Zinātnes kafejnīca: Biobankas palīdz veiksmīgāk un ātrāk īstenot zinātniskos pētījumus

Iesaistās arī Covid-19 pētījumos

Biobankās var tikt uzglabāti dažādi cilvēka izcelsmes bioloģiskie materiāli, piemēram, asinis, audzēja audi, ģenētiskā informācija jeb DNS, arī fēces, urīns vai siekalas. Pētnieciskajās biobankās šie bioloģiskie paraugi tiek uzglabāti zinātniskajiem pētījumiem.

Biobankas palīdz veiksmīgāk un ātrāk īstenot dažādus zinātniskos pētījumus. Piemēram, biobankas palīdz radīt medikamentus un atklāt jaunu marķieri slimībai, lai agrīni konstatētu slimību. “Nepietiek ar viena cilvēka paraugu, lai pierādītu, ka šis marķieris varētu palīdzēt agrīni atklāt vēzi. Lai varētu korekti veikt šo pētījumu, nepieciešami tūkstoši vai pat 10 000 paraugu, lai pārliecinoši  parādītu kāda faktora saistību ar slimību,” Zinātnes kafejnīcā skaidroja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošā pētniece, Valsts iedzīvotāju genoma datubāzes vadītāja Vita Rovīte.

Valsts iedzīvotāju genoma datubāzē, ko uztur Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, ir ievākti vairāk nekā 35 000 Latvijas iedzīvotāju paraugu. Iesaistīšanās Valsts iedzīvotāju genoma datubāzē notiek ārsta apmeklējuma laikā vai cilvēki piesakās brīvprātīgi.

Pašlaik viens no Latvijā aktuālākajiem pētījumiem ir mikrobioma projekts, kurā tiek pētīta zarnu trakta mikroorganisma kopa, palīdzot zinātniekiem saprast, kāds ir Latvijas iedzīvotājiem raksturīgais mikrobioms un kā potenciāli mainot mikrobioma sastāvu, mazināt ar to saistītās saslimšanas un veselības problēmas, prognozēt medikamentu efektivitāti un blakusparādības.

Pētījumi tiek veikti arī Covid-19 sakarā. Pētnieki veica vīrusa sekvencēšanu, kas ļauj epidemioloģiski izsekot, kā dažādi vīrusa varianti izplatījās Latvijā. Pavasarī novēroja, ka vīruss ievests no ārvalstīm, bet tagad vīruss izplatās arī Latvijas iekšienē. Biobankā pētnieki izveidoja lielu kolekciju no dažādiem bioloģiskajiem materiāliem no Covid-19 pacientiem Latvijā, lai pētītu, kā Covid-19 slimība ietekmē cilvēka organismu.

Biobanku ētiskā puse

Biobanku ētiskos aspektus Latvijā pēta Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta vadošā pētniece Signe Mežinska. Viņa uzsvēra, ka zinātnē ir nepieciešama aktīva sabiedrības līdzdalība un zinātnes kopradīšana. “Ja domājam par biobanku, skaidrs, ka mums vajag ne tikai ēku, aparatūru, datoru un zinātnieku, bet visa centrā, lai radītu jaunās zināšanas, ir sabiedrība, kuri vairāk vai mazāk ir gatavi iesaistīties biobankas darbā,” uzsvēra pētniece.

Donori, kuri līdz šim ar saviem datiem piedalījušies biobanku papildināšanā pie ieguvumiem min, ka tas ir ieguldījums zinātnē, kas var ļaut attīstīt ārstēšanu un, iespējams, pašam vai radiniekiem ar laiku šīs zināšanas var būt noderīgas ārstēšanā; var uzzināt jaunas lietas pats par sevi, piemēram, asins analīžu rezultātus atkarībā no pētījuma specifikas, un var būt iespēja saņemt konsultāciju pie speciālista.

Iesaistoties biobanku papildināšanā, svarīgi ir ētiskie jautājumi, jo tā ir sarežģīta sadarbība, kur donors daudz ko uztic bankai, tie ir sensitīvi dati par sevi. Rodas jautājumi, kāda informācija jāsniedz donoriem, kāda veida piekrišana vajadzīga, kā izvērtēt, kuri pētījumi ir tā vērti, lai izsniegtu paraugus no biobankas un kā informēt sabiedrību par pētījuma rezultātiem, Zinātnes kafejnīcā skaidroja S. Mežinska.

Veicot reprezentatīvu aptauju 2019. gadā, kurā piedalījās 1017 respondenti un salīdzinot datus ar 2010. gadu, tika noskaidrots, ka cilvēki pamazām kļūst atvērtāki līdzdalībai zinātnē un vairāk vēlas nodot datus biobankās.

Piedalīšanās kā patriotisms

Centrālās laboratorijas medmāsa Aija Plinta ir ziedojusi savu bioloģisko paraugu biobankai. To viņa darījusi patriotisku jūtu vadīta, jo zināja, ka pētījuma rezultāti būs pieejami tikai pēc vairākiem gadiem. Process bija pavisam vienkāršs – A. Plinta nodeva asins analīzes E. Gulbja laboratorijā, kā arī bija nepieciešams atbildēt uz dažiem jautājumiem intervijas veidā.

Otrs pētījums, kurā piedalījās A. Plinta, bija kūpinājuma uzturā ietekme uz mikrobioma sastāvu, respektīvi, kā mainās mikrorganisms zarnu traktā, ja uzturā lieto kūpinājumus. Analīžu nodošanas laikā bija jālieto dabīgais uzturs, ko pats lieto ikdienā, bet vēlāk bija jālieto kūpinājumi. Šajā laikā vajadzēja nodot asins un fēču analīzes.

Šeit līdzdalība gan bija sarežģītāka, jo divus ar pusi mēnešu laikā astoņas reizes bija jānodod asins analīzes. “Mani personīgie novērojumi, ka asins analīžu iekaisuma marķieri bija atkarīgi no garastāvokļa, no tā, vai es nācu sestdienas rītā pēc darba nedēļas nodot, vai pirmdienas rītā, kad darbs sākas,” atceras A. Plinta.

Aicina sabiedrību iesaistīties

Diskusijas dalībnieces aicināja arī pārējo sabiedrību būt aktīvai un sniegt savu ieguldījumu dažādos pētījumos. Nākotnē biobankas kļūs par vēl caurskatāmākām institūcijām, kas ļaus vairāk iepazīties ar pētījuma rezultātiem, uzsvēra S. Mežinska.

Par aktuāliem pētījumiem, kuros var piedalīties datu nodošanā, informāciju var meklēt: genomadatubaze.lv un latvijasmikrobioms.lv.