1.    Vispārīgie nosacījumi

1.1. Augstākā līmeņa studiju programmās uzņemšanas prasība ir atbilstoša iepriekšējā izglītība saskaņā ar nosacījumiem studiju programmās, kuru apliecina iepriekšējās izglītības diploms.

1.2. Otrā līmeņa profesionālajai augstākajai izglītībai vai bakalaura grādam pielīdzināma augstākā izglītība šo noteikumu kontekstā ir augstākā izglītība, kas iegūta pirms akadēmisko un profesionālo grādu un profesionālo kvalifikāciju ieviešanas.

1.3. Reflektantu ranžēšana tiek veikta pēc konkursa vērtējuma 1000 punktu skalā, kas tiek aprēķināts pēc formulas, kurā var būt summēti šādi konkursa kritēriji:

1.3.1. iestājpārbaudījums, norādot: iestājpārbaudījums (koeficients x maksimālais punktu skaits = maksimāli iegūstamie punkti);

1.3.2. atzīme no iepriekšējās izglītības diploma, norādot: atzīmes nosaukums (koeficients x maksimālais punktu skaits = maksimāli iegūstamie punkti);

1.3.3. pieredzes vērtējums, norādot: pieredzes veids (koeficients x maksimālais punktu skaits = maksimāli iegūstamie punkti).

1.4. Ja iepriekšējās izglītības diplomā nav norādīts uzņemšanai studiju programmās nepieciešamais konkursa kritērijs – atzīme noslēguma pārbaudījumos, tad šis konkursa kritērijs tiek aizstāts ar vidējo svērto atzīmi.

1.5. Ja iepriekšējās izglītības diplomā nav norādīts uzņemšanai studiju programmās nepieciešamais konkursa kritērijs – noslēguma pārbaudījumu kopējā atzīme, tad tiek ņemta vērā noslēguma pārbaudījumu vidējā atzīme (ja noslēguma pārbaudījumi sastāv no noslēguma darba un/vai noslēguma eksāmena/-iem) vai noslēguma darba vai eksāmena atzīme (ja noslēguma pārbaudījums sastāv tikai no noslēguma darba vai eksāmena).

1.6. Ja iepriekšējās izglītības diplomā nav norādīts uzņemšanai studiju programmās nepieciešamais konkursa kritērijs – vidējā svērtā atzīme, tad tā tiek aprēķināta pēc Latvijas Universitātē noteiktās aprēķināšanas kārtības (noteikta ar LU 29.05.2002. rīkojumu Nr. 1/66 „Par vienota diploma pielikuma sagatavošanu un ieviešanu LU”). Ja iepriekšējās izglītības diplomā nav norādīts studiju kursu apjoms kredītpunktos, vidējās svērtās atzīmes aprēķināšanā tiek ņemts vērā studiju kursu apjoms stundās. Ja iepriekšējās izglītības diplomā nav norādīts studiju kursu apjoms ne kredītpunktos, ne stundās, tiek aprēķināta vidējā atzīme pēc studiju kursu vērtējumiem.

1.7. Ja vērtējumi iepriekšējās izglītības diplomā ir noteikti pēc 5 ballu skalas, tie tiek pielīdzināti vērtējumiem pēc 10 ballu skalas. Iegūtais vērtējums 5 (teicami) tiek pielīdzināts vērtējumam 9 (teicami), vērtējums 4 (labi) – vērtējumam 7 (labi), vērtējums 3 (viduvēji) – vērtējumam 5 (viduvēji).

1.8. Tiesības pretendēt uz ārpuskonkursa reģistrāciju iegūst 2019./2020. akadēmiskā gada LU absolventi saskaņā ar nosacījumiem studiju programmās.

1.9. Personām, kuras ieguvušas tiesības pretendēt uz ārpuskonkursa reģistrāciju, tiek nodrošinātas budžeta studiju vietas 50% apjomā no studiju programmā paredzētā budžeta studiju vietu skaita LU apstiprināto studiju vietu ietvaros. Ja noteiktais budžeta vietu skaits ir nepāra skaitlis, tad lielākā daļa no vietu skaita attiecas uz personām, kuras ieguvušas tiesības pretendēt uz ārpuskonkursa reģistrāciju.

1.10. Gadījumos, kad pretendentu skaits ir lielāks par ārpuskonkursa reģistrācijai nodrošināto budžeta studiju vietu skaitu, notiek konkurss, ņemot vērā vidējo svērto atzīmi (60%) un noslēguma pārbaudījumu kopējo atzīmi (40%) iepriekšējās studijās.

1.11. Reflektanti, kuri neiegūst tiesības uz ārpuskonkursa reģistrāciju, drīkst pretendēt uz studiju vietu uzņemšanā kopējā kārtībā.

1.12. Ārvalstniekiem, kuri ieguvuši iepriekšējo izglītību ārvalstīs, piesakoties studiju programmās ar angļu, vācu, franču, spāņu, itāliešu vai krievu studiju valodu, nepieciešams apliecināt attiecīgās valodas prasmi ar 1.13. punktā minēto starptautisko valodu testu rezultātiem, kurus apliecina pēdējo piecu gadu laikā izsniegts dokuments, izņemot gadījumus, kad iepriekšējā izglītība iegūta attiecīgajā valodā.

1.13. Valodas prasmi apliecina šādi starptautisku valodas testu rezultāti:

1.13.1. angļu valodu:

1.13.1.1. Test of English as a Foreign Language (TOEFL) Internet-based vismaz 72 punkti (maģistra studiju programmā „Angļu filoloģija” – vismaz 90 punkti);

1.13.1.2.  International English Language Testing System (IELTS) vismaz 5,5 punkti (maģistra studiju programmā „Angļu filoloģija” – vismaz 7 punkti);

1.13.1.3. Cambridge English: Proficiency (CPE) jebkurš līmenis;

1.13.1.4. Cambridge English: Advanced (CAE) jebkurš līmenis;

1.13.1.5.  Cambridge English: First (FCE) – B (izņemot maģistra studiju programmā „Angļu filoloģija”);

1.13.1.6. Pearson Test of English (PTE) General vismaz  B2 (maģistra studiju programmā „Angļu filoloģija” – vismaz C1);

1.13.2. vācu valodu:

1.13.2.1. Das Deutsche Sprachdiplom (DSD) der Kultusministerkonferenz 2. pakāpe;

1.13.2.2.  Deutsche Sprachprüfung für den Hochschulzugang (DSH) vismaz 2. pakāpe;

1.13.2.3.  Der Test Deutsch als Fremdsprache (TestDaF) vismaz 4. pakāpe visās daļās;

1.13.2.4. Goethe – Zertifikat vismaz B2;

1.13.3. franču valodu:

1.13.3.1. Diplôme d'études en langue française (DELF) B2;

1.13.3.2.  Diplôme approfondi de langue française (DALF) vismaz C1;

1.13.3.3.  Test de connaissance du français (TCF) vismaz 400 punkti;

1.13.3.4.  Test d’Evaluation du Français (TEF) vismaz 541 punkts;

1.13.4. spāņu valodu:

1.13.4.1. DELE (Diploma de Español como Lengua Extranjera) vismaz B2;

1.13.5. itāliešu valodu:

1.13.5.1. CILS (Certificazione di Italiano come Lingua Straniera dell’Universita per Stranieri di Siena) vismaz B2;

1.13.5.2.  CELI (Certificati di Conoscenza della Lingua Italiana (Perugia)) vismaz B2;

1.13.5.3.  PLIDA (Progetto Lingua Italiana Dante Alighieri) vismaz B2;

1.13.6. Krievu valodu:

1.13.6.1. ТРКИ (Тест по русскому как иностранному, krievu valodas kā svešvalodas tests, angliski – TRFL) vismaz B2;

1.14. Indijas, Šrilankas, Nepālas, Bangladešas un Pakistānas pilsoņiem ir jāpiedalās kompleksā pārbaudījumā Skype intervijas formā.

1.15. Ja nav noteikts citādi, tad studiju valoda studiju programmās ir latviešu valoda.