2011. gada 26. maijs "Bērnu redze un mācīšanās grūtības 2. daļa"

Bērnu redze un mācīšanās grūtības

2.daļa

Lai veiksmīgi lasītu un lasītu ar izpratni, ir nepieciešams zināt valodas simbolus un tos atkodēt, piemērot fonētiskās skaņas un pielietot redzes prasmes. Veiksmīgs procesa kopums mums ļauj atpazīt vārdus un saprast domu.

Apmēram 20 % skolēnu ir grūtības ar lasīšanu un lasīšanu ar izpratni. Apmēram tikai 20% no šiem bērniem cieš no disleksijas – nespēja smadzeņu līmenī sasaitīt verbālo un dzirdes stimulu kopsakarības – tas ir nespēja veidot sasaisti starp rakstīto vārda simbolu un skaņu.

Lielai daļai no tiem , kam ir lasīšanas grūtības nav ne disleksija, ne uztveres problēmas, bet galvenais iemesls ir redze. Redze spēlē vitālu lomu lasīšanas procesā:

Redzes iemaņu (VS – vision skills), ko sastāda acu sadarbība, fokusēšanas spēja un redzes uztvere un to traucējumi var veidot ar redzi saistītās mācīšanās problēmas (LRVP – learning- related Vision Problems).

Acu sadarbības problēmas ir novērojamas ~10% no visiem skolas vecuma bērniem. Acu sadarbības laikā divi attēli, kas nāk no katras acs, tiek sapludināti vienā attēlā. Šajā rezultātā var tikt traucēta fūziju darbība, fiksācijas disparitātes, konverģences nepietiekamības vai konverģences ekscesa esamība.

Sekošanas kustības – sekošanas prasmes ir spēja kontrolēt acu kustības sekojošajā līnijas tekstā. Tās nodrošina veiksmīgu lasīšanas procesu.

Lēcienus (sakādes) un pauzes (fiksācijas) kontrolē centrālā (P – parvoceluārā) un perifērā (M –magnoceluārā) apstrādes sistēma.Centrālā nodrošina – Ko mēs redzam?, bet perifērā nodrošina - Kur mēs skatīsimies? Kopējo sistēmu tā arī definē par - Kur tas ir? Kas tas ir? Šīs sistēmas integrācija ļauj mums veiksmīgi lasīt līnijas ietvaros. Centrālā redze uztver vārdu, bet perifērā redze lūko pēc nākamā vārda. Traucētas sistēmas rezultātā lasīšanas process ir haotisks.

Fokusēšanas spējas – to nodrošina acs akomodācijas mehānisms, kas ļauj redzēt skaidri visos attālumos, īpaši tuvumā. Traucētu spēju rezultātā, sūdzībās min - miglainu attēlu lasīšanas procesā, kā arī miglojas attēls pie pārfokusēšanās.

Redzes uztvere– tā ir spēja interpretēt uztverto attēlu, spēja to analizēt un dot nozīmi redzētam. Redze uztverē izdala vairākas komponentes:

1. Spēja atšķirt- spēja noteikt precīzu pazīmju un atšķirību kopu starp līdzīgiem priekšmetiem vai formām. Lasot, tas ļauj bērniem atšķirt līdzīgi rakstītos vārdus. Piem, un/nu, vai/lai, kanna/vanna u.c.
2. Redzes atmiņa – spēja atcerēties konkrētā objekta, formas raksturīgos parametrus. Tā palīdz bērniem atcerēties, ko viņš lasa. Pirmreizējie vārdi tiek apstrādāti un noglabāti īslaicīgajā atmiņā. Vārdam atkārtojoties, tas tiek filtrēts un noglabāts ilgtermiņa atmiņā. Bērniem ar sliktu redzes atmiņu ir grūtības ar teksta izpratni. Tie bieži čukst pie sevis, jo tā tiek kompensēts traucējums ar dzirdes funkciju. Tiem ir grūtības atcerēties kā vārds izskatās un tie nespēj atcerēties vienu un to pašu vārdu kas rakstīts citā lapaspusē. Kopēšanas testos arī ir novērojamas grūtības, jo bieži ir jāpārskata kopējamais teksts.
3. Redzes secīgā atmiņa – spēja atcerēties formas vai rakstu zīmes secībā. Ļoti svarīga pareizrakstībā – burtu izlaišana, pielikšana un mainīšana vārdā. Bieži subvokalizē (čukstus vai skaļi runā), kad raksta.
4. Telpiskās attiecības – spēja atšķirt atšķirības starp līdzīgiem priekšmetiem un formām. Tas palīdz veidot sakarības un izdalīt pamata domu. Šī spēja ir svarīga pie problēmu risināšanas un nepieciešama augstākā līmeņa zinātnēs- kā piem. matemātikā.
5. Telpiskā orientācija - spēja orientēties pusēs, gan attiecībā pret sevi, gan attiecībā pret kādu objektu. Rakstos burti tiek rakstīti spoguļrakstā, kas līdz 7 gadu vecumam tiek uzskatīts pat atbilstošu bērna uztveres attīstībā. Pēc septiņi gadu vecuma to min kā disleksijas vienu no pazīmēm. Biežāk tā ir telpiskās orientācijas disfunkcija, ko novēro arī pieaugušajiem un vecākiem bērniem.
6. Formas noturīgums – spēja vizualizēt formas un manipulēt ar tām. Tā palīdz atšķirt atšķirīgus lielumus, formas un orientācijas. Traucējumu gadījumā bērni bieži apgriež burtus un skaitļus.
7. Vizuālās informācijas noslēgšana – spēja vizualizēt vienotu veselumu, ievadot nepilnu informāciju vai daļēju attēlu. Tā ir noderīga pie ātras lasīšanas ar izpratni. Šī prasme palīdz atrast vārdā svarīgākos burtus un lokalizēt skatienu, lai to atpazītu. Tā var ātrāk atpazīt secinājumus un prognozēt rezultātus Traucējumu gadījumā bērnam ir grūti pabeigt domu. Bērns jauc līdzīgus objektus vai formas, īpaši vārdus, kas satur vienādu sākumu vai galotni.
8. Pamata figūras vizualizēšana – spēja juceklīgā fonā atpazīt pamata objektu vai formu. Tā palīdz nepazaudēt detaļas vienotā objektā. Traucējumu gadījumā šie bērni viegli apjūk pārāk lielā informācijas jūklī (daudz teksta). Tas noved pie koncentrācijas un uzmanības trūkuma. Tiem bērniem ir grūti noskanēt tekstu, lai atrastu specifisko informāciju.

Vizuāli - motorā sadarbība – 20% no redzes uztveres informācijas nenonāk redzes garozā, bet klejo smadzenēs, lai palīdzētu pie balansa, koordinācijas un kustībām.Vizuāli – motorā integrācija ir redzes kritiskā komponente. To sauc arī par acs – ķermenis vai acs – rokas koordinācijas komponenti.

Acs saka priekšā, ko darīt rokai. Šī koordinācija veic efektīvu vizuālo ieguldījumu organisma attiecībām ar apkārtējo telpu. Labas iemaņas ļauj izmantot vizuālo sistēmu, lai uzraudzītu un pielāgotu ķermeņa svara izvietojumu atbilstoši gravitācijas spēkiem abās ķermeņa viduslīnijas pusēs. Ar sliktu koordinācijas spēju tiek novērotas grūtības tādās jomās, kā sports, mācoties braukt ar velosipēdu, vai veicot vispārēji noteiktas kustības.

Acs – rokas koordinācijas traucējuma gadījumā, veidojas slikts rokraksts, nepieciešams ilgāks laiks, lai pabeigtu rakstisko uzdevumu. Ar laiku tie kļūst neapmierināti, zaudē koncentrāciju, līdz ar to zaudē laiku testa veikšanai.[1]

Binokulārās un akomodatīvās problēmas, kas asociējas ar mācīšanās grūtībām.

Redzes traucējumi var ietekmēt spēju mācīties, personības izveidi un stāvokli skolas hierarhijā. Novērojamo redzes traucējumu pazīmes:

1. Sēž ļoti tuvu pie TV vai tur grāmatu tuvu sejai,
2. Zaudē lasīšanas vietu vai pielieto pirkstu, kad lasa,
3. Noliec vai sašķiebj galvu, lai labāk redzētu,
4. Bieži berzē acis,
5. Izteikta jutība uz gaismu, pastiprināta asarošana,
6. Aizver vienu aci, kad lasa vai skatās TV, jo šķiet, ka labāk redz,
7. Neakceptē vai kavē tuvuma darbus, kā lasīšana, mājasdarbi, vai tāluma aktivitātes, kā sportu,
8. Galvassāpes vai nogurušas acis,
9. Nelabprāt lieto datoru, jo tas rada galvassāpes,
10. Saņem zemākas atzīmes nekā parasti.

Pēc ASV CDC – Centers for Disease Control and Prevention , 2003 pētījuma mācīšanās grūtības sagādā 5.3% zēnu un 3.8% meiteņu. Šiem bērniem netika novēroti redzes traucējumi, bet ar redzi saistītās mācīšanās problēmas var kombinēties ar mācīšanās grūtībām.

Mācīšanās grūtības (LD) balstās uz psiholoģiskiem procesiem, kas iesaista sapratni, valodas lietošanu, runu, rakstus un, kas manifestējas, nespējā klausīties, domāt, runāt, lasīt, rakstīt, izrunāt un rēķināt. Procesā tiek iekļauti uztveres traucējumi, smadzeņu bojājumi un traucējumi, disleksija un attīstošā afāzija.

Pēc ASV datiem 25% skolas vecuma bērniem novēro redzes problēmas, kur iesaistās tuvuma redze, tāluma redze, binokulārās funkcijas, acu kustības lasīšanas procesā, perifērā redze un vizuāli – motorā mijiedarbība.[2]

Pēc Rouse M., Borsting E., Klup M. T., pētījuma tiek pierādīts, ka binokilārās redze problēmas, kā konverģences nepietiekamība un pastarpināti pārejoša eksotropija izteikti korelē ar ietekmi uz mācīšanās procesu. 16% skolēnu ar konverģences nepietiekamību tika diagnosticēta ADHD (uzmanības deficīts un hiperaktivitātes sindroms), bet bez konverģences nepietiekamības diagnozes, to varēja diagnosticēt 6%.[3]

Catalina Palomo-Alvarez, Maria C. Puell (2008),(2010) pētījumos, kur tika novērtētas akomodācijas un binokulārās funkcijas skolēniem ar lasīšanas grūtībām, galvenie secinājumi rāda, ka monokulārā akomodatīvā amplitūda (p<0.001) un binokulārais akomodācijas vieglums (p<0.05) skolēniem ar lasīšanas grūtībām ir statiski nozīmīgi zemāki. Savukārt fūziju rezervju mērījumos, nozīmīgu atšķirību varēja vien novērot negatīvajām (∆BI) fūziju rezervēm tālumā, kas ar ticamību (p<0.01) ir par 2 ∆ zemākas skolēnu grupā ar grūtībām lasīšanā. Šajā pētījumā disleksijas pacienti netika ņemti vērā. Vidējie rādītāji, kā tāluma + fūziju rezerves, tuvuma ± fūziju rezerves, AC/A proporcija, konverģences tuvuma punkts un stereoredze, nozīmīgi neatšķīrās.[4,5]

Savukārt Stifler E., Burggasser G., Hirmann E., Thaler A., Radner W., (2005) norāda, ka mikrošķielēšanas radītā ambliopija samazina lasīšanas kvalitāti, bet tai nav sakarības ar disleksiju.[6]Skolēniem ar lasīšanas grūtībām acu kustībās raksturīgs paaugstināts skaits apkārt lasošajai līnijai fiksāciju skaits, kā arī palielināts skaits atgriešanās fiksāciju, fiksācijas ilgstošākas un fiksācijas vieta – vārda vidus (Pirozzolo F.J.;1983). Pavlidis G.T, (1991) klāt min pavājinātu acu kustību kontroli ar dažāda ilguma fiksācijām un ilgstošāku reakcijas laiku.

Savukārt Garzia R.(2006) lielu akcentu liek uz izmainītām redzes efektivitātes funkcijām, īpaši tuvumā.[7]

Redzes fizioloģiskais stāvoklis, kā acs veselība, redzes asums un refrakcijas stāvoklis, un redzes funkcijas jeb efektivitāte, kā akomodācija, binokularitāte, acu kustības daļā pētījumu netiek minēti kā lasīšanas grūtību galvenie rādītāji. Lasīšanas grūtības un disleksiju rada problēmas redzes uztverē, kā vizualizācija, redzes secīgajā atmiņa un redzes atmiņa.[6]

Ar bērniem ar lasīšanas grūtībām ir jāstrādā veselai komandai (vecāki, pedagogs, psihologs, logopēds, optometrists). Optometrists tieši neiejaucas lasīšanas vai mācīšanās problēmās. Tas diagnosticē redzes problēmas, kas var ietekmēt uztveri skolā, samazina vai mazina pazīmes un simptomus pie konkrētā redzes traucējuma. Optometristam ir jāsaprot, kas ir lasīšanas disfunkcija, kāda ir ietekme redzes problēmām uz lasīšanas spējām, kā tās novērtē, izmantojot psihoizglītojošos testus, prast objektīvi novērtēt nepieciešamo iejaukšanos.

Optometrista darbošanās trīs komponenšu modelis – tajā novērtē:

• Redzes ceļu sadarbību – acs veselības stāvokli, redzes asumu un refraktīvo stāvokli;
• Redzes efektivitāti – akomodācija, binokilārā redze, acu kustību prasmes,
• Vizuālās informācijas apstrādi – redzes-telpas prasmes, vizuālās analīzes prasmes, redzes-kustību sadarbības prasmes.

Redzes traucējumi var sekmēt lasīšanas grūtības, bet tie nav primārie etioloģiskie faktori. Tie ir vieni no iemesliem, kas traucē indivīda akadēmiskā snieguma attīstību.

Mācīšanās nespēja (LD – learning disability) – vispārīgs termins, kas attiecināms uz nevienmērīgu traucējumu kopu ar nozīmīgām grūtībām izmantot, klausīšanās, runāšanas, lasīšanas, rakstīšanas, spriešanas un matemātiskās spējas. Traucējumu kopā ietilpst centrālas nervu sistēmas traucējumi, sensorās uztveres pasliktināšanās, garīgie taucējumi, sociālais un emocionālais nemiers, apkārtējās vides ietekme (kultūras atšķirības), psihogēnie faktori (nepietiekamība vai nepiemērotība).Pēc Solan H. (1994) mācīšanās grūtības ir novērojamas 2-10% bērnu. No tiem 75% ir lasīšanas grūtības.

Lasīšanas disfunkcija (RD – reading disfunction)– nespēja iemācīties lasīt pie vidēja vai augsta inteliģences līmeņa, pie atbilstošas izglītības kvalitātes, netraucētas sensorās uztveres (redze, dzirde), labas socializācijas, neuzrādot smadzeņu bojājumus un pie netraucētiem psiholoģiskajiem aspektiem. Kā otrs termins tiek minēts – disleksija – nespēja interpretēt rakstītos simbolus caur smadzeņu uztveres problēmām (Griffin, Walton).

Disleksiju pēc neiroanatomiskā modeļā iedala 3 tipos:

1. Diseidēzija (Dyseidesia) – trauzējumu lokalizācijas vieta smadzeņu parietālajā daivā, Brodmana lauks 39, kas atbild par valodu un matemātisko domāšanu. Traucējumu gadījumā novēro sliktu redzētā vārda atpazīšana, patērē ilgu laiku, lai sasaistītu vairākus vārdus).
2. Disfonēzija (Dysphonesia) – smadzeņu garozas temporālajā un parietālajā daivā, Wernicke zona (runas centrs). Raksturojas ar nespēju vārdu atkodēt fonētiski. Paļaujas uz redzētā vārda līdzībām esošajā vārdu krājumā.
3. Disnemkinēzija (Dysnemkinesia) – motorā garoza un pieres daiva, izteikti daudz novēro burtu apgriešanas fenomenu un balstās uz redzēto vārdu krājumu.

Flax N. (1999) parāda pazīmju kopu disleksijas definēšanai, lai atšķirtu redzes ietekmi uz lasīšanas uztveri:

Lai novērtētu lasīšanas problēmu īsto dabu Flax N. Un Rouse MW, Borsting E, apraksta 2 tipu modeļus, kuru pielietojums un svarīgums atšķiras vecuma grupās. Līdz 10 gadu vecumam lasīšanas uztverē galvenokārt darbojas modelis – mācos, lai lasītu, bet vēlāk, pēc 10 gadu vecuma modelis – lasu , lai mācītos.

[7]

Pastāv uzskats, ka krāsaino filtru izmantošana atvieglo lasīšanas sūdzības. Šis fenoments tiek definēts kā skotopiskās jutības sindroms (SSS -scotopic sensitivity syndrome) vai pēc autora Maeres-Irlen sindroms. Pēc Irlen H.(1991) pētījuma šis sindroms skar 50% lasīt nespējas un disleksijas populācijas un 90%, lietojot Irlen filtrus, simptomi pazuda.

Simptomu kopums, ko definēja Irlen sastāv no:

• Jutīgums uz gaismu,
• Acu sasprindzinājums,
• Grūtības fokusēt,
• Nestabila drukētā teksta uztvere,
• Drukātā teksta distorsijas,
• Vārdu kustēšanās drukātā tekstā,
• Vārdi tiek uztverti izbalināti.

Šajos simptomos var noprast par saistību ar redzes uztveres, akomodācijas un binokularitātes, gaismas izkliedes acī īpatnībām un traucējumiem. Schaiman (1990) parādīja, ka 95% no sindroma kandidātiem tika novēroti akomodācijas traucējumi. Arī Evans, Wilkins (1996) izpētīja, ka filtrus akceptē labāk pacienti ar binokulārs un akomodācijas disfunkciju.

Iespējamie skaidrojumi šim fenomenam ir meklējami uztveres apstrādes traucējumi īslaicīgajā vizuālajā sistēmā (M – magnoceluārā - perifērā) , kas uzlabojas uzliekot krāsu filtrus, vai filtrus, kas samazina kontrastu uz drukātā materiāla (Williams;1992).Īslaicīgā (M) un ilgstošā (P – parvoceluārā) vizuālās apstrādes sistēmas spēlē svarīgu lomu lasīšanas procesā un ir pierādīts, ka M sistēmas traucējumi, ietekmē sakāžu darbības mehānismu. Pēc Solan pētījumiem zilais filtrs samazina simptomu kopumu. Otra teorija balstās uz acī noklīdušās gaismas radītajiem efektiem. [7]

Optometrista zināšanai, kas ietilpst psihoizglītojošo testu kopā. Ar to strādā psihologi, pedagogi un logopēdi.

Psihoizglītojošo testu komponentes:

1. Vēsture (bērna attīstības, valodas attīstības, redzes, saslimšanu, medikamentozā, ģimenes)

2. Kognitīvās funkcijas (izzināšanas spējas):

• IQ līmenis (Wechsler III test)
• Valodas prasmes
• Uzmanība un koncentrēšanās spējas
• Atmiņa
• Redzes uztveres prasmes
• Kognitīvais stils
• Apstrādes ātrum

3. Akadēmiskie sasniegumi

• Lasīšana – dekodēšana un izpratne
• Matemātika
• Pareizrakstība
• Rakstīšana – rokraksts, atkāpju veidošana, temata izklāsts, gramatika, interpunkcija

4. Emocionālā funkcionēšana

• Sevis koncepcija
• Vilšanās (frustrāciju) tolerance un pārvarēšanas mehānisms
• Attiecības ar citiem subjektiem
• Realitātes tests
• Emocionālā traucējuma diagnostiskā klasifikācija [7]

Izmantotā literatūra:

1. www.childrensvision.com/reading.htm
2. www.allaboutvision.com/parents/schoolage.htm
3. Rouse M., Borsting E., Klup M. T., Academic Behaviors in Children with Convergence Insufficiency with and without Parent- Reported ADHD, Optom Vis Sci; 10; 2009: p.1169.-1177.
4. Catalina Palomo-Alvarez, Maria C. Puell; Accommodative function in school children with reading difficulties; Pediatrics 2008; 246:1769-1774
5. Catalina Palomo-Alvarez, Maria C. Puell; Binocular function in school children with reading difficulties; Pediatrics 2010; 248:885-892
6. Handler Sh.M., Fierson W.M., Learning Disabilities, Dyslexia, and Vision; Pediatrics, 2011;127:p818-856.
7. M.Scheiman, B. Wick; Binocular Vision – heterophoric, accommodative, and eye movement disorders; Third edition;Wolters Kluwel/Lippincott Williams& Wilkins;2008:p.600-624

Svarīgākie redzes posmi.

Pasaulē joprojām aktuāla problēma ir pilnvērtīga bērnu redzes aprūpe. Lai arī bērni un jaunieši nav tā vecuma grupa, kurā ir visvairāk cilvēku ar pazeminātu redzi, tomēr pilnvērtīga redzes aprūpe bērniem pēc Pasaules Veselības organizācijas uzstādījumiem ir viena no prioritātēm, jo redzes problēmas bērnam var traucēt pilnvērtīgi attīstīties un būtiski ietekmēt viņa tālāko dzīvi. Galvenais pazeminātas redzes cēlonis vecuma grupā no 5 līdz 15 gadi ir neizkoriģēta redze [1]. Otra problēma ir, ka ilgu laiku par pilnvērtīgu redzi tika spriests, novērtējot galvenokārt tās funkcijas tālumā, mazāku vērību pievēršot tuvuma redzei. Varētu domāt, ka šīs problēmas vairāk skar mazattīstītās valstis, bet tā tas nav. Piemēram, arī ASV daži redzes speciālisti uzskata, ka bērnu skolu skrīningu programmas „neizķer” daudzus bērnus ar dažādām redzes problēmām, sevišķi ar tuvuma redzes traucējumiem [2]. Problēmas ar redzes skrīningu bērniem ir arī Apvienotajā Karalistē [3].

Bērnam uzsākot skolas gaitas pirmajā klasē, tā redze vēl nav pilnībā attīstījusies, atsevišķas redzes funkcijas pilnībā attīstās lielākā vecumā (skat.1.zīm.). Tas jāņem vērā, veicot redzes pārbaudi bērniem.

1.zīm. Dažādu redzes funkciju attīstības sākuma un beigu posmi [4].

Viena no redzes funkcijām, kuru pārbaudot, jāņem vērā bērna vecums, ir redzes asums. Jo jaunāks bērns, jo vairāk tā redzes asumu var ietekmēt ” pūļa efekts”. Pētījums parāda, ka redzes testi, kuros nav izslēgts „pūļa efekts”, dod zemāku redzes asumu nekā redzes asuma pārbaude ar atsevišķu optotipu. 4-6 gadu vecuma grupā pūļa efekts ir izteiktāks nekā 7-9 gadu veciem bērniem. „Pūļa efekta” samazināšanās ar vecumu ir skaidrojama ar selektīvās uzmanības attīstīšanos, skatiena fiksācijas kontroli un citiem faktoriem. [5]

Cits pētījums rāda, ka „pūļa efekts” būtiski nemainās, mainoties attālumam (3 vai 6m). Pirmskolas vecuma bērniem redzi ir vieglāk pārbaudīt 3m attālumā nekā 6m, jo tad ir panākama lielāka bērna līdzdarbošanās mērījumu veikšanā [6]. Pārbaudot redzi pieaugušajiem, mazākais attālums starp burtiem, pie kura „pūļa efekts” vēl būtiski neietekmē redzi, ir pus burta platums (2.5 stroke width) [7].

Apkopojums par dažādu redzes funkciju attīstības periodiem [8]:

• Redzes asums režģu stimuliem1 mēnesi vecam zīdainim ir 20/600, pieaugušo vērtības tiek sasniegtas 3-5 gadu vecumā (Teller, 1997);
• Kontrastjutības vērtības pieaugušo līmeni sasniedz ~9 gadu vecumā (Adams & Courage, 2002). Kontrastjutības maksimums bērniem sakrīt ar pieaugušo maksimumu (~4 cikli/grāds) aptuveni no 4 gadu vecuma;
• Vernjē asums pieaugušo vērtību līmeni sasniedz 6-8 gadu vecumā.
• Stereoredze zīdaiņiem aktīvi attīstās 3-6 mēnešu vecumā. 6 mēnešos tā sasniedz 1min lielu disparitātes slieksni [8]. Citos avotos tiek minēts, kā tā turpina attīstīties daudz ilgākā laika periodā [4];
• Kritiskā fūziju frekvence pieaugušo līmeni (55Hz) sasniedz jau 3 mēnešu vecumā (Regal, 1981);
• Absolūtā gaismas jutība skotopiskos apstākļos zīdaiņiem ir vienāda ar pieaugušo jutības vērtībām 6 mēnešu vecumā (Hansen & Fulton, 1993);
• Krāsu redzes pētījumi zīdaiņiem uzrāda atšķirīgus periodus, kad tiek sasniegts pieaugušo līmenis. Krāsu redze (sarkanai-zaļai krāsai) parādās jau ap 2 dzīves mēnesi. Pēc dažu autoru domām tā sasniedz pieaugušo līmeni gada vecumā, pēc citu autoru domām tā turpina attīstīties līdz pusaudžu vecumam;
• Seju atpazīšana zīdaiņiem 6 mēnešu vecumā pat ir labāka nekā pieaugušajiem - Pascalis et.al., 2002. gadā veiktais pētījums rāda, ka zīdaiņi ļoti labi šajā vecumā spēj pamanīt atšķirības starp divu mērkaķu sejām, taču vecākiem zīdaiņiem un pieaugušajiem atšķirt divu dažādu mērkaķu sejas ir grūtāk. 6 mēneši arī varētu būt kritiskais periods, kad attīstās redzes sistēmas spēja atpazīt sejas.

2. zīmējumā ir apkopota iepriekš minētā informācija par dažādu redzes funkciju attīstību. Skolas vecuma bērniem turpina attīstīties tādas redzes funkcijas kā kontrastjutība, Vernjē redzes asums un iespējams arī stereoredze un krāsu redze.

2. zīm. Dažādu redzes funkciju attīstības posmi. Nepārtrauktās līnijas rāda, kad tiek vai gandrīz tiek sasniegts pieaugušo līmenis. Krāsu redze var attīstīties līdz pat pusaudžu vecumam, tāpēc tās attīstība ir norādīta ar raustītu līniju [4].

Nobeigumā tests, pēc kura vecāki var novērtēt, vai viņu bērnam varētu būt redzes problēmas, kuras ietekmē viņa mācīšanās spējas.

Ja ir iegūti vairāk kā 12 punkti, tad jūsu bērns noteikti ir jāaizved pie redzes speciālista un būtu jāpārbauda ar mācīšanos saistītās redzes funkcijas. Tests ņemts no: www.children-special-needs.org/parenting/eyesight_eye_care.html

Izmantotā literatūra:

1. World Health Organization. Vision 20/20: The Right to Sight (Global Initiative for the Elimination of Avoidable Blindness: action plan 2006-2011.), 2007. Pieejams: http://www.vision2020.org/documents/publications/VISION2020_report.pdf
2. B. Barnett. How Vision Problems Can Interfere With Classroom Learning, MetroFamily-Magazine, august 2011, p. 16-17. Pieejams http://www.pageturnpro.com/MetroFamily-Magazine/29038-MetroFamily-Magazine-August-2011/index.html#16
3. Journal Optometry Today. Euro paper shows UK's lack of vision screening, april 8, 2011. pieejams: http://www.optometry.co.uk/news-and-features/news/?article=2245
4. Snowden R., Thompson P. and Troscianko T. Development of vision. In: Basic vision. Oxford University Press, New York, 2006, p. 229-253.
5. Norgett Y., Siderov J. Crowding in Children's Visual Acuity Tests-Effect of Test Design and Age.. Optom Vis Sci. 2011 Aug; 88(8):920-7.
6. Atkinson J., Anker S., Evans C., Hall R., Pimm-Smith E. Visual acuity testing of young children with the Cambridge Crowding Cards at 3 and 6 m. Acta Ophthalmol (Copenh). 1988 Oct;66(5):505-8.
7. Shah N, Laidlaw DA, Brown G, Robson C. Effect of letter separation on computerised visual acuity measurements: comparison with the gold standard Early Treatment Diabetic Retinopathy Study (ETDRS) chart. Ophthalmic Physiol Opt. 2010 Mar; 30(2):200-3.
8. Schwartz S.H. Development and Maturation of Vision. In: Visual perception, 3rd ed., McGraw-Hill, Medical Pub. Division, New York 2004, p. 347-379