Projekta nosaukums: Etnogrāfiskie un frīku šovi Latvijas teritorijā 19. un 20. gs. mijā - starp zinātni, izklaidi un homofobiju
Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/516
Projekta īstenošanas termiņš: no 01.05.2020. līdz 30.04.2023.
Projekta kopējais finansējums, LU daļa: 133805.88 EUR, tai skaitā LU finansējums 6690.31 EUR
Projekta mērķis: Izpētīt 19. un 20. gs. mijā Eiropā imperiālisma un kolonizācijas politikas ietekmē izplatīto un modernisma garam raksturīgo eksotisko etnisko grupu un cilvēku ar anatomiskām īpatnībām eksponēšanas praksi Krievijas impērijas Baltijas guberņās un šo dzīvo izstāžu lomu vietējās sabiedrības zināšanu, izklaides ieradumu un priekšstatu par citādo veidošanā, tā ietvaros vairojot pēcdoktorantes zinātnisko kapacitāti un projektu menedžēšanas kompetenci.

 

Projekta rezultāti:

  • Pieredzes apmaiņa un darbs nacionālajās atmiņas institūcijās – Polijā, Krievijā, Vācijā, ASV;
  • Trīs (3) publikācijas Wos / Scopus indeksētos žurnālos;
  • Dalība vismaz deviņās (9) starptautiskās konferencēs;
  • Vismaz seši (6) populārzinātniski raksti;
  • Virtuālā izstāde par projekta tēmu;
  • Projekta popularizēšana publiski pieejamos progresa ziņojumos, TV/Radio raidījumos u.c. zinātni popularizējošos pasākumos;
  • Sagatavots un iesniegts projekta pieteikums nacionālam vai starptautiskam projektu konkursam.

Dzīvo izstāžu – prakses eksponēt, izrādīt šovos ne-Eiropas tautām piederīgu etnisko grupu (visbiežāk Āfrikas, Ameriku un Austrālijas tautu) pārstāvjus vai cilvēkus ar anatomiskām atšķirībām – mērķis bija demonstrēt cilvēku dažādību viņu kultūrai un dzīvesveidam raksturīgo objektu un aktivitāšu ietvarā. Lai gan Eiropā šādas izrādes pazīstamas jau kopš 16. gs., lielāko popularitāti šis fenomens guva 19. un 20. gs. mijā atbilstoši dominējošā modernisma garam, koloniālās politikas uzplaukumam, izstāžu kā izklaides veida popularitātes pieaugumam, publiskajām zinātnes diskusijām par evolūcijas teoriju un rasu atšķirībām. Krievijas impērija iekļāvās šajā norisē, savās pilsētās, t.sk. Rīgā, piedāvājot skatuvi – telpu ceļojošajām izstādēm. 

Neraugoties uz 20. un 21. gs. mijā straujo šīs tēmas zinātniskās aktualitātes pieaugumu Eiropas un ASV humanitāro un sociālo zinātņu pētījumos, Latvijā tāpat kā kaimiņzemēs šī tēma faktiski nav pētīta un uzskatāma par novitāti. Pakārtoti pētījuma zinātniskajam mērķim, izvirzītie uzdevumi paredz izzināt: (1) dzīvo izstāžu eksponēšanas laiku, vietu un apmeklētību Rīgas, Jelgavas un Liepājas pilsētvidē; (2) zināšanas par rasu atšķirībām un evolūcijas teoriju vietējā zinātniskajā sabiedrībā un mediju telpā; (3) citādības tēla veidošanas praksi vietējos laikrakstos; (4) vietējās zinātniskās diskusijas par rasu jautājumiem un publikācijas par citādības tēmu intensitātes sasaisti ar dzīvo izstāžu klātbūtni Baltijas provincēs. 

Starptautiskā konferencē vērtētas etnogrāfiskās izstādes kā etnogrāfijas izpētes objekts

22. oktobrī LU LVI pētniece Ilze Boldāne-Zeļenkova piedalījās Lietuvas vēstures institūta ZOOM platformā rīkotajā starptautiskajā konferencē “Challenges in ethnography: ethnographers and ethnographic knowledge” (Izaicinājumi etnogrāfijā: etnogrāfi un etnogrāfiskās zināšanas), kurā iepazīstināja kolēģus ar sava pētījuma līdzšinējiem rezultātiem. Viņa akcentēja, ka neraugoties uz to, ka dzīvo izstāžu pastāvēšanas laikā (19.gs. 2. puse un 20. gs. sākums) tajās eksponētie cilvēki bija daudzu zinātnieku – antropologu, aizvēstures pētnieku, mediķu un anatomu – izpētes objekti, etnogrāfiem, nozarē izmantoto pētniecības metožu dēļ,  tās sniedzas minimālas ziņas. Mūsdienās šīs izstādes tiek pētītas, skarot tādas jomas kā konkrētas etniskas grupas tūres, eksponēšanas vietas un veidi, izstāžu rīkotāju (impresāriju) dzīves gājums, mediju reakcija uz šo performanci u.c.

 

Pēdējās izmaiņas veiktas