Akadēmiskais centrsBaltu valodu atlanta pilotprojekts
Vadītājs: A. Stafecka
Projekta mērķis: uzsākt latviešu un lietuviešu valodas procesu kompleksu izpēti un veidot latviešu valodas lingvistisko procesu precīzu izpratni, lai sagatavotos dalībai plānotajā starptautiskajā izdevumā Baltu valodu atlants, kas būtu nozīmīgs ieguldījums abu baltu tautu etnoģenēzes kompleksajā izpētē.
Projekta mērķis: uzsākt latviešu un lietuviešu valodas procesu kompleksu izpēti un veidot latviešu valodas lingvistisko procesu precīzu izpratni, lai sagatavotos dalībai plānotajā starptautiskajā izdevumā Baltu valodu atlants, kas būtu nozīmīgs ieguldījums abu baltu tautu etnoģenēzes kompleksajā izpētē.
Projekta ietvaros sasniegtie rezultāti:
Lai īstenotu izvirzīto mērķi, projekta „Baltu valodu atlanta pilotprojekts” ietvaros tika veikts nepieciešamais darbs, lai sekmīgi uzsāktu starptautiska projekta Baltu valodu atlants realizāciju. Tā kā līdz šim abu baltu valodu atlantu kartes bija veidotas pēc būtiski atšķirīgiem principiem, sagatavojot paredzamā Baltu valodu atlanta karšu pamatni, izmantojot Latviešu valodas dialektu atlanta un Lietuviešu valodas atlanta kartes, tika noteiktas optimālās izlokšņu robežas un citu nosacīto apzīmējumu izvietojums kartē, kā arī sagatavota karšu publicēšanai piemērota izoglosu tekstūra un zīmes. Projekta gaitā tika izstrādāts karšu tīkla paraugs, kuru var sekmīgi izmantot abu baltu valodu materiāla kartografēšanai.
Atlanta tīklu veidos divas galvenās karšu grupas:
- kartes, kuras veidotas uz latviešu un lietuviešu valodas dialektu atlantu materiāla pamata. Latviešu valodas materiāls atlantam ir vākts no apmēram 500 izloksnēm, lietuviešu – no 700 (vēl arī no lietuviešu valodas izloksnēm ārpus Lietuvas – 12 Baltkrievijā un 1 Polijā).
- uz Eiropas valodu atlanta (ALE) materiāla pamata veidotās kartes. Latvija ALE pārstāvēta ar 36 izloksnēm, Lietuva – ar 42 izloksnēm.
- ar dabu, laiku un telpu saistītie nosaukumi,
- augu un koku nosaukumi,
- dzīvnieku nosaukumi,
- ar cilvēku saistītā leksika,
- ar materiālo kultūru saistītā leksika (sk. programmas paraugu!).
Pilotprojekta ietvaros kopīgi ar Lietuvas zinātniekiem tika izstrādāti vienoti karšu komentāru principi, ņemot vērā abu valodu izlokšņu īpatnības. Vienotu komentāru principu izstrādē problēmas rada tīri lingvistiski faktori – daudzo fonētisko un morfoloģisko variantu dažādība abu valodu izloksnēs. Tāpēc kartografēto vārdu morfoloģiskie un fonētiskie varianti kartē apvienoti un rādīti ar vienu zīmi, detalizētāk tos atspoguļojot komentārā. Komentāri paredzēti latviešu, lietuviešu un angļu valodā. Tajos atspoguļota:
- leksēmu un to variantu areālā izplatība,
- etimoloģijas norādes un reģistrējumi rakstu avotos;
- piezīmes par semantiskajām atšķirībām (komentāru paraugus skat. pielikumā!).
Projekta gaitā izstrādātas 10 baltu valodu ģeolingvistiskās izmēģinājuma kartes, kas uzskatāmi rāda abām valodām raksturīgo parādību kopīgo areālu izplatību leksikā. Komentāru latviešu valodas daļa sagatavota pirmajā redakcijā. Dažādu objektīvu apstākļu dēļ, kas saistīti ar abu valstu dalībnieku darba koordinācijas problēmām, nav iestrādāts viss lietuviešu valodas materiāls, kā tas sākotnēji bija plānots (skat. komentāru kartei aruods latviešu un lietuviešu valodā). Kamēr nav apvienots viss latviešu un lietuviešu valodas materiāls, nav lietderīgi komentārus tulkot angļu valodā.
Pilotprojekta izstrādes gaitā notika regulāras tikšanās ar Lietuvas zinātniekiem Rīgā un Viļņā darba jautājumu saskaņošanai; Latvijas un Lietuvas projekta veicējiem tika noorganizēta vasaras skola Lietuvā Marcinkonē (darba koordinatore Lietuvā Dr. hum. Dangole Mikulēniene).
Iegūstamā produkta / pakalpojuma īss apraksts.
Projekta „Baltu valodu atlanta pilotprojekts” realizācijas rezultātā tika likts pamats starptautiskajam projektam no Latvijas puses, apzināts kopīgais un atšķirīgais abās baltu valodās, izstrādāta atlanta izveides koncepcija, vienota programma, kā arī izveidoti 10 paredzamā Baltu valodu atlanta karšu un komentāru paraugi, kas dos vispārīgu ieskatu paredzamajā projektā, kā arī ļaus novērst iespējamās nepilnības.
Tā kā Baltu valodu atlanta komentāri paredzēti arī angļu valodā, tas būs pieejams plašākam zinātnieku lokam arī ārpus Latvijas. Uz realizētā projekta pamata paredzēts organizēt kopīgu starptautisku semināru, lai apspriestu un risinātu ar paredzamo starptautiskā projekta saistītās problēmas.
Projekta ietvaros publicēti 2 zinātniski raksti:
- D. Mikulēniene (Lietuva), A. Stafecka. Baltu valodu atlanta leksika: programmas izveides principi // Valodas struktūra un valodas vienību funkcijas. Akadēmiķa Jāņa Endzelīna 133. dzimšanas dienas atceres starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. – R.: LU Latviešu valodas institūts, 2006, 31-32.
- E. Trumpa, A. Stafecka. A. Stafecka, E. Trumpa. Baltu valodu atlanta ideja.– // Vārds un tā pētīšanas aspekti. Rakstu krājums 10. – Liepāja: LiePA, 2006, 119–130.
Iesniegts raksts starptautiskajam baltistu izdevumam Baltistica Lietuvā:
D. Mikulēniene(Lietuva), A. Stafecka. Kelias iki Baltų kalbų atlaso (Ceļš līdz Baltu atlantam).
Sagatavoti publicēšanai 3 raksti:
- D. Mikulēniene, A. Stafecka.Baltu valodu atlanta leksikas daļas izveides principi – izdevumam Linguistica Lettica;
- I. Kurzemniece, D. Mikulēniene, A. Stafecka. Gemeinsames und Unterschiedliches in der Lexik der baltischen Sprachen vom geolinguistischen Standpunkt – 5. starptautiskā dialektologu un ģeolingvistu rakstu krājumam Portugālē.
- I. Jansone. Die Baltistik in Lettland seit Bielenstein – Baltistikas rakstu krājumam Baltistik gestern und heute Berlīnē.
Saistībā ar projekta tēmu nolasīti 3 referāti starptautiskajās konferencēs.
Nolasīta lekcija Latviešu valodas izlokšņu materiālu vākumi un pētījumi 1990.– 2005.gadā teorētiskajā seminārā vasaras kvalifikācijas skolā Kalbinis savitumas modernėjančioje visuomenėje: Lietuvių kalbos tarmės (Valodas savdabība modernajā sabiedrībā: lietuviešu valodas izloksnes) 2006. g. 25. jūlijā Marcinkonē (Lietuvā).– Anna Stafecka.
Sasniegto rezultātu nozīme zinātnē:
Veiktais darbs pilotprojekta ietvaros ļaus sekmīgi uzsākt Latvijas puses dalību starptautiskajā izdevumā Baltu valodu atlants, kas būs nopietns ieguldījums pasaules ģeolingvistikā un būs pirmais šāda veida izdevums, kas ļaus apzināties ne tikai baltu valodu radniecību un bagātību, bet arī sniegs dziļāku ieskatu Eiropas lingvistiskajā dažādībā.
Baltu valodu dialektu izpētei ģeolingvistiskā aspektā neapšaubāmi ir lielas perspektīvas, tā mums sniegtu liecību par seno baltu cilšu (žemaišu, kuršu, sēļu un latgaļu) radniecību, pasaules uzskatu un vēsturiskajām robežām un balstītu vēsturnieku hipotēzes par baltu cilšu kaimiņattiecībām pirmajos gadsimtos.
Starptautiskajā kongresā Portugālē un baltistikas konferencē Vācijā nolasītie referāti ir izraisījuši citu Eiropas valstu zinātnieku interesi un ieinteresētību par sasniegtajiem rezultātiem un projekta turpinājumu.
Sasniegto rezultātu nozīmība izglītībā:
Piltoprojekta ietvaros izstrādātās kartes un komentārus var sekmīgi izmantot, lai iepazīstinātu skolēnus un studentus ar latviešu un lietuviešu valodas dialektiem, baltu valodu vēsturi un savstarpējiem kontaktiem, kā arī izlokšņu formu daudzveidību.