Vācu kultūra kontaktu un kontrastu situācijā: identitāšu veidošanās aspekti valodā un literatūrā Baltijas reģionā III

Projekta vadītāja Dz. Lele-Rozentāle

Projekta trešais posms ir 2006. gadā uzsāktās pētniecības un ar to saistītās organizatoriskās un pedagoģiskās darbības turpinājums. Iesaistot pētniecībā doktorantus, studentus, akadēmisko personālu un pētniekus, tā tematiskais spektrs gan paplašinās, gan padziļinās, par to liecina nemitīgi pieaugošais aktivitāšu skaits (no 60 dažāda veida aktivitātēm 2007. gadā līdz 84 - 2008. gadā). Projekta dalībnieki pārstāv ar vācu kultūras izpēti saistīto literaturzinātni un valodniecību.

Literatūrzinātniskos, lingvistiskos un kultūrvēsturiskos pētījumus vieno kultūru kontaktu pētniecība to dažādajās izpausmēs. Latvijas kultūrvide, kā zināms, ir veidojusies dažādu kultūru mijiedarbībā. Baltijas vācu kultūra, kas ir maz zināma plašākai sabiedrībai, šodien visbiežāk asociējas ar arhitektūras pieminekļiem, tēliem no klasiskās latviešu literatūras, vāciskas izcelsmes sarunvalodas elementiem un septiņsimt gadu ilgu jūgu. Tās loma Latvijas eiropeiskās kultūras attīstībā vēl joprojām nav vispusīgi izvērtēta. Sarežģītā vācu un vietējo tautu attiecību vēsture ir veicinājusi aizspriedumu, stereotipu un mītu veidošanos, taču vācu valodas zināšanas savulaik ir sniegušas arī iespēju izglītotākajiem latviešiem un igauņiem dzīvot līdzi sava laika Eiropas kultūras procesiem. Šī fenomena izpēte ir aktuāls Latvijas ģermānistu uzdevums.

Projekta „ Vācu kultūra kontaktu un kontrastu situācijā: identitāšu veidošanās aspekti valodā un literatūrā Baltijas reģionā” dalībnieki ir izvirzījuši par savu mērķi Baltijas kultūrvides veidošanās izpēti. Tā balstās galvenokārt uz līdz šim maz pētītiem literātu un publicistu darbiem (piem., V. Hēna, G. Bergholca, J. Ekarda publikācijām), uz Vidzemes un Kurzemes periodiku (1710-1871), uz valodnieciska rakstura publikācijām (sākot no 18. gs.) un dažādiem citiem teksta veidiem, kas atspoguļo ne tikai vācu un vietējo tautu kultūrkontaktu mijiedarbību, bet arī vāciskās kultūras saistību ar Eiropas kultūrprocesiem un tās starpnieka lomu šo procesu izplatībā Baltijā.

Vāciskās kultūrvides izpēte paver jaunas perspektīvas arī latviešu filoloģijai, kuras attīstība skatāma vairs ne tikai vācbaltu-latviešu, bet gan daudz plašākā Eiropas kultūru diskursa kontekstā. Šīs perspektīvas paplašināšanās bija daudzu konferenču referātu un publikāciju diskusiju priekšmets aizvadītajā gadā. Taču galvenā uzmanība bija pievērsta detalizētu pētījumu veikšanai, tādējādi gatavojot doktora disertācijas (5) un plānotās monogrāfijas.

Ar projekta tēmu saistīto problēmu aktualitāte nenoliedzami ir sekmējusi publikāciju gatavošanu, izdevējdarbību, kā arī starptautiskās sadarbības organizēšanu. Projekta 3. posma darbības rezultāti ir apkopoti 10 zinātniskos rakstos, no kuriem 7 ir publicēti 2008. gadā, pārējie šai laikā ir iesniegti publicēšanai. Par projekta tēmas attīstību liecina sagatavošanā esošais rakstu skaits (23). 2008. gadā sadarbībā ar lietuviešu, igauņu un vācu kolēģiem ir publicēts zinātnisko rakstu krājums, notikušas trīs starptautiskās konferences (Rīgā un Kauņā), kā arī dažādās starptautiskās konferencēs nolasīti 16 projekta tēmai veltīti referāti. Vācu kultūras lomai kontaktu un kontrastu situācijā ir veltīti arī astoņi sagatavošanā esoši krājumi. Arī 2 starptautiskās zinātniskās konferences, kuras šogad notiks Rīgā, uzskatāmas par iepriekšējo gadu pētniecības rezultātu.

Projekta 3. posmā turpinājās 5 ar tā tēmu saistītu doktora disertāciju konsultēšana. Pētniecības darbam tika piesaistīti arī LU bakalaura programmas studenti. Projekta realizācijas gaitā izkristalizējās atziņa par nepieciešamību integrēt pētniecības rezultātus maģistra studijās, un tādēļ tika izstrādāta maģistra programma, kas balstās uz ģermānistikas reģionālo nozīmi, uz valodu un kultūru kontaktiem.

Sīkāka informācija par atsevišķām projekta aktivitātēm pieejama LU MVF Baltijas Ģermānistikas centra mājas lapā www.lu.lv/bgz