Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte un Latvijas Dabas fonds aicina Latvijas iedzīvotājus iesaistīties dabas vērošanas kampaņā, iesūtot zinātniekiem sezonālo dabas norišu attēlus portālā un lietotnē Dabasdati.lv.

Līdz šim 2020. gada ziema un agrais pavasaris ir bijuši siltākie Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Netipiski agri zied lazdas un sniegpulkstenītes – agrā pavasara vēstneši. Atgriezušies arī tādi pirmie migranti kā dzērves un laiku cīruļi.

Pētījumi liecina, ja pavasaris iestājas agri, augu attīstība notiek lēni, tomēr, lai labāk izprastu dabas norises netipisku un neraksturīgu laikapstākļu gadījumā, Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti uzņemt un iesūtīt dabas attēlus portālā un lietotnē Dabasdati.lv. Piemēram, var sūtīt foto, kuros redzama bērza lapu plaukšana, pirmās pienenes, pirmais ezis, oda kodiens, augļu koku un krāšņumkrūmu kā ceriņi, jasmīni ziedēšana u. c. labi pamanāmas un atpazīstamas norises dabā.

Dabas ritmu jeb fenoloģiskie novērojumi arvien biežāk tiek izmantoti klimata pārmaiņu pētījumos, aprakstot paaugstinātās gaisa temperatūras, nokrišņu režīma izmaiņu ietekmi uz augu un dzīvnieku attīstību. Piemēram, parastās lazdas ziedēšanas sākums Latvijas teritorijā ir mainījies vairāk nekā mēneša intervālā – lazda sāk ziedēt agrāk. 

Fenoloģiskajā jeb dabas ritmu kalendārā atspoguļots 148 dabas norišu sezonālais sadalījums Latvijas teritorijai laika posmā no 1970.-2018.gadam. Kalendārā kastītveida diagrammā norādīts raksturīgākais iestāšanās laiks, savukārt nogriežu punkti parāda visagrāko vai vēlāko novērotu vērtību Latvijas teritorijā.

Kalendāros ir nodalītas savvaļas sugas, un kultūraugi, apvienojot kultūraugu attīstības fāzes ar saimnieciskās darbības laikiem.

Izmantoti vēsturiskie, brīvprātīgo novērotāju ievāktie dati, kuri ik gadu tiek publicēti "Dabas un vēstures kalendārā", pēdējos gados - "Latvijas Avīzes gadagrāmatā". 

Dati ir brīvi pieejami ikvienam interesentam, sazinoties ar LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes vadošo pētnieci, Guntu Kalvāni.

Sabiedrības iesaiste zinātnē (citizen science) ir plaši izplatīta prakse pasaulē, kura, pieaugot iegūto datu apjomam,  kļūst arvien populārāka. Fenoloģisko jeb dabas ritmu fiksēšana ir viena no vissenākajām formām, kā sabiedrība iesaistījusies zinātnē.

Detalizēta informācija par reģistrēšanos platformā Dabasdati.lv un novērojumu pievienošanu pieejama šeit

Viens klikšķis un tu esi palīdzējis zinātniekiem!

Kalendārs 1

Kalendārs 2

Dalīties