Studiju programma nodrošina padziļinātas zināšanas par politikas veidošanas procesu nacionālajās un starptautiskajās institūcijās un pilnveido šim procesam nepieciešamās prasmes un iemaņas. Atbilstoši studējošo interesei, programmas ietvaros tiek piedāvātas trīs specializācijas:

Eiropas publiskā pārvalde – piemērota studentiem, kuri saista savu profesionālo karjeru ar darbu Eiropas Savienības vai Latvijas pārvaldes institūcijās. 

Starptautiskās attiecības – padziļina zināšanas par starptautisko politiku un pārnacionālajām organizācijām, veidojot lielisku pamatu turpmākam darbam diplomātiskajā dienestā vai starptautiskajās organizācijās.

Politikas teorija un salīdzinošā politika – īpaši noderīga politisko procesu analītiķiem, kas vēlas strādāt plašsaziņas līdzekļos, domnīcās, nevalstiskajās organizācijās. Jebkuru specializāciju apguvušie absolventi var turpināt studijas politikas zinātnes doktorantūras programmā.

 

Programmas absolventi sekmīgi strādā valsts un pašvaldību institūcijās, domnīcās, nevalstiskajās organizācijās, starptautiskajās organizācijās, kā arī žurnālistikā, sabiedrisko attiecību un publiskās komunikācijas jomās.  Piemēram: Edgars Rinkēvičs, LR ārlietu ministrs; Andis Kudors, Austrumeiropas politikas pētījuma centra izpilddirektors, Laura Anteina, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta direktora vietniece.

Virkne programmas beidzēju ir izvēlējušies padziļināt savas zināšanas doktorantūras programmā LU vai ārvalstīs; daži no viņiem jau ir kļuvuši par LU mācībspēkiem (Iveta Reinholde, Valts Kalniņš, Toms Rostoks)

2 gadi jeb 4 semestri (PLK - pilna laika klātiene). Obligātās lekcijas tiek plānotas darba dienās no plkst. 18.15 – 21.30, bet izvēles lekcijas no plkst. 16.30 – 18.00
Pilna laika klātienē – 2700 EUR gadā
Uzņemšanai 2024./2025. ak. gada rudens semestrī - 20 budžeta vietas.
Sociālo zinātņu maģistra grāds politikas zinātnē

Vispārīgie nosacījumi

Iepriekšējā izglītība:

Iepriekšējās izglītības 1. variants: pirmā cikla augstākā izglītība**, vai tai pielīdzināma augstākā izglītība politoloģijā; konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula: vidējā svērtā atzīme (60 x 10 = 600) + noslēguma pārbaudījumu kopējā (vai vidējā) atzīme (40 x 10 = 400);

Iepriekšējās izglītības 2. variants: pirmā cikla augstākā izglītība vai otrā cikla augstākā izglītība**, vai tām pielīdzināma augstākā izglītība sociālajās vai humanitārajās zinātnēs; konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula:  iestājpārbaudījums (1 x 1000 = 1000), minimālais punktu skaits iestājpārbaudījumā uzņemšanai – 400; 

Iepriekšējās izglītības 3. variants: pirmā cikla augstākā izglītība vai otrā cikla augstākā izglītība**, vai tām pielīdzināma augstākā izglītība citās izglītības tematiskajās grupās un darba pieredze (vismaz 1 gads) sociāli ekonomisko procesu analīzes, politikas plānošanas, politikas ieviešanas, komunikācijas vai administrēšanas jomās; konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula:  iestājpārbaudījums (1 x 1000 = 1000), minimālais punktu skaits iestājpārbaudījumā uzņemšanai – 400

Tiesības pretendēt uz ārpuskonkursa reģistrāciju: 2023./2024. akadēmiskā gada LU bakalaura studiju programmas „Politikas zinātne” absolventiem, kuriem vidējā svērtā atzīme bakalaura studijās nav zemāka par 8 un bakalaura darba vērtējums nav zemāks par 9 (teicami)

Papildu nosacījums: dzīves gājuma apraksts (CV) profesionālās pieredzes apstiprinājumam

**bakalaura/maģistra grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība