Meklēšana

par sevi ietu apmeklēt muzejus, bet šī patiešām bija unikāla iespēja mazliet ieslīdēt vēsturē un uzzināt ko jaunu. Gides stāstītais palika atmiņā, jo viņa skaidri un aizraujoši stāstīja par visiem notikumiem un stāstiem, vēroja mūsu uzmanību. Vēl ko noteikti nevar nepieminēt ir veidotā atmosfēra, tas ir, gaismas konkrētajās telpās, režģi, cietumi, audioieraksti uz sienām, bildes un saglabājušās lietas, kas pastiprina okupācijas laika notikumus un vēsturi, kā arī man (kā klausītājam un skatītājam) lika mazliet iejusties un iztēloties to laiku vēl vairāk. Kopumā visa informācija, kas tika pasniegta gan no gides puses, gan informācija, kas likta uz sienām, gan vēsturiskas lietiņas, patiešām deva plašu informācijas ieskatu okupācijas laikmetā, kas noteikti ir liels bonuss Latvijas Okupācijas muzejam. Noteikti ieteiktu ikvienam apmeklēt šo muzeju.” Armands Stefans Sarguns : “Man ļoti patika muzeja apmeklējums, jo tā bija neredzēta pieeja, kā pasniegt vēsturi. Tika izmantoti ierakstīti

likumus Vidzemē. Balstoties iepriekš veiktajos Jāņa Strauberga (1936) un Haralda Biezā (1973) pētījumos, tika izskaidrots kultūrvēsturiskais konteksts, kā arī tekstuālās atšķirības 1693. un 1696. gadā iespiestajās baznīcas lūgšanās. Tāpat tika pieminēts arī 17. gs . beigu lūgšanas rokraksts, ko piedēvē Rīgas mācītājam Liborijam Depkinam. Sīkāk tika apskatītas rakstības, gramatikas un leksikas atšķirības iespiestajos avotos, kas rāda pārejas procesu no vecākas, Manceļa, tradīcijas uz jauno, t.s. Ādolfija-Fīrekera rakstību. LU Latviešu valodas institūta pētniece Anna Frīdenberga savā referātā “ Atdegt, aizsirgt, apbaudīt . Priedēkļverbi Kristofa Fīrekera vārdnīcā” pievērsās būtiskai problēmai, ar ko sastopas “Latviešu valodas vēsturiskās vārdnīcas” (LVVV, tezaurs.lv/lvvv/ ) veidotāju grupa, rakstot vārdnīcas šķirkļus. Šajā vārdnīcā raksturīgi, ka verbam seko vairāku atvasinātu priedēkļverbu uzskaitījums. Atvasinājumu skaits atšķiras, tomēr Fīrekers ir aktīvi izmantojis visus 11

darbojās neliels skaits dalībnieku, kas izpildīja vienveidīgu repertuāru. Kad korim "Aura" pievienojās diriģents Edgars Vītols, bija vērojama tā izaugsme. Viņa vadībā koris kļuva aktīvāks, palielinājās koristu skaits, tas piedalījās lielākā skaitā konkursu, kā arī sāka aktīvi mēģināt. Korim "Aura" attīstoties, tajā sāka dziedāt arvien vairāk studentu no LU Fizikas un matemātikas fakultātes, tāpēc 2008. gadā tas kļuva par LU Fizikas un matemātikas fakultātes kori. 2008. gadā Priekuļos tika organizēta arī pirmā kora nometne, un šajā pašā gadā koris rīkoja vēl vienu nometni arī Aizkrauklē. Nozīmīgs notikums ir 2008. gada 7. novembrī notikušais kora koncerts "Tev, Latvija", kas bija diriģenta Edgara Vītola diplomeksāmens. Šajā gadā koris piedalās arī XXIV Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos. 2009. gada 7. novembrī koris "Aura" saviem klausītājiem rīkoja 5 gadu jubilejas koncertu "Nu es varu gavilēt!", kas notika LU Lielajā aulā. Kāds

uzskatīt par vienu no kora ilgās pastāvēšanas stūrakmeņiem. 3 Koncerti un nozīmīgākie sasniegumi Savas pastāvēšanas laikā koris piedalījies neskaitāmos konkursos, uzstājies koncertos un ieguvis nozīmīgas balvas un, protams, piedalījies Dziesmu svētkos, arī XII Kanādas latviešu Dziesmusvētkos. "Juventus" koncertējis ne tikai Rīgā, Jelgavā, Cēsīs un citās Latvijas pilsētās, bet priecējis arī klausītājus visā pasaulē. Koris ar panākumiem uzstājies ASV, Ungārijā, Slovēnijā, Vācijā, Īrijā, Norvēģijā, Austrālijā un citās valstīs, iegūstot jaunus draugus un daudz pozitīvu emociju. Universitātes kora pūrā tā vairāk nekā 90 darbības gadu laikā ir krietni vien pāri par 1000 visdažādāko koncertu un uzstāšanos. Koris ir bijis visu Latvijas Vispārējo Dziesmu svētku (kopš 1920. g.) un arī visu studentu dziesmu svētku "Gaudeamus" dalībnieks. 2 Kā nozīmīgākos jauktā kora "Juventus" sasniegumus var minēt: 1. vietas laureāts Dziesmu svētku "koru karos" 1970., 1973

.Laboratorijā man bija iespējamācītiesnoļotizinošiem uninteresantiem cilvēkiem. Mans audzinātājs un skolotājs bija profesorsKurts Švarcs- kurš tagad dzīvo Dortmundē. Turpat bija arī jaunais aspirants Ilmārs Vītols un Ojārs Šmits.Laboratoriju vadīja leģendāra personība Latvijas fizikā – docents Ludvigs Jansons un man bijatā laime klausīties arī viņa lekcijas. Katru lekciju viņš sāka ar uzrunu: “Cienījamie klausītāji!”.Apbrīnoju viņa cieņas pilno attieksmi pret studentiemun turpmākajā dzīvē cenšos pati to ievērot.Pēdējā kursā man piedāvāja darbu Latvijas Zinātņu akadēmijas topošajā laboratorijā. No doktorantūras Maskavā atgriezās Irēna Pļaviņa, un Zinātņuakadēmijas Fizikas institūtāviņa dibināja jaunu laboratoriju jonu kristālu izpētei arspektroskopijasmetodēm. Irēna Pļaviņa, kas ir viena no Latvijas izcilākajām fiziķēm,Maskavā aizstāvēja disertāciju “Foto un luminiscences kinētika dažos sārmu metāluhalogenīdos”, iegūstot fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grādu (1959). Mēsjaunajā

.Laboratorijā man bija iespējamācītiesnoļotizinošiem uninteresantiem cilvēkiem. Mans audzinātājs un skolotājs bija profesorsKurts Švarcs- kurš tagad dzīvo Dortmundē. Turpat bija arī jaunais aspirants Ilmārs Vītols un Ojārs Šmits.Laboratoriju vadīja leģendāra personība Latvijas fizikā – docents Ludvigs Jansons un man bijatā laime klausīties arī viņa lekcijas. Katru lekciju viņš sāka ar uzrunu: “Cienījamie klausītāji!”.Apbrīnoju viņa cieņas pilno attieksmi pret studentiemun turpmākajā dzīvē cenšos pati to ievērot.Pēdējā kursā man piedāvāja darbu Latvijas Zinātņu akadēmijas topošajā laboratorijā. No doktorantūras Maskavā atgriezās Irēna Pļaviņa, un Zinātņuakadēmijas Fizikas institūtāviņa dibināja jaunu laboratoriju jonu kristālu izpētei arspektroskopijasmetodēm. Irēna Pļaviņa, kas ir viena no Latvijas izcilākajām fiziķēm,Maskavā aizstāvēja disertāciju “Foto un luminiscences kinētika dažos sārmu metāluhalogenīdos”, iegūstot fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grādu (1959). Mēsjaunajā

8.starptautiskās zinātniskās konferences “Izmaiņas sociālajā un uzņēmējdarbības vidē” (the 8 th International Conference Changes in Social and Business Environment – CISABE’2020) rakstu krājumā. Ir izvietoti 30 ieraksti individuāli veidotā blogā sociālajā platformā Facebook, pieeja: www.facebook.com/MSPBalticSea/ vai pēc atslēgvārdiem: @MSPBalticSea. Blogā tiek publicētas aktualitātes un ziņas, kas saistītas ar pētniecības jomu, tostarp populārzinātniskā veidā informējot par projekta īstenošanas gaitu. Šobrīd blogam ir 139 atzīmējumi “patīk” un 143 sekotāji. Blogs ir publiski pieejams ikvienam interesentam. 2. ceturksnī ir arī īstenota dalība Latvijas Universitātes atklājumu un inovāciju pasākumā “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, video pieejams: www.youtube.com/watch , ziņa pieejama: www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/61719/ Tāpat noris populārzinātniskā raksta sagatavošanas darbi. Projekta III ceturksnī

tā paša gada 16.maijā. 3.jūlijā mūžība devās profesors Valdemārs Fišers. 1934.gada rudenī Gustavs Vanags sāka Fišera vietā lasīt regulāro organiskās ķīmijas kursu Ķīmijas fakultātes studentiem. Pirmā lekcija notika 3.oktobrī Kronvalda bulvārī4, 2.auditorijā. Šo brīdi G.Vanags atceras savā dienasgrāmatā ar kautrību un šaubām par savām spējām: “Šodien sāku savas lekcijas organiskā ķīmijā. Klausītava pilna, pat pārpildīta. Liekas, ka lasīju labi, vismaz ar pirmo sākumu tā kā gribētos apmierināties. Liekas, arī klausītāji sekoja ar uzmanību. Sēžu te jaunajā vietā pie galda un bieži nogrimstu domās. Sen gadus es tepat blakus laboratorijā strādāju kā subasistents pie prof. Luca, un viņš sēdēja pie šī galda. Vai kādreiz varēju iedomāties, ka es te sēdēšu... Savā ziņā esmu fatālists un domāju, ka dzīvē – vismaz manā dzīvē - bieži noslēdzas riņķi un ka taisni pirmais spertais solis bieži nes sev līdz arī citus svarīgus. [..] Kad 1913.gadā profesors Fišers ieteica mani par subasistentu

kāda dāma, kura tērpusies bezmaz burkā. Tad vēl ir ģitārists, sirms leļļu dancinātājs un viens, kas apvienībā acīmredzot pilda ritminieka lomu. Kad esam cēluši priekšā savu beidzamo numuru (abi numuri sastāv no improvizēta muzikāla priekšnesuma un iepriekšsacerēta teksta lasījuma ― otras komandas galvenā savu tekstu dzied augstā balsī, nolasot to no mobilā telefona), notiek balsošana, un gan žūrija, gan klausītāji lemj, ka pirmo vietu iegūstam mēs ar Jašku. Tas ir patīkams pārsteigums, un joprojām par sevi atgādinošie paģiru viļņi uz mirkli nemaz nešķiet tik satrakojušies un nevaldāmi. Jau otro reizi šodien apziņa triumfē pār miesu. Pasākuma rīkotājs Jevgēņijs svinīgi aicina mūs saņemt naudas balvu, kā arī īpašos, smaržīgos spilventiņus, kuros iestrādātas kaut kādas zāles un augi ― nu, kaut kā tur tā dabas smarža ir iedabūta. Spilventiņi gan realitātē nezin kādēļ izrādās tikai viens spilventiņš, turklāt ne īpaši liels ― aptuveni tāds, uz kura varētu uztilpināt pusi pusaugu kaķa

Šogad Latvijas Literatūras gada balvai (LALIGABA) nominācijā "Spilgtākā debija" izvirzīti spēcīgi un savstarpēji ārkārtīgi atšķirīgi darbi – Rvīna Vardes īsprozas skices "Kas te notiek" ( Jāņa Rozes apgāds ) un veseli trīs dzejoļu krājumi – Raimonda Ķirķa "Kartes" ( Neputns ), Aivara Madra "Zonas" ( Neputns ) un Ligijas Purinašas "Sīvīte" ( Hronologeja ).Aivars Madris – ģimenisks cilvēks, kuram svarīga emocionalitāte. Kinomāns, negausīgs mūzikas klausītājs, kurš no sirds ir izbaudījis studentu bohēmu, mēģinājis kļūt par kino veidotāju, tomēr beigās priekšroku devis literatūrai. Intervija, kurā noskaidrojam dzejnieka nozīmīgāko "zonu", atmiņas par Baltu filoloģijas studijām un izsmeļošu savas lirikas raksturojumu, norit elektroniski, ar e-pasta starpniecību. Man Jums jāuzdod standartjautājums– kā vērtējat LaLiGaBas nomināciju kategorijā " Spilgtākā debija " ? Vai Jūs tā pārsteidza, vai arī pretēji – bija gaidīta? Vēsturiskā pieredze ar "Laligabu" liecina– labāk lieki nesacerēties