Projekta nosaukums: Harnessing the Economic Potential of the Diaspora / Diasporas ekonomiskā potenciāla mobilizācija

Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/013

Projekta sadarbības partneri (ja ir): Migrācijas Politikas Institūts ASV (Migration Policy Institute), Hugo migrācijas un demogrāfijas pētniecības centrs Austrālijā (Hugo Centre for Migration and Population Research) un Maynooth Universitātes Sociālo zinātņu institūts Īrijā (National Institute for Regional and Spatial Analysis).

Projekta īstenošanas termiņš: 2018.gada 1.septembris līdz 2022.gada 30.jūnijs

Projekta kopējais finansējums, LU daļa: 133806.00 EUR, LU daļa 6690.30 EUR

Projekta mērķis: Pētniecības projekta mērķis ir, balstoties uz rīcībpolitikas analīzi, diasporas pārstāvju intervijām un citu valstu pieredzes apkopojumu, izstrādāt Latvijas valdībai rīcībpolitikas rekomendācijas par to, kā pilnvērtīgi izmantot diasporas ekonomisko potenciālu Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Projektā sevišķi tiks pievērsta uzmanību tam, kā var tikt pielietotas modernās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, lai veidotu diasporas tīklus, veicinātu diasporas iesaisti un sekmētu ekonomisko izaugsmi.

Projekta paredzētie rezultāti: Projekta laikā ir paredzēts izstrādāt diasporas ekonomiskās iesaistes rīcībpolitikas ieteikumus, lai veicinātu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas galvenā mērķa - tautsaimniecības transformāciju uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu un efektīvāku resursu izmantošanu, izpildi. Pētniecības mērķis ir koncentrēties uz Viedās specializācijas stratēģijas izaugsmes prioritātēm - moderna izglītība, modernas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un zināšanu bāze, un viedās specializācijas jomu informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

Lai sasniegtu mērķi un veicinātu tautsaimniecības transformāciju, balstoties zinātnē un tehnoloģiju virzītā izaugsmē, pētniecības projektam ir četri apakšmērķi:

  1. Latvijas diasporas ekonomiskā potenciāla noteikšana;
  2. Modernās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas lomas noteikšana diasporas iesaistē;
  3. Citu valstu diasporas ekonomiskās iesaistes gadījumu analīze, ieskaitot IKT;
  4. Latvijas “vecās” un “jaunās” diasporas ieinteresētības un potenciālā pienesuma tautsaimniecības attīstībai noteikšana.

Katrai no šīm aktivitātēm pētniecības projekta ietvaros ir paredzēta speciāla loma, tai ir atvēlēts pētniecības laiks, piemeklēti piemēroti starptautiskie sadarbības partneri un paredzēti rezultāti, kā arī plānota publicitāte, sabiedrības iesaiste un informēšana. Gala rezultātā katra no šīm aktivitātēm pildīs savu uzdevumu vispārējā mērķa sasniegšanā, proti, diasporas ekonomiskā potenciāla izmantošanas un rīcībpolitikas ieteikumu izstrādē.

Projektam ir trīs starptautiski partneri – ASV, Austrālijā un Īrijā, ar mērķi veidot ciešāku sadarbību starp Latvijas pētniecības centriem un zinātniskajām institūcijām partneru valstīs, tādejādi sekmējot Latvijas Universitātes darbības stratēģiju un pētniecības programmas rādītāju sasniegšanu. Izvēlētie starptautiskie partneri ir katras valsts migrācijas un diasporas ekonomiskās iesaistes eksperti, kuri regulāri piedalās dažādos starptautiskos pētījumos un projektos.

Zinātnisko rakstu un publikāciju skaits: 4

Dalība akadēmiskajās konferencēs: 4

Semināri un konsultācijas ar diasporu ASV, Austrālijā, un Īrijā: 3

Sadarbība ar starptautiskiem partneriem: 3

Projekta īstenošanas vieta: Sociālo un politisko pētījumu institūts

1. ceturksnis (01.09.2018. – 30.11.2018.)

Pirmā projekta ceturkšņa laikā veiktas intervijas ar vairākiem ekspertiem saistībā ar projektu “Diasporas ekonomiskā potenciāla mobilizācija” un plānoto publikāciju.  Komandējums un dalība #esiLV – Ekonomikas sadarbība un investīcijas Latvijai Luksemburgas-Latvijas starptautiskā ekspertu apaļā galda diskusiju ciklā. Panelī “Starptautiskā perspektīva attiecībā uz diasporu un ekonomisko sadarbību un investīcijām” priekšlasījumu par diasporas ekonomisko potenciālu (21.10.2018).  Dalība Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētā apaļā galda diskusijā par informāciju un komunikāciju tehnoloģiju risinājumiem diasporas studentu tīklošanās nolūkiem (15.10.2018).  Apmeklēta starptautiska konference Riga Readings in Social Sciences, tīklošanās aktivitātes, konferences ietvaros sniegta lekcija par projektu "Diasporas ekonomiskā potenciāla mobilizācija / Harnessing the Economic Potential of the Diaspora" (23.11.2018) un prezentēts par diasporas ekonomiskā potenciāla noteikšanu un izmantošanu ekonomikas attīstībā. Paralēli notiek aktīvs darbs pie materiālu vākšanas par projekta un publikācijas tēmām, materiālu analīze, konferenču prezentāciju gatavošana, un publikācijas melnraksta sagatavošana.

2. ceturksnis (01.12.2018. – 28.02.2019.)

Projekta otrā ceturkšņa laikā noritēja aktīvs darbs pie vairākām publikācijām un uzsākta starptautiskā pētnieciskā sadarbība ar Migrācijas Politikas Institūtu (Migration Policy Institute) Vašingtonā, ASV.

2018.gada decembrī tika pabeigts darbs pie publikācijas „Engaging the Diaspora for Economic Gain: what can Latvia expect?”, kura 2019.gada janvārī tika iesniegta izvērtēšanai starptautiski recenzētam akadēmiskam žurnālam.  Šobrīd jau ir pabeigts arī darbs pie kop-publikācijas “Diaspora and its Definition: The Case of Latvia”, kuru arī ir plānots tuvākajā laikā iesniegt izvērtēšanai starptautiski recenzētam akadēmiskam žurnālam.  2019.gada februārī no Migrācijas Politikas Institūta tika saņemts piedāvājums veidot populārzinātnisku rakstu par migrāciju un diasporu MPI interneta žurnālam The Migration Information Source. Šim rakstam jau ir izveidots satura rādītājs, kas tuvākajā laikā tiks apspriests ar MPI pētniekiem un interneta žurnāla redaktoru.

Starptautiskās mobilitātes ietvaros norit aktīvs darbs pie materiālu vākšanas par nākamo projekta publikācijas tēmu – “Informāciju un komunikāciju tehnoloģiju pielietojums diasporas mobilizācijai no starptautiskās prakses piemēriem”. 2019.gada februārī jau ir veiktas intervijas ar Latvijas vēstniecības ASV pārstāvjiem, kā arī ar Lietuvas un Igaunijas vēstniecības ASV pārstāvjiem.

3. ceturksnis (01.03.2019. – 31.05.2019.)

Projekta mobilitātes ietvaros,  pētniece liekāko daļu no trešā ceturkšņa pavadīja Vašingtonā, ASV strādājot Migrācijas Politikas Institūtā (Migration Policy Institute) un veidojot rakstu par Baltijas valstu migrāciju, diasporas un remigrācijas politiku, un informācijas un komunikāciju tehnoloģijas lomu diasporas iesaistē ar nosaukumu “Can Return Migration Revitalize the Baltics? Estonia, Latvia, and Lithuania Engage Their Diasporas, with Mixed Results”.  Raksts tika publicēts 2019.gada 8.maijā MPI tiešsaistes žurnālā Migration Information Source.

Par šo tēmu 2019.gada 26.martā pētniece novadīja arī atvērtu publisku semināru MPI telpās kuru apmeklēja gan MPI pētnieki, gan publikas pārstāvji.  Lai veicinātu Migrācijas Politikas Institūta turpmāku sadarbību ar Latvijas Universitāti un citiem Baltijas valstu pētniekiem, pēc MPI lūguma, tika sagatavots saraksts ar vietējiem migrācijas ekspertiem un pētniekiem.

Atrodoties Vašingtonā, pētniece aktīvi tikās un intervēja Baltijas un Ziemeļvalstu diplomātus par viņu valstu realizēto diasporas diplomātiju Amerikas Savienotajās Valstīs.  Kopā novadītas astoņas intervijas un savākti materiāli projekta ietvaros plānotajam nākamajam rakstam par pasaules praksi attiecībā uz diasporas iesaisti un potenciāla izmantošanu.  Mobilitātes ietvaros, pētniece arī aktīvi tikās un uzklausīja arī ASV dzīvojošo Latvijas diasporas pārstāvju uzskatus par diasporas politikas nepieciešamību un viņu gatavību iesaistīties Latvijas attīstībā.

Pirms atgriešanās Latvijā pētniece uzstājās ar priekšlasījumu Association for the Study of Nationalities pasaules kongresā Ņujorkā, Kolumbijas Universitātē.  Priekšlasījuma tēma bija cieši saistīta ar efektīvu diasporas politikas ieviešanu un diasporas ekonomiskā potenciāla mobilizāciju.  Konferences programma

Atgriežoties Latvijā, 11.maija, pētniece novadīja atvērtu publisku semināru par migrāciju, darbaspēka mobilizāciju un Baltijas valstu remigrācijas politiku un ICT pielietojumu Rīgas Ekonomikas Augstskolā ar nosaukumu „Latvijas un Baltijas valstu nākotne”.

4. ceturksnis (01.06.2019. – 31.08.2019.)

Projekta ceturtais ceturksnis ir ticis izmantots, lai pabeigtu darbu pie kop-publikācijas par tēmu diasporas diplomātija un citu valstu diasporas iesaistes stratēģijas gadījumu analīze.  Šī raksta fokuss būs Baltijas valstis un Ziemeļvalstis.  Raksta pašreizējais nosaukums ir “Diaspora Diplomacy: Nordic and Baltic Perspective”.  Raksta tapšanas laikā ir izanalizētas astoņas valstis un to diasporas iesaistes stratēģija, kā arī veikta analīze piecpadsmit intervijām ar to valstu Ārlietu ministriju pārstāvjiem.  Publikācijas melnraksts ir sagatavots, un tiek veikti pēdējie rediģēšanas darbi pirms raksts tiks iesniegts starptautiskam recenzētam akadēmiskam žurnālam.

Turpinās darbs pie projekta publikācijas no ASV savāktajiem interviju materiāliem, no kuriem ir iecerēts veidot publikāciju “Informāciju un komunikāciju tehnoloģiju pielietojums diasporas mobilizācijai no starptautiskās prakses piemēriem”.  Kopā ASV novadītas astoņas intervijas, un interviju materiāli projekta ietvaros tiek analizēti un strukturēti, lai varētu tapt raksts par pasaules praksi attiecībā uz diasporas iesaisti un potenciāla izmantošanu.

5. ceturksnis (01.09.2019. – 30.11.2019.)

Projekta piektajā ceturksnī ir sasniegti izcili rezultāti attiecībā uz projektā paredzētājām publikācijām no projekta ietvaros savāktajiem materiāliem. Ir ticis pabeigts darbs pie trijām publikācijām, un divas no tām jau ir pieņemtas publicēšanai Journal of Baltic Studies un Diaspora Studies Journal. Vienā no publikācijām ar nosaukumu „Engaging the Diaspora for Economic Gain: what can Latvia expect?”, tiek analizēta Latvijas diasporas ekonomisko potenciālu, un kā to iespējams labāk izmantot. Otrajā publikācijā, kura tika publicēta 19.novembrī un ir pieejama šeit:  www.tandfonline.com/eprint/MZVF8JJMMMSMEAXIS4EJ/full , ar nosaukumu “Diaspora Diplomacy: Nordic and Baltic Perspective” tiek analizētas astoņu valstu diasporas iesaistes stratēģijas un iespējamos piemērus, ko Latvija varētu izmantot savā diasporas politikā.

Paralēli pēc-doktorants ir aktīvi apmeklējis ar diasporas tēmu saistītus pasākumus un konferences, kā piemēram Latvijas Bankas konferenci "Baltijas darba tirgus nākotne", kas notika 2019.gada 2.oktobrī Latvijas Nacionālajā Bibliotēkā. Papildus minētajam, pēc-doktorants arī aktīvi attīsta tālāko zinātnisko sadarbības tīklu ar citiem diasporas un migrācijas pētniekiem, kā piemēram ar Tartu Universitātes pētnieci.

6.ceturksnis (01.12.2019. - 31.01.2020.)

Veikti darbi pie dažādu publikāciju rediģēšanas un papildināšanas.

7. ceturksnis (01.12.2020.–28.02.2021.)

2020. gada 10. jūlijā žurnālā “Journal of Baltic Studies” tika publicēts projekta trešais raksts ar nosaukumu „Engaging the Diaspora for Economic Gain: what can Latvia expect?”.

Rakstā tiek analizēts Latvijas diasporas ekonomiskais potenciāls un identificētas trīs valstis, kurās ir vislielākais ekonomiski aktīvo diasporas pārstāvju skaits, proti, – Lielbritānija, Amerikas Savienotās Valstis un Krievija.

Ar šo publikāciju un visiem iepriekšējiem pētījuma rezultātiem pēc-doktorants 2020. gada 21. decembrī Zoom seminārā iepazīstināja arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas jauno speciālo uzdevumu vēstnieci diasporas jautājumos – Elitu Gaveli un pārējo komandu.

Ņemot vērā esošo situāciju pasaulē un ceļošanas ierobežojumus, šobrīd projekta ietvaros sadarbība ar Adelaidas Universitāti Austrālijā notiek virtuāli.  Pēc-doktorants šajā ceturksnī ir ieguvis nepieciešamos kontaktus, un tiek meklēta pētnieciskā sinerģija.  Šobrīd tiek arī izstrādāti interviju jautājumi Austrālijas Ārlietu ministriju pārstāvjiem sakarā ar diasporas iesaisti ekonomikas attīstībā un Covid-19 krīzes pārvarēšanā.

8. ceturksnis (01.03.2021.–31.05.2021.)

Šajā ceturksnī ir tapusi publikācija salīdzinot Latvijas un Austrālijas diasporas politiku ar nosaukumu “Top-down vs Bottom-up Diaspora Engagement: Latvia vs Australia”. Diasporas iesaistes politikas salīdzinājums starp abām valstīm tika prezentēts virtuālā konferencē 14.aprīlī, kuru organizēja International Academic Institute.

Paralēli notiek virtuāla sadarbība ar Adelaidas Universitāti Austrālijā un pētnieci Dr. Romy Wasserman, ar kuru kopā ir iecerēts rakstīt rakstu, salīdzinot Austrālijas un Īrijas diasporas politiku. Ir sagatavoti interviju jautājumi Austrālijas diasporas organizācijām, un norit darbs pie pētniecisko materiālu vākšanas un analīzes.

Ņemot vērā situāciju pasaulē un valstī, tiek apmeklēti virtuāli pasākumi un semināri, kuros notiek informācijas apmaiņa par pētījuma gaitu un rezultātiem.

9. ceturksnis (01.06.2021. – 31.08.2021.)

Vasaras periodā tika pabeigts rediģēšanas darbs pie diviem zinātniskiem rakstiem.  Viens raksts ar nosaukumu “Top-down vs Bottom-up Diaspora Engagement: Latvia vs Australia” salīdzina Austrālijas un Latvijas pieeju diasporas politikai.  Otrs raksts ar nosaukumu “Diasporic Politics and Defining Diaspora in Law: The Case of Latvia” analizē Latvijas rīcībpolitiku saistībā ar diasporu un Latvijas Republikas Diasporas likuma lomu.  Publikācijas ir iesniegtas publicēšanai, un tās parādīsies akadēmiskos žurnālos rudenī.

Vienlaicīgi turpinās virtuālā sadarbība ar Adelaidas Universitāti un veidots kopējs raksts.

Augusta mēnesī tika gatavota prezentācija un priekšlasījums ar nosaukumu “Defining Diaspora in Law: The Case of Latvia” ar kuru pēc-doktorants uzstāsies 14th Conference of Baltic Studies in Europe (CBSE).

10. ceturksnis (01.09.2021. – 30.11.2021.)

Septembra sākuma apmeklēta starptautiskā konference “14th Conference on Baltic Studies in Europe”, kas notika Upsalā, Zviedrijā. 1.septembrī nolasīts referāts ar nosaukumu “Defining Diaspora in Law: The Case of Latvia / Diasporas definīcija likumā:  Latvijas gadījums”, un publika informēta par projektu “Diasporas ekonomiskā potenciāla mobilizācija” un tā plānotajiem rezultātiem.  Konferences laikā tika iegūti vairāki vērtīgi kontakti.

Oktobra sākumā “Baltic Journal of Law and Politics” iznākusi ar referātu saistītā publikācija “Defining Diaspora in Law: The Case of Latvia”.  Publikācija pieejama open-access režīmā.  Oktobra mēnesī arī sniegtas konsultācijas par diasporas tēmu Saeimas Analītiskajam dienestam, izstrādājot rīcībpolitikas priekšlikumus par diasporas politiskās pārstāvniecības uzlabošanu.  Savukārt, 22.oktobrī pētniece piedalījās tiešsaistes konferencē “Digitālā migrācija: Darbs. Nākotne. Kopiena.”, lai ievāktu projektam noderīgas atziņas, un 25.oktobrī piedalījās web-inārā “Uniting people from the grass roots’- with Eileen Weir” par Īrijas kopienas veidošanas pieredzi. 

Novembra sākumā iznākusi vēl viena ar projektu saistītā publikācija “Top-down vs Bottom-up Diaspora Engagement: Latvia vs Australia”.  Publikācija ir iekļauta Cambridge Scholars publicētajā grāmatā Business Threats and Opportunities in the Western Balkans, un sniedz rekomendācijas no projektā ievāktās informācijas par Latvijas un Austrālijas diasporas politiku, kā Balkānu valstīm efektīvi izstrādāt diasporas programmas un mobilizēt diasporas ekonomisko potenciālu.  Publikācija pieejama

Paralēli notiek virtuālā mobilitāte/sadarbība ar Dr. Romy Wasserman no Adelaidas Universitātes un Dr. Mark Boyle no Maynooth Universitātes pie kopēja raksta, kas apkopos Austrālijas un Īrijas diasporas politikas pārstāvju viedokļus no intervijām. 

11. ceturksnis (01.12.2021. – 31.03.2022.)

Šis ceturksnis tika veltīts virtuālajai mobilitātei/sadarbībai ar projekta partneriem Adelaidas Universitātē un Maynooth Universitātē. Ceturkšņa laikā veiktas vairākas projektam svarīgas intervijas ar diasporas politikas veidotājiem un īstenotājiem Īrijā un Austrālijā. Tiek analizēti apkopotie interviju materiāli un notiek darbs pie pēdējās projekta ietvaros plānotās publikācijas.

Ceturkšņa laikā notikušas arī divas vizītes. Pirmā vizīte bija uz Kembridžas Universitāti, kur pēc-doktorants piedalījās konferencē "The Baltic contribution to the dissolution of the Soviet Union in 1991", un nākamajā dienā piedalījās Baltic Geopolitics Network sanāksmē. Baltic Geopolitics Network nesen publicēja rakstu par pētnieci un atspoguļoja projektu šeit: https://www.cfg.polis.cam.ac.uk/commentary/baltic-profile-birka . Otra vizīte notika uz Īriju, kur aizvadītas divas svarīgas ar pētniecības projektu saistītas tikšanās. Viena komandējuma diena tika pavadīta, tiekoties ar Maynooth universitātes pētniekiem Dr. Mark Boyle un Dr. Rob Kitchin, Maynooth University Social Sciences Institute (MUSSI) telpās. Abi pētnieki ir pasaules mērogā pazīstami ar diasporas politikas analīzi un ir konsultējuši valdības, lai risinātu jautājumus, kas izriet no mūsdienu mainīgās ekonomiskās un demogrāfiskās realitātes. Līdz šim projekta ietvaros sadarbība bija notikusi virtuāli, un šī bija pirmā iespēja projekta partneriem satikties klātienē. Tika apspriests līdz šim darītais, kā arī izstrādāts rīcības plāns turpmākajai sadarbībai. Otra diena tika pavadīta, aizvadot tikšanās, lai izprastu Īrijas Latvijas diasporu un tās iespējamo pienesumu Latvijas attīstībai. Latvijas vēstniecības telpās Īrijā Dr. Birka tikās ar Jāni Sīli - Latvijas Republikas vēstnieku Īrijā. Tika pārrunāti diasporas jautājumi, kā COVID ir ietekmējis diasporas iesaisti pasākumos, nākotnes attīstības perspektīvas, kā arī digitālo komunikāciju ar diasporu.

12. ceturksnis (01.04.2022. – 30.06.2022.)

Projekta pēdējā ceturksnī veikti intensīvi darbi, lai atspoguļotu projekta sasniegumus starptautiskā un vietējā mērogā, uzstājoties ar vieslekcijām un prezentācijām konferencēs.

Pēc vizītes noslēgšanas Īrijā un sniegtās konsultācijas par diasporas potenciālu Latvijas vēstniecībai Īrijā, no 11. līdz 13.aprīlim pēcdoktorante viesojās Bielefeldes universitātē Vācijā, kur 12.aprīlī kā vieslektore uzstājās ar priekšlasījumu ‘Harnessing the Potential of the Diasporas’.

Vairāk informācijas šeit: https://www.uni-bielefeld.de/fakultaeten/soziologie/forschung/worldpolitics/events/past/.

Latvijā 21.aprīlī pēcdoktorante uzstājās ar priekšlasījumu par projektu publiski atklātajā Latvijas Universitātes 80.starptautiskajā zinātniskajā konferencē.

No 1.maija pēcdoktorante devās mobilitātē un atradās viespētnieces statusā Floridas štata universitātē, ASV. Būdama ASV pēcdoktorante piedalījās divās konferencēs ar priekšlasījumiem par projektu. Pirmā konference bija Association for the Study of Nationalities konference Kolumbijas universitātē, kur 6.maijā uzstājās ar priekšlasījumu ‘Developed Country Diaspora Strategy and COVID-19: Ireland vs Australia’. Savukārt, 28.maijā pēcdoktorante piedalījās lielākajā Baltijas valstu zinātniskajā pasākumā - Association for the Advancement of Baltic Studies konferencē Sietlā ar priekšlasījumu ‘Top-down vs Bottom-up Diaspora Engagement: Latvia vs Ireland and Australia’ par tehnoloģiju izmantojumu diasporas politikā un konspektēja to, ko Latvija var mācīties no Īrijas un Austrālijas diasporas politikas. Noslēdzot mobilitāti ASV, 31.maijā pēcdoktorante sniedza publikai atklātu vislekciju par projektu Floridas štata universitātē ar nosaukumu ‘Harnessing the Potential of the Diaspora’. Vairāk informācijas par pasākumu šeit: https://pc.fsu.edu/article/ieva-birka.

Vienlaicīgi pabeigts arī darbs pie divām nozīmīgām projekta publikācijām, lai nostiprinātu projekta rezultātus, kuras iesniegtas publicēšanai starptautiskos recenzētos zinātniskos izdevumos. Pirmā publikācija, kura tapusi sadarbībā ar Adelaidas universitātes pētnieci Dr. Romy Wasserman, iesniegta Diaspora Studies žurnālam ar nosaukumu ‘Developed Country Diaspora Strategy Framework: lessons from Ireland and Australia’. Otra publikācija, kura tapusi pēc konsultācijām ar otru projekta sadarbības partneri Maynooth universitātes Dr. Mark Boyle, iesniegta publicēšanai Space & Polity žurnālam ar nosaukumu ‘Thinking diaspora diplomacy after Russia’s war in Ukraine’. Publikācija iezīmē diasporas politikas nākotnes pētījumu virzienus un nozīmīgumu, ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā.

Projekta pēdējā ceturksnī jūnija beigās pēcdoktorante piedalījās IMISCOE (International Migration Research Network) konferencē Oslo, Norvēģijā un tur uzņēma nozīmīgus kontaktus ar European Resarch Starting Grant pētniekiem, lai attīstītu turpmākos pētījuma pieteikumus un sadarbību, kā arī turpinātu pētniecības pieteikumā uzsākto pētnieciskā virziena attīstību.

Pēdējās izmaiņas veiktas