Projekta nosaukums: Ergonomiskās slodzes indikatori mūsdienu tehnoloģiju darba vidē un to uzlabošanas iespējas sociāltehniskā sistēmā “Cilvēks-mašīna-vide”

Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/546

Projekta īstenošanas termiņš: 01.03.2020.-28.02.2023.

Projekta kopējais finansējums, LU daļa: kopējais finansējums 133805,88 EUR, LU daļa 6690,31 EUR.

Pētniecības projekta mērķis: noteikt ergonomiskā stresa indikatorus mūsdienu tehnoloģiju darba vidē un radīt ergonomiskā stresa modeli sociāltehniskā sistēmā „Cilvēks–mašīna-vide”, parādot uzlabošanas virzienus un iespējas.

Galvenās darbības un plānotie rezultāti: Pētniecisko darbu ir plānots veikt, izmantojot dažādas kvalitatīvās, kvantitatīvās un objektīvu izmeklējumu metodes (neinvazīvās), lai novērtētu ergonomisko stresu mūsdienu darba vidē. Pētījumā tiks apvienotas starpdisciplinārās un multidisciplinārās pieejas, ieskaitot ergonomikas, veselības un drošības un biznesa vadības metodes, un pieejas, saistot tās ar multidisciplināriem aspektiem ražošanā Latvijā (arodveselību, vadību, cilvēkresursiem, ergonomisko iejaukšanos). Projekts paredz 4 galvenās darbības / aktivitātes un to rezultātus: 1) Mūsdienu tehnoloģiskās darba vides ergonomiskā stresa un to indikatoru teorētiskās koncepcijas zinātniskās bāzes attīstība; 2) Pētījuma datu ievākšana, datu analīze un rezultātu apspriešana; 3) Ergonomiskā stresa modeļa sociāltehniskajā sistēmā „Cilvēks-mašīna-vide” (zinātības apraksta) izstrāde, parādot tā optimizācijas virzienus un iespējas. Zinātniski pamatotu praktisko vadlīniju (zinātības apraksta) izstrādāšana modeļa ieviešanai, lai novērstu ergonomisko stresu mūsdienu tehnoloģiju darba vidē, analizējot izdevumus un ieguvumus; 4) Rezultātu izplatīšana un izmantošana. Pētījums ir saistīts ar ergonomiskā stresa indikatoru izpēti mūsdienu tehnoloģiju darba vidē un vērsts uz darbinieku labklājības un ražošanas produktivitātes veicināšanu sociāltehniskā sistēmā “Cilvēks – mašīna – vide” un zinātniski pamatota ergonomiskā stresa modeļa radīšanu sociāltehniskā sistēmā “Cilvēks-mašīna-vide”, kā arī uz vadlīniju izstrādāšanu. 

Laika posmā no 01.03.2020. – 31.05.2020. paveiktais:

Pārskata periodā tika uzsākta zinātniskās bāzes iegūšana projekta sekmīgai realizācijai. Notika ergonomiskās slodzes un tās indikatoru teorētiskās koncepcijas izzināšana, pētīts zinātniskais pamatojums mūsdienu metodēm un pieejām tehnoloģiskajā darba vidē saistībā ar sociāltehnisko sistēmu “Cilvēks- mašīna – vide”.

Pārskata periodā tika iesniegtas tēzes un pēc-doktorants piedalījās starptautiskajā zinātniskajā konferencē “11th International Conference “BIOSYSTEMS ENGINEERING" ar ziņojumu par pētījumu „Kalkis H. Qualimetry as Productivity Criteria in Metal-cutting Operations” un “Kalkis H. Psychosocial Risks Analysis for Employees in Public Administration”. Konference notika virtuāli, bet sākotnēji tā bija paredzēta klātienes konference 2020.g. maijā, Tartu, Igaunijā.

Pārskata periodā uzsākts darbs pie divu zinātnisko publikāciju izstrādes un starptautiskās konferences (11th AHFE International Conference 2020, ahfe2020.org) ziņojumu gatavošanas. Konference paredzēta Jūlijā – virtuāli.

Laika posmā no 01.06.2020. – 31.08.2020. paveiktais: 

Pārskata periodā turpinājās darbs pie zinātniskās bāzes iegūšanas projekta sekmīgai realizācijai. Padziļināti tika pētīts zinātniskais pamatojums mūsdienu metodēm un pieejām tehnoloģiskajā darba vidē saistībā ar sociāltehnisko sistēmu “Cilvēks- mašīna – vide”.Minētajā saistībā tika uzrunātas un apsekotas vairākas ražošanas organizācijas Latvijā, kurām tika piedāvāts izstrādāt zinātniski pamatotas rekomendācijas saistībā ar ergonomisko slodzi metālapstrādes un tekstilrūpniecības organizācijās.

Pārskata periodā tika iesniegtas tēzes un pēcdoktorants piedalījās starptautiskajā zinātniskajā konferencē AHFE International Conference 2020, https://ahfe2020.org/) ar ziņojumu par pētījumu „Kalkis H. Physical Load and Preventive Measures in Metal Manufacturing Industry” un “Kalkis H. Causes of Work Related Musculo skeletal Disorders in the Textile Industry”. Konference notika virtuāli, bet sākotnēji tā bija paredzēta klātienes konference 2020.g. jūlijā, ASV. Tātad dalība konferencē notika attālināti, kurā autors prezentēja pētījuma rezultātus. Pētījuma rezultāti apkopti publikācijās, kas iekļautas SCOPUS datubāzē. 

Laika posmā no 01.09.2020. – 30.11.2020. paveiktais: 

Pārskata periodā tika turpināts pētnieciskais darbs pie zinātniskās literatūras - bāzes iegūšanas projekta sekmīgai realizācijai, padziļināti pievēršoties ergonomiskās slodzes indikatoru noteikšanai un izpētei. Apzinātas vairākas praktiski pielietojamas ergonomiskās slodzes izpētes metodes, kā arī noteiktas izmaksu-ieguvumu analīzes metodes, kas lietišķi noderēs tālākajā praktiskajā pētījuma realizācijā. Tās tiks rūpīgāk analizētas nākamajā pārskata periodā. Tāpat paralēli zinātniskās bāzes iegūšanas procesam, tika turpināts uzrunāt un apsekot Latvijas ražošanas organizācijas, kas tiktu iesaistītas tālākajā pēcdoktorantūras pētījumā. Pārskata periodā uzsākts darbs pie aptaujas anketas izstrādes, t.sk. aptaujas bloku un jautājumu izstrādes, pamatojoties uz zinātniskās literatūras avotiem un pirmajiem apsekojuma rezultātiem organizācijās. 

Pārskata periodā tika iesniegtas tēzes un pēcdoktorants piedalījās starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Haaga-Helia Business Innovation Conference 2020 - Entrepreneurship for a better future” ar ziņojumu par pētījumu “Kalkis H., Chauhan H. Intra-organisational Competition Between Employees Effecting Entrepreneurial Intention for Further Business Growth”, 2020. gada 17. novembrī. Dalība konferencē notika attālināti, kurā autors prezentēja ar pētījumu saistītus rezultātus. 

Pēcdoktorantūras pētījums un pēcdoktorantūras projekta iespējas popularizētas Latvijas Televīzijas rīta panorāmas raidījuma sadaļā Pēta ergonomikas ietekmi uz biznesu (2020. gada 15. oktobrī) un Latvijas Jauno zinātnieku apvienības interaktīvajā tiešsaistes sarunā "Saruna par komfortablu biznesa vidi" (2020. gada 29. oktobrī).

 

Laika posmā 01.12.2020.–28.02.2021. paveiktais: 

Pārskata periodā turpināta zinātniskās literatūras apkopošana par ergonomiskās slodzes indikatoriem mūsdienu industriālajā vidē un sistēmā “Cilvēks-mašīna-vide” un tā apkopota zinātniskās literatūras pārskatā. Rūpīgi šajā pārskata periodā analizētas izmaksu-ieguvumu analīzes metodes un literatūras gadījumu analīzes saistībā ar labās prakses piemēriem ergonomiskās slodzes indikatoru izpētē un pielietošanā pasaules pētījumos. Pārskata periodā turpinājās darbs pie aptaujas anketas izstrādes, t.sk. aptaujas bloku un jautājumu izstrādes, pamatojoties uz zinātniskās literatūras avotiem un pirmajiem apsekojuma rezultātiem organizācijās. Paralēli zinātniskās bāzes iegūšanas procesam, tika turpināts uzrunāt un apsekot Latvijas ražošanas organizācijas, kas tiktu iesaistītas tālākajā pēcdoktorantūras pētījumā. 

Pārskata periodā tika uzrakstīta un iesniegta vērtēšanai zinātniskā publikācija “Ergonomic Indicators and Physical Workload Risks in Food Production and Possibilities for Risk Prevention”, kuras rezultātus plānots prezentēt starptautiskajā konferencē “Applied Human Factors and Ergonomics - AHFE 2021”, kas notiks 2021. gada jūlijā.   

Tāpat pārskata periodā tika iegūtas ļoti vērtīgas atziņas, piedaloties virtuālajā seminārā “The Economics of Occupational Safety and Health”, kas notika 2021. gada 3. februārī. Semināra organizators bija Ziemeļvalstu institūts arodveselības un darba drošības padziļinātā izglītībā  (Nordic Institute for Advanced Training on Occupational Health and Safety), kas ir plaši atzīts apmācību organizētājs. Zināšanas tika iegūtas saistībā ar izmaksu un ieguvumu analīzi, pētot ergonomisko slodzi organizācijās.

Pēcdoktorants uzstājās ar referātu - ziņojumu Taltech Universitātē (Igaunija) 2021. gada 22. februārī, kurā atspoguļoja zinātniskā pētījuma rezultātus par zinātniskās literatūras apkopojumu saistībā ar ergonomiskās slodzes indikatoriem mūsdienu sistēmā “cilvēks-mašīna-vide”. Ziņojums notika virtuāli un tajā bija iespēja piedalīties ikvienam klausītājam, t.sk. no Latvijas un citām valstīm.

Laika posmā 01.03.2021.–31.05.2021. paveiktais:

Pārskata periodā pabeigts darbs pie zinātniskās literatūras apkopošanas par ergonomiskās slodzes indikatoriem mūsdienu industriālajā vidē un sistēmā “Cilvēks-mašīna-vide”. Pārskata periodā pabeigts darbs pie aptaujas anketas izstrādes un veikta aptaujas anketas aprobācija trīs Latvijas ražošanas organizācijās. Atbilstoši iegūtajiem rezultātiem papildināti un pilnveidoti aptaujas anketas jautājumi, lai to varētu izmantot pētījuma tālākajā gaitā. Turpināts uzrunāt un apsekot Latvijas ražošanas organizācijas, kas tiktu iesaistītas tālākajā pēcdoktorantūras pētījumā. 

Pārskata periodā tika papildināta atbilstoši recenzentu norādēm zinātniskā publikācija “Ergonomic Indicators and Physical Workload Risks in Food Production and Possibilities for Risk Prevention”, kuras rezultātus plānots prezentēt starptautiskajā konferencē “Applied Human Factors and Ergonomics - AHFE 2021”, kas notiks 2021. gada jūlijā. Pēc uzlabojumu veikšanas publikācija pieņemta publicēšanai.  

Pēcdoktorants piedalījās Latvijas Universitātes 79. zinātniskajā konferencē (2021. gada 5. martā) un uzstājās ar šādām prezentācijām: “Henrijs Kaļķis, Annija Pozņaka, Annija Melngārša. Moderni ergonomiskie risinājumi mājas ofisam un mūsdienu automatizētās ražošanas uzlabojumi un inovācijas” un “Henrijs Kaļķis, Kristīne Andža. Cilvēkfaktors un risku novērtēšanas metodika ražošanas uzņēmumos.” Pētījuma veikšanā un datu apkopošanā, prezentāciju sagatavošanā tika piesaistīti LU bakalaura un doktora līmeņa studenti. 

Pēcdoktorants piedalījās arī Rīgas Stradiņa Universitātes starptautiskajā konferencē (2021. gada 22.-26. marts) un kopā ar projekta zinātnisko konsultanti asoc.prof. Ženiju Roju prezentēja ziņojumu “Muscle Fatigue for Construction Workers and Plasterers in Construction Enterprise”. 

Pārskata periodā pēcdoktorants noklausījās semināru ciklu “Angļu valoda zinātnē”, kur noklausījās šādas tēmas: Research Text as a Communicative Act. Language of Research Decisions (1.5 hours), Scientific Style. Intercultural Aspects in Scientific Writing. Terminology (1.5 hours), Hedging, Vagueness, Sensationalism, Exaggeration. Errors of Reasoning versus Linguistic Creativity (1.5 hours), Constraints in Scientific Writing: Grammar, Punctuation, Spelling (1.5 hours), Revising, Editing, Proofreading (1.5 hours).

Laika posmā no 01.06.2021. – 31.08.2021. paveiktais:

Pārskata periodā sagatavota aptaujas anketas gala versija un tā izsūtīta 50 Latvijas ražošanas organizācijām, kopā aptverot 820 respondentus – ražošanas organizācijas darbiniekus. Uzsākta aptaujas anketu datu analīze. Padziļināta ergonomiskās slodzes indikatoru analīze sociāltehniskā sistēmā “Cilvēks-mašīna-vide” veikta pārtikas nozares ražošanas organizācijā (iegūtie pētījuma rezultāti publicēti zinātniskajā rakstā), farmācijas, būvniecības un metālapstrādes organizācijās.

Pārskata periodā publicēta zinātniskā publikācija “Kalkis H., Graveris I., Roja Z. (2021) Ergonomic Indicators and Physical Workload Risks in Food Production and Possibilities for Risk Prevention. Advances in Physical, Social & Occupational Ergonomics, vol 273. pp. 47-53 Springer, Cham. doi.org/10.1007/978-3-030-80713-9_7” (Scopus datubāze), kuras rezultātus pēcdoktorants kopā ar zinātnisko konsultanti asoc.prof. Ženiju Roju prezentēja starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Applied Human Factors and Ergonomics - AHFE 2021”, kas notika ASV, 2021. gada jūlijā – attālināti. Pētījuma rezultāti tika atzinīgi novērtēti un konferences ziņojums ar zinātnisko publikāciju ieguva “Labākā zinātniskā raksta” balvu.

Popularizēts veiktais pētījums un pēcdoktorantūras projekta iespējas Latvijas Universitātes Biznesa, Vadības un ekonomikas fakultātes mājas lapā un saistītajos sociālajos tīklos LinkedIn.

Pārskata periodā tika gatavots jauns zinātniskais raksts “Work environment risk indicators for pharmacists in the preparation of extemporaneous medicines” un iesniegts publicēšanai Web of Sciences citējamā žurnālā.

Pēcdoktorants piedalījās arī Industriālā un sistēmu inženieru institūta (Institute of Industrial and Systems Engineers) rīkotajā seminārā “Lean Manufacturing Laboratory for Hands-on Learning in Industrial Engineering”. Projekta sadaļā “rezultātu dokumenti” pievienots sertifikāts par dalību.

Laika posmā no 01.09.2021. – 30.11.2021. paveiktais:

Pārskata periodā turpinājās darbs pie aptaujas anketas izsūtīšanas un aptaujas anketu datu analīzes. Kopā vēl izsūtītas anketas 30 Latvijas ražošanas organizācijām, kopā aptverot vēl 460 respondentus – dažādu ražošanas organizāciju darbiniekus. Pārskata periodā tika noslēgts sadarbības līgums ar nozares komersantu SIA "Jēkabpils PMK", reģistrācijas Nr. 45403003160. Padziļināta ergonomiskās slodzes indikatoru analīze sociāltehniskā sistēmā “Cilvēks-mašīna-vide” veikta 3 būvniecības un 5 metālapstrādes organizācijās, iegūstot datus par ergonomiskā stresa indikatoriem izvēlētajos ražošanas procesos saistībā ar darbinieku nogurumu, enerģijas patēriņu, fiziskā un garīgā darba spējām, kognitīvā ergonomiskā stresa ietekmi. Pielietotas tika kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes (Key Item Method, Quick Exposure Check, darba pozas analīze, NIOSH celšanas vienādojums, darbspēju indeksa aprēķini un noguruma indeksa aprēķini).

Pēcdoktorants pārskata periodā piedalījās divās mobilitātēs uz Igaunijas dzīvības zinātņu Universitāti (7.10.-9.10.2021) un Valencijas Universitāti (17.10.-23.10.2021). Mobilitātes laikā notika pieredzes apmaiņas vizīte Igaunijas dzīvības zinātņu universitātes tehnoloģiju institūtā (Estonian University of Life Sciences Institute of Technology), lai tuvāk izprastu universitātes pētnieku pieeju un pieredzi zinātniskajos pētījumos saistībā ar ergonomiku un ergonomiskās slodzes indikatoriem. Notika konsultācijas  ar pieredzējušiem profesoriem ergonomikas jomā (Prof. Eda Merisalu) un institūta pētnieks (Dr. Mart Reinvee) iepazīstināja ar Darba tehnoloģiju laboratoriju, Fiziskās un psihiskās darba slodzes laboratoriju, Darba vides drošības laboratoriju. Savukārt, Valensijas universitātes Ekonomikas fakultātē (University of Valencia, Faculty of Economics), pēcdoktorants izprata universitātes pētnieku pieeju un pieredzi zinātniskajos pētījumos saistībā ar cilvēkresursu vadību, procesu pieeju, ergonomiku un ergonomiskās slodzes indikatoriem. Notika konsultācijas  ar pieredzējušiem profesoriem (Prof. Victor Oltra, Prof. Emilio Camarena), kuri iepazīstināja ar savām pētījumu metodēm, rīkiem, kā arī izskaidroja ergonomiskās slodzes indikatoru noteikšanas principus. Iegūtā pieredze lietišķi noderēs pēcdoktorantūras projekta "Ergonomiskās slodzes indikatori mūsdienu tehnoloģiju darba vidē un to uzlabošanas iespējas sociāltehniskā sistēmā "Cilvēks-mašīna-vide"" tālākā realizēšanā.

Pēcdoktorants piedalījās Igaunijas Uzņēmējdarbības Lietišķo zinātņu universitātes (Estonian Enterpreneurship university of Applied Sciences) rīkotajā starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Building the virus-resistant company” 2021. gada 7. oktobrī ar referātu “Work Environment risk management in Latvian organizations” un “Human Factor and Lean management techniques for improving business management”.

Tāpat pārskata periodā tika iegūtas vērtīgas atziņas, piedaloties virtuālajā seminārā “From Research to Practice in Occupational Health and Safety”, kas notika no 2021. gada 12. – 14. oktobrim. Semināra organizators bija Ziemeļvalstu institūts arodveselības un darba drošības padziļinātā izglītībā  (NIVA: Nordic Institute for Advanced Training on Occupational Health and Safety), kas ir plaši atzīts apmācību organizētājs Skandināvijas valstīs. Zināšanas tika iegūtas saistībā ar jaunākajām atziņām strādājošo veselības un ergonomiskās slodzes vadībā un preventīvajās rīcībās.

Pēcdokotrants piedalījās Latvijas Universitātes tālākizglītības programmā “Studiju programmu/virzienu izstrāde un vadība” (kopā 24 akadēmiskās stundas) no 12.10. līdz 28.10.2021. (Apliecinājums Nr.32).

Pēcdokotrants piedalījās Industriālā un sistēmu inženieru institūta (Institute of Industrial and Systems Engineers) rīkotajos semināros “Case Studies and Strategies for doing them” (2021. gada 11. novembris) un “Integrated Systems Engineering: Thought Leader Perspectives and Points of View” (2021. gada 10. novembris).

Laika posmā no 01.12.2021. – 28.12.2022. paveiktais:

Pārskata periodā ergonomiskās slodzes indikatoru analīze sociāltehniskā sistēmā “Cilvēks-mašīna-vide” veikta 5 kokapstrādes un 3 metālapstrādes organizācijās. Iegūti jauni dati par ergonomiskā stresa indikatoriem kokapstrādes un metālapstrādes ražošanas procesos, pētīts darbinieku nogurums, veicot objektīvos miotonometriskos mērījumus, analizēts enerģijas patēriņš un fiziskā slodze vairāku ražošanas procesu operatoriem. Pētījumā izmantotas ne tikai kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes ergonomiskās slodzes analīzes metodes, bet arī izvēlētajos industriālajos procesos tiks veikts biznesa darbības novērtējums, iekļaujot kļūdu analīzi (FTA un FMEA metodes) saistībā ar ergonomisko stresu tehnoloģiju darba vidē kā arī ergonomiskā stresa ietekmi uz darbiniekiem. Tālākajā projekta gaitā tiks padziļināti pētīta ergonomiskās slodzes ietekme uz biznesa rādītājiem sociāltehniskā sistēmā “Cilvēks-mašīna-vide”. Turpinājās darbs pie aptaujas anketas datu analīzes. Izsūtītas aptaujas anketas 15 Latvijas ražošanas organizācijām, kopā aptverot vēl 230 respondentus – dažādu ražošanas organizāciju darbiniekus.

Pēcdoktorants nākamajā pārskata periodā plāno doties vairākās mobilitātes, lai apspriestu pētījuma rezultātus un iegūtu ārvalstu zinātnieku ergonomikas jomā atgriezenisko saiti par pētījuma gaitu. Mobilitātes plānotas uz Tallinas Tehnoloģiju universitāti (Taltech) un Pensilvānijas pavalsts Universitāti (ASV).

Pārskata periodā publicēts zinātniskais raksts (Web of Sciences datubāze):

Roja Z., Kalkis H., Melluma A. (2022) Work environment risk indicators for pharmacists in the preparation of extemporaneous medicines. SHS Web Conf. 131, 02006, DOI: https://doi.org/10.1051/shsconf/202213102006 .

Pēcdoktorants pārskata periodā piedalījās Latvijas Universitātes zinātniskajā konferencē, kurās uzstājās ar referātiem saistībā ar pētījuma tēmu (https://conferences.lu.lv/event/75/ ): Uldis Piekuss, Henrijs Kaļķis. Ergonomiskās slodzes parametri un Lean pieeja risku mazināšanā un preventīvo pasākumu realizēšanā; Svetlana Kočerova, Henrijs Kaļķis. Lean un efektivitātes uzlabošanas metodoloģiju izmantošanas iespējas pakalpojumu jomā; Artis Ruiss, Kristīne Rasskazova, Ženija Roja, Henrijs Kaļķis. Ergonomisko risku audits atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā; Dana Grossu-Leiboviča, Henrijs Kaļķis. Visaptverošās kvalitātes pārvaldība - veselības aprūpes organizāciju efektivitātes rīks; Kristīne Andža, Henrijs Kaļķis. Darba vides risku vadība Latvijas apstrādes rūpniecības organizācijās. Notika dalība arī Latvijas Ergonomikas biedrības rīkotajā seminārā “Cilvēkorientēti un ergonomiski risinājumi dizainā” 2021. gada 21. oktobrī. Pēcdoktorants piedalījās Industriālā un sistēmu inženieru institūta (Institute of Industrial and Systems Engineers) rīkotajos semināros “The New Industrial Engineering: Integrated Systems Engineering and Management Systems Engineering Webinar” (2022. gada 18. janvārī) un “Building Performance Management Systems: Sharing Lessons Learned” (2022. gada 11. janvārī).

 
Pēdējās izmaiņas veiktas