Akadēmiskais centrs
Turpinot iesākto, šoreiz redzeslokā Rietumaustrālijas arīdie un semi-arīdie dabas apstākļi. Piektā Dienvidu puslodes tuksnešu konference 2018. gadā Austrālijā, līdzīgi kā iepriekšējās reizēs, pulcēja arheologus, ģeologus, analītiskās ķīmijas un klimata pārmaiņu ekspertus, kas savu dzīvi velta pustuksnešiem, tuksnešiem un to padziļinātai pētniecībai. Šoreiz konferences galvenā tēma bija adaptācija un Rock Arts – aborigēnu māksla vairāku desmitu tūkstošu garumā. Konferences tēma “Adapting to Arid Landscapes: developing new narratives of environmental change and human-environmental relationships within the great deserts of the southern hemisphere” jeb kodolīgi saīsinot “Desertscapes” (Desert Landscapes) apkopoja pētījumus un viedokļus par arheoloģiju, kā arī ainavu veidošanos vides un cilvēka mijiedarbībā.
Ainavas dažādās vidēs (arīdajos un semi-arīdajos tuksnešos, pustuksnešos un stepēs) ir kā vēsturisks dokuments, kas saglabā liecības par klimata vēsturi, ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem procesiem un antropogēno ietekmi. Konferences laikā LU pārstāvji prezentēja ziņojumu par pārtuksnešošanās problēmām un lokālajiem risinājumiem, kas būtu preventīvi veicami risku teritorijās.
Kas gan ir laba konference bez sekojošas pētnieciskas ekspedīcijas? Murujugas Dampjēras pussalā uz iežu blokiem var atrast vairāk nekā miljonu aborigēnu gleznojumu, ko ir plānots iekļaut UNESCO Pasaules Mantojumā. Forumā piedalījās dažādu jomu zinātnieki, Rietumaustrālijas atbildīgās amatpersonas un vietējo cilšu padomes. Turpmākajās ekspedīcijas dienās dalībnieki apmeklēja Hamerslija grēdu, kā arī Varuvandu Ņūmenas apkaimē izvietotās kalnrūpniecības gigantu RioTinto un BHP Billiton dzelzsrūdu raktuves, kuru iegulas pirms vairāk nekā 3 miljardiem gadu radījušas cianobaktērijas – laikā, kad skābekļa uz Zemes vēl praktiski nebija. Lai gan Rietumaustrālijas ainava ir līdzens pustuksnesis, tomēr Čičesteras, Milstrīmas, Karidžīni nacionālajos parkos ir atrodami kanjoni un krīki, kas retajās lietusgāzēs piepildās ar ūdeni, un tuksnesis pārvēršas par plūdu zonu.
Jau kopš iepriekšējās konferences Argentīnā ir rastas sadarbības iespējas kāpu attīstības vēstures pētījumos, pielietojot kompleksas izpētes metodes par eolo formu attīstības dinamiku, t.i., optiski stimulējošās luminiscences izmantošana, akumulācijas procesu statistisks izvērtējums, reljefa formu analīze, nogulumu faciālo likumsakarību izpēte. Tuksnešu ģeomorfoloģisko un litoloģisko pētījumu rezultāti tiek apkopoti arī globālā INQUA katalogā “A Global Digital Database and Atlas of Quaternary Dune Fields and Sand Seas”. Konferences dalībnieki no Latvijas ir uzsākuši sadarbību ar Makvaira Universitāti Ziemeļsidnejā, papildinot INQUA datu bāzi ar Baltijas valstu un Krievijas teritoriju eolo veidojumu kartēm.
Nākamā Dienvidu puslodes arīdo un semi-arīdo reģionu arheoloģijas lauka konference norisināsies Namībijā, kur visticamāk tiks pieteikta arī Latvijas pētnieku līdzdalība ar savu metodoloģisko pētījumu rezultātu prezentāciju, jo zināšanu pārnese ir nozīmīga starptautiskās sadarbības projektu realizācijā, pētījumu metodoloģijas uzlabošanā un izglītības kvalitātes nodrošināšanā. Lai arī kvartārpētniecības un Zemes mainīgās klimata vēstures objekti arīdajos un semi-arīdajos reģionos atšķiras no ierastajām Latvijas pētnieku izpētes teritorijām, tomēr pieredzes apmaiņa un sadarbība iespējama kā pētniecības, tā arī izglītības metodoloģisko aspektu jomās.
Finansiālos izdevumus pilnībā nodrošināja ģeokonsultāciju firma “Geo IT SIA”.
 Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) un Ķīmijas fakultātes jaunie zinātnieki devās uz starptautisko konferenci “4th Southern Deserts Conference”, kas norisinājās Patagonijā, Argentīnā, un ietvēra arī lauka pētījumus arheometrijā. ){kind=link}