Studentiem un darbiniekiemMecenātiemMedijiemAbsolventiem

Izglītības pārvaldība lauku depopulācijas apstākļos: Norvēģijas un Latvijas salīdzinājums

Izglītības pārvaldība lauku depopulācijas apstākļos: Norvēģijas un Latvijas salīdzinājums

Par projektu

Pētnieciskais projekts „Izglītības pārvaldība lauku depopulācijas apstākļos: Norvēģijas un Latvijas salīdzinājums” (Nr. NFI/R/2014/014). Pētījums tiek īstenots ar Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējumu.

Pētījuma mērķis ir analizēt situāciju attiecībā uz mazo lauku skolu slēgšanu, transformēšanu vai saglabāšanu Latvijā un Norvēģijā, izmantojot daudzlīmeņu pārvaldības (multilevel governance) pieejas atziņas izglītības pārvaldības analīzē, kas šobrīd ir aktuāla pieeja OECD valstu vidū (skat. www.oecd.org/edu/ceri/gces).

Projekts „Izglītības pārvaldība lauku depopulācijas apstākļos: Norvēģijas un Latvijas salīdzinājums” tika uzsākts 2015. gada 1. septembrī un noslēgsies 2017. gada 28. februārī.

Galvenās aktivitātes

Pētījumā paredzēta salīdzinoša Latvijas un Norvēģijas skolu sistēmu analīze, kā arī izglītības un reģionālo politiku salīdzinājums; mazo lauku skolu (līdz 100 skolēniem) administrācijas aptauja (Latvijā) un Latvijas un Norvēģijas pašvaldību aptauja par viedokli par skolu attīstības un pārvaldības modeļiem, kā arī 12 mazo lauku skolu gadījumu izpēte Latvijā un trīs mazo lauku skolu gadījumu izpēte Norvēģijā.

Partneri

Projekta vadītāja

Inta Mieriņa, Dr. sc. soc. / Inese Šūpule, Dr. sc. soc. (no 2015. gada novembra līdz 2016. gada maijam)

Finansējums

Kopējās projekta izmaksas ir 279345 EUR, ko nodrošina:

  • Norvēģijas finanšu instruments (European Economic Area grants / Norway grants) (Latvijā administrē Valsts Izglītības attīstības aģentūra) – 85,2%;
  • Latvijas Republika –10%;
  • Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts un Norwegian Institute for Urban and Regional Research – 7,5%.

Projekta mājaslapa

 

Projekta aktivitāšu kopsavilkums

Atskaites periodā (01.09.2015.-30.04.2016.), projekta pētnieku grupa ir īstenojusi pētniecisku darbību visu četru projekta aktivitāšu īstenošanā:

Aktivitāte No.1 (WP1): Kabineta pētījums

WP1 ietvaros tika veiktas trīs apakšaktivitātes: 1) pētnieciskā projekta teorētiskā ietvara izstrāde; 2) literatūras un statistikas datu analīze par depopulāciju un izglītības pārvaldību lauku teritorijās; 3) salīdzinoša Latvijas un Norvēģijas pārvaldes un izglītības sistēmas analīze. Pētnieciskā darba rezultātā ir sagatavoti trīs ziņojumi (outputs):

Rezultāts 2.1: Pētniecisks ziņojums: Pētnieciskā projekta teorētiskais ietvars

Rezultāts 2.2: Pētniecisks ziņojums: Literatūras un statistikas datu analīze par depopulāciju un izglītības pārvaldību lauku teritorijās Latvijā un Norvēģijā. Esošās informācijas un tendenču analīze;

Rezultāts 2.3: Pētniecisks ziņojums: Salīdzinoša Latvijas un Norvēģijas pārvaldes un izglītības sistēmas analīze

Projekta teorētiskā pieeja ir balstīta dauzdlīmeņa pārvaldības teorijās un reģionālās attīstības teorijās. Izglītības sistēmu kompleksums, decentralizācija un aizvien pieaugošā skolu autonomija lēmumu pieņemšanā ir galvenie faktori, kādēļ analīzei ir piemērota dauzdlīmeņa pārvaldības teorija. Savukārt reģionālās attīstības teorijas sniedz iespēju noteikt lēmumu pieņemšanas procesu galvenos spēlētājus plašākā kontekstā, ļaujot konceptualizēt un salīdzināt ierobežojumus un iespējas pašvaldību izglītības politikai atšķirīgu nosacījumu gadījumā (pašvaldības lielums, novietojums, konkurence ar citām pašvaldībām u.c.).

Pētījuma galvenie hipotētiskie pieņēmumi ir saistīti ar 1) pārvaldības trūkumiem sešās jomās: informācija, kapacitāte, finansējums, politikas veidošana, mērķu izpratne un atskaitīšanās; un 2) pārvaldības modeļu analīzi un iespējamo alternatīvu vērtējumu.

Aktivitāte No.2 (WP2): Kvantitatīvo datu ieguve un analīze

WP2 ietvaros ir paredzēts veikt trīs kvantitatīvas aptaujas:

1)      Novadu pašvaldību pārstāvju aptauja Latvijā (N=100);

2)      Lauku pašvaldību pārstāvju aptauja Norvēģijā (N=100);

3)      Mazo lauku skolu administrācijas aptauja Latvijā (N=200).

Atskaites periodā (01.09.2015.-30.04.2016.) ir veiktas visas lauka darba (aptauju) sagatavošanas aktivitātes, lai nodrošinātu to, ka aptaujas var tikt veiktas 2016. gada maijā. Sagatavošanās aktivitātes ietver: aptaujas indikatoru izstrāde, aptaujas jautājumu izstrāde, aptaujas jautājumu sagatavošana angliski, lai nodrošinātu salīdzināšanas iespējas, jautājumu formulējumu saskaņošana Latvijas un Norvēģijas anketām, potenciālo respondentu sarakstu sagatavošana. Aptaujas anketas tika sagatavotas saskaņā ar pētījuma teorētisko ietvaru un pētījuma mērķiem, ņemot vērā katras konkrētās valsts izglītības sistēmas specifiku.

Lielākā daļa aptaujas jautājumu ir slēgti vai daļēji slēgti jautājumi, tomēr detalizētas un specifiskas informācijas iegūšanai tiks izmantoti arī vairāki atvērtie jautājumi. Galvenie aptaujas temati ir: nesenās reformas pašvaldību skolās, skolu un pašvaldību sadarbošanās modeļi, skolu finansējums, skolu slēgšanas iemesli un process, skolu loma vietējā kopienā, viedoklis par skolām kā daudzfunkcionāliem centriem.

Aktivitāte No.3 (WP3): Gadījumu izpēte un padziļinātās intervijas

WP2 ietvaros ir paredzēts veikt kompleksu kvalitatīvo pētījumu, lai iegūtu dziļāku un specifiskāku izpratni par pētāmajiem jautājumiem. Kopumā ir plānots veikt 15 gadījumu izpēti, no kuriem 12 gadījumi ir Latvijā un trīs gadījumi – Norvēģijā.

Atskaites periodā (01.09.2015.-30.04.2016.) ir veikta izpēte 12 gadījumos Latvijā un vienā gadījumā Norvēģijā. Gadījumu izpētes ietvaros ir izmantotas šādas informācijas ieguves metodes: dokumentu un statistikas analīze, padziļinātās intervijas, grupu intervijas un telefona intervijas (informantu rekrutēšanai). Intervijas ir veiktas ar šādu grupu pārstāvjiem: pašvaldību administrācija un deputāti, vietējās NVO, aktīvākie kopienas locekļi, uzņēmēji, skolu administrācija un skolotāji, skolēnu vecāki. Gadījumu izpētes mērķis ir padziļināti izprast četrus gadījumu tipus: 1) „parastas” pašvaldību skolas; 2) skolas, kas piedalījušās SFL iniciatīvā, lai pārveidotos par daudzfunkcionāliem centriem (2009-2013. gadā daudzfunkcionālas skolas darbības modelis tika adaptēts vairāk nekā 50 Latvijas skolās); 3) kopienas, kur ir slēgtas skolas, lai izvērtētu to, kas notiek pēc skolas slēgšanas; 4) lauku pašvaldības ar privātām skolām Norvēģijā. Pārskata periodā (01.09.2015.-30.04.2016.) kopumā ir veiktas 58 intervijas Latvijā un 6 intervijas Norvēģijā. Trīs gadījumu izpētē Latvijā no 7.-11. martam piedalījās arī pētnieks no Norvēģijas Odne Oslands (Aadne Aasland). Līdzdalība lauka darbā Latvijā deva viņam iespēju labāk izprast lauku skolu un novadu pašvaldību situāciju, kā arī uzklausīt informantu argumentāciju tiešā veidā.

Aktivitāte No.4 (WP4): Integrēta analīze un rezultātu izplatīšana

WP4 aktivitātes ir projekta rezultātu aprobācija, kopīgu zinātnisku publikāciju sagatavošana un tīkošanās ar citiem pētniekiem. Pārskata periodā (01.09.2015.-30.04.2016.) pētnieki no Latvijas ir sagatavojuši un iesnieguši sešus abstraktus trīs dažādām konferencēm Eiropā. Referātu un topošo publikāciju pieteiktās tēmas ir:

1) “Būt vai nebūt: mazo lauku skolu priekšrocības un trūkumi Latvijā un Norvēģijā”;

2) „Kopienas skolas modelis mazajās lauku pašvaldībās Latvijā: jauns izglītības pārvaldības modelis?”

3) “Riska grupu jauniešu noturēšanas izglītības sistēmā pieaugošās izmaksas lauku teritorijās”

4) „Skolu pamešanas mazināšana un zemāki OECD PISA rādītāji: pretrunīgais lauku skolu raksturojums Latvijā”

5) „Izglītības kvalitātes un pieejamības nodrošināšana pašvaldībās, kuras skārusi depopulācija: salīdzinoša Latvijas un Norvēģijas analīze”

6) „Stipra skola ir pamats spēcīgai lauku pašvaldībai: jā vai nē?”