pilnv. 1951.IX–1954.IV; LPSR MP VDK 4. daļas 6. nod. pr-ka vietn. 1954.IV–1955.II, pilnv. Siguldas raj. 1955.II–1960.III.[314] Verbovskis Viktors Pētera d. (1912) – PSKP b. no 1938. g. V.d.d. no 1938. g.; majors. LPSR IeTK–VDTK 1. specdaļas vec. operat. pilnv., nod. pr-ks 1940.VII–1941.VI, LPSR IeTK izmeklēšanas grupas nod. pr-ks PSRS IeTK Novosibirskas apg. pārvaldē 1941.IX–1942.VII; PSRS IeTK Augstākās skolas kursants 1942.VII–XI; LPSR VDTK operat. grupas “A” daļas pr-ka vietn. 1943.XI–1944.VII; LPSR VDTK–VDM “A” daļas pr-ka vietn. no 1944.VII.[315] Veselovs Aleksandrs Nikolaja d. (1922) – PSKP b. no 1945. g. V.d.d. no 1944. g.; apakšpulkvedis. PSRS VDTK Augstākās skolas kursants Maskavā 1944.XI–1945.XII; LPSR VDTK–VDM Valkas apr. daļas operat. pilnv. 1945.XII–1946.V; LPSR VDM 2. daļas operat. pilnv. 1946.V–1948.V, 5. daļas vec. operat. pilnv. 1948.V–1951.X, nod. pr-ks 1951.X–1953.VI, LPSR IeM 4. daļas nod. pr-ks 1953.VI–1954.IV; LPSR MP VDK 4. daļas nod. pr-ks 1954.IV–1960.III, 2. daļas nod. pr-ks 1960.III–XII, 7. daļas pr-ka vietn. 1960.XII–1966.V, 7. daļas pr-ks 1966.V–1973.VIII.[316] Vēvers Jānis Jāņa d. (1899) – PSKP b. no 1919. g. V.d.d. no 1922. g.; ģenerālmajors. PSRS IeTK Ceļu transporta daļas pr-ka vietn. Latvijas dzelzceļā 1940.XI–1941.III; LPSR VDTK Izmeklēšanas daļas pr-ks 1941.III–VI, Izmeklēšanas grupas pr-ks Vjatlagā 1941.VII–1942.II; PSRS IeTK–VDTK 4. pārvaldes vec. operat. pilnv. un nod. pr-ka vietn. (atbildīgs par darbu nacistiskās Vācijas okupētajā LPSR teritorijā) 1942.II–1944.I; LPSR VDTK operat. grupas pr-ka vietn. 1944.I–VII; LPSR valsts drošības tautas komisāra vietn. kadru lietās 1944.VII–XI, operatīvajā darbā (no 1946.III – ministra vietn.) 1944.XI–1952.VI; LPSR VDM Rīgas apg. pārvaldes pr-ks 1952.VI–1953.IV; LPSR iekšlietu ministra vietn. 1953.IV–1954.IV; LPSR MP VDK pr-tājs 1954.IV–1963.II; LPSR MP biroja loceklis 1962.V–1963.II.[317] Vlasovs Aleksandrs Vladimira d. (1907) – PSKP b. no 1931. g. V.d.d. no 1937. g.; kapteinis. PSRS VDTK Augstākās skolas operatīvo darbinieku sagatavošanas kursu klausītājs Maskavā 1943.IX–1944.III; LPSR VDTK operatīvās grupas vec. operat. pilnv. 1944.III–IX; LPSR VDTK–VDM Madonas apr. daļas vec. operat. pilnv. 1944.IX–1947.IV, Lubānas starppagastu operat. nod. pr-ks 1947.IV–1950.III, Ērgļu raj. daļas pr-ka vietn. 1950.III–1952.I, pr-ks 1952.I–1953.V.[318] Voļnovs Andrejs Vasilija d. (1918) – PSKP b. no 1944. g. V.d.d. no 1948. g.; majors. PSRS VDM Augstākās skolas VDM orgānu vadošā operat. sastāva sagatavošanas kursu klausītājs Maskavā 1948.II–1950.VI; LPSR VDM Rūjienas raj. daļas pr-ks 1950.VI–1952.VI, Daugavpils apg. pārvaldes pr-ka vietn. kadru lietās 1952.VII–1953.III, kadru daļas pr-ks 1953.III–VI; LPSR IeM Daugavpils pils. daļas pr-ka vietn. 1953.VI–1954.IV; LPSR VDK pilnv. vietn. Tukuma raj. 1954.V–1955.II, pilnv. 1955.II–1958.IV.[319] Ziediņš Ernests Jāņa d. (1919) – PSKP b. no 1945. g. V.d.d. no 1946. g.; kapteinis. Valmieras drāmas teātra direktors 1945.I–1946.I; LPSR VDM Valmieras apr. daļas tulks 1946.IV–IX, operat. pilnv. 1946.IX–XI, vec. operat. pilnv. 1946.XI–1948., 2-N nod. pr-ka vietn. 1948.–1950. g.; PSRS VDM vadošā operatīvā sastāva sagatavošanas skolas kursants 1949.–1950. g.; Valmieras raj. daļas pr-ka vietn. 1950.III–XII, Cēsu raj. daļas pr-ka vietn. 1950.XII–1953.III; LPSR IeM Ogres raj. daļas pr-ks 1953.III–1954.V; LPSR MP VDK pilnv. Ogres raj. 1954.V–1958.IX.[320] Zoļins Ignatijs Jermolaja d. (1908) – PSKP b. no 1939. g. V.d.d. no 1939. g.; apakšpulkvedis. LPSR VDM Gulbenres apr.–raj. daļas pr-ka vietn. 1949.I–1950.VI, pr-ks 1950.VI–1952.VII.[321] Zujāns Ivans Donāta d. (1910) – PSKP b. no 1944. g. V.d.d. no 1940. g.; majors. LPSR IeTK Daugavpils pils. daļas 2. nod. operat. pilnv. 1940.VIII–1941.V; LPSR VDTK Daugavpils pils. daļas slepenās politiskās nodaļas operat. pilnv. 1941.V–VI; PSRS IeTK operatīvi čekistisko kursu klausītājs Kuibiševā 1942.II–III; PSRS IeTK Augstākās skolas kursu klausītājs Maskavā 1942.IV–1943.II; PSRS VDTK 4. pārv. operat. pilnv. rezervē 1943.V–1944.II; LPSR VDTK operat. grupā apr. daļas pr-ka amatā 1944.III–VIII, Abrenes apr. daļas pr-ks 1944.VIII–IX; LPSR VDTK 2. daļas 3. nod. pr-ks 1944.IX–1945.VII; LPSR VDTK–VDM 2. daļas pr-ka vietn. 1945.VII–1946.XI, 2-N daļas pr-ks 1946.XI–1950.IV, 2. daļas pr-ks 1950.IV–1953.V; iekšlietu, no 1962.IX sabiedriskās kārtības sargāšanas ministrs 1953.V–1963.II.[322] Živilovs Aleksejs Aleksandra d. (1912) – PSKP b. no 1943. g. V.d.d. no 1942. g.; kapteinis. LPSR VDTK–VDM Daugavpils pilsētas daļas operat. pilnv. 1944.–1947., Talsu apr. daļas Valdemārpils starppagastu operat. nod. vec. operat. pilnv. 1947.III–XII, Upesgrīvas starppagastu operat. nod. pr-ks 1947.XII–1950.I, Priekules raj. daļas pr-ks 1950.I–1952.II.[323] Žoltišovs Pēteris Stepana d. (1916) – PSKP b. no 1943. g. V.d.d. 1941.–1955. g.; majors. PSRS VDTK starpnovadu skolas kursants Novosibirskā 1944.V–VII; LPSR VDTK–VDM Rēzeknes apr.–raj. daļas vec. izmeklētājs 1944.VII–1946.X, operatīvās, vēlāk izmeklēšanas nod. pr-ks 1946.X–1951.IV, Valmieras raj. daļas izmeklēšanas nod. pr-ks 1951.IV–1952.VIII, Liepājas pils. daļas vec. izmeklētājs, pēc tam Liepājas apg. pārvaldes izmeklēšanas daļas pr-ka vietn. 1952.VIII–1953.VI; LPSR IeM Aknīstes raj. daļas pr-ka vietn. 1953.VI–XI, pr-ks 1953.XI–1954.V; LPSR MP VDK pilnv. Aknīstes raj. 1954.V–1955.IX; Aknīstes MTS kompartijas pirmorganizācijas sekretārs 1955.IX–1956.II; LKP Ilūkstes raj. komitejas sekretārs Aknīstes MTS zonā 1956.II–1957.VIII.[324] Žukovs Aleksejs Sergeja d. (1923) – PSKP b. no 1946. g. V.d.d. no 1945. g.; kapteinis. PSRS VDTK–VDM skolas klausītājs Taškentā 1945.XI–1947.II; LPSR VDM Aizputes apr.–raj. daļas pilnv. un vec. operat. pilnv. 1947.II–1950.III, Bauskas raj. daļas vec. operat. pilnv. 1950.III–1951.XII; VDM–IeM Rūjienas raj. daļas pr-ka vietn. 1951.XII–1952.VIII, pr-ks 1952.VIII–1953.VI, pr-ka vietn. 1953.VI–IX, Neretas raj. daļas pr-ka vietn. 1953.IX–1954.IV; LPSR MP VDK pilnv. vietn. Neretas raj. 1954.IV–1955.I, pilnv. Viļānu raj. 1955.I–1960.III.[325]  

The Analysis of the ‘Nomenclature’ Personnel Files of the Central Committee of the Communist Party of Latvia of the LSSR KGB Staff

Identification and research of the structure of the LSSR KGB (hereinafter – KGB) personnel is a very important task in the work of the Government Commission for KGB Research. Unfortunately, the complete KGB archives or at least the full list of KGB staff are not available to Latvian scholars. The only available documentary sources are the documents of the Central Committee of the Communist Party of Latvia. This is the so-called ‘nomenclature’ personnel list which includes the files of the leading KGB officials (these files are available at the premises of the Latvian State Archive of the Latvian National Archive). These files contain the biographical information of the mentioned officials, their career in the KGB, nationality, education, rewards, punishments (for breaking certain rules of the Communist Party), reassignments and the termination of their office. On the basis of these documents it is possible to create a list of notable KGB officials and even their biographical dictionary. The KGB personnel files are not separated from other nomenclature files of the Central Committee of the Communist Party of the LSSR; there is no catalogue that could help to extract the necessary information. Therefore, the analysis of the nomenclature files takes time. Moreover, one has to take into account that it is necessary to evaluate the protocols of the Bureau of the Central Committee of the Communist Party of the LSSR. These contain information on matters of state security and the personnel of the KGB. However, research will not be complete without the files containing the KGB personnel records starting from the mid-1960s until 1991. Up to now, the search for these files has been unsuccessful. Thus, this research has mainly focused on files from 1944 until 1965. The personnel files of the KGB officials from 1944 until 1965 testify that those officials actively took part or even organized the mass deportation on 25 March 1949 while fighting resistance movements. The ‘chekist’ personnel of the period from 1944 until 1965 could be characterized as being poorly educated, with most having only primary education. The majority of them began their ‘chekist’ career in the middle or late 1930s in the USSR. Some of them had the experience of ‘chekist’ activities in Latvia during the time period from 1940 until 1941. Among these KGB officials, there were former participants of Latvian communist underground. The present research project continues previous research started in 2015.

---

[1] Ziņas par 73 LPSR valsts drošības iestāžu darbiniekiem sk.: Žvinklis, Arturs. “LPSR VDK darbinieku Latvijas Komunistiskās partijas CK nomenklatūras kadru personas lietu analīze”, Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas, autoru kolektīvs K. Jarinovskas zinātniskajā redakcijā, VDK zinātniskās izpētes komisijas raksti, 1. sēj. Rīga: LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts, 2016, 363.–396. lpp. [2] 1940. gada 1. augustā iekšlietu ministrs Vilis Lācis ar 172. rezolūciju iecēla Elmāru Kerri par Tautas milicijas departamenta direktora Friča Dukāta milicijas padomnieka vietas izpildītāju ar 1. augustu, nosakot, ka atalgojums Kerrem izmaksājams pēc 4. kategorijas 1. pakāpes, jau 1940. gada 9. septembrī iekšlietu tautas komisārs Alfons Noviks ar 249. rezolūciju viņu atbrīvo no dienesta “pēc paša lūguma” ar 1. septembri. Kerre ieskaitīts Bruno Kalniņa vadītajā Latvijas Tautas armijas štāba Audzināšanas daļas Kultūras un propagandas pārvaldē kā pulkvedis-leitnants. Valdības Vēstnesis, Nr. 179, 1940, 9. augusts, 7. lpp.; Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Ziņotājs, Nr. 10, 1940, 13. septembris, 3. lpp.; Timšāns, Sigizmunds. “Augstāko virsnieku [..]”, Latvijas Vēstnesis, Nr. 214 (1275), 1998, 21. jūlijs. Red. piez. [3] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7580. l., 4., 8. lp. [4] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8108. l., 17. lp. [5] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7786. l., 7. lp. [6] Josifs (Jāzeps) Trukšāns, Aleksandra dēls, dzimis 1910. gadā Ludzas apriņķa Zabolotjes (Zabłocie – poļu val.) muižas (tagadējais Ciblas novada Līdumnieku pagasts) Bārtuļu ciemā, miris 1965. gada decembrī, pēdējā amatā bijis LPSR Sabiedriskās kārtības sargāšanas ministrijas Milicijas pārvaldes nodaļas priekšnieks. “Josifs Trukšāns”, Cīņa, 1965, 4. decembrī. Red. piez. [7] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 5795. l., 3., 5. lp. [8] Jēkabs Šalms, Miķeļa dēls, dzimis 1897. gada 19. jūlijā (vecais stils) Grobiņas pagasta Dorupes-Baidzeles (tagadējais Otaņķu pagasts Nīcas novadā) Poļu (arī Pole) mājās, mežsarga Miķeļa Šalma (1864–1948) un viņa sievas Annas, dzimušas Plācenis, (1864–1960) ģimenē, miris 1972. gada 25. decembrī Rīgā. Valdības Vēstnesis, Nr. 186, 1932, 20. augusts, 2. lpp.; LVVA, 235. f., 12. apr., 365. l., 19. lp. Red. piez. [9] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 6503. l., 2., 4., 5. lp. [10] Pēteris Reinholds, dzimis 1910. gada 2. jūlijā Sēlpils pagastā, beidzis sešu klašu pamatskolu, 1929. gadā brīvprātīgi iestājies Latgales artilērijas pulkā, beidzis instruktoru vada kursus, paaugstināts par kaprāli, apcietināts naktī uz 1934. gada 2. jūniju Abrenes apriņķa Linavas pagastā, kad kopā ar Arturu Bertmani mēģināja pāriet PSRS robežu, kur to Lejaskurzemes komunistu organizācija sūtījusi apmeklēt īpašus kursus, 1940. gadā apgalvojis, ka no pirmā ieslodzījuma atbrīvots 1939. gada 15. maijā, no 1930. gada vadījis Latvijas Komunistiskās jaunatnes savienības Daugavas organizāciju, otrreiz esot apcietināts 1940. gada 30. maijā, esot atbrīvots 14. jūlijā, 1940. gada 24. jūlijā – Zemgales divīzijas politiskais vadītājs. “Notiesāti Lejaskurzemes organizāciju komunisti: vakardienas spriedumi Liepājas apgabaltiesā”, Latvijas Sargs, Nr. 36, 1934, 3. septembris, 6. lpp.; “Zemgales divīzijas politiskais vadītājs”, Latvijas Kareivis, Nr. 168, 1940, 26. jūlijs, 3. lpp.; “Daugavpils”, Daugavas Vēstnesis, 1940, 24. jūlijs, 5. lpp. Red. piez. [11] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7866. l., 5. lp. [12] Jezups (Jāzeps, Josifs) Bunga, dzimis 1910. gadā Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta Cikuļu sādžā, 1928. gadā pabeidz Rēzeknes valsts ģimnāziju, līdz 1929. gadam strādāja tēva saimniecībā, tad iestājās Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību fakultātē, apcietināts 1935. gada 6. maijā, kā LPSR iekšlietu ministra pirmais vietnieks Jezups Bunga apbalvots arī ar LPSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstu, sakarā ar piecdesmito dzimšanas dienu, “Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija DEKRĒTS par apbalvošanu ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstu”, Cīņa, 1960, 24. aprīlis; Guščins, Viktors. “Baigais gads Jelgavā”, Diena, 1992. gada 13. jūnijs. Red. piez. [13] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7289. l., 4., 9. lp. [14] Grundmanis, Ernests Friča dēls, dzimis 1908. gada 26. aprīlī Kazdangas pagastā, attaisnots Liepājas apgabaltiesā 1929. gada 9. novembrī kopā ar Aizputes vidusskolas skolniekiem Ādolfu Sproģi un Kārli Forstmani, lietā notiesāti skolnieks Jānis Šics un trīsdesmit gadus vecā skolotāja Olga Vāvere. “Aizputes jaunatnes komunistu prāva Liepājas apgabaltiesā”, Pēdējā Brīdī, Nr. 256, 1929, 10. novembris, 2. lpp. Red. piez. [15] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 2001. l., 2., 4. lp. [16] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7312. l., 3., 7. lp. [17] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 4414. l., 3., 5. lp. [18] Solomons Murins, Ādama dēls, dzimis 1909. gadā, 1997. gadā 14. oktobrī izdarīja pašnāvību pakaroties pēc tam, kad bija iepazinies ar krimināllietas materiāliem un kad bija atteicies parakstīt lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības par genocīdu. “Apsūdzēti divi genocīdā vainojamie”, Laiks, 1998, 28. marts, 1. lpp.; “Tiesās bijušos čekistus”, Austrālijas Latvietis, Nr. 2408, 1998, 10./17. aprīli, 6. lpp. Red. piez. [19] “Nāves sods pārvērsts ilgos spaidu darbos”, Latvijas Kareivis, Nr. 36, 1935, 12. februāris, 1. lpp. Red. piez. [20] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 3025. l., 3., 5. lp. [21] Uno Aleksandrs Rozenšteins, dzimis 1894. gada 4. oktobrī Bolderājā, Mangaļu pagastā, miris 1958. gada 13. decembrī, tēvs – galdnieks Kārlis Rozenšteins, māte – Katrīne, dzimusi Puriņa, darbvedis grāmatvedis Zālītes un Rendas virsmežniecībās, no 1934. gada līdz 1939. gadam – Vecsalacas nodaļā, viņa brāli Frici Herbertu Rozenšteinu, Kārļa dēlu, Rīgas apgabaltiesa 1931. gada 17. jūnijā atzina par bezvēsts pazudušu un mirušu. "Biedrības dzīve", Meža Dzīve, Nr. 10, 1939, 1. oktobris, 546, 547. lpp.; Meža Dzīve, Nr. 109, 1934, 1. septembris, 3905. lpp.; Meža Dzīve, Nr. 104, 1934, 1. aprīlis, 3736. lpp.; "Tiesu sludinājumi", Valdības Vēstnesis, Nr. 146, 1931, 7. jūlijs, 5. lpp.; LVVA, 235. f., 12. apr., 727. l., 184. lpp. Red. piez. [22] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 4420. l., 2., 11. lp. [23] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7987. l., 5. lp. [24] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 30. l., 7. lp. [25] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 1144. l., 3. lp. [26] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 5362. l., 4., 6. lp. [27] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7515. l., 4., 17. lp. [28] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 3000. l., 3. lp. [29] Vladislavs Svarinskis, Fadeja dēls, dzimis 1918. gadā, ar 1940. gada Latvijas Tautas armijas komandiera, ģenerāļa Kļaviņa 20. pavēli ar 20. jūliju iecelts par politisko darbinieku 3. Jelgavas kājnieku pulkā. Pēc atvaļināšanās no LPSR VDK strādājis Valsts akciju sabiedrībā Intūrists oficiāli kā kadru daļas speciālists, faktiski – kā VDK rezidents, kurš uzturēja sakarus ar aģentiem. “Oficiālā daļa”, Latvijas Kareivis, Nr. 163, 1940, 21. jūlijs, 1. lpp.; krimināllieta Nr. K30-459/10, 82. lp otra puse, 102. lp. Red. piez. [30] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8710. l., 3. lp. [31] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 2097. l., 4. lp. [32] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7957. l., 4., 6. lp. [33] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 1357. l., 3., 9. lp. [34] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 2284. l., 3. lp. [35] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8706. l., 3. lp. [36] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 2666. l., 3. lp.; 1. apr., 452. l., 2., 14. lp. [37] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8543. l., 3., 13. lp. [38] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7036. l., 3. lp. [39] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 5063. l., 1., 3. lp. [40] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 409. l., 2. lp. [41] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 6350. l., 2. lp. [42] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 4454. l., 1., 2. lp. [43] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 4857. l., 1., 2. lp. [44] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 5133. l., 3. lp. [45] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 5519. l., 1., 2., 8. lp. [46] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 1554. l., 2., 13. lp. [47] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7786. l., 15. lp. [48] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7786. l., 18., 19. lp. [49] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 6503. l., 12. lp. [50] Matvejs Orlovs, Ivana dēls, Aizputes apriņķa komitejas sekretārs, PSKP biedrs no 1927. gada, LPSR Augstākās Padomes deputāts. 1921. gada 5. martā ar Rīgas prefektūras lēmumu Nr. 496 nolemts arestēt 1897. gada 14. augustā dzimušo Matveju Orlovu, Jāņa dēlu, par dezertēšanu. Valdības Vēstnesis, Nr. 76, 1922, 3. aprīlis, 2. lpp. 1936. gadā kāds recidīvists Matvejs Orlovs notiesāts par zādzību. "Lai dzīvo staļiniskais komunistu un bezpartejisko bloks", Padomju Jaunatne, 1947, 16. janvāris; "Tiesa", Latvijas Kareivis, Nr. 152, 1936, 10. jūlijs, 5. lpp.; "Matvejs Orlovs, LK(b)P Aizputes apriņķa komitejas sekretārs", Cīņa, 1947, 2. maijs; "Komunistu un bezpartejisko bloka kandidāti", Padomju Jaunatne, 1947, 8. februāris. Red. piez. [51] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 6503. l., 9. lp. [52] Fjodors Titovs, Jegora dēls, dzimis 1910. gadā Nikologorskas ciemā, Ivanovas apgabalā, Krievijas Impērijā, LKP CK sekretārs, LPSR Augstākās Padomes deputāts, LPSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis, PSRS Tautību padomes deputāts. “Fjodors Titovs”, Padomju Jaunatne, 1950, 3. marts. Red. piez. [53] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 6503. l., 10. lp. [54] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 6503. l., 13. lp. [55] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 6503. l., 11. lp. [56] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 5995. l., 13. lp. [57] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 2. l., 153. lp. [58] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7289. l., 22. lp. [59] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 5795. l., 14. lp. [60] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 1357. l., 7. lp. [61] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 2984. l., 12. lp. [62] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7113. l., 13. lp. [63] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 105. l., 19. lp. [64] Boriss Paškevičs, Jevstalija dēls, LKP Limbažu apriņķa komitejas sekretārs, LPSR Augstākās Padomes deputāts. "Latvijas PSR Augstākajā Padomē ievēlēto deputātu saraksts", Padomju Jaunatne, 1951, 23. februāris. Red. piez. [65] Minētais dokuments sastādīts ne agrāk par 1947. gada novembri un ne vēlāk par 1949. gada 31. decembri. [66] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 1455. l., 9. lp. [67] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 4562. l., 9. lp. [68] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7957. l., 10. lp. [69] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7866. l., 11. lp. [70] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7866. l., 12. lp. [71] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8228. l., 16. lp. [72] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 2227. l., 11. lp. [73] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 2116. l., 15. lp. [74] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 6350. l., 13. lp. [75] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 9264. l., 18. lp. [76] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 2254. l., 9. lp. [77] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 5567. l., 23. lp. [78] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 9233. l., 17. lp. [79] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 643. l., 22. lp. [80] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 452. l., 10. lp. [81] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7036. l., 8. lp. [82] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 2384. l., 10. lp. [83] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 2666. l., 15. lp. [84] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 473. l., 11. lp. [85] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 126. l., 9. lp. [86] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 113. l., 10. lp. [87] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8706. l., 16. lp. [88] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 9340. l., 9. lp. [89] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 9516. l., 10. lp. [90] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7256. l., 9. lp. [91] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 6673. l., 11. lp. [92] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 1554. l., 21. lp. [93] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 30. l., 8. lp. [94] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 3816. l., 11., 12. lp. [95] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8070. l., 11. lp. [96] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8777. l., 14. lp. [97] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 6673. l., 10. lp.; 1. apr., 1554. l., 21. lp.; 2. apr., 8543. l., 8. lp.; 2. apr., 8777. l., 14. lp.; 2. apr., 8070. l., 10. lp. [98] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7187. l., 5. lp. [99] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 452. l., 3. lp. [100] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 748. l., 3. lp. [101] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 86. l., 4., 9. lp. [102] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7256. l., 9. lp. [103] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 935. l., 3. lp. [104] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 105. l., 3., 5. lp. [105] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7289. l., 5. lp. [106] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 2116. l., 3. lp. [107] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 9156. l., 5. lp. [108] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7987. l., 4. lp.; 11. apr., 3. l., 99. lp. [109] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 2001. l., 2.a, 10. lp. [110] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8137. l., 5., 8. lp. [111] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 2057. l., 5. lp. [112] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 179. l., 4. lp. [113] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 6162. l., 3. lp. [114] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 643. l., 3. lp. [115] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7113. l., 5. lp. [116] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7557. l., 9. lp. [117] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7580. l., 5. lp. [118] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 1144. l., 3. lp. [119] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 9233. l., 3., 5. lp. [120] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 1441. l., 4. lp. [121] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 1455. l., 3., 5. lp. [122] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 1510. l., 5. lp. [123] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 1266. l., 5. lp. [124] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 2012. l., 3. lp. [125] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8228. l., 7. lp. [126] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 2254. l., 9. lp. [127] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7723. l., 15. lp. [128] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 2227. l., 7. lp. [129] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 2483. l., 3. lp. [130] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 2697. l., 4., 8., 17. lp. [131] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 9340. l., 5. lp. [132] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 2666. l., 4. lp. [133] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 2965. l., 5. lp. [134] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 3000. l., 4. lp. [135] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 3069. l., 9. lp. [136] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7786. l., 3. lp. [137] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 3263. l., 5. lp. [138] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8670. l., 5. lp. [139] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8672. l., 3. lp. [140] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 3785. l., 2., 4. lp. [141] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 3934. l., 3. lp. [142] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 4121. l., 4. lp. [143] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7866. l., 2., 4., 12. lp. [144] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 4616. l., 3. lp. [145] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 4420. l., 3. lp. [146]  LVA, PA-15500. f., 2. apr., 4414. l., 4. lp. [147] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 4562. l., 5. lp. [148] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8706. l., 2., 4. lp. [149] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7957. l., 3. lp. [150] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 5063. l., 2. lp. [151] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 9502. l., 5. lp. [152] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8369. l., 4. lp. [153] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 5362. l., 4. lp. [154] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 9516. l., 3., 10. lp. [155] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8375. l., 4. lp. [156] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8710. l., 2., 4. lp. [157] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 6503. l., 1., 3. lp. [158] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8777. l., 4. lp. [159] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 6673. l., 4. lp. [160] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 9531. l., 3., 5. lp. [161] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 5632. l., 4., 22. lp. [162] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 5784. l., 5. lp. [163] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 5795. l., 4. lp. [164] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 5596. l., 4. lp. [165] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 5953. l., 4. lp. [166] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7312. l., 4., 9. lp. [167] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 113. l., 4. lp. [168] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 1323. l., 4. lp. [169] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 126. l., 4., 11. lp. [170] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 1357. l., 4. lp. [171] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 9108. l., 5. lp. [172] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8108. l., 2., 5. lp. [173] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 1514. l., 3. lp. [174] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 473. l., 4. lp. [175] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 523. l., 3. lp. [176] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7515. l., 5. lp. [177] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 226. l., 3. lp. [178] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 216. l., 4. lp. [179] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 248. l., 4. lp. [180] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8137. l., 5. lp. [181] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 9156. l., 5., 14. lp. [182] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 9233. l., 4., 5., 26. lp. [183] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 3263. l., 2. lp. [184] Laika periodā no 1958. gada līdz 1961. gadam pašreizējā Ēģipte gan eksistēja vienotā valstī ar Palestīnu un Sīriju kā Apvienotā Arābu Republika, taču lietā minēta Ēģipte. Red. piez. [185] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8672. l., 5. lp. [186] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 3816. l., 3. lp. [187] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 3888. l., 9. lp. [188] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 113. l., 2., 4. lp. [189] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8710. l., 2., 4. lp. [190] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 9108. l., 5. lp. [191] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 9531. l., 5. lp. [192] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 5567. l., 2. lp. [193] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8352. l., 3., 7. lp. [194] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 935. l., 9. lp. [195] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 2666. l., 15., 16. lp. [196] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 4857. l., 11. lp. [197] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7256. l., 17. lp. [198] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7187. l., 13. lp. [199] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 6162. l., 14. lp.; 2. apr., 2012. l., 9. lp.; 2. apr., 6350. l., 20. lp. [200] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 226. l., 1. lp. [201] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 523. l., 1. lp. [202] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 5363. l., 16. lp. [203] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 5995. l., 11. lp. [204] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 2001. l., 26. lp. [205]LVA, PA-15500. f., 2. apr., 4121. l., 18. lp. [206] LVA, LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7187. l. [207] LVA, LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8070. l. [208] LVA, LVA, PA-15500. f., 2. apr., 30. l. [209] LVA, LVA, PA-15500. f., 1. apr., 2. l., 145.–156. lp. [210] LVA, LVA, PA-15500. f., 1. apr., 409. l. [211] LVA, LVA, PA-15500. f., 1. apr., 452. l. [212] LVA, LVA, PA-15500. f., 1. apr., 748. l. [213] LVA, LVA, PA-15500. f., 2. apr., 86. l. [214] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7256. l. [215] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 935. l. [216] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 105. l. [217] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7289. l. [218] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 6350. l. [219] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 9791. l. [220] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 2097. l. [221] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 2116. l. [222] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 9156. l. [223] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 2284. l. [224] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7987. l., 11. apr., 3. l., 98.–99. lp.; 3. apr., 56. l., 112. lp. [225] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 5995. l. [226] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7413. l. [227] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 2001. l. [228] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8137. l. [229] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 2057. l. [230] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 179. l. [231] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 6162. l. [232] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 643. l. [233] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8543. l. [234] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8427. l. [235] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7036. l. [236] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7113. l. [237] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7557. l. [238] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7580. l. [239] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 1144. l. [240] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 9233. l. [241] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8200. l. [242] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 1441. l. [243] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 1455. l. [244] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 1510. l. [245] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 1266. l. [246] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 9264. l. [247] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 2000. l. [248] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 2012. l. [249] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8228. l. [250] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 2254. l. [251] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 2429. l. [252] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 2384. l. [253] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7723. l. [254] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 2227. l. [255] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 2483. l. [256] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 2697. l. [257] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 2666. l. [258] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 9340. l. [259] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 2965. l. [260] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 2984. l. [261] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 3000. l. [262] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 3025. l. [263] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 3069. l. [264] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7786. l. [265] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 3263. l. [266] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8670. l. [267] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8672. l. [268] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 3469. l. [269] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 3487. l. [270] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7820. l. [271] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 3785. l. [272] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 3816. l. [273] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 3888. l. [274] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 3934. l. [275] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 9418. l. [276] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 4121. l. [277] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7866. l. [278] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 4265. l. [279] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 4616. l. [280] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 4454. l. [281] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 4420. l. [282] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 4414. l. [283] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 4562. l. [284] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8706. l. [285] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 4857. l. [286] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7957. l. [287] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8352. l. [288] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 5063. l. [289] PA–15500. f., 2. apr., 5133. l. [290] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 9502. l. [291] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8369. l. [292] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 5362. l. [293] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 5363. l. [294] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 9516. l. [295] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8375. l.; LVA, PA-131. f., 40. apr., 5. l.; 42. apr., 5. l. [296] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 5519. l. [297] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8710. l. [298] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 6503. l. [299] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8777. l. [300] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 6609. l. [301] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 6673. l. [302] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 6726. l. [303] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 9531. l. [304] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 5555. l. [305] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 5567. l. [306] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 5632. l. [307] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 5784. l. [308] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 5795. l. [309] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 5596. l. [310] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 5953. l. [311] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 113. l. [312] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7312. l. [313] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 1323. l. [314] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 126. l. [315] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 1357. l. [316] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 9108. l. [317] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8108. l. [318] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 1514. l. [319] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 1554. l. [320] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 473. l. [321] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 523. l. [322] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7515. l. [323] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 226. l. [324] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 216. l. [325] LVA, LVA, PA-15500. f., 2. apr., 248. l. Artura Žvinkļa pētījums pieejams šeit. Artura Žvinkļa referāts 2016. gada 11., 12. un 13. augusta starptautiskajā zinātniskajā konferencē.
Plašāka informācija Dr. iur. Kristīne Jarinovska, LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētāja vietniece juridiskās zinātnes jautājumos +37129777788, kristine.jarinovska@lu.lv