Nozares pārskats 2005. - 2007. g.

Nozares pārskats 2005. - 2007. gadam

Būvmateriālu izejvielas, būvmateriāli, izstrādājumi (tsk. apstrādājošā rūpniecība) un zemes dzīļu izmantošanas blakus produkti (izņemot pazemes ūdeni)

Apkopojums pēc Ekonomikas ministrijas atsevišķiem pētījumiem, 2004.-2007. 

Tabula 1 Nace 1.1 klasifikācija un tās atšifrējums

NACE 1.1 Kods	Koda atšifrējums
20.1	Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana.
20.2	Finiera lokšņu (finierskaidas un lobskaidas) ražošana, saplākšņa ražošana, līmēto plātņu, skaidu plātņu, šķiedru plātņu un citu paneļu un plātņu ražošana.
20.3	Koka celtniecības un galdniecības izstrādājumu ražošana.
24.3	Krāsu, pernicu u.tml. pārklājumu, tipogrāfijas krāsu un mastikas ražošana.
24.6	Līmju un želatīna ražošana.
24.7	Sintētisko šķiedru ražošana.
25.2	Plastmasas būvelementi.
26.1	Stikla ražošana.
26.2	Dažādu keramikas izstrādājumu ražošana.
26.3	Keramiskās flīzes.
26.4	Keramiskie ķieģeļi.
26.5	Cementa, kaļķa un ģipša ražošana.
26.6	Betona izstrādājumu ražošana.
26.7	Būvakmeņu un dekoratīvo akmeņu zāģēšana, apdare un apstrāde.
26.8	Citu nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana.
28.1	Metāla izstrādājumi.

 

Uzņēmumu skaits pa nozarēm

Tabula 2 Uzņēmumu skaits 2002. gadā[1] Eiropas Savienības valstīs

Valsts/NACE 1.1 Kods	20.1	20.2	20.3	24.3	24.6	24.7	25.2	26.1	26.2	26.3	26.4	26.5	26.6	26.7	26.8	28.1	Kopā
ES (25)	30155	2448	109936	4467	6665	324	54350	17827	15905	1716	3047	1345	25069	33551	3529	101232	411566
Vācija	2130	200	8457	430	566	39	5785	1368	869	70	218	95	2379	4101	364	13486	40557
Igaunija	527	13	274	13	11	0	116	27	20	2	4	3	40	42	8	199	1299
Francija	3624	169	3101	382	664	22	4632	1291	1899	69	162	73	1686	3117	433	4338	25662
Latvija	:	:	:	:	:	:	:	:	:	:	:	:	:	:	:	:	0
Lietuva	946	49	450	25	18	2	333	61	86	6	14	5	156	280	15	202	2648
Polija	4547	214	9055	: c	: c	: c	8440	1673	713	99	506	97	6648	3305	: c	4276	39573
Somija	1171	51	989	41	58	3	634	151	176	5	9	2	286	265	31	1356	5228

Kā redzams 1. tabulā vislielākais uzņēmumu skaits ir vislielākajās no minētajām valstīm, Vācijā, Francijā un Polijā. Salīdzinot Latvijas tuvējās kaimiņvalstis, jāatzīst, ka Lietuvā uzņēmumu, kas darbojas kādā no būvmateriālu ražošanas nozarēm ir gandrīz divas reizes vairāk, lai gan teritoriāli Lietuva nav divas reizes lielāka par Igauniju. Datus par Latviju Eurostat datu bāzes nepiedāvā šajā pieprasījuma veidā. Tādēļ izmantojot LR Centrālās statistikas pārvaldes datus tika sastādīta atsevišķa datu par uzņēmumiem Latvijā (2. tabula) Salīdzinot Latviju ar pārējām valstīm 2002. gadā var redzēt,, ka Lietuvā visos produkcijas veidos ir vairāk uzņēmumu, savukārt salīdzinot ar Igauniju, pozīcijas ir līdzīgas, jo ir produktu grupas, kurās uzņēmumu skaits ir lielāks par kaimiņvalsti, bet ir arī uzņēmumi, kur tas ir mazāks. Tabula 3 Uzņēmumu skaits Latvijā no 2000 līdz 2004. gadam[2]

Laika posms/ Nace 1.1 kods	20.1	20.2	20.3	24.3	24.6	24.7	25.2	26.1	26.2	26.3	26.4	26.5	26.6	26.7	26.8	28.1	Kopā
2000	918	20	182	21	17	3	82	20	27	1	6	1	61	49	6	120	1534
2001	850	17	195	22	18	2	96	25	21	1	5	1	58	54	6	120	1491
2002	858	18	202	20	19	2	108	24	18	1	5	2	60	61	3	130	1531
2003	856	18	220	17	21	2	132	25	19	1	5	1	73	63	2	158	1613
2004	919	16	267	19	26	1	162	28	16	1	5	2	85	61	3	195	1806
Pieaugums 2000/2001	-68	-3	13	1	1	-1	14	5	-6	0	-1	0	-3	5	0	0	-43
Pieaugums 2001/2002	8	1	7	-2	1	0	12	-1	-3	0	0	1	2	7	-3	10	40
Pieaugums 2002/2003	-2	0	18	-3	2	0	24	1	1	0	0	-1	13	2	-1	28	82
Pieaugums 2003/2004	63	-2	47	2	5	-1	30	3	-3	0	0	1	12	-2	1	37	193

No šiem datiem ir veikta arī uzņēmumu skaita pieauguma analīze veikta. No 2000. uz 2001. gadu Latvijā kopumā ir bijis uzņēmumu skaita samazinājums (2. tabula), savukārt, turpmākajos gados uzņēmumu skaits ir turpinājis augt. Latvijā visstabilākais pieaugums ir bijis uzņēmumu skaitā, kas nodarbojas ar plastmasas būvelementu ražošanu. Savukārt uzņēmumu skaits ir samazinājies gandrīz visu laiku starp tiem, kuri nodarbojas ar dažādu keramikas elementu ražošanu. Tabula 4 uzņēmumu skaits visā Eiropas Savienībā (25 valstis) un to ikgadējais pieaugums no 2000. līdz 2002. gadam[3]

Laika posms/Nace 1.1 Kods	20.1	20.2	20.3	24.3	24.6	24.7	25.2	26.1	26.2	26.3	26.4	26.5	26.6	26.7	26.8	28.1	Kopā
2000. gads	30174	2802	108994	4429	6426	357	53444	18173	15417	1815	3175	1201	26056	33751	3613	95645	405472
Pieaugums 2001-2000	935	-251	-2304	-113	287	-9	1013	-437	519	-59	-54	250	-1251	-936	10	3376	976
2001. gads	31109	2551	106690	4316	6713	348	54457	17736	15936	1756	3121	1451	24805	32815	3623	99021	406448
Pieaugums 2002-2001	-954	-103	3246	151	-48	-24	-107	91	-31	-40	-74	-106	264	736	-94	2211	5118
2002. gads	30155	2448	109936	4467	6665	324	54350	17827	15905	1716	3047	1345	25069	33551	3529	101232	411566

Savukārt 4. tabulā ir iespējams aplūkot uzņēmumu skaita izmaiņas visā Eiropas Savienībā. Arī Eiropas Savienībā uzņēmumu skaits ir samazinājies no 2000. uz 2001. gadu daudzās no nozarēm. Savukārt no 2001. uz 2002. gadu lielākajā daļā uzņēmumu bija vērojams pieaugums, vai arī uzņēmumu skaita kritums bija daudz mazāks nekā iepriekš. Kopumā 2000./2001 kopējais būvmateriālu ražošanas nozares uzņēmumu skaits pieauga par 976 uzņēmumiem, toties 2001./2002. tas pieauga par 5118. Visā laika posmā, vislielākais pieaugums tika novērots metālizstrādājumu ražošanas nozarē, kur arī ir vislielākais uzņēmumu skaits.

Kopējais apgrozījums pa nozarēm

Tabula 5 apgrozījums pa nozarēm Eiropas valstīs (milj. Eiro) 2002. gadā[4]

Valsts/NACE 1.1 Kods	20.1	20.2	20.3	24.3	24.6	24.7	25.2	26.1	26.2	26.3	26.4	26.5	26.6	26.7	26.8	28.1	Kopā
ES (25)	28598	19081	42029	37442	53071	12047	174696	43842	16459	12127	9001	20869	66338	15320	17059	94881	662865
Vācija	4362	4541.5	8419.4	10316	13100	4230.4	44486	10097	3909.3	507	1649	2578.6	13575	2223.2	4674.5	21132	149804
Igaunija	385	: c	159.3	90.9	43	0	144.3	56.9	3.4	: c	: c	: c	86	13.3	5.1	143.5	1132
Francija	3513	1874.9	3956.5	4642.2	7763.6	593	26468	7302.5	1773.8	429.3	881.1	2811.5	8207.5	1274.2	2488.6	7750.3	81731
Latvija	:	:	:	:	:	:	:	:	:	:	:	:	:	:	:	:	0
Lietuva	216.9	87.2	72.5	: c	6	: c	315.9	41.6	18.8	14	5.6	33.2	72.2	6.5	20.5	67.5	978
Polija	1074.1	1106.9	1219.8	: c	: c	: c	4917.1	1422.9	571.3	335.5	364	952.3	2040	279.8	: c	2129.8	16414
Somija	3106.5	775.6	1384.7	507.4	251.4	: c	2002.3	618.5	132.2	: c	: c	: c	1058	152.4	293.2	1834.4	12117

Ņemot vērā vislielāko uzņēmumu skaitu Vācijā un Francijā, šajās valstīs ir arī vislielākais kopējais nozaru apgrozījums. Vislielākais tas ir Vācijā un tad seko Francija (5. tabula). Savukārt salīdzinot apgrozījumu starp Lietuvu un Igauniju, var redzēt, ka ir produktu grupas, kur Lietuvā apgrozījums kopumā ir lielāks, bet ir arī produktu grupas, kur Igaunijā tas ir lielāks. Ņemot vērā iepriekšējos datus par uzņēmumu kopējo skaitu var secināt, ka Lietuvā atsevišķās nozarēs ir mazie uzņēmumi, savukārt Igaunijā to ir mazāk, bet tie ir lielāki. Apkopojot apgrozījuma datus par nozarēm Latvijas uzņēmumiem, ir redzams, ka vislielākais apgrozījums ir metālpārstrādes uzņēmumiem (28.1) un kokapstrādes uzņēmumiem (20.1). Bet aplūkojot vēlreiz 3. tabulu ir redzams, ka kokapstrādes uzņēmumi ir pārliecinoši līderi to kopējā skaitā. Tas nozīmē, ka vidēji, metālapstrādes uzņēmumi ir daudz lielāki un kopumā arī veido vislielāko apgrozījuma daļu, ~45% no visa būvmateriālu ražošanas apgrozījuma. Salīdzinot Latvijas uzņēmumu apgrozījumu ar pārējām Baltijas valstīm ir redzams, ka atšķirības ir ļoti dažādas, piemēram, galdniecības produktu ražošanā Latvijā ir daudzreiz mazāk apgrozījums nekā Igaunijā un Lietuvā (attiecīgi 17551/0.7028 LVL/Eur =25000; 72500 un 159300 tūkst. Eiro), bet savukārt metālapstrādē situācija ir pilnīgi pretēja. Kopumā nozares apgrozījums ir nedaudz zemāks nekā abās parējās Baltijas valstīts (625.448/0.7028 LVL/EUR = 927 tūkstoši EUR (Latvijā); 1132 tūkstoši EUR Igaunijā un 978 tūkstoši EUR Lietuvā. Tabula 6 Kopējais apgrozījums pa nozarēm Latvijā (tkst. LVL) un ikgadējais pieaugums no 2000. līdz 2003. gadam[5]

Laika posms/Nace 1.1 Kods	20.1	20.2	20.3	24.3	24.6	24.7	25.2	26.1	26.2	26.3	26.4	26.5	26.6	26.7	26.8	28.1	Kopā
2000	278512	91598	8338	15356	1821	4591	28769	9046	3108	441	3349	6841	19773	750	4742	22086	499121
2001	289792	102824	9876	17422	2540	4719	34209	9521	1326	611	3362	6889	38242	1570	3174	30073	556152
2002	348111	113152	17551	18393	3315	7306	42218	10893	976	655	4111	7228	41868	793	2778	33099	652448
2003	445441	123837	39164	17710	3846	8268	63428	10861	955	773	5392	8270	50418	1429	2973	37159	819920
Pieaugums 2000/2001	11280	11226	1538	2066	719	128	5440	475	-1782	170	13	48	18469	820	-1568	7987	57031
Pieaugums 2001/2002	58320	10328	7674	971	775	2587	8009	1372	-351	44	748	339	3626	-777	-396	3026	96296
Pieaugums 2002/2003	97330	10684	21613	-684	531	962	21210	-32	-21	117	1281	1042	8550	636	195	4060	167472

Kā redzams 6. tabulā, apgrozījums Latvijā ir audzis gandrīz visās nozarēs. Izņēmumi ir dažādu keramikas produktu ražošana, kur apgrozījums ir samazinājies visu laiku, bet tas var tikt izskaidrots ar nozares uzņēmumu samazināšanos. Vēl apgrozījuma kritumu 2001. un 2002. gadā ir piedzīvojusi dažādu nemetālisko minerālu ražošanas nozare, kur visizplatītākā produktu apakšgrupa ir siltumizolācijas materiāli. Pārējās nozarēs kopumā ir bijis apgrozījuma kāpums, kas ir pozitīva iezīme salīdzinot ar iepriekšējo sadaļu par uzņēmumu skaitu, jo tur daudzās nozarēs uzņēmumu skaits samazinājās. Apkopojot šo informāciju var secināt, ka uzņēmumu samazināšanās varētu būt daļēji notikusi uz nozares uzņēmumu apvienošanās rēķina. Tabula 7 Kopējais apgrozījums pa nozarēm visā Eiropas Savienībā (25 valstis) [6]

Laika posms/Nace 1.1 Kods	20.1	20.2	20.3	24.3	24.6	24.7	25.2	26.1	26.2	26.3	26.4	26.5	26.6	26.7	26.8	28.1	Kopā
2000	27942	18530	40898	39355	51177	13813	165742	42166	16585	11205	9121	19305	62160	14572	16892	90620	640082
Pieaugums 2000/2001	-257	-291	-794	461	-1284	-340	5716	1640	228	546	-286	535	657	1139	-441	1766	8995
2001	27684	18239	40103	39815	49893	13473	171458	43806	16813	11750	8834	19840	62816	15710	16451	92386	649077
Pieaugums 2001/2002	914	842	1926	-2373	3179	-1425	3238	36	-355	376	167	1029	3521	-390	608	2495	13788
2002	28598	19081	42029	37442	53071	12047	174695	43842	16458	12126	9001	20869	66338	15320	17059	94881	662865

Savukārt, kā redzams 7. tabulā, visā Eiropas Savienībā, apgrozījuma samazinājums ir noticis vairāk nozarēs nekā Latvijā. Tas var tikt izskaidrots kopumā ar to, ka Latvijā ir daudz straujāka izaugsme nekā visā Eiropas Savienībā kopumā (arī citās jaunajās Eiropas savienības valstīs šī izaugsme ir augsta, tomēr „vecā”  Eiropa neattīstās tik strauji un tādēļ vidēji visa Eiropa attīstās lēnāk nekā Latvija). Nepārtraukts apgrozījuma samazinājums ir sintētisko šķiedru ražošanā (24.7) kur arī tika novērots uzņēmumu skaita samazinājums (4. tabula). Savukārt vislielākais apgrozījuma pieaugums nominālās vērtībās ir novērojams metāla konstrukciju ražošanas nozarē, līdzīgi kā šajā nozarē ir vislielākais uzņēmumu skaita pieaugums.

Nodarbināto skaits pēc nozares

Tabula 8 Nodarbināto skaits Eiropas Savienības valstīs 2002. gadā.  Dati par ES(25) ir norādīti tūkstošos nodarbināto

Valsts/NACE 1.1 Kods	20.1	20.2	20.3	24.3	24.6	24.7	25.2	26.1	26.2	26.3	26.4	26.5	26.6	26.7	26.8	28.1	Kopā
ES (25)	2706	1213	5450	1749	2085	567	13152	3843	2085	949	823	811	4293	1875	907	9764	52272
Vācija	27279	20330	85938	47842	50207	16772	307940	71290	35138	4355	12119	12342	80923	26887	22406	196904	1018672
Igaunija	8240	: c	5130	529	858	0	3027	834	247	: c	: c	: c	2174	542	72	4221	25874
Francija	29675	9572	27968	19921	31362	2323	174216	51469	18137	3341	5615	6600	38610	14914	9488	57635	500846
Latvija	:	:	:	:	:	:	:	:	:	:	:	:	:	:	:	:	0
Lietuva	13096	3849	5942	: c	263	: c	6938	1659	1631	494	629	765	3409	1201	314	3467	43657
Polija	38257	12884	47292	: c	: c	: c	95999	40857	16546	5773	10264	9318	44777	12037	: c	58676	392680
Somija	10166	5854	10323	1890	1112	: c	15149	4629	999	: c	: c	: c	6297	1499	1486	13873	73277

Sekojot uzņēmumu skaita un apgrozījuma aprakstam iepriekšējās nodaļās, sekojošajā sadaļā tiks aprakstīts nodarbināto skaits šajās pat nozarēs (8. tabula). Līdzīgi kā ar uzņēmumu skaitu un kopējo apgrozījumu, arī nodarbināto skaits ir vislielākais Vācijā un Francijā. Vācijā visā būvmateriālu ražošanas nozarē tas ir vairāk kā divas reizes lielāks nekā Francijā. Arī uzņēmumu skaits un kopējais apgrozījums par visu nozari Vācijā ir gandrīz divas reizes lielāks. Salīdzinot Lietuvu un Igauniju šajā aspektā ir redzams, ka Lietuvā darbinieku būvmateriālu ražošanas nozarē ir vairāk kā Igaunijā visās nozarēs, atskaitot dažādu līmju ražošanu (24.6). Arī kopumā Lietuvā darbinieku būvmateriālu nozarē ir 1.7 reizes lielāks. Tas sakrīt ar Lietuvas pārsvaru uzņēmumu skaita ziņā, reizes vairāk uzņēmumu (2. tabula), bet kopējais sasniegtais apgrozījums Igaunijas uzņēmumos ir bijis par 15% lielāks. Tas var tikt izskaidrots ar faktu, ka Igaunijas nozares uzņēmumi strādā daudz efektīvāk nekā Lietuvā. Pēc Padomju Savienības sabrukuma Lietuva liela daļa ražošanas tika saglabāta, bet Igaunijā, līdzīgi kā Latvijā, liela daļa ražošanas tika pārtraukta. Patreiz Lietuva pamatā strādā ar savām mazāk efektīvajām Padomju Savienības rūpnīcām, toties Igaunijā tiek celtas vairāk jaunu rūpnīcu, kas strādā daudz efektīvāk. Salīdzinot Latvijas nozares uzņēmumu kopējo darbinieku skaitu ar Igaunijas un Lietuvas uzņēmumu skaitu, ir redzams, ka Latvijā ir tikai nedaudz mazāk nodarbināto, kā Lietuvā, savukārt daudz vairāk nekā Igaunijā. Aplūkot apgrozījuma rādītājus ir redzams, ka Latvijā būvmateriālu ražošana salīdzinot ar Igauniju arī ir neefektīva, jo Igaunijā par 22% apgrozījums tiek sasniegts ar 35% mazāku darbinieku skaitu. Tabula 9 Nodarbināto skaits pēc nozares Latvijā, kā arī ikgadējais pieaugums no 2000. līdz 2003. gadam[7]

Laika posms/Nace 1.1 Kods	20.1	20.2	20.3	24.3	24.6	24.7	25.2	26.1	26.2	26.3	26.4	26.5	26.6	26.7	26.8	28.1	Kopā
2000	23110	5579	1891	607	145	443	1798	1106	723	75	374	185	1310	224	74	2284	39928
2001	20980	5645	1545	703	170	414	2254	1074	392	78	320	164	1504	229	57	2502	38031
2002	21925	5443	2262	636	193	366	2492	1114	315	62	351	163	1580	251	39	2629	39821
2003	21424	5153	3309	647	264	345	3314	1085	312	71	397	167	1624	252	30	2750	41144
Pieaugums 2000/2001	-2130	66	-346	96	25	-29	456	-32	-331	3	-54	-21	194	5	-17	218	-1897
Pieaugums 2001/2002	945	-202	717	-67	23	-48	238	40	-77	-16	31	-1	76	22	-18	127	1790
Pieaugums 2002/2003	-501	-290	1047	11	71	-21	822	-29	-3	9	46	4	44	1	-9	121	1323

Kā redzams 9. tabulā, darbinieku skaits no 2000 uz 2001. gadu ir pat sarucis, bet tas ir dēļ ražošanas apjomu samazinājuma šajā laika posmā, par ko liecināja arī apgrozījuma samazinājums. Nākošajos gados nodarbināto skaits ir audzis. Vispozitīvākais darbinieku skaita pieaugums tika novērots metāla konstrukciju ražošanas nozarē, kā arī betona un ģipša izstrādājumu nozarē (26.6). Savukārt visnegatīvākais tas ir bijis ķīmisko šķiedru (24.7) un citu nemetālisko minerālu ražošanā. Tabula 10 Nodarbināto skaits tūkstošos Eiropas Savienībā (25 valstis) un tā pieaugums no 2000. līdz 2002. gadam[8]

Laika posms/Nace 1.1 Kods	20.1	20.2	20.3	24.3	24.6	24.7	25.2	26.1	26.2	26.3	26.4	26.5	26.6	26.7	26.8	28.1	Kopā
2000	2781	1251	5515	1765	2081	656	13002	3901	2334	948	923	887	4368	1903	948	9257	52520
Pieaugums 2000/2001	-96	-10	-223	29	11	-30	-39	26	-85	6	-56	-51	-207	-61	-11	267	-530
2001	2685	1241	5292	1794	2092	626	12963	3927	2249	954	867	836	4161	1842	937	9524	51990
Pieaugums 2001/2002	21	-28	158	-45	-7	-59	189	-84	-164	-5	-44	-25	132	33	-30	240	282
2002	2706	1213	5450	1749	2085	567	13152	3843	2085	949	823	811	4293	1875	907	9764	52272

Kā redzams 10 . tabulā, arī Eiropas Savienībā visā kopumā ir samazinājies nodarbināto skaits būvmateriālu ražošanas nozarē, līdzīgi, kā tas bija šajā laika posmā ar apgrozījuma samazinājumu. Nākamajā gadā nodarbināto skaits nav spējis palielināties līdz 2000. gada līmenim. Viens no lielākajiem nodarbināto skaita kritumiem skaitliski bija novērojams dažādu keramikas izstrādājumu ražošanā (26.2), bet savukārt vislielākais pieaugums metāla konstrukciju ražošanas nozarē (28.1)

Ārējā tirdzniecība

Tabula 11 Būvmateriālu imports LVL no 2000. līdz 2004. gadam sadalījumā pa produktu grupām. [9]

Laika posms/Nace 1.1 Kods	20.1	20.2	20.3	24.3	24.6	24.7	25.2	26.1	26.2	26.3	26.4	26.5	26.6	26.7	26.8	28.1	Kopā
2000	7964462	7042688	4021399	22810312	21624151	7845691	57002344	17248221	6643727	5736954	223423	2899332	9749318	856047	11751691	17281825	200701585
2001	7663602	9263337	3422396	22061729	25009376	9063282	65152885	18638348	9052235	6616127	219754	2568503	8264610	1077607	13675929	20019877	221769597
2002	13227393	11628663	3887670	26112919	28884380	8496829	76839295	23201831	8579474	7492315	260117	3174764	11424954	698838	16199777	22320297	262429516
2003	32864250	14641939	5024799	30589372	31930428	8773469	91810044	27408879	10584513	9118498	298056	3970011	12229334	1285374	18007564	27185470	325722000
2004	56610107	19066086	6375208	34062386	38864162	9693591	106603466	33961586	11049269	9936077	1012295	6131354	12643130	1458153	20533895	27803973	395804738
Pieaugums 2000/2001	-300860	2220649	-599003	-748583	3385225	1217591	8150541	1390127	2408508	879173	-3669	-330829	-1484708	221560	1924238	2738052	21068012
Pieaugums 2001/2002	5563791	2365326	465274	4051190	3875004	-566453	11686410	4563483	-472761	876188	40363	606261	3160344	-378769	2523848	2300420	40659919
Pieaugums 2002/2003	19636857	3013276	1137129	4476453	3046048	276640	14970749	4207048	2005039	1626183	37939	795247	804380	586536	1807787	4865173	63292484
Pieaugums 2003/2004	23745857	4424147	1350409	3473014	6933734	920122	14793422	6552707	464756	817579	714239	2161343	413796	172779	2526331	618503	70082738
Pieaugums 2000/2001	-4%	32%	-15%	-3%	16%	16%	14%	8%	36%	15%	-2%	-11%	-15%	26%	16%	16%	10%
Pieaugums 2001/2002	73%	26%	14%	18%	15%	-6%	18%	24%	-5%	13%	18%	24%	38%	-35%	18%	11%	18%
Pieaugums 2002/2003	148%	26%	29%	17%	11%	3%	19%	18%	23%	22%	15%	25%	7%	84%	11%	22%	24%
Pieaugums 2003/2004	72%	30%	27%	11%	22%	10%	16%	24%	4%	9%	240%	54%	3%	13%	14%	2%	22%

  Kā redzams 11. tabulā vislielākais importa apjoms nominālās vērtībās ir bijis plastmasas būvelementu grupā (25.2), kas var tikt viegli izskaidrots ar šīs produkcijas vieglo svaru. Savukārt vismazākais importa apjoms ir bijis keramiskajiem ķieģeļiem, kur Latvijas tirgu pilnībā spēj apgādāt A/S “Lode” un ķieģeļi sava svara dēļ ir neparocīgi importēšanai, jo tad lielu daļu to izmaksas sastāda transporta izdevumi. Kopumā importa apjomi būvmateriālu nozarē ir auguši stabili, jo arī pieprasījums pēc tiem ir audzis.   Tabula 12 Būvmateriālu eksports LVL no 2000. līdz 2004. gadam sadalījumā pa produktu grupām. [10]

Laika posms/Nace 1.1 Kods	20.1	20.2	20.3	24.3	24.6	24.7	25.2	26.1	26.2	26.3	26.4	26.5	26.6	26.7	26.8	28.1	Kopā
2000	255162759	48267290	28237667	8025229	1470295	5955317	11117578	9284832	448093	272565	2001883	1734028	2419118	8119	1123028	1353619	376881420
2001	246210631	56028439	33653325	8058786	1819933	10391931	13629291	10393352	323181	267465	1589467	2316770	4428957	33347	329870	4266079	393740824
2002	267693182	56376248	40925289	9397081	2356994	13280575	17610617	14719502	450309	205194	1735535	2558591	5445394	52295	523822	7211800	440542428
2003	350869383	66014134	48010188	10393957	2303502	15156577	24420082	16616675	476819	322887	1839968	3018902	6364444	77896	531114	9965231	556381759
2004	357519228	77071782	51314873	13376953	3324570	16616143	32532845	20693889	466172_	387452	2152599	3176699	7996842	84603	753442	8437668	595905760
Pieaugums 2000/2001	-8952128	7761149	5415658	33557	349638	4436614	2511713	1108520	-124912	-5100	-412416	582742	2009839	25228	-793158	2912460	16859404
Pieaugums 2001/2002	21482551	347809	7271964	1338295	537061	2888644	3981326	4326150	127128	-62271	146068	241821	1016437	18948	193952	2945721_	46801604
Pieaugums 2002/2003	83176201	9637886	7084899	996876	-53492	1876002	6809465	1897173	26510	117693	104433	460311	919050	25601	7292	2753431	115839331
Pieaugums 2003/2004	6649845	11057648	3304685	2982996	1021068	1459566	8112763	4077214	-10647	64565	312631	157797	1632398	6707	222328	-1527563	39524001
Pieaugums 2000/2001	-4%	16%	19%	0%	24%	74%	23%	12%	-28%	-2%	-21%	34%	83%	311%	-71%	215%	4%
Pieaugums 2001/2002	9%	1%	22%	17%	30%	28%	29%	42%	39%	-23%	9%	10%	23%	57%	59%	69%	12%
Pieaugums 2002/2003	31%	17%	17%	11%	-2%	14%	39%	13%	6%	57%	6%	18%	17%	49%	1%	38%	26%
Pieaugums 2003/2004	2%	17%	7%	29%	44%	10%	33%	25%	-2%	20%	17%	5%	26%	9%	42%	-15%	7%

  Savukārt, kā redzams 12. tabulā pārliecinoši vislielākais eksports ir bijis kokmateriālu jomā (20.1; 20.2; 20.3) un tas kopumā sastādīja 82% līdz 88% no visa būvmateriālu nozares eksporta. Tas ir izskaidrojams ar Latvijas Republikas lielo kokmateriālu ieguves iespēju. Bet tomēr, kokmateriāli ar vismazāko pievienoto vērtību (Tādi, kas ir tikai zāģēti un ēvelēti 20.1) sastāda vislielāko būvmateriālu eksportu, kas ir no koka. Katras Valsts ekonomiskajai attīstībai ir svarīgi šos produktus ar mazo pievienoto vērtību apstrādāt pēc iespējas vairāk savā valstī lai eksportējot tiem būtu jau vislielākā pievienotā vērtība. Savukārt, vismazākais eksports ir bijis būvakmeņiem (26.7). Kopumā eksporta apjomi ir augusi, bet tomēr nestabili, jo 2001. gadā un 2004. gadā salīdzinot pret iepriekšējo gadu apjoms palielinājās mazāk kā par 10%, bet savukārt 2003. gadā par 26%. Savukārt, kā tas ir redzams 13 tabulā zāģētie un ēvelētie koka būvmateriāli (20.1) ir pārsniedz importa apjomus visvairāk. 2000. gadā tas bija 32 reizes vairāk, bet tomēr pieaugot šo produktu importam, 2004. gadā eksports bija tikai 6 reizes lielāks. Aplūkojot 11. un 12. tabulu ir redzams, ka zāģēto un ēvelēto koku būvmateriālu eksports ir līdzvērtīgs vai lielāks par visu būvmateriālu importu. Arī pārējo koka būvmateriālu eksports ir daudz reiz lielāks par importu Šīs koka produktu grupas ir lielākās pēc eksporta apjoma ņemot pilnīgi visus produktus, ko Latvijas eksportē. Vismazākais eksporta apjoms no importētā ir keramikas izstrādājumiem (26.2 un 26.3) kā arī būvakmeņiem (26.7). Tabula 13 Eksporta apjoms produktu grupā procentuāli no importa apjoma [11]

Laika posms/Nace 1.1 Kods	20.1	20.2	20.3	24.3	24.6	24.7	25.2	26.1	26.2	26.3	26.4	26.5	26.6	26.7	26.8	28.1	Kopā
2000	3204%	685%	702%	35%	7%	76%	20%	54%	7%	5%	896%	60%	25%	1%	10%	8%	188%
2001	3213%	605%	983%	37%	7%	115%	21%	56%	4%	4%	723%	90%	54%	3%	2%	21%	178%
2002	2024%	485%	1053%	36%	8%	156%	23%	63%	5%	3%	667%	81%	48%	7%	3%	32%	168%
2003	1068%	451%	955%	34%	7%	173%	27%	61%	5%	4%	617%	76%	52%	6%	3%	37%	171%
2004	632%	404%	805%	39%	9%	171%	31%	61%	4%	4%	213%	52%	63%	6%	4%	30%	151%

 

---

[1] Avots: Eurostat publiskā statistikas datu bāze

[2] Avots: CSP pēc pasūtījuma sagatavots datu apkopojums

[3] Avots: Eurostat publiskā statistikas datu bāze

[4] Avots: Eurostat publiskā statistikas datu bāze

[5] Avots: CSP pēc pasūtījuma sagatavots datu apkopojums

[6] Avots: Eurostat publiskā statistikas datu bāze

[7] Avots: CSP pēc pasūtījuma sagatavots datu apkopojums

[8] Avots: Eurostat publiskā statistikas datu bāze

[9] Avots: CSP pēc pasūtījuma sagatavots datu apkopojums

[10] Avots: CSP pēc pasūtījuma sagatavots datu apkopojums

[11] Avots: CSP pēc pasūtījuma sagatavots datu apkopojums