Pērnā gada nogalē Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā apgādā publicēts Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas rakstu krājuma „Valoda: nozīme un forma” 12. numurs – “Gramatika un valodas apguve” (sastādītāja un redaktore – Andra Kalnača). Krājuma izdošana finansēta Valsts pētījumu programmā “Latviešu valoda” (Nr. VPP-IZM-2018/2-0002).

Jaunais rakstu krājums ir LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas Latviešu  un vispārīgās valodniecības un Baltu valodniecības katedru rīkotās 56. profesora Artura Ozola dienas starptautiskās zinātniskās konferences „Gramatika un valodas apguve” (18.–19.03.2021. LU HZF) materiālu un vairāku atsevišķi tapušu pētījumu apkopojums 15 rakstu veidolā. Konference tika rīkota sadarbībā ar Valsts pētījumu programmu „Latviešu valoda” (vadītāja – Ina Druviete) un tās apakšprojektu „Gramatika un tās saskarjomas: gramatikas enciklopēdiskā vārdnīca” (vadītāja – Andra Kalnača).

56. profesora Artura Ozola dienas starptautiskā zinātniskā konference „Gramatika un valodas apguve” bija veltīta gramatikas apraksta principiem un gramatikas jautājumu interpretācijai dzimtās valodas, tās izlokšņu un dialektu, kā arī citu valodu apguvē gan sinhroniskā, gan diahroniskā aspektā. Konferences tematika atspoguļojas arī jaunajā krājumā „Valoda: nozīme un forma 12. Gramatika un valodas apguve”.

 Ar rakstiem, kas tapuši uz konferences referāta pamata, piedalās Daiki Horiguči (Daiki Horiguchi „Verbal aspect in the acquisition of Latvian as a foreign language”, Kioto Universitāte), Tamari Lomtadze (Tamari Lomtadze „Standard Georgian language: history and current challenges”, Akakija Cereteli Valsts universitāte), Agne Bielinskiene, Jolanta Kovalevskaite, Erika Rimkute (Agnė Bielinskienė, Jolanta Kovalevskaitė, Erika Rimkutė „Grammatical patterns in the corpus-driven „Lexical Database of Lithuanian””, Kauņas Vītauta Dižā universitāte), Julija Korostenskiene, Lina Bikeliene (Julija Korostenskienė, Lina Bikelienė „A comparison of degree intensifiers across English corpora: is it ‘flagrant’, ‘blatant’, or ‘sheer’ audacity?”, Viļņas Universitāte), Mihals Škrabals (Michal Škrabal, Prāgas Kārļa Universitāte), Aiga Veckalne (Ventspils Augstskola) („Bērtin berot valodiņu: par kādu citu latviešu valodas verbālu konstrukciju korpuslingvistikas skatījumā”), Indra Karapetjana, Gunta Roziņa („Lexicogrammatical aspects in English for dentistry acquisition materials”, LU HZF), Diāna Laiveniece, Linda Lauze („Gramatikas mācību satura variācijas pamatizglītības posmā: latviešu valodas standartu analīze (1992–2018)”, Liepājas Universitāte), Sanita Martena („„Es neuzskatu, ka latviešu valoda sastāv tikai no gramatikas”: vidusskolēnu valodas lietpratība un attieksme pret latviešu valodas mācīšanos”, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija), Daiga Deksne („Priedēkļa pār- nozīmju hierarhijas atspoguļojums radiālajā nozīmju modelī”, LU HZF), Daira Vēvere („Patskaņa lietojums nomenu, verbu un adverbu gala zilbēs: dziļo tāmnieku izlokšņu piemērs”, LU Latviešu valodas institūts), Mārtiņš Laizāns („Rīgas neolatīniskie teksti latīņu valodas apguvē: Bazilija Plīnija „Encomium Rigae” jeb Rīgas antoloģiju gaidot”, LU HZF), Anita Paidere („Sufiksa -ul- desemantizēšanās Latvijas vietvārdos”, LU HZF), Kristīne Levāne-Petrova („Ciešamās kārtas konstrukcijas „Skolēnu pārspriedumu korpusā””, LU Matemātikas un informātikas institūts).

Krājumā iekļauta arī divi īpaši tapuši pētījumi, kas saistīti ar gramatikas un semantikas jautājumu analīzi, to autores – Ilze Lokmane (LU HZF) un Laura Rituma (LU MII) ar kopīgu pētījumu „Verba nozīmju nošķiršana: teorija un prakse”, kā arī Andra Kalnača (LU HZF) ar rakstu „Darbības vārda veids latviešu un lietuviešu valodā – viena un tā pati vai tomēr atšķirīga kategorija?”

Rakstu krājums „Valoda: nozīme un forma 12. Gramatika un valodas apguve” būs noderīgs ne tikai kā mūsdienīgas valodniecības teorijas izmantojuma avots, bet arī kā mācību līdzeklis dažādos latviešu, vispārīgās valodniecības, korpuslingvistikas u. c. studiju kursos.

Visi 12 krājuma “Valoda: nozīme un forma” numuri ir brīvpieejā.

Dalīties