LU Reģionālā konference rosina domāt inovatīvi

LU rektors Indriķis Muižnieks, atklājot konferenci, novēlēja: “Kopīgi sadarboties un attīstībā ievērot atzīto prioritāti – izglītību –, tas dos iespēju valsti būvēt un ilglaicīgi uzturēt – gan reģionus, gan Latviju kopumā.”

Konferences darbā – plenārsēdē un sekcijās – kopskaitā piedalījās 25 referenti un 340 dalībnieki no visas Latvijas. Tika aktualizētas tādas tēmas kā politiskā konkurence un reģionu attīstība, Latvijas lauku teritoriju attīstības izaicinājumi, aktualitātes sociālā darbā un izglītībā, tai skaitā tehnoloģijas izglītībā, pedagoga resursu apzināšanās, digitālo paradumu apzināšanās, klīniskā un veselības psihologa darbs veselības aprūpē, senioru dzīves kvalitātes uzlabošana un daudzas citas tēmas, kas atklāja iespējas, kā nodrošināt Latvijas iedzīvotāju un profesionāļu labbūtību Latvijas reģionos.

LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš plenārsēdē, daloties ar pētījuma rezultātiem par lauku teritoriju attīstības izaicinājumiem, atzina, ka “nākotni paredzēt nevar, bet par to jādomā strukturētās izvēlnēs: laika dimensija + mērogs + nosacījumi”. Kā arī – būtiski atbildēt uz jautājumu: “Vai mēs savā teritorijā nodrošinām augšupejošo sociālo mobilitāti?”, jo tas nepieciešams, lai lauku teritorijās noturētu izglītotus un ambiciozus cilvēkus. Meklējot “ilgtermiņa laimes formulu”, ir daudz izaicinājumi: gan cilvēku dzīves labklājība vietējā kopienā, kas ietver nodrošinātas darba vietas un izglītības pieejamību, gan dzīves kvalitāte, ietverot servisa, kultūras, sporta un atpūtas pieejamību, gan ar to saistītās augstākās izmaksas, kā arī veselības aprūpi, gan mobilitātes pieejamību – ceļu kvalitāte, sabiedriskais transports, ceļā pavadītais laiks. Risinājums ir stiprināt reģionālos centrus un pašvaldībās domāt inovatīvi – “ko novads var dot Latvijai un pasaulei”, katrā vietā attīstot konkrētu pieeju – “vai tā būtu rūpnieciskā vai tūrisma, bet ir jābūt noteiktam virzienam.”

Lai arī politiskā konkurence ir tas, kas veicina attīstību, teritoriju attīstības līmeņa indekss parāda, ka attīstība ir ātrāka, ja konkurence ir mazāka, referējot par politisko konkurenci un teritoriju attīstību norādīja LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens. Savukārt LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela, aktualizējot tēmu par tehnoloģijām pedagoģijā, uzsvēra, ka skolotājiem ne tikai “jāpaaugstina sava kompetence un jākļūst prasmīgiem digitālajā vidē, bet arī jāzina, kā viņiem to visu zināt.”

LU Reģionālā centra direktore Gunta Kraģe dalījās ar LU ekspertu veiktā pētījuma "Metodikas pētījuma izstrāde un pētījuma rezultāti meiteņu sasniegumu veicināšanai nacionālā līmenī un meiteņu īpatsvara pieaugumam starptautisko STEM mācību priekšmetu komandu sastāvā" rezultātiem. Tie parāda, kāpēc meitenes daudz mazāk piedalās fizikas un matemātikas olimpiādēs nacionālā un starptautiskā līmenī. Reģionālā skatījumā iepriecina tas, ka plānotos atbalsta programmas pasākumos iesaistītās meitenes ir ne tikai no Rīgas, bet arī no Cēsu, Daugavpils un Valmieras skolām.

Profesionālās un personīgās dzīves balanss kā 21. gadsimta izaicinājums

“LU Cēsu filiāle kopā ar sadarbības partneriem jau septīto gadu katru pavasari organizē aktivitātes pedagogiem un esam gandarīti, ka šajā konferencē sagatavotā sekcija “Profesionālās un personīgās dzīves balanss kā 21. gadsimta izaicinājums” radīja tik lielu interesi un dalībnieku atsaucību,” pauž Mārīte Raudziņa, pirmās sekcijas un LU Cēsu filiāles vadītāja.

LU profesore Zanda Rubene analizēja digitālā laikmeta plusus un arī mīnusus, paaudžu attiecību loģikas transformāciju, uzsverot, ka katram indivīdam jāsakārto savi paradumi, jāapzinās savas vērtības, labi izprotot tieši prioritārās, lai spētu izveidot pamatotus paradumus. Profesores ieteikums: “Katram 11. bausli – 10 000 soļu katru dienu!”

Joanna Kristīne Golubeva, profesionāls integrālais koučs, personības attīstības trenere, mudināja katru dalībnieku vairāk ieskatīties sevī un noskaidrot, kas šobrīd ar mani notiek, kāda bija pagātne un ko es vēlos savā dzīvē sasniegt, kādi ir mani iekšējie resursi un ko darīt, lai tos pilnveidotu. Trenere izmantoja digitālās iespējas, lai konferences darbā iesaistītu arī dalībniekus un iegūtu atgriezenisko saiti. “Svarīgi šajā lielajā dzīves skrējienā neaizmirst rūpes par sevi,” vēlēja J. K. Golubeva, kouča vārdiem sakot: “Mūsu cirvis lai neaprūs”.

Sekcijas izskaņā Sanita Vītiņa, LU Cēsu filiāles 2022. gada bakalaura skolotāju studiju programmas absolvente, dalījās atziņās un praksē, kas iegūta, izstrādājot noslēguma darbu par personības pilnveidošanu ar apzinātības prakses palīdzību. Viņa uzsvēra, ka galvenais, kas raksturo apzinātību, ir klātbūtne. Auditorija tika iepazīstināta ar vienkāršiem vingrinājumiem, kas būtu regulāri jāizpilda, un kāda nozīme refleksijai pēc tiem.

Par to, ka sekcijas tematika dalībniekiem bijusi nozīmīga un vajadzīga, liecināja lielā auditorijas atsaucība, gan daudzie pateicības vārdi visiem runātājiem.

Aktualitātes sociālajā darbā kā sabiedrības saskarsmes, veselības un izglītības virzītājspēks un labbūtība Latvijas reģionos

Daina Spuriņa, otrās sekcijas un LU Jēkabpils filiāles vadītāja, ir gandarīta, ka referenti skāra tik daudzus svarīgus ar labbūtību Latvijas reģionos saistītus jautājumus – gan sociālajā jomā, gan jautājumus, kas saistīti ar sabiedrības veselību, izglītību, saskarsmi u. c.

RD Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks un RSU lektors Mārtiņš Moors prezentēja aktualitātes soiālajā darbā Latvijā un Rīgā, vēršot uzmanību uz vairākiem svarīgiem pašvaldību sociālās jomas aspektiem un secinot, ka sociālajiem pakalpojumiem ir pozitīva ietekme ne tikai personiskajā līmenī, bet arī tie sniedz pozitīvu ekonomisku ietekmi sabiedrībai kopumā.

Saskarsmes, komunikācijas un etiķetes trenere Kristīna Sprūdža secināja: “Veselīgu darba un privātās dzīves, digitālās un reālās vides robežu noturēšana jau šodien ir izšķiroša sabiedrības labbūtībai kā Latvijas reģionos, tā pilsētās. Sabiedrība ir liela izaicinājuma priekšā, ja mēs neiemācīsimies kontrolēt tehnoloģijas, dot sev no digitālās vides brīvu laiku, tās aizvien vairāk kontrolēs mūs.”

Sociālo mācīšanos sabiedrības labbūtībai Latvijas reģionos aktualizēja LU asociētā profesore Ieva Margēviča-Grinberga, secinot, ka sociālā mācīšanās paver iespējas kolektīvai problēmu risināšanai. Kopienas locekļi, sanākot kopā, lai dalītos savā pieredzē un zināšanās, var radoši un efektīvi noteikt problēmas un piedāvāt daudzveidīgus risinājumus, reģionos tā var kalpot par iedarbīgu instrumentu vietējās kopienas labbūtības sekmēšanā.

Par klīniskā un veselības psihologa darbu veselības aprūpē referēja Gunta Freimane, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja, uzsverot, ka viņu darbs rezultējas sabiedrībā, ka jautājumu risināšanai jācenšas atrast dzirdīgas ausis arī valdībā.

Krustpils pamatskolas direktores vietniece Marika Boķe apskatīja tēmu par labbūtības veidošanu skolās kā pamatu izglītības kvalitātei, uzsverot, ka svarīgi ir palīdzēt skolēniem justies pazīstamam un novērtētam.

Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldes sociālā darbiniece Anda Vīksna referēja par senioru dzīves uzlabošanu ilgstošās sociālās aprūpes institūcijā u. c.

Efektīva pārvaldība, droša vide un sociāli aktīvas sabiedrības līdzdalība

“Esmu gandarīta, ka konference izdevās kvalitatīva un efektīva,” konferences darbam  vērtējumu sniedz trešās sekcijas un LU Kuldīgas filiāles vadītāja Ruta Karloviča, uzsverot, ka “konference risināja reģioniem aktuālus, visaptverošus un sabiedrību interesējošus jautājumus.”

Balvu novada pašvaldības vadītājs Sergejs Maksimovs, stāstot par izaicinājumiem un iespējām Latgales reģionā, uzsvēra: “Kur citi saskata problēmas, tur Latgales reģions – iespējas!” Reģiona mērķis ir aktivizēt vietējos resursus un vietējās partnerības starp uzņēmējiem, pašvaldību iestādēm, finanšu sektoru un nevalstisko sektoru, lai veicinātu uzņēmējdarbību un paaugstinātu Latgales attīstības līmeni.

SIA "LatAngus" īpašniece un selekciju stacijas "Iedzēni" atjaunotāja Ieva Galiņa secināja: “Izaicinājumi izglīto un pasargā no iespējas vēlreiz kļūdīties! Uzņēmējdarbība – tā mērķtiecība un drosme uzņemties iniciatīvu, riskēt, māka stratēģiski plānot, risināt problēmas, pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību par tiem.”

Elita Lavrinoviča, Kandavas Reģionālās pamatskolas direktore, akcentēja: “Šodienas skola nevar dzīvot vakardienā! Jaunajām tehnoloģijām ir jāienāk ne tikai mūsu sadzīvē, bet katras iestādes pārvaldības sistēmā. Skolas nevar no tā atpalikt! Līdz ar to ir jauni izaicinājumi gan tehnoloģiju iespējās, gan darbinieku sagatavošanā.”

Savukārt Viduskurzemes pamatskolas – attīstības centra direktores Ināras Oļenas secinājumi par atbalstu bērniem ar autismu liecina, ka valstī vēl ir daudz darāmā: “Bērnu vecākiem katru gadu ir jāgaida labdarības kampaņu rezultāti, lai saprastu, vai bērns varēs turpināt terapiju, kas ir sniegusi labus rezultāts. Šī situācija nav normāla, jo nenodrošina bērnam sistemātisku, tātad arī pēctecīgu palīdzību.”

LU Reģionālais centrs un filiāles pateicas visiem referentiem un dalībniekiem par atsaucību konferences darbā.