Meklēšana

komponentes. Uzrakstīta konferenču tēze "Development of the multimodal laser device for skin diagnostics", iesniegta uz konferenci "Developments in Optics and Communications” 2020. Tēze akceptēta no konferences organizētājiem. www.docriga.lv/assets/5e8ae67f8993b/Accepted%20abstracts%20DOC%202020.pdf 01.04.2020-30.06.2020. Turpināts darbs pie bezkontakta fotopletizmogrāfijas prototipa ierīces izstrādes. Šajā pārskata periodā veikts liels galvenokārt tehnisks darbs. Plānots, ka vispirms tiek izveidota darboties spējīga infrasarkanā diapazona bezkontakta fotopletizmogrāfijas signālu reģistrēšanas ierīce, kuru pēc tam testē laboratorijā izmantojot mākslīgus ādas maketus un/vai brīvprātīgos. Tupinot iepriekšējā periodā aizsāktos projektēšanas darbus, pašlaik ir izveidota pilnīga ierīces elektroniskā shēma, kas ietver visus infrasarkano starotāju vadības un stabilitātes mezglus, kā arī ierīces režīmu pārslēgšanu no datora. Darba gaitā, tika izstrādāta arī ierīces blokshēma. Maketierīces

"Ērģeles lai mūžam skan!" Pirms 80 gadiem radās ideja, ka Latvijas Universitātei (LU) kā Latvijas Republikas intelektuālajam un kultūras centram nepieciešamas savas ērģeles. LU rektors un Valsts prezidents aicināja sabiedrību iesaistīties kampaņā, lai uz LU 18 gadu jubileju LU Lielajā aulā būtu modernākās tā laika ērģeles. Pēc 112 dienu ilgas ziedojumu vākšanas kampaņas – no 1935. gada 9. septembra līdz 1936. gada 21. februārim – ieceri izdevās īstenot, savācot 25000 latu. Ērģeļu atklāšanas koncerts notika 1937. gada 11. aprīlī. LU Lielās aulas ērģeļu iegādē piedalījās vairāki simti organizāciju un individuālie ziedotāji – tas bija valstiski nozīmīgs pasākums. Iesaistījās valsts amatpersonas, LU vadība un darbinieki, korporācijas, ievērojami tā laika uzņēmumi un Latvijas inteliģence. 2013. gadā, pēc 76 gadu klausītāju priecēšanas, LU ērģelēm bija nepieciešams veikt rekonstrukciju un modernizēt atbilstoši laikmeta garam. LU Lielās aulas ērģeles ir trešās lielākās Latvijā

aizraušanos atbalstīja un bieži vien pasniedza dāvanas, kas noderēja viņa zinātniskajām interesēm, kā to var redzēt pēc 1904. gada Ziemassvētku dāvanu uzskaitījuma tajā pašā „Aprēķinu” burtnīcā. Ap to laiku Frīdrihs bija iegādājies arī fotoaparātu. Ir saglabājušies daudzi viņa uzņemtie attēli ar ģimenes locekļiem, radiniekiem, mājas apkārtni un viņa eksperimentiem. 1905. gadā veiksmīgi pabeidzis reālskolu, F. Canders iesniedza dokumentus Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Mehānikas nodaļā , taču 1905. gada rudenī nemieru dēļ mācības institūtā nesākās. Lai velti nezaudētu laiku, Frīdrihs devās uz Dancigu (tagad Gdaņska), kur pavadīja divus gadus kā Ķeizariskās Tehniskās augstskolas klausītājs, turpat Dancigā mācījās glezniecību arī viņa vecākais brālis Kurts. Tieši šeit piezīmju burtnīcā tapa pirmie ieraksti, kas saistīti ar starpplanētu lidojumiem . Ar 1906. gada 9. decembri datēta parādās kosmiskā kuģa skice “pēc K. Ciolkovska”, bet nākošajā lappusē redzamas konspektīvas pārdomas par

kaleidoskops” - pēc tam izdevuši arī albumus un kļuvuši pazīstami ne tikai Latvijā. LU jauno mūzikas grupu konkursu 2012 "Hadrons” atbalstīja SIA "LatvijasMobilaisTelefons" 2 150 eiro apmērā. Čehijas un Japānas vēstniecību dāvinājumi LU Botāniskajam dārzam dārza svētkos "Puķu balle 2012" Latvijas Universitātes Botāniskā dārza 90 gadu jubilejas dārza svētku "Rīgas Puķu balle 2012" ietvarosČehija un Japāna dāvināja savas ekspozīcijas, kas bija apskatāmas visiem svētku apmeklētājiem. Čehija dāvināja sešusrožu stādus, savukārtJapāna - 20 Bonsai kociņus, kurus atveda no Polijas komplektā ar konsultantu/kopēju. Foto no "Rīgas Puķu balles 2012" LU radio "NABA" Latvijas Universitātes radio „Naba” pirmo reizi ēterā izskanēja 2002. gada 1. decembrī un ir dzirdama galvaspilsētā un tās apkārtnē 93,1 FM frekvencē, savukārt pasaulē to iespējams klausīties internetā – www.radionaba.lv . Radio „Naba” nedēļas laikā klausītājiem piedāvā 42 tematiskos un muzikālos raidījumus, kas tiek veidoti

sistēmā “cilvēks-mašīna-vide”. Ziņojums notika virtuāli un tajā bija iespēja piedalīties ikvienam klausītājam, t.sk. no Latvijas un citām valstīm. Laika posmā01.03.2021.–31.05.2021. paveiktais: Pārskata periodā pabeigts darbs pie zinātniskās literatūras apkopošanas par ergonomiskās slodzes indikatoriem mūsdienu industriālajā vidē un sistēmā “Cilvēks-mašīna-vide”. Pārskata periodā pabeigts darbs pie aptaujas anketas izstrādes un veikta aptaujas anketas aprobācija trīs Latvijas ražošanas organizācijās. Atbilstoši iegūtajiem rezultātiem papildināti un pilnveidoti aptaujas anketas jautājumi, lai to varētu izmantot pētījuma tālākajā gaitā. Turpināts uzrunāt un apsekot Latvijas ražošanas organizācijas, kas tiktu iesaistītas tālākajā pēcdoktorantūras pētījumā. Pārskata periodā tika papildināta atbilstoši recenzentu norādēm zinātniskā publikācija “ Ergonomic Indicators and Physical Workload Risks in Food Production and Possibilities for Risk Prevention ”, kuras rezultātus plānots prezentēt

bakalaura un/vai 1-3 labākos maģistra darbus konkursa žūrijai uz epastu zibit@fonds.lv . Otrajā kārtā iesūtītos darbus izvērtēs konkursa žūrija – IT uzņēmumu Exigen Services Latvia un Accenture Latvia pārstāvji. PIETEIKUMA FORMA Trīs labāko bakalaura un trīs labāko maģistru darbu autori un šo darbu vadītāji saņems stipendijas. Labākā maģistra darba autors iegūs vienreizēju stipendiju 1 000 eiro apmērā, savukārt labākā bakalaura darba autors – 800 eiro stipendiju. Labāko darbu vadītāji iegūs vienreizēju stipendiju 500 eiro apmērā. Kopējais stipendiju fonds ir 7 600 eiro. Zibsnis ir gaismas vēstnesis. No daudziem maziem zibšņiem rodas gaisma. Latvijas augstskolu datorikas bakalaura un maģistra darbu konkursa laureāti ir zibšņi jeb IT nozares gaismas vēstneši. Daudzi no tiem degs vēl ilgi un veidos Latvijas IT nākotni! Starptautiskā konference "Uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstības jaunie izaicinājumi – 2016" No 2016. gada 12. līdz 14. maijam Latvijas Universitātes Biznesa, vadības

vietu Palsmanē 1727.gadā. Viņa redzeslokā bijušas arī vietējo autoru grāmatas, kā liecina atstāstīta epizode par Pērnavas mācītāja Johana Jakoba Seges (arī Segiuss, 1618–1679) grāmatas meklējumiem. Šī un arī cita šī paša autora grāmata atrodamas minētajā izsoles katalogā. Blaufūsa autobiogrāfijā lasām: “Viens Hernhūtes brālis man ieteica Hanoverē drukāto [20] bijušā Pērnavas mācītāja Segiusa grāmatu ar nosaukumu “Hematoloģija” [21] . Es to ilgi meklēju bez sekmēm, līdz svētīgais mācītājs Elverss man to izlasīšanai sadabūja no toreizējā virsmācītāja Depkina kunga. Tā kā šo grāmatu no sākuma nevarēju sameklēt, tad to reiz pateicu savā ceturtdienas sprediķī un liku noprast, ka, ja kādam tā būtu, es būtu pateicīgs, ka man tas tiek darīts zināms. Tad nu viens no maniem klausītājiem man atnesa Ahasvera Friča zelta grāmatiņu par Kristus ciešanām un pēc kāda laiciņa viens labvēlis no laukiem man atsūtīja Segiusa grāmatiņu, kuru gan jau biju saņēmis no virsmācītāja Depkina kunga.” [22] Kā

sprediķoja 1908.gada 2.martā. [11] Savu pirmo sprediķi viņš bija rūpīgi izstrādājis, rakstījis un pārrakstījis vairākas dienas un vispirms nolasījis profesoram Zēzemanim, kurš ar šo darbu bijis itin apmierināts. [12] Šaurums ar gandarījumu aprakstīja savu uzstāšanos: “..vārdi plūda kā ūdens, ticis ārā no aizsprosta, un es tos nemaz nevarēju valdīt. Ka mani vārdi gāja pie sirds, to redzēju no asarām, kas mirdzēja dažu klausītāju acīs” [13] . Vienīgais aizrādījums bijis– viņš runājis par ātru, taču kopumā priekšlasījums bija labi novērtēts. Otrā kursa studentam tas bija arī pagodinājums, tādēļ Šaurums Zēzemani atcerējās ar pateicību: “Latviešu vidējās paaudzes teologiem viņš paliks labā atmiņā ar to, ka devis iespēju vingrināties sprediķošanā jau pirms oficiālā eksāmena sprediķa universitātes baznīcā.” [14] Tūlīt pēc ierašanās Tērbatā Šaurumam izveidojās ciešas draudzības saites ar latviešu studentu korporāciju “Lettonia” (1882.gada 14.maijā uzņemta šaržēto konventā), kas viņu laipni uzņēmusi

restaurācijas darbus. Paralēli Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, kurā notiks arī Pasaules koru olimpiāde. 2014. gads ir kārtējo Baltijas studentu dziesmu svētku „Gaudeamus” gads un šoreiz svētki notiks Latvijā. Visi šie notikumi ir motivējuši kori „De Coro” sadarbībā ar LU tieši šajā laikā klausītājiem uzdāvināt savu pirmo latviešu kora mūzikas ierakstu albumu. Projekta īstenošanas laiks: 2014. gada janvāris–decembris. LU fonds 2013. gada rudenī aicināja jaunos mecenātu stipendiātus atbalstīt LU kamerkori „De Coro” un ziedot CD ierakstīšanai un izdošanai. CD ierakstīšanai un izdošanai kopējais atbalsts no LU Fonda un mecenātu stipendiātiem – 1 400 eiro. Paldies stipendiātiem: Ilze Jansone, Elīza Bula, Krišjānis Bulle, Maksims Ivanovs un anonīmajiem ziedotājiem. Mobilā lietotne "LU Ziņnesis" LU Datorikas fakultātes studenti sadarbībā ar SIA "Latvijas Mobilais Telefons" (LMT) no 2013. gada rudens līdz 2014. gada aprīlim izstrādāja mobilo lietotni "LU Ziņnesis", kuras mērķis ir informēt

. Pļaviņa, Liāna. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas sporta skolotāju fiziskās sagatavotības pētīšana / Liāna Pļaviņa. - Bibliogr.: 252.lpp. - Kopsav. angļu val.: The research on physical preparedness of students - future physical education teachers of Riga Teacher Training and Educational Management Academy, 248.-249.lpp. // 5. Starptautiskā zinātniskā konference "Teorija praksei mūsdienu sabiedrības izglītībā" : zinātniskie raksti un konferences referāti = 5th International scientific conference "Theory for practice in the education of contemporary society" : scientific articles and conference proceedings / Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola (RPIVA) - Rīga : Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola, 2010. - 248.-252.lpp. : diagr. 90. Pļaviņa, Liāna. Uzmanības un gribas īpašību vērtējums NAA kadetiem un klausītājiem / Liāna Pļaviņa. - Literatūra : 84.lpp. // Scientiae et adulescentiae = Zinātnei un jaunatnei : jubilejas