54.numurs

• Lasīt žurnālu 

Dace Balode Reformācija bija un ir iestāšanās par Baznīcu Reformācijas vēsture ir aktuāla visiem, kas apzinās, ka mēs esam tie, par ko mūs vēsture izveido. Kādu iespaidu luteriskā reformācija un tās rezultātā izveidojušās baznīcas atstājušas uz Latviju?   Valdis Tēraudkalns Reformācija kā jauna izpratne par baznīcu Reformācijas atcere plašākā nozīmē izaicina domāt pašiem, neromantizēt pagātni, nebaidīties apšaubīt autoritātes, pat ja, kā Lutera gadījumā, riskējam būt apdraudēti un nepopulāri   Linards Rozentāls Luteriskās baznīcas Latvijā pašizpratne – vēsturē un mūsdienās Centieni nākt priekšā ar savu “programmu” var liegt iespēju baznīcai orientēties uz sabiedrību un kļūt par tautas baznīcu, un tā var palikt saistoša tikai šauram cilvēku lokam   Jāna Jēruma-Grīnberga Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu eklezioloģiskā pēctecība Abu Baznīcu pēctecība ar pirmskara LELB ir no eklezioloģiskā viedokļa jau apstiprināta, lai gan ne viena, ne otra baznīca nav identiska savā būtībā ar savu priekšteci   Dace Balode No konflikta uz kopību – ciktāl iespējama kopīga Baznīcas svinēšana? Teoloģiskais darbs būtu nepieciešams, lai stiprinātu konfesionālo identitāti un pašcieņu. Arī meklējot dialogu ar savas konfesijas baznīcām, vismaz luteriskās baznīcas gadījumā   Ralfs Kokins Ēdoles baznīcas iekārta: koktēlnieka Tobiasa Heinca 1647./1648. gadā darinātā altāra un kanceles teoloģiskie vēstījumi Visa baznīcas telpa ir ar spēcīgu un daudzdimensionālu teoloģisku vēstījumu, tā cilvēku uzrunā simbolu un līdzību valodā, norādot uz dzīves skaistumu un traģiku vienlaikus   Vilis Kolms Ieskats Reformācijas gadsimta baznīcas mūzikā Rīgā Dievkalpojuma „nesēja” nu ir ne tikai garīdzniecība viena pati, kuru atbalsta vairāk vai mazāk profesionāls koris, bet gan visa draudze kopā. Ievērojams reformācijas veiksmes cēlonis   Elmārs Ernsts Rozītis Luters un viņa ietekme pēc 500 gadiem – aktuālais redzējums no Vācijas Nepastāv neviens biblisks vai racionāls arguments pret sieviešu ordināciju. Luterāņi tikpat kā visā Eiropā to tā redz, izņemot dažus skaitliski un teoloģiski nenozīmīgus šķeltnieciskus grupējumus   Andris Marija Jerumanis Bīskaps Rancāns kā Latvijas demokrātiskuma pamatlicējs Rietumeiropā izmainījās valsts pārvaldīšanas forma un attīstījās demokrātiskas valsts modelis, kas visvairāk atbilst cilvēka cieņai, kuru raksturo brīvība, vienlīdzība un solidaritāte   Vija Sīle, Vents Sīlis Refleksija par vērtībām tagadnes kontekstā Ja vērtības netiek praktizētas un iemiesotas cilvēka, sabiedrības un valstu attiecībās, tās ir deklaratīvas, tukšas, reizēm pat bīstamas, kļūstot par manipulācijas instrumentu politiskajās cīņās   Sergejs Kruks, Guntars Veidemanis, Kristīne Rižņikova, Ligita Vaita Kurš rada ziņas? Sabiedrisko attiecību un ziņu mediju dienaskārtības Plurālisma trūkums nacionālo ziņu izklāstā pamato kritisku vērtējumu: politiskā dienaskārtība kolonizē mediju dienaskārtību, žurnālistikas diskursu aizvieto sabiedrisko attiecību diskurss   APSKATI Ilze Stikāne
95 tēzes 95 dienās Dainis Špeļs Vai Latvijā ir nepieciešams obligātais militārais dienests? Anete Jenča Sievietes reformācijas ceļā Inese Sirica, Rauls Vēliņš Latvijas segas Latvijas tūkstošgadei Olģerts Nikodemus, Māris Kļaviņš, Zaiga Krišjāne, Vitālijs Zelčs Monogrāfija par Latvijas zemi, dabu, tautu, valsti Inese Šūpule Romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā Nadežda Pazuhina Vairāki nezināmie grāmatas nosaukumā Sergejs Kruks Par Latvijas Televīziju pirms pieciem gadiem Guntis Zemītis Pētījumā meklētas atbildes Ilva Skulte Cilvēks ar validitāti Raivis Bičevskis Kaskadieris neizpildāmākai epizodei   HRONIKA Akadēmiskā vienība Austrums Akadēmiskā vienība Latviete Studentu biedrība Fraternitas Rusticana   IN THIS ISSUE