Akadēmiskais centrs
Konferences sesiju atklāja LU profesors Indriķis Muižnieks. Viņš uzsvēra, ka trīspusīgā sadarbībā, kur iesaistīta universitāte, uzņēmumi un sabiedrība, nākotnes nodomi var labāk īstenoties. Par piemēru viņš minēja jauno LU un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgi izveidoto biznesa inkubatoru, kas radīts tehnoloģiju pārneses ekosistēmu pilnveidei.
“Iepriekšējie gadi bija ražīgi, bet LU jaunās stratēģijas viens no būtiskākajiem faktoriem ir sadarbība ar uzņēmējiem un sabiedrību,” pauda profesors.
LU atbalsta instrumenti inovāciju attīstībai
Zinātnes departamenta direktors Justs Dimants stāstīja par LU atbalsta instrumentiem inovāciju attīstībai. Centralizēto atbalstu zinātniekiem LU sniedz tehnoloģiju pārneses grupa, projektu atbalsta centrs un Zinātnes departaments. Savukārt sadarbības veicināšanā starp LU un uzņēmumiem palīdz efektīvās sadarbības projekti.
Pēcdokturantūras pētniecības atbalsts ir orientēts uz pēcdoktorantu pētniecības kapacitātes un karjeras attīstību. Pašlaik LU ir apstiprināti 80 projekti, aktīvi uzsākti 55 projekti un 10 ir saistīti ar inovācijām, informēja J. Dimants.
Tāpat universitātē domā par iespējām, kā sniegt atbalstu studentiem, rīkojot dažādus pasākumus, piemēram, Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienu (šogad notiks 15. maijā) un studentu biznesa Iespēju festivālu “IceBreakers” (notiks 2. oktobrī).
Cik izmaksā būt inovatīvam uzņēmumam Latvijā?
A/S MADARA Cosmetics līdzīpašnieks un valdes loceklis Uldis Iltners stāstīja par dabiskās kosmētikas ražotāja ciešo sadarbību ar LU. Viens no sadarbības veiksmīgākajiem piemēriem ir pasaulē pirmā uz bērzu sulas bāzētā pretnovecošanas produktu līnija, kas tapusi sadarbībā ar LU Bioloģijas fakultātes pētniekiem. Šis produkts pat raisījis rezonansi pasaules medijos.
U. Iltners uzsvēra, ka uzņēmumiem nepieciešams investēt zinātnē, jo tad uzņēmums var radīt unikālus produktus. Ja produkta efektivitāte ir zinātniski pierādīta, tā sniedz pievienoto vērtību.
Viņš skaidroja, ka uzņēmuma veiksmes formula ir sabalansēta uzņēmuma funkcijas: pārdošana, mārketings, pētniecība un tehnoloģiskā attīstība, ražošana un finanses, kā arī koncentrēšanās uz pārdošanu un tirgus vajadzībām.
Biofiltri – nākotne tavā t(elpā)!
SIA “Lafivents” pārstāve Alise Sieriņa stāstīja, kā vairākiem uzņēmumiem un universitātēm sadarbojoties, tika radīts unikāls biofiltrs, kas palīdz attīrīt gaisu telpās, kā arī kalpo kā skaists interjera elements.
Biofiltra radīšanā arī iesaistījās LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta pētnieki, kas veica padziļinātu substrāta, augu un mikroorganismu, to minerālnodrošinājuma, kā arī bioremediācijas principu teorētisko izpēti.
Savukārt Bioloģijas fakultātes Augu fizioloģijas katedra sniedza konsultācijas, kādus augus biofiltram vislabāk izmantot, kā arī veica eksperimentus, lai noskaidrotu, kādam jābūt minerālnodrošinājumam.
Savas prezentācijas noslēgumā A. Sieriņa uzsvēra, ka zinātniekiem būtu vairāk jāiesaistās un zinātniskie pētījumi jārealizē ražošanā.
LYL love your life – zinātnē balstīts uzņēmums kā dzīvesveids
Par vienu no vadošajiem zīmoliem uzturbagatinātāju tirgū stāstīja LYL Korporatīvo klientu darījumu vadītāja Renāte Līdaka-Ziemane. Lai radītu maksimāli labāko produktu, uzņēmums pa visu pasauli meklē laboratorijas un ražotnes. Arī LU iesaistījusies produktu izstrādē.
Viens no uzņēmuma produktiem, kas tapis sadarbībā ar LU, ir izsmidzināms D vitamīns. LU Bioloģijas fakultātes Bioanalītisko un biodozimetrijas metožu laboratorija kopīgi ar uzņēmumu realizē LIAA vaučera projektu “D3 vitamīna (holekalciferola) orālā spreja absorbcijas efektivitātes novērtējums in vitro”, izmantojot dzīvus mutes gļotādas audus, kas pasūtīti no ASV kompānijas “MatTek”.
Uzņēmums turpina sadarbību ar LU dažādos pētījumos.
Jaunāko energoelektronikas komponenšu testēšana elektroautomobiļu pielietojumam
Konferences sekcijas turpinājumā “Drive eO” pārstāvis Kristaps Dambis stāstīja par jaunā inventora prototipu, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Universitāti.
2015. gadā uzņēmums “Drive eO” uzbūvēja ļoti unikālu elektroautomobili, kas uzvarēja leģendārajās Paikspīkas kalnā braukšanas sacensībās ASV (Pikes Peak International Hill Climb). Pirmo reizi šo sacensību vēsturē bija uzvarējis elektroautomobilis.
Domājot par to, kā elektroautomobiļus padarīt arvien labākus, Baltijas jūras reģiona projektā “Green Power Electronics” sadarbībā ar LU, tika veikts pētījums un invetora prototipa izstrāde, izmantojot jaunākās paaudzes sastāvdaļas.
“Šī iekārta strādā pie zemākām temperatūrām ar augstāku lietderību. Jo augtāka lietderība, lai pārvērstu elektroenerģiju mehāniskā darbā, jo mazāk vajag akumulatoru. Jo mazāk ir dzesēšanas radiatoru, kas iekārtas atdzesē, jo kompaktāka ir mašīna un jo mazāka ir pretestība. Tas nozīmē, ka auto var braukt ātrāk. Tā salasās ieguvums,” skaidroja K. Dambis.
Pašlaik uzņēmums strādā pie ar elektrību darbināmiem mikroautobusiem, kuros iestrādāti jaunie inventori. “Mikroautobusa gadījumā augstāka inventora lietderība nozīmē, ka ar šī paša akumulatora daudzumu varam aizbraukt vienu pieturu tālāk. Šogad viena pietura, nākamgad jau divas,” uzsvēra K. Dambis.
Pētnieki kā sadarbības partneri: ieguvumi un izaicinājumi
LU vadošā eksperte Aija Van der Steina iepazīstināja ar ieguvumiem un izaicinājumiem, kas rodas sociālo zinātņu pētniekiem, sadarbojoties ar uzņēmumiem. Viņa skaidroja, ka docētāja darbu nevar atraut no pētnieka darba, uzsverot, “ja gribi būt veiksmīgs docētājs, jāattīsta pētniecība”.
Sociālajās zinātnēs akadēmiskā personāla (studijās un pētniecībā) loma nozares attīstībā var būt nozīmīga, sākot jau no sadarbības studiju procesā, nozares izglītošanā, konsultēšanā un nozarei nozīmīgu pētījumu īstenošanā.
Pie ieguvumiem viņa izcēla, ka tā jaunajiem pētniekiem ir iespēja parādīt sevi un gūt labu pieredzi pētniecībā, tie ir papildu ienākumi un finansiāli bonusi par piesaistīto projektu, kā arī universitāte tiek parādīta kā nozarei nozīmīga iesaistītā puse. Savukārt izaicinājumus pētniekiem rada īsais laika rāmis, pētniecības projekta budžeta lielums, nepietiekamie cilvēkresursi vienas iestādes ietvaros, kā arī administratīvais slogs.
Laboratorijas akreditācija ceļā uz augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem nozarei
LU Materiālu mehānikas institūta pārstāvis Kārlis Muižnieks stāstīja par laboratoriju akreditāciju.
Viņš skaidroja, ka laboratorijas testēšanas pakalpojumus uzņēmumi izmanto dažādiem mērķiem, piemēram, lai pārliecinātos par izvirzīto hipotēzi; pārbaudītu, vai jaunais atbilst kritērijiem; kā arī, lai kontrolētu kvalitāti un gūtu atzinumu, ka produkts atbilst kritērijiem.
LU Materiālu mehānikas institūts ir akreditējis trīs metodes, kas ir saistītas ar kompozīto materiālu stiepi un spiedi un betonbloku saspiešanu.
K. Muižnieks arī uzsvēra akreditācijas plusus: tā ir iespēja būt produktu sertifikācijas ķēdē, tiek ieviesta kvalitātes sistēma, iegūta uzticamība laboratorijai un institūcijai, tā kalpo kā mārketinga ierocis, ceļ LU prestižu, iespēja piedalīties projektos, tiek gūti papildu ienākumi un aktīvāka sadarbība ar industriju. Taču pie negatīvajiem aspektiem izcēla to, ka tā ir atdeve tikai ilgtermiņā, nepieciešamas investīcijas, papildu dokumentācijas uzturēšana, sarežģīts tirgus un uzmanības novēršana no pētniecības.
LIAA atbalsts zinātniekiem
Par to, kādu atbalstu uzņēmējiem un zinātniekiem sniedz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, stāstīja Reinis Lasmanis. Viņš paskaidroja, ka LIAA ir vidutājs starp uzņēmējiem un zinātniekiem.
LIAA zinātnē balstītiem uzņēmumiem atbalstu sniedz vaučeri, kā arī tehnoloģiju skauti. Ikviens aicināts apmeklēt ideju festivālu “Inovuss” un hakatonus.
R. Lasmanis pastāstīja, ka zinātnes komercializācijas pieteikumos no 64 projektiem ¼ daļa nāca no LU, kas ir rekordliels skaits. LIAA aicina vairāk pieteikt pētījumus pārtikas un lauksaimniecības jomā. Taču ikdienā zinātnieki var iedvesmu gūt www.labsoflatvia.com mājaslapā.
LU pētnieku sadarbības piemēri
Sekcijas otrajā daļā LU institūtu un fakultāšu pētnieki sniedza ieskatu savos pētījumos.
Imants Bucenieks sniedza ieskatu par LU Fizikas institūta šķidrā metāla sūkņiem. LU Fizikas institūtā kopumā izstrādājis 33 sūkņus, ko piegādājis 13 valstīm. Katrs sūknis ir unikāls, tas izstrādāts vadoties pēc pieprasītajiem sistēmas parametriem un atbilstošajam sakausējumam.
Gunārs Silabriedis iepazīstināja ar LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta vienu no pēdējiem izgudrojumiem – digitālo zenitkameru, kas spēj veikt tiešus gravitācijas lauka virziena mērījumus. Šoruden šo kameru iegādājās Luiziānas Universitāte ASV. Digitālās zenītkameras iegūtos datus var izmantot lokālā ģeoīda parametru precizēšanai, Zemes garozas kustību monitoringam un lokālo ģeoloģisko struktūru īpašību noteikšanai.
Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centra vadošais pētnieks Andis Kalvāns stāstīja par iežu slīpēšanu, kurā viņš uzskatāmi parādīja, ka lietišķie pētījumi nevar pastāvēt bez fundamentāliem pētījumiem un otrādi. “Idejām nav virzienu robežās – katrs sasniegums var novest pie jauniem atklājumiem,” piebilda pētnieks.
Bet LU Cietvielu Fizikas institūta pētnieks Gatis Mozoļevskis stāstīja par institūta sadarbību ar uzņēmumu “EuroLCDs” jaunu produktu izstrādē. Ar “EuroLCDs” tika attīstīta augstākā līmeņa tehnoloģija: pasaulē ātrākā optisko slēdžu tehnoloģija, kas balstīta uz transient scattering LCD darbības principu.
