2011.gada 14.aprīlis "Redzes skrīninga metodes"

Redzes pārbaude ir ļoti svarīga, jo 5-10% pirmskolas un 25% skolas vecuma bērniem ir redzes traucējumi. Pēc Amerikas optometristu asociācijas nolikuma, kā arī daudzu citu Eiropas valstu izstrādātās metodikas (Lielbritānijā, Vācijā, Nīderlandē u.c.) pirmā redzes pārbauda jāveic zīdaiņiem līdz 6 mēnešu vecumam (Latvijā MK noteikumi nosaka redzes profilaktiskās pārbaudes tikai 12 mēnešu vecumā, 3 gadu vecumā un pirms skolas ap 7 gadu vecumu). Nākamai redzes pārbaudei orientējoši būtu jānotiek ap 3 gadu vecumu un pēc tam uzsākot skolas gaitas (ap 5-6 gadu vecumu). Skolas vecuma bērniem redzes profilaktisko pārbaudi nepieciešams veikt vismaz vienu reizi divos gados. Gadījumos, ja skolēnam tiek nozīmēta redzes korekcija, redzes pārbaužu biežumu nosaka redzes speciālists (optometrists vai acu ārsts). Pirmajos skolas gados redzes pārbaude ir nepieciešama, lai savlaicīgi diferencētu redzes funkcionālos traucējumus, kas skolēnam var radīt mācīšanās grūtības. Biežākās redzes funkcionālās un uztveres problēmas skolas vecuma bērniem ir sekojošas:

• tuvuma redzes traucējumi;
• tāluma redzes traucējumi;
• abu acu koordinācijas traucējumi jeb binokularitātes problēmas;
• acu kustību traucējumi;
• acs fokusācijas mehānisma traucējumi;
• perifērās redzes uztveres traucējumi vai ierobežojumi;
• acs-rokas koordinācijas traucējumi vai disbalanss.

Redzes skrīninga metodes tiek veidotas, lai savlaicīgi, vienkārši un ātri atrastu visus iepriekš minētos traucējumus un pēc tam nosūtītu bērnu pie redzes speciālista. Taču redzes skrīnings nav pilnvērtīga redzes pārbaude, kuras laikā diagnosticē redzes funkcionālos vai redzes uztveres traucējumus. Tā ir metodika, ar kuras palīdzību var ātri un vienkāršoti atlasīt bērnus ar redzes traucējumiem un pēc tam dot rekomendāciju bērnu vecākiem, skolotājiem vai aizbildņiem par redzes stāvokli vai nepieciešamības gadījumā ieteikt apmeklēt speciālistu padziļinātai redzes pārbaudei. Redzes skrīningos tiek ievietoti testi, ar kuriem orientējoši novērtē:

• redzes asumu (ambliopijas diagnostikai);
• acs refrakcijas stāvokli (tuvredzības, tālredzības vai astigmātisma orientējošai diagnostikai);
• acu kustības – sakādes un sekošanas kustības
• binokulāro redzi – slēpto šķielēšanu jeb forijas, fūzijas spējas, verģences vieglumu un noturību, konverģences tuvuma punktu, supresiju un stereoredzi;
• acs akomodāciju – amplitūdu un vieglumu;
• vizuālās iemaņas – redzes un telpas uztveri, stabilitāti un binokularitāti;
• krāsu redzi;
• motorās uztveres attīstību – motoro kontroli, bilaterālo integrāciju, vizuāli-motoro integrāciju un organizāciju, redzes uztveres diskrimināciju un uzmanību, auditoro uztveres diskrimināciju un integrāciju;
• vizuālo domāšanu un kognitīvos procesus.

Redze ir komplicēts ne tikai acu, bet arī smadzeņu darbības mehānisms. Lai uztvertu apkārtējo pasauli, iemācītos lasīt, rakstīt un izprast mācību vielu, ar acīm uztvertais jāapstrādā, jāizanalizē smadzenēs. Skolas vecuma bērniem mācīšanās grūtības varētu būt saistītas ne tikai ar uztveres vai uzmanības traucējumiem, bet arī ar dažādiem redzes traucējumiem:

• acs refrakcijas problēmām un acu slimībām, kas radījušas pazeminātu redzes asumu, tuvredzību, tālredzību, astigmatismu, centrālās tīklenes patoloģijām u.c.
• redzes funkcionāliem traucējumiem – binokularitāti, acu kustībām pie lasīšanas, akomodāciju (samazinātu akomodācijas amplitūdu un akomodācijas vieglumu) un konverģences nepietiekamību;
• redzes uztveres problēmām – sapratni, ko redz, ko atpazīst, kā arī svarīguma selektivitāti un krāsu uztveri.

Pārsvarā redzes skrīningu galvenais uzdevums ir atlasīt acs refrakcijas problēmas un redzes funkcionālos traucējumus. Tikai dažos skrīningos tiek iekļauti uztveres novērtēšanas testi. Šobrīd dažādās valstīs tiek pielietoti sekojoši redzes skrīningi:

• redzes skrīningi ar speciālista līdzdalību;

Tiek pielietotas speciāli izstrādātas un bērnu redzei pielāgotas tabulas, kartes un testi. Bērnu redzes skrīningu veic speciālists (skolas māsiņa, apmācīti brīvprātīgie) pirmskolas iestādē vai skolā un iegūtos rezultātus speciālists dokumentē. Nepieciešamības gadījumā nosūta bērnu pie redzes speciālista.

• datorizēti redzes skrīningi;

EyeSpy 20/20™ (no Vision Quest20/20), VERA™ (no Visual Technology Applications), VSS Vision Screening Software (no Good-Lite®) u.c. dod iespēju novērtēt bērnu redzi, saglabāt iegūtos datus, salīdzināt ar iepriekšējo redzes pārbaudi, kā arī veidot skolu datu bāzi.

• fotoskrīningu iekārtas;

Plusoptix Vision Screener™ (no Plusopix Inc.), PhotoScreener™ (no PhotoScreener Inc.), MTI-Photoscreener™ (no MTI) u.c. ir speciālas fotokameras, kuras nofotografē acs zīlītes refleksu, pēc kura tālāk tiek novērtēts acs refrakcijas stāvoklis. Šādi var novērtēt gan tuvredzību, gan tālredzību, gan ambliopiju (slinko aci), gan arī šķielēšanu. Šo metodi ir lietderīgi izmantot bērniem vecumā no 3 līdz 5 gadiem. Iekārtas ir dārgas un speciālistam jākontrolē pareiza iekārtas lietošana, lai iegūtu pareizu un kvalitatīvu attēlu.

• pārvietojamās skrīninga iekārtas;

Pazīstamākās redzes skrīninga iekārtas ir Optec ® (no Stereo Optical Inc.), Ergovision un Visiotest (no Essilor). Ar šīm iekārtām var pietiekami korekti novērtēt tāluma un tuvuma acs refrakcijas traucējumus un izvērtēt redzes funkcionalitāti. Šo iekārtu priekšrocība – nav nepieciešama 3 līdz 6 metru gara telpa, lai novērtētu tāluma redzi. Šajās iekārtās vienmēr ir konstants apgaismojums. Iekārtas ir viegli transportējamas, to svars nepārsniedz 15 kg. Trūkumi – nemainīgā starpzīlīšu attāluma dēļ, grūtāk un ne tik precīzi novērtēt muskuļu balansu. Nepieciešama speciālistu klātbūtne, lai pareizi dokumentētu iegūtos mērījumus, kā arī šīs iekārtas neiesaka izmantot bērniem jaunākiem par 8-9 gadu vecumu.

Katrai redzes skrīninga metodei ir gan savas priekšrocības, gan trūkumi. Taču ražotāji un speciālisti cenšas šīs metodes pilnveidot, lai redzes skrīnings būtu pēc iespējas efektīvāks (gan funkcionāli, gan finansiāli), lai varētu šo visaptverošo skrīningu veikt arī nespeciāslists un tas būtu viegli saprotams un lietojams, kā arī būtu izmantojams dažādās valstīs ar atšķirīgu valodu.

Izmantotā literatūra:

1. L.J.Press, B.D.Moore, Clinical Pediatric Optometry, Butterworth-Heinemann, Washington, 1993, pp.47-92
2. Minesota Department of Health (MDH), Vision Screening Procedures for Infancy, Childhool and School age Children, Revised 2009: Pieejams: www.health.state.mn.us/divs/fh/mch/hlth-vis/index.html
3. L.Murray, J.Ravenscroft, J.Skillen, School-age Sight Testing in Scotland Research, Scottish Goverment Social Research 2010: Pieejams: www.scotland.gov.uk/socialresearch.
4. American Academy of Pediatrics, Eye Examination in Infants, Children and Young Adults by Pediatricians, Pediatrics Vol.111, No.4, 2003, pp.902-907
5. Arizona Department of Health Services, Vision Screening Guidelines for Children, 2010: Pieejams: www.azdhs.gov
6. M.M.Scheiman, C.S.Amos, E.B.Ciner, W.Marsh-Tootle, B.D.Moore, M.W.Rouse, Pediatric Eye and Vision Examination, American Optometric Association, 2002.
7. Members of the Vision Screening Task Force and the School Nurse Advisory Committee. Procedures for the Vision Screening Program for Pennsylvania’s Scholl- age Population. 2000-2001.
8. VERA^TM3,5 Vision Screening program, Pieejams: www.visualscreening.com
9. www.stereooptical.com/products/slide-library
10. www.organising-vision.com
11. www.visiotest.it