Starpdisciplinārā pieeja Eiropas Inovācijas un Kopējās enerģētikas politikas ietekmes novērtējumam uz Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību

T. Muravska, Ž.Ozoliņa
 

Pētījuma ietvaros tika ieviesta inovatīva starpdisciplinārā pieeja aktuālo problēmu risināšanā, kas apvieno kopā atšķirīgas zinātnes disciplīnas un rada pievienoto vērtību no tās izmantošanas, kas dod ieguldījumu risinot daudzas no problēmām inovācijas un enerģētikas attīstības jomā – zems inovācijas līmenis Latvijas tautsaimniecībā, vāja sadarbība un partnerība starp izglītības un pētniecības institūcijām un privāto sektoru, un valsts sektoru, nav attīstīta ražošana ar augstu pievienoto vērtību, augsts energointensitātes līmenis rūpniecībā Latvijā, energoresursu atkarība no viena piegādātāja, Baltijas valstu enerģētikas tirgus izolētība no ES kopējā enerģētikas tirgus un citas problēmas.

Ņemot vērā projekta uzsākšanas laiku un finansējuma apjomu 2007.gadam, projekta ietvaros ir veiktas šādas darbības:

• analizēta Eiropas inovācijas politikas būtība un tās ietekmējošie faktori uz ES dalībvalstīm, konkrēti – uz Latvijas konkurētspēju;
• analizēta Eiropas Kopējās enerģētikas politikas būtība un tās ietekmējošie faktori uz ES dalībvalstīm, konkrēti uz Latvijas konkurētspēju un ilgtspējīgo attīstību;
• izvērtēta esošo situāciju inovācijas politikas īstenošanā Latvijā un to regulējošo tiesisko, politisko un ekonomisko bāze;
• izvērtēta esošo situāciju enerģētikas politikas īstenošanā Latvijā un to regulējošo tiesisko, politisko un ekonomisko bāze;
• veikta statistisko datu analīze (Eurostat, OECD, Centrālās statistikas pārvaldes dati, Starptautiskās Enerģētikas Aģentūras dati);

Pētījuma gaitā padziļināti analizēta inovāciju joma ES un pārnacionālās inovāciju politikas aktualitātes: inovācijas kultūra, inovācija reģionos, klasteri, inovācija pakalpojumu jomā, inovāciju novērtēšanas “labā prakse”, kā arī šo aktualitāšu atbilstība Latvijas situācijai. Izvērtēti ES ietekmes instrumenti inovācijas jomā (atvērtā koordinācijas metode; dalībvalstu snieguma salīdzinājums (benchmarking), pieredzes pārņemšana u.c.) un Latvijas iespējas pārņemt citu dalībvalstu “labo praksi”.

Tika arī analizēti Latvijas enerģētikas politikas galvenie virzieni - konkurences veicināšana, enerģētiskās neatkarības līmeņa paaugstināšana, energoapgādes drošības paaugstināšana, reģeneratīvo un vietējo energoresursu izmantošanas veicināšana, izmantojamo energoresursu dažādošana un apkārtējās vides aizsardzība. Pētījuma ietvaros kā viens no būtiskākajiem atzinumiem bija, ka Latvijai kā ES dalībvalstij ir jānodrošina, ka valstī tiek ievērotas ES tiesību aktos noteiktās vienotās prasības. Elektroapgādes jomā tas nozīmē, ka elektroenerģijas tirgus Latvijā ir pakāpeniski jāatver un tam ir jādarbojas pēc 2003. gada 26. jūnijā pieņemtās direktīvas 2003/54/EK par vienotiem noteikumiem elektroenerģijas iekšējam tirgum nosacījumiem. Projekta ietvaros sadarbībā ar Latvijas Tehnoloģisko centru š.g. 8.-13. septembrim Rīgā, laukumā pie Kongresu nama, tika uzcelta plaša Inovācijas telts 900 m2 platībā. Telts teritorijā visas nedēļas garumā darbojās inovatīvu produktu izstāde, kā arī katru dienu notika daudzpusīgi pasākumi, lai sekmētu sabiedrības izpratni par inovāciju un popularizētu labas prakses piemērus Latvijas izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības sektoros.

Pētījuma turpinājumā plānots izvērtēt esošās problēmas un šķēršļus Eiropas inovācijas politikas īstenošanai Latvijā, tās ietekmi uz Latvijas konkurētspēju un piedāvāt konkrētus priekšlikumus inovācijas politikas īstenošanai un inovāciju veicināšanai Latvijā, kā arī izvērtēt esošās problēmas un šķēršļus Eiropas Kopējās enerģētikas politikas īstenošanai Latvijā, tās ietekmi uz Latvijas konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību un piedāvāt konkrētus priekšlikumus enerģētikas politikas īstenošanai, atjaunojamo energoresursu izmantošanai un energointensitātes samazināšanai, kā arī energoefektivitātes palielināšanai Latvijā. (49. projekts).