Akadēmiskais centrsBaltijas jūras stāvkrastu un pieguļošās teritorijas glaciāli ģeoloģiskā uzbūve posmā Sensala-Pāvilosta un Ziemupes apkārtnē
Pētījuma tehnoloģijas un atbilstošas tehnikas parametru eksperimentāla noteikšana ģeoloģisko struktūru konstatēšanai 5-20 m dziļumā pie to lineāriem izmēriem, kas pārsniedz 10 m ap 1,5 km2 lielā pētījumu poligonā. Pētījumu teritorijā radiolokācijas profilēšanas un elektroizpētes tomogrāfijas pētījuma maršrutu kopgarums sasniedz 10 km. Iegūto datu apstrāde un interpretācija veikta 3-D vidē. Lai nodrošinātu iegūto radiolokācijas datu apstrādi un interpretāciju, tika veikta pētījumu poligona virsmas uzmērīšana ar totālo staciju un trīsdimensionālā virsmas mikrosaposmojuma ģenerēšana. Radiolokācijas profilos tika nodalītas „radara fācijas” ar atšķirīgām atstarošanās īpatnībām. „Radara fāciju” litoloģiskās un saguluma apstākļu atšķirības tika interpretētas, veicot iegūtās informācijas korelāciju ar stāvkrasta atsegumu, rokas ģeoloģiskās urbšanas, šurfēšanas, ģeoloģiskās kartēšanas un topogrāfiskās uzmērīšanas datiem, kā arī nogulumu elektoizpētes tomogrāfijas datiem 10×10 m etaloniecirknī.
Nogulumu vecuma noteikšana ar OSL metodi – 6 paraugi. Iegūtie rezultāti par smilts nogulumu vecumu ir būtiski kopējo pētījumu teritorijas paleoģeogrāfisko apstākļu rekonstrukcijai unir nozīmīgi rezultāti globālu paleoklimatisku rekonstrukciju modelēšanai.
Glacigēno nogulumu mikromorfoloģijas un veidošanās apstākļu izzināšanai ievākti 36 paraugi, izgatavoti un izanalizēti 22 plānslīpējumi, 14 plānslīpējumi atrodas dažādās izgatavošanas stadijās. Mikromorfoloģisko pētījumu rezultāti ir iegūti pielietojot jaunu, oriģinālu metodiku datu apstrādē un ir nozīmīgi ledāja paleodinamikas rekonstrukcijās un struktūrģeoloģiskos pētījumos.
Jūras stāvkrastu atsegumu kartēšana un nogulumu paraugu noņemšana kopumā ap 3 km garā posmā.
Ledāja radīto deformācijas struktūru mērījumi un analīze. Kopskaitā 9 mērījumu vietās ir veikti vairāk kā 600 lineāro un plakanisko struktūrelementu mērījumi. Mērījumu statistiskās apstrādes rezultāti ir nozīmīgi, lai rekonstruētu deformācijas struktūru telpisko izplatību un sniegtu ledāja gultnes procesu dinamiskās darbības kvantitatīvu raksturojumu.
Paraugu noņemšana nogulumu krāsas, granulometriskā un ķīmiskā sastāva noteikšanai. Ievākti 143 paraugi dažādās vietās ar mērķi izpētīt dažādu nogulumu krāsas, granulometriskā un ķīmiskā sastāva kopsakarības.
Uz esošo un lauka darbu rezultātu bāzes ir izveidota ĢIS datubāze, kas sevī ietver šādus informācijas slāņus: vispārīgā ģeotelpiskā informācija; kvartāra nogulumu izplatība (dati apvienoti no 1:50 000 kvartāra ģeoloģisko karšu pamatnēm); Rietumkurzemē veikto ģeoloģiskās kartēšanas urbumu izvietojums; paraugošanas vietu izvietojums; kosmisko uzņēmumu izvietojums; uz kosmisko uzņēmumu bāzes dešifrēto lineamentu slānis. Papildus tiks pievienoti radiolokācijas profilu izvietojuma, stāvkrasta pētījumu vietu, bibliogrāfijas un atsegumu slāņi.
Specifiska virsmas maikrosaposmojuma atklāšana, kas iespējams saistīts ar ledus torosēšanos Baltijas ledusezera regresijas laikā un sekojošo vēja darbību. Iespējams, ka eolo procesu radītais mikrosaposmojums ir saistīts ar glaciotektonisko struktūru un tos veidojošo nogulumu telpisko izplatību. Taču, lai detālāk noskaidrotu un pamatotu mikrosaposmojuma veidošanās apstākļus, ir nepieciešami papildus pētījumi. Lietišķā aspektā nozīmīgi būtu pētījumi par ledāja deformēto nogulumu un virsmas mikrosaposmojuma ietekmi uz augsnes tipu mikromozaīkas veidošanos.