2011. gada 19. maijs "Bērnu redzes un mācīšanās grūtības 1. daļa"

Bērnu redze un mācīšanās grūtības

1.daļa

Amerikas pediatrijas akadēmijas vadošie cilvēki ir apkopojuši rezultātus no publikācijām un secinājuši, ka daudzos pētījumos veiktie rezultāti neuzrāda statistiski nozīmīgu atšķirību redzes problēmās bērniem ar disleksiju un lasīšanas grūtībām un bērniem, kuriem šādu lasīšanas grūtību nav.

Viņi uzskata, ka nav zinātniskās pieredzes vai uz pieredzi balstītu pierādījumu (dati apkopoti) par rakstiem no 1970.-1992.gadam, galvenokārt tie, kas publicēti žurnālā „Pediatrics”), ka mācīšanos var uzlabot bērniem lietojot sekojošas metodes:

• Redzes treniņus
• Neiroloģiskās darbības stimulējošus treniņus
• Krāsainās lēcas

Mācīšanās nespēja jeb grūtības ietver:

• Disleksiju
• Atmiņas problēmas
• Valodas problēmas
• Matemātiskās skaitļošanas problēmas

Šie traucējumi bieži kombinējas arī ar uzmanības deficīta traucējumiem.

Kādu risinājumu piedāvā akadēmija, lai varētu bērnam konstatēt mācīšanās grūtības.

a.       Refrakcija

b.      Fokusēšanas deficīts

c.       Acu muskuļu disbalanss

d.      Motoro fūziju deficīts

Bērniem ar mācīšanās grūtībām ir nepieciešama daudzfunkcionāla novērtēšana – gan diagnozes uzstādīšana, gan ārstēšana, gan jāietver arī pedagoga loma, psihologa palīdzība un terapeita uzraudzība.

Rekomendācijas, ko iesaka Amerikas pediatrijas akadēmija:

Visiem bērniem veikt redzes skrīningu, ko nosaka nacionālā likumdošana

Kas izkrīt (neiziet) redzes skrīningā, to nosūta pie oftalmologa

Bērnus, kuri nav izkrituši redzes skrīningā, bet ir mācīšanās grūtības, jānosūta pie speciālista, kas novērtē „izglītības diagnozi”

Diagnostikas un ārstēšanas metodes, kurām nav objektīvu uz zinātni balstītu pierādījumu, nevajadzētu izmantot.

 Amerikas oftalmologu akadēmijas ikgadējais pārskats

Amerikā redzes skrīningu veic:

• Brīvprātīgie profesionāļi
• Skolu māsiņas
• Pareizi apmācītas personas

Redzes skrīningam jābūt ātram, precīzam un ar lētām izmaksām uz vienu bērnu.

Skrīninga veicējam nedrīkst būt nekādu materiālu vai likumīgu labumu guvējam no iegūtajiem gala rezultātiem.

Redzes skrīningam būtu „jāizķer”:

• Pazeminātās redzes cēloņus (ambliopiju, refrkatīvos defektus)
• Šķielēšanu jeb muskuļu disbalansu

Bērni, kas izkrīt redzes skrīningā, jānosūta pie oftalmologa.

Ieteikumi:

• Skolas vecumā redzes skrīnings būtu jāveic skolā vai ja ir sūdzības un simptomi
• Veselam bērnam bez sūdzībām nav nepieciešama medicīniskā pārbaude
• Bērniem, kuriem ir aizdomas vai ir diagnosticētas mācīšanās grūtības (kā disleksija) jāveic visaptverošu redzes pārbaudi, lai konstatētu un nepieciešamības gadījumā ārstētu šos redzes traucējumus. Bērniem ir nepieciešama arī vispārēja medicīniskā, psiholoģiskā un intelekta novērtēšana.
• Uzskata, ka nav zinātnisku pierādījumu, ka acu disbalanss un akomodācijas truačejumi ir galvenie mācīšanās grūtību cēloņi. Līdz ar to uzskata, ka šīm funkcijām rutīnas skrīnings nav rekomendējams.

Ko apskata skolas vecuma bērniem (5 gados un vecākiem bērniem):

• Nosaka tāluma redzes asumu
• Veic vienpusējo acu  aizklāšanas testu
• Novērtē stereoredzi ar random dot E testu 40 cm attālumā

Ir zināms, ka ap 20% bērnu visas bērnu populācijas ir nepieciešama redzes korekcija (periods pirms vēlīnā tīņu vecuma), jo šiem bērniem ir sekojoši redzes traucējumi:

• Miopija (redzes problēmas tālumā)
• Hipermetropija (vairāk proble’mas ar tuvuma darbiem)
• Astigmātisms (pazemināts redzes asums pastāvīgi)
  

2011.gada publikācija par mācīšanās grūtībām, disleksiju un redzi

„Learning Disabilities, Dyslexia, and Vision” Sheryl M. Handler, Walter M. Fierson and the Section on Ophthalmology and Council on Children with Disabilities, American Academy of Ophthalmology, American Association for Pediatric Ophthalmology and Strabismus, and American Association of Certified Orthoptists; Pediatrics; February, 2011

Pārskats

Lasīšanas nespēja jeb disleksija ir viena no mācīšanās grūtību pazīmēm.

Raksts atspoguļo īsu ieskatu vēsturē, kā nonāca līdz disleksijas jēdzienam, kā mēģināts trenēt un vai ir panākumi. Ir izveidojies priekšstats, ka vajadzīgs multisensorais treniņš un tam ir jābūt pareizi orientētam.

Mācīšanās grūtības var ietekmēt neirokognitīvos procesus un var izpausties kā nepareiza spēja:

• Klausīties
• Rakstīt
• Lasīt
• Runāt

Cēlonis ir koncentrēšanās spējas deficīts, kas rada problēmas risināt matemātikas uzdevumus vai organizēt informācijas daudzumu.

Mācīšanās grūtības bieži tiek asociētas ar uzmanības deficīta sindromu (ADHD).

Apmēram 20% cilvēku no visas populācijas ir dažādas pakāpes mācīšanās grūtības.

2007.gadā 5.5% bērnu valsts skolās tika nozīmēta speciālā palīdzība, jo bija izteiktas mācīšanās grūtības.

Mācīšanās grūtības ietver:

• Disleksiju
• Disgrafiju
• Diskalkuliju

Cilvēki ar disleksiju var būt ļoti radoši un prātīgi. (Domāju, ka ir saistība ar labo puslodi, kura ir radošo cilvēku dominējošā puslode - mākslinieki)

Apmēram 80% cilvēku, kuriem ir mācīšanās grūtības, ir disleksija.

Atkarībā no pētījuma mērķa ir noteikts, ka 5-20% skolas vecuma bērnu ir lasīšanas grūtības ASV. Zēniem vairāk nekā meitenēm (atšķirība pat 2x).

Skolēni, kuriem ir disleksija, vairāk velta uzmanību, vairāk jākoncentrējas un tiek patērēta lielāka enerģija veicot uzdevumus, kas padara lasīšanunepatīkamu, nogurdinošu un sarežģītu. Skolēni līdz ar to lasa mazāk, neuzlabojas viņu lasīšanas iemaņas un rezultātā viņiem ir grūtības sasniegt vidējo lasīšanas ātrumu (plūdumu).

Dažiem bērniem var būt problēmas ar īslaicīgo darba atmiņu vai uzmanību(pie smagas pakāpes disleksijas). Citiem var būt pareizrakstības spēju deficīts (grūtības ar burtu/ciparu orientāciju un atmiņu), taču šīs spējas līdz ar attīstību var uzlaboties.

Disleksijai ir neiroloģiska izcelsme, ko apstiprina pētījumi. Normālam lasītājam lasīšanas procesā tiek iesaistīta Broka zona (skat.1.zīm.):

 

1.zīm. Lasīšanas procesā tiek iesaistītas vairākas galvas smadzenes daļas (Broka zona – inferior frontal gyrus, pakauša daļa – occipital-temporal area un paura daļa – parieto-temporal area). (autors Lydia Kibiuk)

• Kreisās puslodes apakšējā frontālā (Broka) daļa
• Pauras daivas augšējā daļa
• Pakauša daivas daļa

Bērni ar disleksiju lieto dažādas smadzenes daļas, jo viņiem ir kreisās puslodes disfunkcija. Galvenokārt tiek iesaistīta abu pusložu priekšējās daļas un labās puslodes aizmugurējā pakauša daļa.

Acis un redze

Grāmatas iesācējiem-lasītājiem parasti ir ar burtu lielumu no 20/200 (0.1) līdz 20/100 (0.2). Nav pierādījumu, ka vidējas pakāpes miopijas, vidējas pakāpes hipermetropijas un vidējas pakāpes astigmātisma gadījumos bērniem būtu lielākas grūtības lasīt nekā citiem bērniem.

Ne-miopiska refrakcija ir 20% bērnu līdz 12 gadu vecumam.

Bērniem ar nekoriģētu miopiju ir samazināts redzes asums tālumā un šeit varētu būt grūtības saskatīt rakstīto uz tāfeles, bet ne grūtības tuvumā.

Uzskata, ka nav pierādījumu, ka lasīšanas grūtības ir bērniem ar hipermetropiju, jo kontrolgrupai nav veiktas cikloplēģiskā izmeklēšana.

Nav noteikta korelācija starp lasīšanas spējām un refrakcijas veidu, ietverot hipermetropiju vai redzes korekcijas nepieciešamību.

Ja bērnam ir mikrošķielēšana, tad ir samazināts lasīšanas ātrums, bet nav saistība ar disleksiju.

Ja ir citas acu problēmas (nistagms, bilaterālā katarakta, tīklenes vai redzes nerva problēmas), tad tās ietekmē redzes asumu. Bērniem šādos gadījumos jāiemācās lasīt ar palīglīdzekļiem – sākot no brillēm līdz vājredzības korekcijas līdzekļiem. Kopumā acu slimības neietekmē bērna prasmi iemācīties lasīt.

Sakādes un fiksācija

Acu kustības lasot nav līdzīgas acu kustībām pie rakstīšanas.

Sekošanas kustības vai lēcienveida kustības netiek lietotas lasīšanas procesā. Lasot tiek lietoas sakādes (īss laiks, liels ātrums, mazi pārlēcieni).

Sakādes lielums ir atkarīgs no spējas atpzīt burtus, teksta grūtības, vārda garuma pirms sakādes. Lasot cilvēks izmanot 80% gadījumu sakādes uz priekšu un 20% gadījumu – atpakaļ.

Labs lasītājs lieto lielas sakādes – apmēram 2° vai 8 burtus uz vidēju vārdu garumu. Atpakaļejošās sakādes parādās, ja ir nepieciešams gūt apstiprinājumu uztvertajam tekstam vaipieaugot teksta grūtības pakāpei, kā arī uzsākot jaunu lasīšanas rindu.

Iesācēji-lasītāji lieto vairāk atpakaļejošās saķades.

Redzes uztvere tiek apturēta sakādes laikā. Redzes informācija tiek uztverta foveolas fiksācijas laikā, kas aizņem 90% no visa lasīšanas laika. Fiksācijas notiek no 45 līdz 450 ms, vidēji 180 ms. Fiksācijas ilgums mainās līdz ar teksta grūtības pakāpi.

Kad notiek fiksācija, acis atpūšas un izveido ietilpību no 7 līdz 9 burtiem lasot uz labo pusi un no 3 līdz 4 burtiem pārlecot no labās uz kreiso pusi.. Ir pretrunas rakstos, jo optometristi parāda, ka iespējams okulomotorais deficīts, bet citi uzskata, ka ir normāla acu koordinācija un kustības bērniem ar disleksiju.