Aktualitātes

Turpmāk aktuālajiem Eiropas Sociālā fonda projektu jaunumiem ikviens interesents var sekot Latvijas Universitātes Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas tiešsaistes vietnē www.ozolzile.lu.lv sadaļā "Ziņas". 

20.06.2020.

Projekta gaitas atskaite: 2020. gada aprīlis – jūnijs

Projekta Nr. 8.2.1.0/18/I/004  "Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena "Izglītība, pedagoģija un sports" ietvaros Latvijas Universitātes piecas jaunās pedagoģijas studiju programmas ir ieguvušas licences – 2. līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programma “Skolotājs”, maģistra studiju programma “Izglītības zinātnes”, maģistra studiju programma “Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībai, kopīgajā doktora studiju programmā “Izglītības zinātnes” un 1. līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programma „Pirmsskolas skolotājs”.

Pašreiz licencēšanas procesu turpina vēl divas studiju programmas: profesionālā bakalaura studiju programma “Skolotājs” un profesionālā bakalaura studiju programma “Sākumizglītības skolotājs”.

Savukārt jaunā skolotāju izglītības projekta „Mācītspēks” ietvaros ir  atlasīti 100 kandidāti, kuriem tiks sniegta iespēja viena studiju gada laikā iegūt pedagoga kvalifikāciju un otra gada laikā turpināt profesionāli pilnveidoties, lai kļūtu par skolotāju kādā no Latvijas skolām. Projekts „Mācītspēks” ir arī paraugs tam, ar kādiem panākumiem var vainagoties aktīvs komandas darbs. Projekta īstenošanā ir iesaistītas trīs vadošās Latvijas augstskolas – Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Liepājas Universitāte, kā arī nodibinājums „Iespējamā misija”. Visas iesaistītās puses kopīgiem spēkiem vēlas panākt to, lai ne tikai celtos izglītības kvalitāte un skolās būtu jauni speciālisti, bet arī augtu skolotāja profesijas prestižs. Projekta "Mācītspēks" ietvaros veikta arī sabiedrības viedokļa aptauja,kuras dati liecina, lai gan 91% Latvijas iedzīvotāju augstu vērtē skolotāja kā profesijas lomu un pienesumu sabiedrībai, tomēr kļūt par skolotāju būtu gatavi tikai 6% respondentu. 

Informāciju sagatavoja:
Kitija Balcare, LU SAPPP komunikācijas vadītāja 

01.05.2020.

Projekta gaitas atskaite: 2020. gada februāris - 2020. gada aprīlis

Latvijas Universitāte turpina projekta “Akadēmiskā personāla atjaunotne un kompetenču pilnveide Latvijas Universitātē”, Nr.8.2.2.0/18/A/010 aktivitāšu ieviešanu. Akadēmiskais personāls ir uzsācis stažēšanos arī biedrībā “Zvannieku mājas”, SIA “Rīgas ūdens”, VAS “Latvijas Valsts meži”, SIA “Valmieras namsaimnieks” un Dr. Skerškānes praksē.

Laima Geikina, LU Teoloģijas fakultātes profesore: “Zvannieku bērnus pazīstu jau gadiem. Izvēlējos šo alternatīvo ģimeni kā prakses un stažēšanās vietu, jo likās būtiski ne tikai iepazīt, bet arī konkrēti palīdzēt šai lielajai ģimenei. Arī agrie braucieni no Rīgas uz Zvanniekiem ir veldzējoši ar saviem Latvijas dabas skatiem ārpus lielpilsētas. Stažēšanās mani disciplinē un bagātina.”

Inguna Karlsone, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes docente: “Stažēšanās pie komersanta SIA “Illustra” bija viennozīmīgi vērtīga un interesanta pieredze, lai pārbaudītu, kā izvirzītie studiju mērķi, atbilst vai neatbilst reālajai praksei.”

Līga Rasnača, LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore: “Stažēšanās dakteres Skerškānes praksē pie psihiatra-narkologa bija ļoti vērtīga, jo ļāva labāk saprast klientu/pacientu ar garīgās veselības traucējumiem vajadzības un dažādību. Veiksmīga izvērtās pieredze par sadarbību starp ārstniecības personālu un Valsts Probācijas dienestu Jūrmalas pašvaldībā, kuru var izmantot arī citās pašvaldībās.”

Ingrīda Segliņa, SIA Apgāds “Zinātne” valdes priekšsēdētāja un projekta mentore: “Mākslinieka Aivara Plotkas stažēšanās apgādā “Zinātne” bija savstarpējās profesionālās pieredzes bagātināšanas un jaunu sadarbības iespēju izvērtēšanas laiks.”

 Dmitrijs Pozdņakovs, “Accenture” Latvijas filiāles SAP nodaļas vadītājs un projekta mentors: “Darba procesā stažieris Guntis Arnicāns, iepazīstoties ar uzņēmuma darbību, iepazinās ar nozares aktualitātēm un atsvaidzināja iepriekšējo pieredzi. Stažierim ir dziļa izpratne par IT nozares procesiem un stažieris labprāt dalījās ar jaunākajām pētījuma idejām datorzinātnēs.”

Informāciju sagatavoja:
Kitija Balcare, LU SAPPP komunikācijas vadītāja 

24.04.2020.

Projekta gaitas atskaite: 2020. gada februāris - 2020. gada aprīlis

Latvijas Universitāte turpina projekta “Latvijas Universitātes  studiju virziena "Izglītība, pedagoģija un sports" motivēts, mūsdienīgs un  konkurētspējīgs akadēmiskais personāls”, Nr. 8.2.2.0/18/I/004 aktivitāšu ieviešanu.

Projekta ietvaros ir noslēgts vēl viens darba līgums ar ārvalstu akadēmisko personālu Milan Pol no Čehijas par iesaisti akadēmiskajā darbā Latvijas Universitātē.

Akadēmiskais personāls ir uzsācis stažēšanos arī Rīgas 141.Pirmsskolas izglītības iestādē “Kastanītis”. Latvijas Universitātes docētāji kā stažieri apliecina, ka šī ir jauna iespēja, lai  studiju procesā  analizētu un zinātniski pamatotu izglītības iestāžu darbības procesa norisi. Stažieri izzina, vērtē pedagoģiskā procesa plānošanu un norisi, veic konsultēšanu un vada seminārus. Kopīgi tiek veidotas domubiedru, profesionāļu grupas, kurās notiek aktīva diskusija par pedagoģiskā procesa pilnveidi. Zinātniskās atziņās pamatota pieeja vides pilnveidei un pedagoģiskā darba organizēšana dažādo darba formu lietošanā tiek veiksmīgi īstenota vispārējās izglītības un pirmsskolas izglītības iestādes darbā, pateicoties projektā iesaistīto darbinieku sadarbībai.

Informāciju sagatavoja:
Kitija Balcare, LU SAPPP komunikācijas vadītāja 

02.04.2020. 

Līdz ar nacionāla līmeņa pārmaiņām pedagogu izglītības sistēmā, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte jau 2020. gada vasarā uzņems studētgribētājus jaunveidotajās, kompetenču pieejai atbilstošajās izglītības zinātņu un pedagoģijas studiju programmās. Infografika sniedz ieskatu studētgribētājiem jaunveidotajās studiju programmās.

“Jau šoruden nodrošināsim iespēju izaugsmei gan vidusskolu absolventiem, kas izvēlēsies skolotāja profesiju, gan piedāvāsim mūsdienīgas karjeras maiņas iespējas tiem, kam jau ir augstākā izglītība un kas savu turpmāko ikdienu vēlētos saistīt ar skolotāja profesiju. Latvijā ir izveidota unikāla viena gada studiju programma tiem, kam jau ir viena augstākā izglītība ar mācību priekšmetiem saistītajās jomās un kas vēlas iegūt skolotāja kvalifikāciju darba vidē balstītās studijās,” skaidro Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne profesore Malgožata Raščevska. “Turpretī jau strādājošie skolotāji, izvēloties studijas maģistrantūrā izglītības zinātnēs, varēs specializēties nozarei aktuālos virzienos, tostarp, izglītības vadībā, dažādībā, mācīšanās lietpratībā, vai arī studēt maģistra studiju programmā “Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībai”, tādejādi no tehnoloģiju lietotājiem pārtopot to lietišķos attīstītājos. Šajās studiju programmās atsevišķos moduļos gaidīti arī citu nozaru speciālisti. Vērtīgs jaunieguvums ir Latvijā tapusī pirmā kopīgā starpaugstskolu doktora studiju programma “Izglītības zinātnes”, kuras uzdevums ir tuvināt izglītības pētniecību praksei.”

Jaunās studiju programmas izglītības zinātnēs un pedagoģijā sniedz iespēju pamatstudiju līmenī iegūt skolotāju kvalifikāciju, bet augstāka līmeņa studiju programmās - maģistra vai doktora grādu izglītības zinātnēs.

Visās studiju programmās būs gan budžeta, gan maksas vietas, kuru skaita sadalījums būs zināms pirms uzņemšanas uzsākšanas. Otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmā “Skolotājs”, kas ir daļa no projekta “Mācītspēks”, ir paredzētas tikai budžeta vietas kopumā Latvijā 100 studētgribētājiem, kas būs veiksmīgi izgājuši atlases kārtas.

Jauno skolotāju izglītības studiju programmu veidošana, sadarbojoties Latvijas Universitātei ar Liepājas Universitāti, Daugavpils Universitāti un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju notiek, lai mazinātu studiju programmu fragmentāciju un izveidotu studiju programmas, kas sagatavo skolotājus vienoti nacionālā līmenī visā Latvijā.

Uzņemšana jaunveidotajās studiju programmās sāksies jau 2020. gada vasarā, savukārt to īstenošana – jau 2020. gada rudenī.

Aktuālajai informācijai par uzņemšanu studijās Latvijas Universitātē iespējams sekot vietnē www.gribustudet.lv un fakultātes vietnē www.ppmf.lu.lv.

Informatīvs video par jaunajām studiju programmām: https://youtu.be/bpRvA-WTzSg.

Studiju programmu izstrāde notiek pateicoties Eiropas Sociālā fonda atbalstam projektā "Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena "Izglītība, pedagoģija un sports" studiju programmas”,  Nr. 8.2.1.0/18/I/004 aktivitātes - jaunu pedagoģijas programmu izstrādes īstenošana - ietvaros.

Informāciju sagatavojusi:
Kitija Balcare, LU SAPPP komunikācijas vadītāja

24.01.2020.

Projekta gaitas atskaite: 2019. gada novembris - 2020. gada janvāris

Projekta “Latvijas Universitātes  studiju virziena "Izglītība, pedagoģija un sports" motivēts, mūsdienīgs un  konkurētspējīgs akadēmiskais personāls”, Nr. 8.2.2.0/18/I/004 aktivitāšu ietvaros divām akadēmiskā personāla grupām ir noslēgušās profesionālās angļu valodas pilnveides mācības 216 stundu apjomā un tiek kārtoti eksāmeni angļu valodas zināšanu līmeņa sertifikātu iegūšanai.

Akadēmiskais personāls ir uzsācis stažēšanos arī Rīgas 25. vidusskolā un Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā.

Kopumā apliecību par stažēšanās pasākumu sekmīgu veikšanu 200 stundu apmērā ieguvuši septiņi docētāji, un 21 persona ir papildinājusi savas kompetences dažādās specializētajās mācībās.

Informāciju sagatavojusi:
Kitija Balcare, LU SAPPP komunikācijas vadītāja 

20.12.2019.

Projekta gaitas atskaite: 2019. gada oktobris – decembris               

Projekta Nr. 8.2.1.0/18/I/004  "Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena "Izglītība, pedagoģija un sports" ietvaros, Latvijas Universitāte (turpmāk – LU) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un nodibinājumu “Iespējamā misija” (turpmāk – IM) sagatavojuši  informatīvo ziņojumu "Darba vidē balstīta studiju programma skolotāju sagatavošanai: īstenošana un attīstība", lai īstenotu otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmu “Skolotājs”, kā arī šī gada 5. novembrī ir noslēgts Sadarbības līgums starp Latvijas Universitāti un nodibinājumu “Iespējamā misija”, lai veicinātu augsti kvalificētu studentu piesaisti un praksē balstītu mācību īstenošanu.

Savukārt 23. oktobrī maģistra studiju programmas  “Inovatīvas izglītības tehnoloģijas un dizains” projekta koordinatore Linda Daniela kopā ar LU eksperti Artu Rūdolfu viesojās Manheimas Universitātē. Vizītes laikā LU pārstāves tika iepazīstinātas ar Manheimas Universitātes tehnoloģiju bagātinātas mācīšanās studiju procesu un maģistra studiju programmu “Digitālā komunikācija”. Vizītes rezultātā ar Manheimas Universitāti ir panākta vienošanās uzsākt sadarbības līguma noslēgšanas procesu gan plānojot studentu mobilitāti, gan plānojot kopīgus pētniecības projektus.

Informāciju sagatavoja:
Kitija Balcare, LU SAPPP komunikācijas vadītāja 

13.12.2019. 

Lai risinātu skolotāju trūkumu, jāveicina citu jomu nepedagogu nonākšana izglītības sistēmā un darbā izglītības iestādē. Ar 2020. gadu Latvijā viena gada laikā iecerēts skolās durvis atvērt 100 motivētiem skolotājiem, kuri vienlaikus ar studiju uzsākšanu jaunās pedagogu izglītības sistēmas viengadīgajā studiju programmā “Skolotājs” uzsāks darbu skolā.

Pirmie Baltijā
Skolotāju trūkums pašreiz vērojams daudzviet pasaulē, turklāt prognozes liecina, ka tas tikai turpinās pieaugt. Lai nonāktu pie jaunveidotās studiju programmas, Latvijā vadošie nozares eksperti skrupulozi analizēja šobrīd pasaulē jau esošās programmas, kuras tapušas kā atbilde skolotāju trūkumam globāli, kā arī pētījumu rezultātus par tām. Pētījām Somijas, Vācijas, Zviedrijas, Lielbritānijas risinājumus, secinot, ka daudzviet tie ir līdzīgi. Svarīgi ir veicināt citu jomu nepedagogu nonākšanu izglītības sistēmā un darbā izglītības iestādē. Un ceļi uz to ir dažādi: gan garāki, gan arī īsāki. Rezultātu nosaka ne jau programmas ilgums, bet gan studētgribētāja motivācija un tā ieguldītais darbs sevis kā personības attīstībā.

Baltijas valstīs līdzvērtīgas studiju programmas skolotājiem vēl nav. Esam pirmie, radot iespēju personībām ar jau iegūtu augstāko izglītību uzsākt pedagoģisko darbu skolā, vienlaikus studējot darba vidē balstītā skolotāju izglītības programmā. To izstrādā Latvijas Universitāte kopā ar Liepājas Universitāti un Daugavpils Universitāti sadarbībā ar nodibinājumu “Iespējamā misija”, savienojot ekspertu izpēti ar pieredzi Latvijā. Šī programma ir viena no jaunās pedagogu izglītības sistēmas studiju programmām Eiropas Sociālā fonda projektā “Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena “Izglītība, pedagoģija un sports” studiju programmas” (Nr. 8.2.1.0/18/I/004). Darba vidē balstītas studijas nozīmē strādāt skolā, vienlaikus saņemot pedagoģijas profesionāļu un studiju biedru atbalstu un iegūt pieredzi. Mācību grupās tiks veicināta pašvadītā mācīšanās, kur katrs izvirza sev mērķi, piedalās lēmumu pieņemšanā par savu mācīšanos, reflektē par veiksmēm un neveiksmēm, analizē gan savu, gan kursa biedru darbu. Visu laiku notiek reāla profesionālās kompetences attīstība.

Tikai gadu?
Īsā laikā motivēti cilvēki var kļūt par veiksmīgiem pedagogiem. Par to esam pārliecinājušies jau līdzšinējās Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes programmās, kuras pastāvējušas iepriekš: gan otrā līmeņa profesionālā divgadīgā programmā, gan 72 stundu programmā “Pedagoģijas pamati”.. Rezultāti ir ļoti labi. Tā, piemēram, 72 stundās augsti motivēti cilvēki ar minimālu pieredzi pedagoģijā, sasniedz labus rezultātus, iegūstot tiesības veikt pedagoģisko darbību. Kursi ir ļoti pieprasīti, un to apmeklētāju vidū redzam ne jau cilvēkus, kuri nespēj sev atrast piemērotu nodarbošanos, bet gan augsti motivētas personības, kas vēlas izmēģināt spēkus, piemēram, skolotāja profesijā, kā to izlēma darīt žurnālists un austrumpētnieks Imants Frederiks Ozols. Cilvēki, kam jau ir ļoti labi vai izcili sasniegumi, ir tie, kuriem jaunveidotā darba vidē balstītā studiju programma būs jēgpilna izvēle personiskajai pilnveidei, vienlaikus sniedzot savu artavu sabiedrībā ar iespēju gada laikā iegūt pilnvērtīgu pedagoga kvalifikāciju.

Tāpat arī šogad Latvijas teātru balvu pasniegšanas ceremonijā “Spēlmaņu nakts 2019” labākās aktrises balvai nominētā aktrise un aktiermeistarības pasniedzēja Lauma Balode atzīst, sajūta, ka viņa vēlas izmēģināt spēkus pedagoģijā, bijusi jau sen, bet visu laiku šķitis, ka ir par maz pieredzes vai sasniegumu savā jomā. “Beidzot jūtos arī pietiekami izdarījusi savā desmit gadu karjerā, lai varētu dalīties pieredzē ar citiem,” saka Lauma, kas ieguvusi tiesības veikt pedagoģisko darbību. Pie ieguvumiem no studijām viņa uzskaita ne tikai profesionālos mācībspēkus un informācijas pieejamību, bet arī jauniepazītos kolēģus un papildus iegūto azartiskumu pedagoģijas jomā, iedvesmojoties vienam no otra, katram esot profesionālim savā nozarē.

100 motivētākie
Jo lielāka atlase, jo kvalitatīvāka izlase. To uzrāda pasaules pētījumi. Šajā studiju programmā jau 2020. gada pavasarī notiks 100 motivētāko kandidātu vienota atlase trīs kārtās. Turklāt visas studiju vietas ir valsts finansētas un maksas studiju vietas nebūs pieejamas. 100 studiju vietas indikatīvi – 50 Latvijas Universitātē, 25 – Daugavpils Universitātē un 25 Liepājas Universitātē – ir 100 savu nozaru profesionāļi, kas jau 2020. gada rudenī pēc intensīvās sagatavošanās nedēļām vasaras vidū uzsāks darbu Latvijas skolās. Vasarā apgūstot aktuālās tendences izglītībā, izzinot pedagoģijas pamatus un tehnoloģijas un metodiku, topošais skolotājs sāks vadīt stundas skolā, ik nedēļu tiekoties ar saviem studiju biedriem klātienē universitātē vai vienam pie otra skolā.

Šie 100 cilvēki, kuri izies stingro atlasi, būs ar jau iegūtu bakalaura vai maģistra grādu. Šaubām par viņu zināšanām noteiktā jomā nav pamata. Turklāt, izejot stingro atlasi, ir ļoti liela iespēja, ka jaunveidotajā studiju programmā tiks uzņemtas augsti motivētas personības, kuras jau ir ceļā uz skolotāja profesiju.

Autore Dr. Paed. Ieva Margeviča-Grinberga ir Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore un vadošā pētniece. Gandrīz 20 gadus pēta jautājumus, kas saistīti ar valodu apguvi, speciālo izglītību un skolotāju izglītību. Zināšanas papildinājusi, studējot un stažējoties Vācijā, Austrijā un Spānijā. Ir viena no Iberoamerikas Augstākās izglītības kvalitātes pētniecības tīkla (RIAICES) dibinātājām. Pēdējos gados sadarbojas ar universitātēm Brazīlijā, Argentīnā, Meksikā, Portugālē, Čīlē, Spānija, ASV, Lietuvā un Gruzijā, lasot vieslekcijas par skolotāju izglītību un izstrādājot kopīgus projektus. Šobrīd strādā pie jaunu skolotāju izglītības programmu veidošanas.

Informāciju sagatavojusi:
Kitija Balcare, Latvijas Universitātes Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas komunikācijas vadītāja

12.11.2019.

Līdz ar nacionāla līmeņa pārmaiņām pedagogu izglītības sistēmā, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte jau 2020. gada vasarā uzņems studētgribētājus jaunveidotajās, kompetenču pieejai atbilstošajās izglītības zinātņu un pedagoģijas studiju programmās.

“Jauno programmu izveidi pieprasa jaunais izglītības mācību saturs un standarts.  Nepieciešamo izmaiņu apjoms bija ievērojami lielāks par iespējamajiem pārveidojumiem esošajās programmās. Līdz ar to top jaunas studiju programmas, to saturu veidojot atbilstīgi mūsdienīgas kompetenču pieejas prasībām, ļaujot nākamajiem skolotājiem apgūt nepieciešamo metodiku, lai strādātu kā jomu skolotāji, un vairāk pievērstu uzmanības caurviju kompetenču veicināšanai,” pārmaiņu procesu raksturo Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne profesore Malgožata Raščevska.

Jauno skolotāju izglītības studiju programmu veidošana, sadarbojoties Latvijas Universitātei ar Liepājas Universitāti, Daugavpils Universitāti un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju notiek, lai mazinātu studiju programmu fragmentāciju (piemēram,  Latvijas Universitātē šīs jomas programmas samazināsies no 22 līdz 7 studiju programmām) un izveidotu tādas studiju programmas, kas sagatavo skolotājus vienoti nacionālā līmenī visā Latvijā. Vienlaikus jaunās maģistra studiju programmas ir pilnveides iespēja ne tikai skolotājiem, bet arī citiem izglītības jomas speciālistiem, dažāda līmeņa un nozaru iestāžu vadītājiem, mācību līdzekļu izstrādātājiem un citiem interesentiem.

VIDEO: https://www.youtube.com/watch?v=bpRvA-WTzSg&feature=youtu.be

Doktora studiju programma “Izglītības zinātnes”, ko veido profesore Zanda Rubene sadarbībā ar citām Latvijas augstskolām, būs vienotā un vienlaikus vienīgā kopīgā doktora studiju programma izglītības zinātnēs visā Latvijā. Šī programma ir starptaugstskolu kopīgā doktora studiju programma, kuras moduļi tiek īstenoti vairākās augstskolās, tādējādi veicinot doktorantūras studentu iekšējo mobilitāti un palielinot augstskolu pētniecības kapacitāti. Latvijas Universitātes specializācijas joma doktorantūras programmas līmenī būs vispārīgā pedagoģija, skolas, augstskolas un pieaugušo pedagoģija (iekļaujošā izglītība, izglītības tehnoloģijas). Iegūstamais grāds - doktora grāds jeb PhD izglītības zinātnēs.

Maģistra studiju programma “Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībai”, ko veido profesore Linda Daniela, sniegs iespēju studentiem no tehnoloģiju lietotājiem pārtapt par daudz prasmīgākiem attīstītājiem - tehnoloģiju bagātināta mācību procesa organizētājiem un vadītājiem, inovatīvu ideju lietišķiem attīstītājiem, pateicoties padziļinātai tehnoloģiju izpratnei, tehnoloģisko risinājumu dizaina izstrādei, apgūtai efektīvai komunikācijai un līderībai komandas darbā, tādējādi virzīties uz specializāciju dažādās izglītības zinātņu nozarēs, lai sekmētu, ka tehnoloģiju progress tiek izmantots izglītojamo jaunu zināšanu konstruēšanas atbalstam un sekmējot viedās sabiedrības attīstību. Divu gadu studiju programmā iegūstamais grāds - akadēmiskais maģistra grāds izglītības zinātnēs.

Maģistra studiju programmā “Izglītības zinātnes”, ko veido asociētā profesore Dita Nīmante, pirmo reizi Latvijā skolotājiem būs iespēja specializēties četros virzienos, kas atbilst šī brīža izglītības aktualitātēm un profesionālās izglītības vajadzībām, tostarp, “Dažādība un iekļaušanās izglītībā”, “Mācīšana un mācīšanās lietpratībai”, “Cilvēka uzvedība un izglītība” un “Izglītības vadība”. Programmā 1,3 gada laikā tiks nodrošināta iespēja iegūt zinātniskajos pētījumos balstītu, starptautiski atzītu akadēmisko maģistra līmeņa izglītību, kas rosinās uzsākt pārmaiņas, inovācijas un modernizāciju izglītības praksē, vienlaikus studentiem pilnveidojot savu pedagoģisko un vadības profesionālo kompetenci. Programmas garajā modulī “Pedagoģija” divos gados varēs iegūt maģistra grādu izglītības zinātnēs tie, kam pirmā augstākā izglītība nebija saistīta ar skolotāja kvalifikācijas iegūšanu. Iegūstamais grāds - akadēmiskais maģistra grāds izglītības zinātnēs.

Otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programma “Skolotājs”, kuras izveidi vada asociētā profesore Ieva Margeviča-Grinberga, pretendentiem ar bakalaura un arī maģistra grādu sniedz iespēju gada laikā iegūt pedagoģisko kompetenci un skolotāja kvalifikāciju darba vidē balstītās studijās augsti kvalificētu Latvijas Universitātes mācībspēku un mentoru vadībā. Tā būs iespēja jaunajiem speciālistiem pārkvalificēties un kļūt par skolotājiem, pamatojoties uz savu iepriekš iegūto kompetenci kādā no zinātnes nozarēm, piemēram, ķīmijā, ģeogrāfijā, vācu valodā vai citās. Programma nodrošinās augsti kvalificētu speciālistu ienākšanu izglītības sistēmā, kas sekmēs kompetences pieejas īstenošanu mācību procesā, kā arī darba devēji pēc studiju beigām varēs turpināt darba līgumus ar šiem jaunajiem speciālistiem, kas ir ieguvuši profesionālajai darbībai nepieciešamās prasmes un zināšanas darba vidē balstītās studijās. Iegūstamā kvalifikācija ir “Skolotājs”.

Integrētā profesionālā bakalaura studiju programma “Skolotājs”, kuras izstrādi koordinē profesore Indra Odiņa, sniedz elastīgu pieeju mācību priekšmetu specializācijā. Programma ir iespēja pēc vidējās izglītības iegūšanas mērķtiecīgi atlasītiem kandidātiem četros gados iegūt bakalaura grādu izglītības zinātnēs un skolotāja kvalifikāciju, atbilstīgi profesijas standartam „Skolotājs” un izvēlētās mācību priekšmetu jomas saturu atbilstīgi Latvijas izglītības reformu projekta “Skola 2030” izvirzītajām prasībām skolotājam un jaunajiem pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartiem. Unikāla ir elastīgā pieeja kombinēt divu vai vairāku jomas mācību priekšmetu saturu un mācību metodikas, izvēloties starp vairākām apakšprogrammām: “Angļu valodas skolotājs”, “Dabaszinātņu (bioloģijas, dabaszinību, fizikas, ģeogrāfijas, ķīmijas) skolotājs”, “Krievu valodas un literatūras skolotājs”, “Latviešu valodas un literatūras skolotājs”, “Matemātikas skolotājs”, “Sociālo zinību un vēstures skolotājs”, “Tehnoloģiju (dizaina un tehnoloģiju, datorikas) skolotājs”, “Vācu valodas skolotājs”. Iegūstamā kvalifikācija un grāds – bakalaura grāds izglītības zinātnēs ar skolotāja kvalifikāciju.

Savukārt sadarbībā ar Liepājas Universitāti Latvijas Universitāte īstenos arī bakalaura studiju programmu „Sākumizglītības skolotājs” un pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmu “Pirmsskolas skolotājs”. Bakalaura studiju programma „Sākumizglītības skolotājs” nodrošinās kvalificētu speciālistu sagatavošanu, kas sekmēs kompetencēs balstītas pieejas realizāciju mācību procesā pirmsskolā un sākumskolas 1.-3.klasē, kā arī 4.-6.klasē. Savukārt pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programma “Pirmsskolas skolotājs” ir konceptuāli jaunas kvalitātes studiju programma pirmsskolas skolotāju izglītības īstenošanai, orientēta uz pirmsskolas skolotājam nepieciešamo profesionālās kompetences apguvi darbam pirmsskolas izglītības iestādēs vai citās ar pirmsskolas izglītību saistītās valsts vai privātās struktūrās.

Uzņemšana jaunveidotajās studiju programmās sāksies jau 2020. gada vasarā, savukārt to īstenošana – jau 2020. gada rudenī.

Par pārmaiņām izglītības zinātnes un pedagoģijas studiju programmu piedāvājumā Latvijas Universitātē iespējams sekot Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes mājas lapā www.ppmf.lu.lv sadaļā “Studijas” -> “Jaunas studiju programmas”.

Studiju programmu izstrāde notiek pateicoties Eiropas Sociālā fonda atbalstam projektā "Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena "Izglītība, pedagoģija un sports" studiju programmas”,  Nr. 8.2.1.0/18/I/004 aktivitātes - jaunu pedagoģijas programmu izstrādes īstenošana ietvaros.

Informāciju sagatavojusi:
Kitija Balcare, Latvijas Universitātes Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas komunikācijas vadītāja

01.11.2019.

Projekta gaitas atskaite: 2019. gada augusts - 2019. gada oktobris

Eiropas Sociālā fonda  projekta  "Akadēmiskā personāla atjaunotne un kompetenču pilnveide Latvijas Universitātē", Nr. 8.2.2.0/18/A/010 ietvaros turpinās projektu aktivitāšu īstenošana.

Ir noslēgti papildus divi darba līgumi ar doktorantiem vai zinātniskā grāda pretendentiem un trīs darba līgumi ar ārvalstu akadēmisko personālu. Līdz ar to šobrīd akadēmisko darbību Latvijas Universitātē studiju virzienos kopumā veic 19 doktoranti, kā arī 25 ārvalstu docētāji.

Vienlaikus 187 Latvijas Universitātes docētāji turpina paaugstināt un pilnveidot savas kompetences profesionālās angļu valodas apguvē un specializēto mācību kursu ietvaros.

Ir noslēgusies 23 akadēmiskā personāla pārstāvju stažēšanās uzņēmumos Latvijā,  turpinās četru akadēmiskā personāla pārstāvju stažēšanās SIA “Tilde”, SIA “Stikla serviss”, “Accenture Latvija” un SIA “Divi grupa”. 2019./2020. akadēmiskajā gadā uzsākta trīs akadēmiskā personāla pārstāvju stažēšanās interjera dizaina uzņēmumā SIA “Illustra”, tulkošanas pakalpojumu un  valodu tehnoloģiju uzņēmumā SIA “Tilde” un teritoriju apzaļumošanas uzņēmumā SIA “Latvijas šķirnes sēklas”.

Informāciju sagatavoja:
Kitija Balcare, LU SAPPP komunikācijas vadītāja 

24.10.2019.

Projekta gaitas atskaite: 2019. gada augusts - 2019. gada oktobris

Projekta “Latvijas Universitātes  studiju virziena "Izglītība, pedagoģija un sports" motivēts, mūsdienīgs un  konkurētspējīgs akadēmiskais personāls”, Nr. 8.2.2.0/18/I/004 aktivitāšu ietvaros ir noslēgti papildu divi darba līgumi ar doktorantiem vai zinātniskā grāda pretendentiem un šobrīd savu akadēmisko darbību studiju virzienā pilnveido septiņi doktoranti.

Ir noslēgusies četru akadēmiskā personāla pārstāvju stažēšanās RD IKSD pārvaldībā esošajās izglītības iestādēs - Rīgas Imantas vidusskolā, Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē “Madariņa” un Rīgas 275.pirmsskolas izglītības iestādē “Austriņa”, turpinās divu akadēmiskā personāla pārstāvju stažēšanās Tukuma pirmsskolas izglītības iestādē "Lotte" un 2019./2020. mācību gadā uzsākta četru akadēmiskā personāla stažēšanās Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē “Annele”,  Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē “Madariņa”, Alsungas pirmsskolas izglītības iestādē “Miķelītis” un Alsungas vidusskolā.

Informāciju sagatavoja:
Kitija Balcare, LU SAPPP komunikācijas vadītāja 

25.09.2019. 

Šoruden, sagaidot Skolotāju dienu oktobra sākumā, ikviens laika posmā no 1. oktobra līdz 6. oktobrim aicināts piedalīties zibakcijā “Aiz katra no mums ir skolotājs. Pastāsti par savējo”. Tiešsaistes zibakcijā ikviens mudināts dalīties sociālos tīklos ar fotogrāfiju, kur redzams kopā ar savas dzīves svarīgāko skolotāju, pavēstot, kā šis skolotājs ir mainījis šī skolēna dzīvi.

“Aiz katra no mums ir kāds skolotājs, kuram ir īpaša loma mūsu dzīvē. Lai mudinātu novērtēt skolotāja kā profesijas nozīmi ikviena cilvēka dzīvē, aicinām pateikt paldies savas dzīves svarīgākajiem skolotājiem,” zibakcijā rosina iesaistīties jaunveidotās otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas “Skolotājs” veidotāja un vadītāja Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore Ieva Margeviča-Grinberga.

Lai piedalītos Skolotāju dienas zibakcijā, jānofotografējas ar savu skolotāju, saņemot viņa piekrišanu, vai savā  fotoarhīvā jāatrod jau iepriekš uzņemta fotogrāfija no saviem skolas vai studiju laikiem. Šo fotogrāfiju kopā ar īsu piebildi, kā šis skolotājs mainījis jūsu kā skolēna dzīvi, laika posmā no 1. oktobra līdz 6. oktobrim jāpublicē savos sociālos tīklos, pievienojot tēmturus #superskolotājs #pastāstiparsavējo. Pēc Skolotāju dienas spilgtākie fotomirkļi tiks apkopoti “Facebook” lapā @superskolotajiem, ļaujot ikvienam iepazīt skolotājus, kas kādam mainījuši dzīvi, vienotā fotogalerijā.

Pasaules skolotāju diena ir starptautiski atzīmējama dienas, kas Latvijā tiek atzīmēta oktobra pirmajā svētdienā.

Par pārmaiņām izglītības zinātņu un pedagoģijas studiju programmu piedāvājumā Latvijas Universitātē iespējams sekot Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes mājas lapā www.ppmf.lu.lv, savukārt par aktualitātēm, kas saistītas ar pārmaiņu procesu pedagogu izglītības sistēmā, var uzzināt sociālo tīklu vietnes “Facebook” lapā “Superskolotājs” (@superskolotajiem).

Latvijas Universitātes vadībā pašreiz izveidotas piecas jaunas studiju programmas izglītības zinātnēs un pedagoģijā, kuru īstenošana un aprobācija sāksies 2020. gada rudenī, tostarp, integrētā profesionālā bakalaura studiju programma “Skolotājs” (koordinatore Indra Odiņa); otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programma “Skolotājs” (koordinatore Ieva Margeviča-Grinberga); maģistra studiju programma “Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībai” (koordinatore Linda Daniela); maģistra studiju programma “Izglītības zinātnes” (koordinatore Dita Nīmante) un doktora studiju programma “Izglītības zinātnes” (koordinatore Zanda Rubene).

Jaunās pedagoģijas studiju programmas Latvijas Universitāte Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta Nr. 8.2.1.0/18/I/004 “Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena “Izglītība, pedagoģija un sports”” ietvaros veido kopīgi ar citām augstskolām – ar Daugavpils Universitāti, Liepājas Universitāti, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju.

Informāciju sagatavojusi:
Kitija Balcare, Latvijas Universitātes Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas komunikācijas vadītāja

20.09.2019. 

Projekta gaitas atskaite: 2019. gada jūlijs – septembris

Projekta Nr. 8.2.1.0/18/I/004  "Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena "Izglītība, pedagoģija un sports" ietvaros jūlija mēnesī IZM Pedagogu izglītības jaunveides konsultatīvā padome  konceptuāli saskaņojusi un akceptējusi četras LU jaunās pedagoģijas un izglītības zinātnes programmas - otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmu “Skolotājs”, maģistra studiju programmu “Inovatīvas izglītības tehnoloģijas un dizains”, maģistra studiju programmu “Izglītības zinātnes" un kopīgo doktora studiju programmu “Izglītības zinātne”.

Lai informētu jaunveidoto studiju programmu mērķauditorijas un plašāku sabiedrību kopumā, izstrādāts stratēģiskās komunikācijas radošais koncepts un tematiska sabiedrisko attiecību un reklāmas kampaņa 2019.gada rudens periodam - “Audz. Radi pārmaiņas. Sev un citiem”. Informativās kampaņas ietvaros Izstrādāta kampaņas grafiskā identitāte un informatīvais plakāts par jaunveidotajām programmām. Informatīvajā kampaņā plānotas aktīvas mediju attiecības, sociālo tīklu komunikācija, komunikācija reģionālajos medijos, kā arī oktobra mēnesī iecerēta zibakcija. Tāpat pašreiz tiek plānota videosižeta veidošana un publiskošana digitālajā vidē un reģionālajos medijos. Kampaņā ar tiešās komunikācijas starpniecību tiks uzrunātas potenciālas mērķauditorijas – potenciālie studētgribētāji, skolas, skolu direktori, absolventi, profesionālās organizācijas, karjeras konsultanti, pašvaldības. Papildus tiks izvietota reklāma reģionālajos medijos un digitālajā vidē sociālo tīklu vietnē FACEBOOK.

Augustā sagatavots un septembrī publicēts informatīvs raksts par jaunveidotajām programmām Latvijas Universitātes žurnālam “Alma Mater” rudens numuram.

Informāciju sagatavoja:
Kitija Balcare, LU SAPPP komunikācijas vadītāja 

18.09.2019. 

“Mūslaiku tehnoloģiju piesātinātajā ikdienā svarīgi ir paturēt prātā, ka pedagoģiski pareizi izmantotas tehnoloģijas var sekmēt progresu, bet, neprasmīgi izmantotas, tās var radīt dažāda veida riskus. Taču, lai sagatavotu cilvēkus viedām specializācijas jomām, ir nepieciešams jau skolās nodrošināt iespēju, ka bērni apgūst viedās pasaules darbības principus.

Izmantot pedagoģiski pamatoti
Kāpēc mūsdienās vairs nevaram iztikt bez tehnoloģiju bagātināta mācību procesa? Tehnoloģijas un digitāli risinājumi var būt spēcīgs instruments, lai pārveidotu mācīšanos un pilnveidotu mācību vidi. Tās var palīdzēt stiprināt un attīstīt attiecības starp pedagogiem un skolēniem, aktualizēt mūsdienīgās pieejas un savstarpējo sadarbību. Taču, lai to sasniegtu, izglītības procesā jāizmanto tehnoloģiju un digitālo risinājumu iespējas un priekšrocības un jānodrošina tehnoloģiju, digitālo mācību līdzekļu un mācību tehnisko līdzekļu izmantošana izglītības vidē, tai pat laikā arī stiprinot pedagogu digitālās kompetences, lai šos līdzekļus izmantotu ne tikai izklaides nolūkos vai tikai noteiktu prasmju stiprināšanai. Būtiski tos izmantot pedagoģiski pamatoti un veicināt gan noteiktu prasmju attīstību, gan jaunu zināšanu konstruēšanu, gan arī tehnoloģiju bagātinātā mācību procesā sekmēt skolēnu radošumu un radošo darbību, kritisko domāšanu, spēju izstrādāt jaunus un inovatīvus risinājumus.

Ja līdz šim šīs digitālās kompetences pedagogi apguva pašmācības ceļā, atsevišķās mācību nodarbībās vai lekciju kursos, tad jau ar 2020. gada rudeni pirmos studentus uzņems Latvijas Universitāte jaunajā maģistra studiju programmā izglītības zinātnēs “Inovatīvas izglītības tehnoloģijas un dizains”, kas pašreiz top kā viena no jaunās pedagogu izglītības sistēmas studiju programmām Eiropas Sociālā fonda projektā “Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena “Izglītība, pedagoģija un sports” studiju programmas” (Nr. 8.2.1.0/18/I/004). Šādas programmas realizēšana sekmēs, ka Latvijas Universitāte top par vienu no vadošajām zinātnes universitātēm Baltijas reģionā un ieņem atzītu vietu starp Eiropas un pasaules pētniecības un inovāciju centriem. Esmu pārliecināta, ka šī programma pēc būtības radīs nozīmīgu pagriezienu visas sabiedrības un viedo specializāciju attīstībā, jo tieši izglītības vide ir tā, kas sagatavo jaunās paaudzes nākotnes izaicinājumiem.

Kāpēc pedagogi, ne programmētāji?
Lai sagatavotu cilvēkus viedām specializācijas jomām, ir nepieciešams jau skolās nodrošināt iespēju, ka bērni apgūst viedās pasaules darbības principus. Jaunveidotā studiju programma sagatavos tos pedagogus, kas ienesīs šīs pārmaiņas izglītības vidē, kur tehnoloģiju bagātināts mācību process notiks visās iespējamās dimensijās, izejot ārpus datortelpu robežām un izmantojot tehnoloģijas, tehnoloģiskos risinājumus, digitālos mācību līdzekļus, varētu radīt gan izpratni par tehnoloģiju darbības principiem, jaunu risinājumu izstrādi un sagatavotu nākamos studentus gan viedās specializācijas jomām, gan citām jomām, kurās tehnoloģijas var tikt izmantotas. Veidojot šo studiju programmu, man bija svarīgi, ka tehnoloģijas un tehnoloģiju radītās iespējas var izmantot gan, lai darbotos ar tām, lai programmētu un kļūtu par programmētājiem un inženieriem, gan to, kā tehnoloģijas var sekmēt iekļaujošas sabiedrības attīstību, jo to izmantošana var sniegt dažāda veida atbalstu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, gan tās var tikt izmantotas radošajās industrijās utt. Kāpēc pedagogiem, nevis programmētājiem? Neapšaubāmi šāda veida studiju programma ir nepieciešama tieši ar fokusu uz izglītības zinātnēm, jo pedagoģiski pareizi izmantotas tehnoloģijas var sekmēt progresu, bet neprasmīgi izmantotas tās var radīt dažāda veida riskus.

Šajā programmā būs iespējams apgūt gan zināšanas par pedagoģiskā procesa organizatoriskajiem principiem, lai sekmētu mācīšanos, gan apgūt zināšanas par psiholoģiskajiem fenomeniem, kas ietekmē mācīšanos un kādas likumsakarības jāņem vērā darbojoties digitālā vidē, kā sekmējama medijkompetences un digitālās kompetences attīstība. Studiju procesā būs iespējams diskutēt par digitālās vides tiesiskajiem un ētiskajiem aspektiem un modelēt mācību uzdevumus, kur apgūt nepieciešamās kompetences tehnoloģiju bagātinātam mācību procesam. Studenti apgūs programmēšanas pamatprincipus, mācīsies kā darboties ar izglītojošo robotiku, kā izmantot virtuālās realitātes piedāvātās iespējas, kā darboties ar 3D printeriem, kā veidot mājas lapas un izstrādāt mācīšanās platformas. Studentiem tiks nodrošināta iespēja apgūt informācijas arhitektūras principus un citas aizraujošas zināšanas, kuras pārbaudīt praksē izglītības vidē. Tas viss jau ir mūsu ikdiena, bet tuvākajā nākotnē būs neatņemama un pašsaprotama sastāvdaļa. Varētu šķist, ka programmā būs iekļauti daudz kursi ar fokusu uz informātiku un programmēšanu, bet tas tā nav, jo mūsu galvenais fokuss būs uz mācību satura, mācību līdzekļu izstrādi, pieejamo tehnoloģisko risinājumu izmantošanu mācību vidē. Tātad kā organizējams tehnoloģiju bagātināts mācību process, kā tehnoloģiju iespējas izmantot, lai mācīšanās notiktu.

Jaunā akadēmiskā maģistra studiju programma ļaus studentiem no jauno tehnoloģiju lietotājiem pārtapt par to lietišķiem attīstītājiem, pateicoties padziļinātai tehnoloģiju izpratnei, tehnoloģisko risinājumu dizaina izstrādei, apgūtai efektīvai komunikācijai, līderībai komandas darbā, un tad virzīties uz specializāciju dažādās izglītības zinātņu nozarēs, lai veicinātu, ka tehnoloģiju progress tiek izmantots izglītojamo jaunu zināšanu konstruēšanas atbalstam un sekmē viedās sabiedrības attīstību.

Tieši izglītības sistēma ir pamats, lai sagatavotu nākamās paaudzes dzīvei un darbam tehnoloģiju transformētā sabiedrībā, kur nepieciešams gan pārzināt tehnoloģiju izmantošanas pamatprincipus, sadarbību ar virtuālo un paplašināto realitāti, mākslīgo intelektu un izmantotu to ilgtspējīgas attīstības veicināšanai.”

Autore Linda Daniela ir Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore un vadošā pētniece. Pedagoģijas promocijas padomes priekšsēdētāja un Pedagoģijas Zinātniskā institūta direktore Latvijas Universitātē. Viņas pētniecības jomas ir tehnoloģiju bagātināta mācīšanās, inovatīvās pedagoģijas, izglītojošā robotika, digitālie mācību līdzekļi, virtuālās realitātes risinājumu izglītībai utt. Profesore ir autore un līdzautore vairāk kā 70 publikācijām, bijusi iesaistīta vairāk kā 30 pētniecības projektos, bijusi eksperte citu Eiropas projektu iniciatīvu izvērtēšanā.

Informāciju sagatavojusi:
Kitija Balcare, Latvijas Universitātes Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas komunikācijas vadītāja

01.08.2019.

Projekta gaitas atskaite: 2019. gada maijs - 2019. gada jūlijs

Eiropas Sociālā fonda  projekta  "Akadēmiskā personāla atjaunotne un kompetenču pilnveide Latvijas Universitātē", Nr. 8.2.2.0/18/A/010 ietvaros docētāji specializēto mācību ietvaros ir attīstījuši akadēmiskā personāla līderību un sadarbības kompetenci ar industriju atbilstoši LU stratēģijā noteiktiem mērķiem, kas sniedz ieguldījumus LU cilvēkresursu politikā.

Akadēmiskais personāls apguvuši tādus mācību kursus kā “Akadēmiskā personāla kompetenču attīstība līderības jomā”, “Akadēmiskā personāla digitālo prasmju attīstība”, “Publiskā runa, runas māksla un prezentēšanas pamati sadarbībai ar industriju un auditoriju”, “Komercializācijas un Zinātniskās darbības un publicēšanas prasmes”.

Tāpat turpinās akadēmiskā personāla stažēšanās uzņēmumos Latvijā, un to saraksts no 2019. gada maija papildināts ar tādiem uzņēmumiem  kā SIA Tilde, SIA Mogotel, SIA Stikla serviss, SIA Divi grupa, Accenture Latvija un SIA Metrum.

Informāciju sagatavoja:
Iveta Lāce, LU SAPPP projektu vadītāja

24.07.2019.

Projekta gaitas atskaite: 2019. gada maijs - 2019. gada jūlijs

Eiropas Sociālā fonda  projektā  Nr. 8.2.2.0/18/I/004 “Latvijas Universitātes studiju virziena "Izglītība, pedagoģija un sports" motivēts, mūsdienīgs un  konkurētspējīgs akadēmiskais personāls” docētāji ir paaugstinājuši kompetenci specializētajās mācībās.

Specializēto mācību mērķis ir attīstīt akadēmiskā personāla līderību, sadarbības kompetenci ar industriju un to mācību saturs atbilst Latvijas Universitātes stratēģijā noteiktiem mērķiem un sniedz ieguldījumus Latvijas Universitātes cilvēkresursu politikā.

Akadēmiskais personāls kompetenci paaugstinājis šādās specializētajās mācībās: “Akadēmiskā personāla kompetenču attīstība līderības jomā” 36 stundu apjomā (pakalpojumu nodrošina SIA “Training Lab”), “Akadēmiskā personāla digitālo prasmju attīstība” 36 stundeu apjomā (pakalpojumu nodrošina SIA “Master Sales”), "Publiskā runa, runas māksla un prezentēšanas pamati sadarbībai ar industriju un auditoriju" 16 stundu apjomā (pakalpojumu nodrošina SIA “Biznesam.LV”), “Komercializācijas mācības” 16 stundu apjomā (pakalpojumu nodrošina SIA “Komercizglītības centrs”), “Zinātniskās darbības un publicēšanas prasmes” 32 stundu apjomā (pakalpojumu nodrošina SIA “Master Sales”).

Informāciju sagatavoja:
Kitija Balcare, LU Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas komunikācijas vadītāja

20.06.2019.

Projekta gaitas atskaite: 2019. gada aprīlis – jūnijs

Projekta Nr. 8.2.1.0/18/I/004 "Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena "Izglītība, pedagoģija un sports" ietvaros, Latvijas Universitāte sadarbībā ar projekta partneriem un ekspertiem pabeiguši darbu pie jauno pedagoģijas studiju programmu izstrādes un iesnieguši tās izvērtēšanai Izglītības un zinātnes ministrijas Pedagogu izglītības jaunveides konsultatīvajā padomē.

Savukārt doktora studiju programmas “Izglītības zinātnes” projekta koordinatore Zanda Rubene kopā ar Latvijas Universitātes ekspertēm Lindu Danielu un Ivetu Ķesteri viesojās Oksfordas Brūksa Universitātē. Piecās darba sanāksmēs notika tikšanās ar universitātes Izglītības skolas vadību, doktora studiju programmas organizatoriem, promocijas darbu vadītājiem un doktorantiem, lai gūtu pieredzi ar programmas kvalitātes nodrošināšanu saistītajos jautājumos un diskutētu par tādām tēmām kā doktora studiju programmas organizācija un saturs; promocijas pētījums, tā izstrāde un aizstāvēšana; doktorantu un promocijas darba vadītāju sadarbība; sadarbība ar partnerinstitūcijām un sabiedrību, kā arī studiju vides nodrošinājums.

Informāciju sagatavoja:
Iveta Lāce, LU SAPPP projekta vadītāja 

05.06.2019. 

Tā kā Latvijā notiek nacionāla līmeņa pārmaiņas pedagogu izglītības sistēmā, arī Latvijas Universitātē sadarbībā ar citām Latvijas augstskolām top piecas jaunas studiju programmas izglītības zinātnēs. Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte skaidro pašreizējā procesa būtiskos jautājumus un iecerēto virzību, lai  2020. gada rudenī uzņemtu reflektantus skolotāja kvalifikācijas vai akadēmiskā grāda izglītības zinātnēs iegūšanai.

Kādas pedagoģijas studiju programmas būs pieejamas Latvijas Universitātē pēc pārmaiņu procesa?

Pašreiz tiek veidotas divas pamatstudiju skolotāju profesionālās bakalaura studiju programmas (studiju ilgums pilna laika klātienē 4 gadi), kurās pēc vidusskolas absolvēšanas varēs iegūt skolotāja kvalifikāciju dažādu mācību priekšmetu mācīšanai vai  kļūtu par sākumskolas skolotāju.

Jauns risinājums skolotāju izglītības iegūšanai ir otrā līmeņa profesionālā darba vidē balstīta studiju programma “Skolotājs” ar iespēju iegūt skolotāja kvalifikāciju viena gada laikā. Šajā programmā varēs studēt tie, kam ir augstākā izglītībā kādā ar skolas mācību priekšmetiem saistītajās zinātnes nozarēs, piemēram, valodās, fizikā, bioloģijā u.tml.

Jebkurš skolotājs vai arī citas jomas speciālists ar augstāko izglītību varēs izvēlēties turpināt studijas divās jaunās izglītības zinātņu maģistra studiju programmās: pirmā - “Inovatīvas izglītības tehnoloģijas un dizains” un otrā - “Izglītības zinātnes”. Maģistra programmā “Izglītības zinātnes” būs iespējams iegūt maģistra līmeņa augstāko izglītību viena gada un trīs mēnešu laikā, specializējoties četros virzienos (izglītības vadība, dažādība un iekļaušanās izglītībā, mācīšana un mācīšanā lietpratībai, cilvēka uzvedība un izglītība). Savukārt tie, kam nebūs iepriekšējā pedagoģiskā izglītība, varēs izvēlēties apgūt pedagoģiskās kompetences divu gadu modulī “Pedagoģija”. Plānots visās programmās piedāvāt studijas gan klātienē, gan nepilna laika klātienē Rīgā un Latvijas Universitātes filiālēs reģionos.

Savukārt doktora studiju programmu tiek veidota kā kopīgu četru augstskolu studiju programmu, kur katra augstskola piedāvās pētniecību noteiktā specializācijas jomā.

Kāpēc jaunās pedagoģijas studiju programmas Latvijas Universitāte veido kopīgi ar citām augstskolām – ar Daugavpils Universitāti, Liepājas Universitāti, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju?

Kopīgā jauno skolotāju izglītības studiju programmu veidošana, Latvijas Universitātē pārejot no 22 pie 7 studiju programmām, notiek, lai mazinātu studiju programmu fragmentāciju un vienoti nacionālā līmenī sagatavojot skolotājus visā Latvijā. Nākotnē tas ļaus noteikt ne tikai vienotu programmas standartu, bet arī ievērot vienādas kvalitātes prasības: no studentu uzņemšanas līdz pat gala eksāmeniem.

Kādi ir ieguvumi topošajiem un esošajiem skolotājiem no pedagogu izglītības sistēmas pilnveides procesa?

Pilnveides rezultātā profesionālā bakalaura studiju programmā Latvijas Universitātē būs iespēja iegūt skolotāja kvalifikāciju mācību priekšmetu jomās: Valodu joma, Matemātikas joma, Dabaszinātņu joma, Tehnoloģiju un dizaina jomā, Sociālā un pilsonības jomā, kā arī kļūt par sākumizglītības skolotāju. Savukārt tie, kam ir jau augstākā izglītība noteiktās zinātnes nozarēs, varēs viena gada laikā darba vidē balstītās studijās iegūt arī skolotāja kvalifikāciju noteiktā mācību priekšmetā.

Vai līdz ar “Skola2030” pārmaiņu stāšanos spēkā esošajiem skolotājiem jāiegūst jauna izglītība jaunajās programmās?

Pašreizējiem skolotājiem nav jāiegūst jauna izglītība, bet gan jāpiedalās profesionālās pilnveides kursos. Esošie pedagogi savas kompetences varēs paaugstināt tālākizglītības ceļā atbilstoši mūsdienīgas kompetenču pieejas prasībām izglītības saturā.

Vai līdzšinējās pedagoģijas studiju programmas ir atzītas par nekvalitatīvām, ja jāveido jaunas?

Jauno programmu izveidi pieprasa jaunais izglītības mācību saturs un standarts.  Nepieciešamo izmaiņu apjoms bija ievērojami lielāks par iespējamajiem pārveidojumiem esošajās programmās. Līdz ar to top jaunas studiju programmas. Jaunveidojamo programmu saturs tiek strukturēts tā, lai atbilstu mūsdienīgas kompetenču pieejas prasībām, ļaujot nākamajiem skolotājiem apgūt nepieciešamo metodiku, lai strādātu kā jomu skolotāji, un vairāk pievērstu uzmanības caurviju kompetenču veicināšanai.

Kas notiks ar līdzšinējo Latvijas Universitātes izglītības zinātnes un pedagoģijas studiju programmu absolventiem? Vai to izglītība vairs nebūs "derīga"?

Ir un būs derīga. Visu līdzšinējo absolventu un visu strādājošo skolotāju izglītība, bez šaubām, IR un paliek spēkā. Iegūto kvalifikāciju neviens nevar atņemt, jo tā ir katra personiskā vērtība.

Kas notiks ar tiem Latvijas Universitātē studējošiem, kuri studē pašreizējās izglītības zinātnes un pedagoģijas studiju programmās?

Jāturpina studēt līdz programmas absolvēšanai: pašreizējās studiju programmas tiek saturiski mainītas un piemērotas jaunajām tendencēm un prasībām.

Jau tagad pašreizējās programmās pasniedzēji iekļauj svarīgāko jaunāko informāciju par izmaiņām mācību standartos un skaidro kompetenču pieejas būtību.

Kad sāksies uzņemšana jaunajās pedagoģijas studiju programmās?

Latvijas Universitātes vadībā pašreiz top piecas studiju programmas, kuru īstenošana un aprobācija sāksies 2020. gada rudenī, bet studiju virziena akreditācija iecerēta 2022. gadā.

Kur var uzzināt jaunāko informāciju par pārmaiņām pedagogu izglītības sistēmā?

Aktualitātēm par pārmaiņu procesu var sekot sociālo tīklu vietnes FACEBOOK lapā “Superskolotājs” (@superskolotajiem). Par pārmaiņām izglītības zinātnes un pedagoģijas studiju programmu piedāvājumā Latvijas Universitātē aicinām sekot Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes mājas lapā www.ppmf.lu.lv.

Studiju programmu izstrāde notiek pateicoties Eiropas Sociālā fonda atbalstam projektā "Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena "Izglītība, pedagoģija un sports" studiju programmas”,  Nr. 8.2.1.0/18/I/004 aktivitātes - jaunu pedagoģijas programmu izstrādes īstenošana ietvaros. 

Informāciju sagatavojusi:
Kitija Balcare, Latvijas Universitātes Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas komunikācijas vadītāja

01.05.2019.

Projekta gaitas atskaite: 2019. gada februāris - 2019. gada aprīlis

Eiropas Sociālā fonda projekta  "Akadēmiskā personāla atjaunotne un kompetenču pilnveide Latvijas Universitātē" Nr. 8.2.2.0/18/A/010 ietvaros darbu Latvijas Universitātē uzsākuši 19 ārvalstu akadēmiskā personāla pārstāvji un 16 doktoranti, kā arī uzsākta Latvijas Universitātes akadēmiskā personāla profesionālās angļu valodas pilnveide, turpinās arī stažēšanās uzņēmumos.

Latvijas Universitātē darbu uzsākuši viesprofesori, asociētie viesprofesori, vieslektori un viesdocenti no  Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Lielbritānijas, Beļģijas, Šveices, Spānijas, Austrālijas un Japānas.

Profesionālās angļu valodas zināšanu papildināšanu ar specifiskām akadēmiskā un zinātniskā darba zināšanām, ko nodrošina LU Humanitāro zinātņu fakultātes Lietišķās valodniecības centrs, izmantojot LU valodu jomas akadēmiskā personāla ekspertu izstrādātos speciālos mācību moduļus uzsākuši 67 akadēmiskā personāla pārstāvji.

Tāpat turpinās akadēmiskā personāla stažēšanās uzņēmumos Latvijā (AS Grindeks, SIA Apgāds Mansards, IK Letija MC, SIA Jānis Roze, Rīgas Svētā Pestītāja Anglikāņu draudze, Latvijas Bībeles biedrība, SIA WH Sets, SIA SKDS, SIA AC Konsultācijas,  SIA Dienas grāmata, AS Latvijas Mediji), kuru darbība un stažēšanās laikā akadēmiskajam personālam veicamās darbības ir saistītas ar pasniedzamā studiju kursa tematiku.

Informāciju sagatavojusi:
Iveta Lāce, LU SAPPP projekta vadītāja

28.04.2019.

Ceturtdien, 25. aprīlī, Neatkarīgā izglītības biedrība ar atklātu vēstuli vērsusies pie izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas, lūdzot atbalstīt Latvijas Universitātes docētāju izstrādāto otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu „Skolotājs”.

“Atsaucoties uz Neatkarīgās izglītības biedrības vēstuli Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai par atbalstu Latvijas Universitātē izstrādātajai izglītības programmai, kas paredz pāreju uz konceptuāli jaunu skolotāju sagatavošanas sistēmu augstskolā, arī Latvijas Universitāte lūdz Izglītības un zinātnes ministriju mainīt pieeju skolotāju izglītības finansēšanā un attīstībā,” skaidro Iveta Lāce, Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.8.2.1.0/18/I/004 "Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena "Izglītība, pedagoģija un sports" studiju programmas" projekta vadītāja.

Lai nodrošinātu atbalstu jauno skolotāju sagatavošanā un sekmētu augstskolu talantīgāko, mērķtiecīgāko un zinošāko absolventu ienākšanu skolās, Latvijas Universitāte Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.2.1.0/18/I/004 "Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena "Izglītība, pedagoģija un sports" studiju programmas" ir izstrādājusi otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmas "Skolotājs", piedāvājot praksē balstītu, ar skolotāja darbu apvienojamu mācību programmu, kas ļauj dažādu nozaru profesionāļiem, piemēram, inženieriem, ķīmiķiem, fiziķiem, žurnālistiem, kļūt par skolotājiem. 

Informāciju sagatavoja:
Kitija Balcare, LU SAPPP komunikācijas vadītāja

11.04.2019.

Kopīgi iepazīstoties ar topošajām jaunajām pedagoģijas studiju programmām, to saturisko virzienu, darba devēji un izglītības nozares eksperti atzīst tās par mūsdienu izglītības iestādēm aktuālām un nepieciešamām. Tā secināts 4. aprīlī Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē notikušajā pieredzes apmaiņas pasākumā "Jauno pedagoģijas studiju programmu satura izstrādātāju tikšanās ar profesionālo organizāciju pārstāvjiem un darba devējiem".

Kopīgi izskatot jaunveidojamo bakalaura studiju programmu “Skolotājs”, tās veidotāja Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Skolotāju izglītības nodaļas vadītāja Dr. paed. profesore Indra Odiņa atzīst, ka izskanēja bažas par daudzo kvalifikāciju izvēles iespēju plānošanas procesu, taču darba devējiem šis elastīgums patika, spriežot – jo daudzpusīgāks speciālists, jo labāk. Tāpat diskusijas dalībnieki izteica viedokli, ka studiju programmā jābūt spēcīgai speciālās izglītības komponentei. Notika arī diskusija par pamata, optimālo un augstāko pakāpi priekšmeta satura apguvē: iecerēts arī projekts skolu vadībai par skolotāja profesionālās kompetences vērtēšanas sistēmas izstrādi, kur direktoriem tiks izstrādāta karte, kā novērtēt skolotāja kompetenci mācīt attiecīgās pakāpes saturu.

Tikšanās laikā tika apspriesta jaunveidojamā maģistra studiju programma "Izglītības zinātnes", īpaši akcentējot studiju programmas “īsajā”  modulī plānotās četras specializācijas - "Izglītības vadība” , "Skolotāju izglītība", "Cilvēka uzvedība un izglītība" un "Dažādība un iekļaušanās izglītībā". Kā informēja programmas koordinatore Latvijas Universitātes asociētā profesore Dita Nīmante, projekta ietvaros septiņu esošo maģistra studiju programmu vietā tiks veidotas divas jaunas, no kurām viena ir maģistra studiju programma "Izglītības zinātnes".

Studiju programma ir Latvijai unikāla, jo to sadarbojoties veido četras augstskolas (Liepājas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju augstskola un Latvijas Universitāte), taču katra augstskola programmu licencēs savā augstskolā. Ar četrām specializācijām iepazīstināja Latvijas Universitātes profesore Indra Odiņa, docente Ieva Margeviča Grīnberga, profesore Ilze Ivanova un profesors Andrejs Geske. Visas četras specializācijas veidotas elastīgi, lai studentiem ir iespēja gan specializēties sev interesējošā jomā, gan apgūt arī citus interesējošus kursus. Klātesošie tika īsi iepazīstināti ar visām specializācijām - visās četrās specializācijās varēs studēt gan skolotāju kvalifikāciju ieguvušie, gan citi interesenti, papildinot savu profesionālo pedagoģisko, vadības un pētniecisko kompetenci. Profesionālo organizāciju pārstāvji un darba devēji, atbalstīja studiju programmā ietvertās četras specializācijas, norādot, ka tās ir mūsdienu izglītības  iestādēm aktuālas un nepieciešamas, kā arī vēl papildus rekomendēja vairākas tēmas, kas būtu iekļaujamas studiju programmā (piemēram, didaktisko mācību materiālu izstrāde, darbs bilingvālās klasēs u.c.).

Seminārā piedalījās arī partneraugstkolu pārstāvji, Daugavpils Universitāte un Liepājas Universitāte, kas diskusijā aktualizēja nepieciešamību pēc izstrādājamās maģistra studijas programmas satura unikalitātes katrā atsevišķajā augstskolā. Diskusijā iesaistījās arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Dace Jansone, kura uzsvēra visa ESF projekta mērķi - samazināt augstākās izglītības piedāvājuma sadrumstalotību un vienlaikus paaugstināt studiju kvalitāti, restartējot pedagoģijas studiju programmas.

Kā norāda Latvijas Universitātes docente Ieva Margeviča Grīnberga, semināra dalībnieki viennozīmīgi pozitīvi vērtēja izstrādāto otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu "Skolotājs”. Gan darba devēji, gan profesionālo organizāciju pārstāvji, gan mācībspēki sniedza ieteikumus par studiju programmas īstenošanu, diskutēja par profesionālās pilnveides mentoru nepieciešamību un mentoru darba atalogojumu.

Tikšanās mērķis bija informēt potenciālos darba devējus un profesionālās organizācijas  par  jaunveidojamajām pedagoģijas programmām, kritiski izvērtēt izstrādāto studiju programmu saturu, balstoties uz profesionālo organizāciju pārstāvju un darba devēju ieteikumiem un rekomendācijām.

Pieredzes apmaiņas seminārs tika organizēts sadarbībā ar Latvijas izglītības vadītāju asociāciju un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību.

Pieredzes apmaiņas seminārs norisinājās projekta "Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena "Izglītība, pedagoģija un sports" studiju programmas”,  Nr. 8.2.1.0/18/I/004 aktivitātes - jaunu pedagoģijas programmu izstrādes īstenošana ietvaros.

Informāciju sagatavoja:
Kitija Balcare, LU SAPPP komunikācijas vadītāja

26.02.2019. 

Lai skaidrotu pārmaiņas pedagogu izglītības sistēmā, tapusi animācijas īsfilma “Ceļā uz skolotāja profesiju!”, kura ilustrē divas iespējas, kā iegūt pedagoga kvalifikāciju. Savukārt Latvijas Universitātē pašreiz top piecas jaunas studiju programmas pedagogiem, kuru aprobācija sāksies 2020. gada rudenī.

“Jaunā pedagogu izglītības sistēma balstīta sabiedrībai svarīgās vērtībās un atbilst jaunajam mācību saturam. Tā integrē pedagogu izglītību ar pētniecību, padara to elastīgāku, spējīgu ātri reaģēt un skolotāju pielāgoties darba tirgus prasībām un tehnoloģiju attīstībai,” skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone.

Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtie priekšlikumi konceptuāli jaunas pedagogu izglītības sistēmas veidošanai Latvijā valdībā tika apstiprināti 2018. gada 9. janvārī. Savukārt 2018. gada rudenī Latvijas Universitātē sadarbībā ar partneraugstskolām - Daugavpils Universitāti, Liepājas Universitāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju - uzsāktas Eiropas Sociālā fonda projekta "Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena "Izglītība, pedagoģija un sports" studiju programmas” (Nr. 8.2.1.0/18/I/004) aktivitātes - jaunu pedagoģijas programmu izstrādes īstenošana.

Latvijas Universitātes vadībā pašreiz tiek izstrādātas piecas studiju programmas, kuru aprobācija sāksies 2020. gada rudenī, bet akreditācija plānota 2022. gadā. Kā skaidro Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas zinātņu fakultātes dekāne Malgožata Raščevska: “Pašreiz top pamatstudiju skolotāju profesionālā programma, kurā varēs studēt dažādu priekšmetu skolotāji, kā arī vēl divas izglītības zinātņu maģistra studiju programmas: pirmā - “Inovatīvas izglītības tehnoloģijas un dizains” un otra programma, kur varēs iegūt papildu dziļākas zināšanas vairākos moduļos: pedagoģijas, izglītības vadībā, cilvēku uzvedībā, iekļaujošā izglītībā un skolotāju profesionālās kompetences pilnveides jomā. Top arī 2. līmeņa profesionālā studiju programma ar pedagogu izglītības iegūšanu gada laikā. Cits risinājums būs Latvijas Universitātes doktora studiju programmai, kas turpmāk būs kopīga četru augstskolu studiju programma, kur katra augstskola piedāvās pētniecību noteiktā specializācijas jomā.”

Pamatinformācija par pārmaiņām ar redzējumu par mūsdienīgu skolotāju un skolu pieejama tiešsaistes vietnē www.superskolotajs.lv, savukārt aktualitātes tiek publicētas sociālo tīklu vietnes FACEBOOK lapā “Superskolotājs”.

Animācijas īsfilma tapusi pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosmes.

Animācijas īsfilma “Ceļā uz skolotāja profesiju!” pieejama šeit: https://www.youtube.com/watch?v=y9cIuPh4fLo&feature=youtu.be.

Informāciju sagatavojusi:
Kitija Balcare, Latvijas Universitātes Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas komunikācijas vadītāja

25.10.2018.

Projekta īstenošanas periods 27.08.2018.–30.09.2022.

Latvijas Universitāte (LU) un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) 2018. gada 24. oktobrī parakstīja vienošanos par Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) projekta “Latvijas Universitātes studiju virziena "Izglītība, pedagoģija un sports" motivēts, mūsdienīgs un konkurētspējīgs akadēmiskais personāls” Nr.8.2.2.0/18/I/004 (turpmāk – Projekts) ieviešanu.

Projekta mērķis ir studiju virziena “Izglītība, pedagoģija un sports” akadēmiskā personāla izaugsmes  un attīstības veicināšana – jaunu pasniedzēju un ārvalstu pasniedzēju piesaiste, kā arī esošo pasniedzēju kompetenču paaugstināšana.

Lai piesaistītu jaunus pasniedzējus Latvijas Universitātē, ir izsludinātas vakances doktorantu un ārvalstu akadēmiskā personāla iesaistei akadēmiskajā darbā LU (Eiropas komisijas portālā EURAXESS, Latvijas Vēstnesī, Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļvietnē un LU tīmekļvietnē).

Projekta laikā paredzēta akadēmiskā personāla kompetenču un prasmju pilnveide, tajā skaitā profesionālās angļu valodas apguve un specializētās mācības, kas attīsta akadēmiskā personāla līderību, sadarbības kompetenci ar nozari, kā arī  stažēšanos izglītības iestādēs, lai nodrošinātu akadēmiskā personāla un attiecīgi studiju satura sasaisti ar reālo situāciju attiecīgajā nozarē.

Projekta kopējie izdevumi 1 655 886,67 EUR, t.sk. ESF finansējums 1 407 503,67 EUR, valsts budžeta finansējums 248 383,00 EUR.

Informāciju sagatavoja:
Iveta Lāce, LU SAPPP projekta vadītāja