Akadēmiskais centrs
Olimpiādi atklāja LU rektors, profesors Indriķis Muižnieks atgādinot, ka zināšanas un prasmes bioloģijā nākotnē palīdzēs risināt modernajā pasaulē aktuālas problēmas fundamentālajā zinātnē, medicīnā, lauksaimniecībā, ķīmijā un citur.
Olimpiādes pirmās dienas pārbaudījumi skolēniem sākā ar testu risināšanu. Šī gada tests bija apjomīgs un izaicinošs – skolēniem bija jāinterpretē dažādu bioloģijas nozaru pētījumu rezultāti, dažādas shēmas un grafiki. Neizpalika arī jautājumi, kas saistīti ar 2024. gada dzīvnieku, augu, sēni u. tml. Dienas otrajā pusē dalībniekiem savas zināšanas bija jāpierāda, risinot teorētiskos uzdevumus. 9. un 10. klases skolēni risināja trīs uzdevumus, iepazīstot augu un kukaiņu savstarpējās attiecības, dinozauru augšanu, pētot to kaulus, kā arī analizējot raugu un lapseņu mijiedarbību. 11. un 12. klašu pārstāvji uzdevumos pētīja šūnas motorproteīnu darbības principus, iepazina ģerāniju ēncietību, kā arī risināja uzdevumu par acs optisko sistēmu vai – velnābola augu krustošanas eksperimentiem.
Otrajā dienā olimpiādes dalībnieki, sadalīti piecās grupās, secīgi veica četrus atšķirīgus laboratorijas darbus. Laboratorijas darbos skolēni pētīja elpošanas fizioloģiju, mēģināja identificēt no Zoodārza izmukušo dzīvniekus, analizēja putekšņus, kā arī pētīja augu pigmentu ķīmiju. 12. klases skolēni analizēja zaļās fluorescences proteīna ražošanu baktērijās. . Kamēr skolēni aktīvi darbojās laboratorijas darbos, skolotāji aizvadīja produktīvu diskusiju par bioloģijas olimpiādes saturu un tā atjaunošanu. Pēc uzdevumu un laboratorijas darbu risināšanas skolēni varēja atpūsties Bioloģijas fakultātes Studējošo pašpārvaldes rīkotajā spēļu vakarā
Trešo olimpiādes dienu skolēni un viņu skolotāji tradicionāli aizvadīja, apmeklējot dažādas meistarklases. Šogad skolēniem un skolotājiem bija iespēja apmeklēt Farmācijas muzeja sagatavoto nodarbību par ķīmiju, kā arī piedalīties vairāku speciālistu stāstījumos par savas jomas speciālitāti: Ph.D. Zigmunds Orlovskis skaidroja to, kā, iespējams, augi sazinās savā starpā, Dr. biol. Ainārs Auniņš iepazīstināja par putnu migrācijas pētījumiem, Dr. ing. Egils Stalidzāns stāstīja par sistēmbioloģiju, bet Ph.D. Antons Sizovs – par nanomateriālu pielietojumu medicīnā.
Meistarklasēm sekoja dalībnieku uzdevumos atrasto “pērļu” apkopojums, kas visā auditorijā izpelnījas smieklus un smaidus. Olimpiādi noslēdza aplausiem pavadīta olimpiādes laureātu apbalvošana. Olimpiādes absolūtais uzvarētājs (dalībnieks ar vislielāko iegūto punktu skaitu) bija 12. klases skolniece Elza Strumpe no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas. Olimpiādes medaļu ieguvēji 10., 11. un 12. klašu grupās piedalīsies papildu atlasē, kurā tiks noskaidroti tie četri skolēni, kuri pārstāvēs Latviju 35. Starptautiskajā bioloģijas olimpiādē, kas šogad no 7. līdz 14. jūlijam notiks Astanā, Kazahstānā.
Paldies visiem iesaistītajiem LU Bioloģijas fakultātes mācībspēkiem un studentiem par olimpiādes satura un norises nodrošināšanu, skolēniem par dalību, skolotājiem par darbu, kas ieguldīts skolēnu sagatavošanā un atbalstītājiem par sniegto ieguldījumu olimpiādes norisē! Šogad olimpiādei palīdzēja Dabas muzejs, Farmācijas muzejs, Olainfarm, Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Braingames, Pētergailis, Biotecha un Gardu muti zelteri, kas nodrošināja papildu balvas laureātiem un našķus olimpiādes laikā visiem dalībniekiem. Paldies par sadarbību!
 sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes mācībspēkiem un studējošo pašpārvaldi. Valsts posmā bija aicināti piedalīties 155 skolēni, kuri ieguvuši augstākos rezultātus olimpiādes novadu posmā 9., 10., 11., un 12. klasēs. Bioloģijas olimpiādes novadu posms norisinājās tiešsaistē 2023. gada 30. novembrī.){kind=link}