Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
LU Astronomijas institūta pētnieks Dmitrijs Docenko
LU Astronomijas institūta pētnieks Dmitrijs Docenko

Zinātnes kafejnīca raugās zvaigznēs
Inga Kapeniece, Universitātes Avīze
06.04.2009

Ceturtdien, 2. aprīlī, Latvijas Universitātes kafejnīcā notikusī Zinātnes kafejnīca „Zvaigznes dzimst un mirst” tika veltīta astronomijas tēmai. Katram interesentam bija iespēja uzzināt jaunumus astronomijas laukā un uzdot sevi interesējošos jautājumus. Pasākumu, kā vienmēr, vadīja Dr. Juris Šteinbergs – zinātnieks un populāra TV raidījuma seja.  

2009. gads ir starptautiskais astronomijas gads, astronomija kā zinātne radās pirms 400 gadiem. Tam par godu gan Latvijā, gan pasaulē notiek pasākumi, Latvijā tos koordinē Latvijas Astronomijas biedrība sadarbībā ar Latvijas Universitātes Astronomijas Institūtu, Ventspils Starptautisko Radioastronomijas centru, Latvijas Universitātes Lāzeru centra Astrospektroskopijas laboratoriju u.c.

Zvaigžņu pētniekiem der ievērot, ka šogad 22. jūlijā būs ilgākais Saules aptumsums, kāds ir paredzēts XXI gadsimtā. Tiesa, novērot to varēs tikai Indijā, Bangladešā un Ķīnā. Novembrī būs spēcīgs meteoru lietus. Var gadīties, ka būšot novērojams pat 500 krītošo zvaigžņu minūtē. Oktobra vidū Ziemeļu puslodē vakara mijkrēslī būšot novērojama planēta Jupiters.

Zinātnes kafejnīcā astronomi stāstīja par dažādiem zvaigžņu attīstības posmiem – kā zvaigznes dzimst un kā tās mirst, kā zvaigžņu dzīve ietekmē cilvēku dzīvi uz Zemes. Zvaigžņu mūžs ir no dažiem miljoniem līdz pat vairākiem miljardiem gadu. Raugoties no jebkuras vietas uz Zemes, zvaigznes visas mums liekas zili blāvas, dažkārt pat nespodras, jo to ietekmē Zemes atmosfēra. Tika arī meklēta atbilde uz jautājumu – kas ir zvaigzne?

Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas vadošais pētnieks, Fizikas zinātņu doktors Laimons Začs stāstīja par Sauli kā mums tuvāko zvaigzni. Tika apcerēts par esošo un iespējamo – piemēram, kas būtu, ja dabā nebūtu vispār zvaigžņu. Laimonis Zaršs apgalvo, ka tad dabā nepastāvētu smagāki ķīmiskie elementi par ūdeņradi un hēliju. Ja tas tā būtu, tad vispār nebūtu iespējama dzīvība, nebūtu planētu, nebūtu Saules, visapkārt būtu tumsa, būtu ļoti auksts. Zvaigznes salīp no gāzes un putekļiem. Lai gan mums arī visapkārt ir putekļi un gāzes, zinātnieks norāda, ka gāzu un putekļu mākonim, miglājam ir jābūt ļoti lielam, lai izveidotos zvaigznes. Zvaigznes veidojas, ja liels miglājs gravitācijas iespaidā sāk veidot kondensācijas centrus un kolapsē. Tā radusies Saule, citas zvaigznes un zvaigžņu kopas. Jupiters ir ne vien lielākā planēta, bet arī neizdevusies zvaigzne. Kā astronomi to visu var zināt? Viņi atraduši zvaigžņu kopas, kurās redzams miglājs, kas palicis pēc zvaigžņu veidošanās, piemēram, Sietiņš, arī Oriona miglājs. Zvaigžņu gadījumā masa pāriet enerģijā, no ūdeņraža tiek sintezēts hēlijs. Agri vai vēlu zvaigznē ūdeņraža centrālajā daļā viss tiek pārstrādāts hēlijā. Tajā brīdī zvaigznei ir tāda kā „pusmūža krīze”, galvenais enerģijas avots pazūd, gravitācija ņem virsroku un cenšas zvaigzni saspiest. Tajā brīdī zvaigzne saspiežas, temperatūra pieaug, viņas atmosfēra, rādiuss palielinās, zvaigzne atdziest. Tāda stadija tiek saukta par Sarkanā milža stadiju. Kad Saule nonāks Sarkanā milža stadijā, Zemes orbīta atradīsies Saules atmosfērā. Tad arī civilizācija uz Zemes vairs nespēs pastāvēt. Saules mūžs ir 14 miljardi gadu, puse mūža esot vēl palikusi, tā Laimonis Začs.

LU Astronomijas institūta pētnieks Dr. Dmitrijs Docenko stāstīja par zvaigznes dzīves pusmūžu – planetārajiem miglājiem, pārnovu uzliesmojumiem, neitronzvaigznēm un melniem caurumiem. Planetāro miglāju centrā atrodas zvaigzne, kuru sauc par balto punduri. Tas sastāv no oglekļa un ir ļoti blīvs. Tātad planetāro miglāju centrā atrodas milzīgi dimanti, droši vien tie ir vislielākie dimanti Visumā. Zvaigžņu beigu stadijas ir atšķirīgas – no mazākas formas zvaigznēm veidojas baltie punduri, lielākas formas zvaigznes uzsprāgst kā pārnovas.

Doktorante Oļesja Smirnova skaidroja, ka vismaz 50% zvaigžņu veido pārus un vairākkārtīgas sistēmas, kas evolūcijas gaitā mijiedarbojas, nereti izraisot kosmiska mēroga katastrofas. Tas debesjums, kuru mēs redzam tagad, glabā miljoniem gadu vecu informāciju. Tās zvaigznes, kuras mēs redzam šobrīd, varbūt vairs nepastāv.

Doktorants Arturs Barzdis stāstīja par pirmās paaudzes zvaigznēm. Viņš aplūkoja Visuma attīstību. Visums ir radies pirms aptuveni 13,7 miljardiem gadu, tas sākumā bijis ļoti karsts, tad sācis izplesties un arvien vairāk atdzist. Visumam nav robežu. Pašas pirmās paaudzes zvaigznes ir masīvākas nekā Saule, jo tās veidojas no protona zvaigžņu mākoņiem, no ūdeņraža un hēlija. Tie bija daudz stabilāki un nevarēja sadalīties. Līdz ar to sākotnējā masa saspiedās vienā zvaigznē. Viņas izstaro daudz lielāku starojumu nekā Saule.

Kopumā zvaigžņu pētniecība ir ne vien zinātniski interesanta, bet arī saistoša un romantiska. Lūkosimies debesīs un izzināsim!

Fotogrāfijas no pasākuma