54. NUMURS (2018/2019)

Dace Balode

Reformācija bija un ir iestāšanās par Baznīcu

Reformācijas vēsture ir aktuāla visiem, kas apzinās, ka mēs esam tie, par ko mūs vēsture izveido. Kādu iespaidu luteriskā reformācija un tās rezultātā izveidojušās baznīcas atstājušas uz Latviju?

 

Valdis Tēraudkalns

Reformācija kā jauna izpratne par baznīcu

Reformācijas atcere plašākā nozīmē izaicina domāt pašiem, neromantizēt pagātni, nebaidīties apšaubīt autoritātes, pat ja, kā Lutera gadījumā, riskējam būt apdraudēti un nepopulāri

 

Linards Rozentāls

Luteriskās baznīcas Latvijā pašizpratne – vēsturē un mūsdienās

Centieni nākt priekšā ar savu “programmu” var liegt iespēju baznīcai orientēties uz sabiedrību un kļūt par tautas baznīcu, un tā var palikt saistoša tikai šauram cilvēku lokam

 

Jāna Jēruma-Grīnberga

Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu eklezioloģiskā pēctecība

Abu Baznīcu pēctecība ar pirmskara LELB ir no eklezioloģiskā viedokļa jau apstiprināta, lai gan ne viena, ne otra baznīca nav identiska savā būtībā ar savu priekšteci

 

Dace Balode

No konflikta uz kopību – ciktāl iespējama kopīga Baznīcas svinēšana?

Teoloģiskais darbs būtu nepieciešams, lai stiprinātu konfesionālo identitāti un pašcieņu. Arī meklējot dialogu ar savas konfesijas baznīcām, vismaz luteriskās baznīcas gadījumā

 

Ralfs Kokins

Ēdoles baznīcas iekārta: koktēlnieka Tobiasa Heinca 1647./1648. gadā darinātā altāra un kanceles teoloģiskie vēstījumi

Visa baznīcas telpa ir ar spēcīgu un daudzdimensionālu teoloģisku vēstījumu, tā cilvēku uzrunā simbolu un līdzību valodā, norādot uz dzīves skaistumu un traģiku vienlaikus

 

Vilis Kolms

Ieskats Reformācijas gadsimta baznīcas mūzikā Rīgā

Dievkalpojuma „nesēja” nu ir ne tikai garīdzniecība viena pati, kuru atbalsta vairāk vai mazāk profesionāls koris, bet gan visa draudze kopā. Ievērojams reformācijas veiksmes cēlonis

 

Elmārs Ernsts Rozītis

Luters un viņa ietekme pēc 500 gadiem – aktuālais redzējums no Vācijas

Nepastāv neviens biblisks vai racionāls arguments pret sieviešu ordināciju. Luterāņi tikpat kā visā Eiropā to tā redz, izņemot dažus skaitliski un teoloģiski nenozīmīgus šķeltnieciskus grupējumus

 

Andris Marija Jerumanis

Bīskaps Rancāns kā Latvijas demokrātiskuma pamatlicējs

Rietumeiropā izmainījās valsts pārvaldīšanas forma un attīstījās demokrātiskas valsts modelis, kas visvairāk atbilst cilvēka cieņai, kuru raksturo brīvība, vienlīdzība un solidaritāte

 

Vija Sīle, Vents Sīlis

Refleksija par vērtībām tagadnes kontekstā

Ja vērtības netiek praktizētas un iemiesotas cilvēka, sabiedrības un valstu attiecībās, tās ir deklaratīvas, tukšas, reizēm pat bīstamas, kļūstot par manipulācijas instrumentu politiskajās cīņās

 

Sergejs Kruks, Guntars Veidemanis, Kristīne Rižņikova, Ligita Vaita

Kurš rada ziņas? Sabiedrisko attiecību un ziņu mediju dienaskārtības

Plurālisma trūkums nacionālo ziņu izklāstā pamato kritisku vērtējumu: politiskā dienaskārtība kolonizē mediju dienaskārtību, žurnālistikas diskursu aizvieto sabiedrisko attiecību diskurss

 

APSKATI

Ilze Stikāne
95 tēzes 95 dienās

Dainis Špeļs

Vai Latvijā ir nepieciešams obligātais militārais dienests?

Anete Jenča

Sievietes reformācijas ceļā

Inese Sirica, Rauls Vēliņš

Latvijas segas Latvijas tūkstošgadei

Olģerts Nikodemus, Māris Kļaviņš, Zaiga Krišjāne, Vitālijs Zelčs

Monogrāfija par Latvijas zemi, dabu, tautu, valsti

Inese Šūpule

Romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā

Nadežda Pazuhina

Vairāki nezināmie grāmatas nosaukumā

Sergejs Kruks

Par Latvijas Televīziju pirms pieciem gadiem

Guntis Zemītis

Pētījumā meklētas atbildes

Ilva Skulte

Cilvēks ar validitāti

Raivis Bičevskis

Kaskadieris neizpildāmākai epizodei

 

HRONIKA

Akadēmiskā vienība Austrums

Akadēmiskā vienība Latviete

Studentu biedrība Fraternitas Rusticana

 

IN THIS ISSUE