Mālu iegulas Latvijā

Mālu iegulas Latvijā

Mālu iegulu veidošanās un saguluma apstākļu apzināšana, to selektīvas ieguves iespēju novērtējums Atbildīgais izpildītājs: Dr.geol. Andris Karpovičs Mūsdienu mālu selektīvai ieguvei, inovatīvu materiālu izveidei, teritoriju attīstības plānošanas vajadzībām, resursu precīzai plānošanai vidējoti dati nav izmantojami, tādēļ ir nepieciešams mērķtiecīgi papildināt zinātnisko izpēti par mālu iegulu veidošanās un saguluma apstākļiem, raksturīgām grunšu īpašībām. Pētījuma mērķis ir gūt priekšstatu par reālo mālu resursu izpētes kvalitāti un atbilstību mūsdienu prasībām jaunu produktu un to ražošanas tehnoloģiju izstrādei. Izvirzīti un sekmīgi realizēti uzdevumi: Latvijas mālu resursu izvērtējums; potenciālo jaunu produktu un to ražošanas tehnoloģiju izstrādei atbilstošo māla atradņu fiksācija un fiziskā stāvokļa novērtēšana; praktiskiem pētījumiem izmantojamas un publiski pieejamas datu bāzes izveidošana; Izvirzīto uzdevumu īstenošanai veikta mālu iegulu detālizpētes, ģeoloģiskās kartēšanas pārskatu revīzija. Informācija par Latvijas mālu resursiem iegūta no 139 pārskatiem (42 iegulas, 89 atradnes). Apkopoti dažādas ģenēzes un vecuma Latvijas mālaino grunšu fizikālmehāniskās īpašību analīžu rezultāti (3000). Veikta 15 mālu iegulu fiksācija un fiziskā stāvokļa novērtēšana dabā, ievākti 77 mālu paraugi. Lauku darbu rezultātā noteiktas vietas tehnaloģisko paraugu ievākšanai RTU pētnieku vajadzībām. Izvērtējot lauku darbu rezultātus par atbilstošām jaunu pētījumu veikšanai atzītas 13 mālu iegulas (Skaņkalne, Tūja, Planči, Pulvernieki, Pavāri, Apriķi, Laža, Strēļi, Ceplīši, Mauri, Ugāle, Prometejs, Baikas), atbilstība vērtēta pēc vairākiem kritērijiem: segkārtas biezums, gruntsūdeņu dziļums, piekļuve, karbonātu un dzelzs savienojumu piejaukums, mālu minerālā un granulometriskā sastāva variācijas. Kritiski aplūkojot iegūtos rezultātus ir pamats uzskatīt, ka lielākā daļa ģeoloģisko pārskatu mūsdienu zinātniskiem un praktiskas ievirzes pētījumiem inovatīvu produktu izstrādei nav izmantojami, vai ir izmantojami tikai daļēji pētījuma sākumetapā, apzinot mālu iegulu vidējotas fizkālmehāniskā, ķīmiskā, granulometriskā sastāva vērtības. Līdz ar to pamatojoties uz šobrīd pieejamo ģeoloģisko informāciju šī brīža pārskatos, ir jāsecina, ka jaunu keramikas produktu, sorbentu, augsti dispersu sistēmu u.c. izstrādei ir nepieciešama pilnīgi jauna pieeja gan mālu iegulu izpētē, gan ar augstu zinātnisko precizitāti vērtējama ģeoloģiskā pētījumu metadaloģija. 2011. gādā plānots turpināt mālu iegulu inventarizāciju un saguluma apstākļu detālizpēti. Par iegūtajiem rezultātiem sagatavot publikāciju ISI saraksta zinātniskajā žurnālos. Publikācijas: Karpovičs, A., Popovs, K., Segliņš, V., Irbe, Z. 2010. Dažu ģeotehnisko īpašību sadalījums pamatmorēnā. Latvijas Universitātes raksti "Zemes un vides zinātņu sērija", 752, 45–54.