Akadēmiskais centrsAttālinātās studijas, mācību materiālu un prezentāciju gatavošana, sapulces, attālinātais darbs – šobrīd gandrīz katra studenta un pasniedzēja ikdiena. Lai attālinātās studijas un darbs būtu produktīvāks, nedrīkst aizmirst par izkustēšanos no rītiem, lekciju pauzēs, kā arī pēc garas darba dienas, kura pavadīta sēžot pie datora ekrāna. LU Sports jau otro nedēļu visiem Latvijas Universitātes studentiem un darbiniekiem piedāvā lielisku iespēju piedalīties attālinātajās tiešsaistes sporta nodarbībās. Fitnesa treneres Inetas Miškunas ieteikumus par to, kāpēc ir svarīgi uzsākt savu dienu ar vingrošanu un darba laikā ik pa laikam izkustēties, lasi šajā rakstā!
Regulāras fiziskās aktivitātes var izmainīt Tavu dzīvi!
Ikvienas dzīvības un cilvēka ķermenis ir radīts kustībai, tādēļ vislabāk mēs jūtamies, tad, kad regulāri veltam savu laiku fiziskajām aktivitātēm vai tās ir pastaigas svaigā gaisā, sportošana sporta klubos, ārā sporta laukumos, speciāli iekartotās trasēs, vai ikdienas kustības mājas un dārza darbu veikšanai. Vairs nav jāpierāda, ka sports uzlabo veselību var radīt prieku, vai, piemēram, sakārtot nervu sistēmu.
Fiziskās aktivitātes uzlabo sirds - asinsvadu un elpošanas sistēmas funkcionālās spējas, stiprina ķermeņa muskulatūru un kaulus, uzlabo izturību, var palīdzēt novērst un samazināt aptaukošanos un uzturēt optimālu ķermeņa svaru. Tāpat tās var uzlabot psiholoģisko labsajūtu un samazināt stresu un nemieru, nomāktības un vientulības sajūtu, rada vēlmi veikt fizisko slodzi, kā arī uzlabo miega kvalitāti.
Fiziskās aktivitātes ir skeleta muskuļu nodrošinātas aktīvas ķermeņa kustības, kas jūtami palielina enerģijas patēriņu, salīdzinot ar miera stāvokli. Fizisko aktivitāti vai tās trūkumu var iedalīt pēc aktivitātes intensitātes vai enerģijas patēriņa.
Veselības uzlabošanai visefektīvākās ir mērenas intensitātes regulāras fiziskās aktivitātes, kas paātrina sirdsdarbību, rada siltuma sajūtu un vieglu elpas trūkumu. Šīs fiziskās aktivitātes ir vienkāršas un jau pierastas darbības - tādas, kā pastaiga, riteņbraukšana, peldēšana, nūjošana, dejas, pilates un jogas un veselības vingrošanas nodarbības. Mazaktīvākiem cilvēkiem tie var būt mājsaimniecības un dārza darbi.
Lielisks veids kā uzsākt sportot un uzlabot savu pašsajūtu, saņemt laimes hormonu, būt gatavam gan fiziski, gan mentāli veicajamam ikdienas darbam ir Rīta vingrošana.
- Rīta vingrošana nevien pamodina ķermeni un uzlabo asinsriti, bet arī labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu. Tā veicina ātrāku un precīzāku reakciju, uzlabo koncentrēšanās spējas veicajamam darbam vai lēmumu pieņemšanai. Kustības rada cilvēkam pozitīvas emocijas, turklāt, pateicoties fiziskajām aktivitātēm, cilvēkam ir labs un možs garastāvoklis, ilgāk saglabājas darba spējas, kā arī ātrāk atjaunojas darba spējas.
- Jebkuras fiziskās aktivitātes visbūtiskāk ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu. Regulāras fiziskas aktivitātes palēnina sirds darbību, pazemina arteriālo asinsspiedienu.
- Kustības un fiziskā aktivitāte veicina elpošanas orgānu attīstību un darbību. Visu pamatdzīvības procesu norisei ir nepieciešams skābeklis. Fiziskās aktivitātes palielina plaušu tilpumu un uzlabo elpošanas funkciju. Tādejādi organisms vairāk tiek apgādāts ar skābekli.
- Uzlabojoties asinsritei vēdera dobuma orgānos, uzlabojas arī gremošanas orgānu sistēmas darbība. Uzlabojas kuņģa un zarnu darbība jeb peristaltika, gremošanas procesi un normalizējas vēdera izeja. Tādejādi veicina vielmaiņu un mazina ķermeņa aptaukošanās risku.
- Regulāri sportojot vai pildot sev piemērotu fizisko slodzi, esot aktīvam ikdienas dzīvē - mainās ēšanas paradumi. Tiek pievērsta uzmanība ikdienas uzturam un ūdens patēriņam dienas laikā.
- Fiziskās aktivitātes uzlabo līdzsvaru un koordināciju. Regulāru un ilgstošu fizisko aktivitāšu rezultātā izdalās endorfīns - "laimes hormons", kas rada labsajūtu un uzlabo garastāvokli. Šī laimes hormons - labsajūta atsaucas uz ģimeni, darba kolēģiem un apkārtējo sabiedrību. Tātad “laimes hormons” veicina emocionālo noturību.
Otrs lielisks veids kā atjaunot savas darba spējas ikdienas darbos ir pusdienas laika vingrošana.
Jau iepriekš minētājām fiziskajām īpašībām un pozitīvo mentālo ietekmi uz organismu – Pusdienas laika vingrošana kurai veltam vismaz 15 min. lieliski atslogo darbā noslogotās muskuļu grupas, uzlabo garstāvokli un, uz brīdi atslogo smadzeņu darbību – novirzot domāšanu uz veicamo fizisko vingrinājumu, kas rezultējas ar produktīvu darbību turmākā darba veikšanai!
Vai tu esi aktīvs sportotājs vai to veic ik pa laikam?
Pēc veiktajiem pētījumiem par fiziskām aktivitātē un to ietekmi uz organismu varētu iedalīt nevien pēc veikto soļu daudzuma, bet arī pēc stundu daudzumu ko veicam nedēļā:
- par fiziski neaktīvu varam saukt cilvēku, kuram nav bijušas sporta vai fiziskās aktivitātes pēdējo 7 dienu laikā, kas izraisītu elpošanas paātrināšanos.
- Par nepietiekoši fiziski aktīvu varam saukt cilvēku, kuram sporta vai fiziskās aktivitātes pēdējo 7 dienu laikā kopumā nepārsniedz 2,5 stundas nedēļā. Tomēr tas ir labāk kā pilnīgi nepiedaloties fiziskās aktivitātēs.
- Par fiziski aktīvu varam saukt cilvēku, kuram sporta vai fiziskās aktivitātes pēdējo 7 dienu laikā nepārsniedz 3-5 stundas nedēļā,
- savukārt par sportisku, ja sporta vai fiziskās aktivitātes pēdējo 7 dienu laikā kopumā ir vairāk nekā 5 stundas.
Ķermenim patīk un ir nepieciešama aktīva kustība!
Ikdienā fizisko aktivitāšu norma ir dzīve kustībā, kas ļauj cilvēkam būt veselīgam un uzturēt labu fizisko formu. Ikdienas fizisko aktivitāšu pamatu veido pastaigas, kāpšana pa kāpnēm un mājas uzkopšanas darbi, dārza darbi, piemēram, lapu vai zāles grābšana, sniega tīrīšana -šīs fiziskās aktivitātes būtu jāveic pēc iespējas biežāk.
- Vismaz 2,5 stundas nedēļā jāatvēl paaugstinātas slodzes fiziskām aktivitātēm, piemēram, skriešanai, peldēšanai, soļošanai, riteņbraukšanai, fitnesa nodarbības vai trenažieru zāles apmeklējums, tenisa vai basketbola spēlēšanai. Tās var būt arī izklaides aktivitātes, piemēram, dejošana, nūjošana, skrituļslidošana vai boulinga spēlēšana.
- Divas reizes nedēļā vēlams veikt spēka vingrojumus, piemēram, cilāt svarus, atspiesties no zemes vai pievilkties pie stieņa un izpildīt dažādus lokanības vingrojumus, piemēram, Pilates, stiepšanās vai joga.
Pēc iespējas vajadzētu samazināt laiku, kas atvēlēts, lai skatītos TV un spēlētu datorspēles vai uzturoties sociālajos tīklos. Jāsamazina arī laiks, kuru pavadām sēžot vai vienkārši zvilnot.
Stāja liecina par Tavu veselības stāvokli!
Attīstīta muskulatūra cilvēkam nodrošina labu un pareizu stāju. Pareiza stāja ir viena no vesela organisma pazīmēm, jo tā labvēlīgi ietekmē sirds darbību, elpošanu, vēdera dobuma orgānu darbību, kā arī muskulatūras darbību kura nepieciešama ikdienas darba veikšanai.
Interesanti fakti no pētījumiem
Laimes hormona izdalīšanās ir tikai viens no labumiem, ko cilvēka organismam un pašsajūtai sniedz fiziskā aktivitāte. Dažādi pētījumi ir pierādījuši to, ka mazkustīgs dzīvesveids un fizisko aktivitāšu trūkums palielina cilvēka risku saslimt ar dažādām sirds slimībām, 2.tipa cukura diabētu un pat krūts vēzi par veseliem 15 līdz 20 procentiem.
Vēl viens interesants pētījums, kas ticis veikts tepat Latvijā, ir pētījums par mūsu valsts iedzīvotāju sportošanas un fizisko aktivitāšanu veikšanas paradumiem. Šis pašmāju pētījums liecina, ka iedzīvotāju nozīmīgākās motivācijas, lai regulāri nodarbotos ar sportu, ir pašsajūtas un laimes sajūtas uzlabošana, vielmaiņas paātrināšana, kā arī vēlme nostiprināt savu vispārējo veselības stāvokli un uzlabot fiziskās darba spējas.
Paldies visiem, kuri turpina aktīvi piedalīties nodarbībās! Lai pilnveidotu un uzlabotu šīs nodarbības, lūdzu aizpildiet šo anketu - ej.uz/LUsporta_vingrosanas_anketa
Esi aktīvs – izvēlies SEV piemērotu fizisko slodzi un aktivitāti. Esi vesels!
Ineta Miškuna
