Meklēšana

2015. gada janvārī un februārī risināsies gadskārtējā Latvijas Universitātes 73. konference, kuras ietvaros Ekonomikas un vadības fakultātē tiek organizēta plenārsēde „Ekonomika. Vadība. Demogrāfija” un divpadsmit sekciju sēdes, kurās būs iespējams prezentēt un apspriest savu pētījumu rezultātus, kā arī iepazīties ar citu pētnieku darba rezultātiem. Šajā konferencē turpināsim pagājušajā gadā iesākto diskusiju par zinātnes un prakses mijiedarbību, pētnieciskā darba rezultātu praktisko pielietojumu un jaunu pētījumu nepieciešamību. Konferencē aicināti piedalīties visi interesenti – studenti, mācībspēki un pētnieki no visām Latvijas augstskolām un zinātniskajām institūcijām, uzņēmumu un organizāciju pārstāvji, kā arī ārvalstu viesi starptautiskajās konferences sekcijās. Laipni aicināti visi interesenti gan kā dalībnieki ar referātiem, gan kā klausītāji un diskusiju dalībnieki. Pieteikšanās dalībai ar referātu konferences augstāk minēto sekciju darbā notiek EVF mājas lapā (šeit) līdz 11

2016. gada februārī risināsies gadskārtējā Latvijas Universitātes 74. konference, kuras ietvaros Ekonomikas un vadības fakultātē tiek organizēta plenārsēde „Ekonomika. Vadība. Demogrāfija” un četrpadsmit sekciju sēdes, kurās būs iespējams prezentēt un apspriest savu pētījumu rezultātus, kā arī iepazīties ar citu pētnieku darba rezultātiem. LU jaunās zinātniskā darba stratēģijas ietvaros arī konferencē akcentēsim pētniecības un prakses mijiedarbību, pētnieciskā darba rezultātu praktisko pielietojumu un noskaidrosim jaunu pētījumu nepieciešamību fakultātes prioritārajās pētniecības jomās. Konferencē aicināti piedalīties visi interesenti – studenti, mācībspēki un pētnieki no visām Latvijas augstskolām un zinātniskajām institūcijām, uzņēmumu un organizāciju pārstāvji, kā arī ārvalstu viesi starptautiskajās konferences sekcijās. Laipni aicināti visi interesenti gan kā dalībnieki ar referātiem, gan kā klausītāji un diskusiju dalībnieki. Piesakoties konferencei, ir jāiesniedz referāta

Neklātienes matemātikas skola (NMS), kā tieši norāda nosaukums,pirmsākumos nodarbojās galvenokārt ar skolēnu matemātisko izglītošanu neklātienē, taču laika gaitā A.Liepas NMS savu darbības sfēru ir stipri paplašinājusi – šobrīd neklātienes darbs ar skolēniem sastāda nelielu daļu visu veicamo darbu. A.Liepas NMS mājas lapā nms.lu.lv atrodama informācija par neklātienes nodarbību vidusskolēniem (NNV) norisi 9.–12. klašu skolēniem; klātienes Mazās matemātikas universitātes (MMU) norisi 10.–12. klašu skolēniem; visu līmeņu Latvijas matemātikas olimpiāžu norisi, kā arī to uzdevumiem un uzdevumu īsiem atrisinājumiem; neklātienes konkursu 5.–9. klašu skolēniem “Profesora Cipariņa klubs” (PCK); neklātienes konkursu 5.–7. klašu skolēniem “Jauno matemātiķu konkurss” (JMK); starptautisko matemātikas konkursu 4.klašu skolēniem „Tik vai... Cik?” (TVC); mācību materiāliem matemātikas padziļinātai apguvei; Latvijas izlases sasniegumiem Starptautiskajā matemātikas olimpiādē

sasniegšanu?" - Dr.Gundars Bērziņš, BVEF dekāns, profesors " Zaļais kurss un modelēšanas nozīme mērķa rezultātu sasniegšanai" - Dr.Baiba Šavriņa, BVEF profesore " Universitāte un tās trešā misija" Konferencē aicināti piedalīties visi interesenti – studenti, mācībspēki un pētnieki no visām Latvijas augstskolām, zinātniskajām institūcijām, uzņēmumu un organizāciju pārstāvji, kā arī ārvalstu speciālisti starptautiskajās konferences sekcijās. Laipni aicināti visi interesenti gan kā dalībnieki ar referātiem, gan kā klausītāji un diskusiju dalībnieki. Dalība konferencē ir bezmaksas. Reģistrācija konferencei: conferences.lu.lv/category/146/ Kopsavilkums Kopsavilkums (līdz 250 vārdiem) atspoguļo pētījuma būtību, saturu un galvenos pētījuma rezultātus. Kopsavilkumā jāiekļauj problēmas pamatojums, mērķis, izmantotās pētījuma metodes, galvenie pētījuma rezultāti un secinājumi. Atslēgvārdi: maksimāli 5 atslēgvārdi. Konferences sekcijas: Datums Laiks

3. novembrī Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēkā Raiņa bulvārī studenti, mācībspēki un citi interesenti pulcējās uz pasākumu “LU Bibliotēkas dārgumi: Justiniāna kodifikācija”. LU Bibliotēka ir aizsākusi tradīciju organizēt tematiskus pasākumus, kuros aicina LU pētniekus vai profesorus vēstīt par kādu viņiem aktuālu tematu, paralēli ļaujot izcelt Bibliotēkas krājumā esošus retumus vai vēsturiski nozīmīgus izdevumus. Šoreiz uzmanības centrā bija viens no nozīmīgākajiem romiešu tiesību avotiem – Justiniāna kodifikācija, kas vēlākos laikos kļuva pazīstama ar nosaukumu Corpus Iuris Civilis . Pirmajā pasākuma daļā ar aizraujošu stāstījumu par romiešu tiesību vēsturi un attīstību, kā arī par Justiniāna kodifikācijas nozīmi dažādos vēstures periodos uzstājās tiesību zinātņu doktore un profesore Sanita Osipova. Profesores stāstījums klausītājiem ļāva saprast, kā pirms aptuveni 1400 gadiem radītā Justiniāna kodifikācija varēja tik fundamentāli ietekmēt romiešu tiesību recepciju un

Conexão FM Brasil saviem klausītājiem reiz mēnesī sagatavo stundu brazīliešu mūzikas veldzes. Conexão FM Brasil prepara uma vez por mês para seus ouvintes, uma hora de música sem intervalo.Kompozīcijas autors / Composições de: Nelson Jacobina, Jorge Mautner, Luíz Bonfá, Roque Ferreira, Ed Motta, Peu Meurrahy, Leonardo Reis, Chico Buarque, Monique Kessous, Nelson Cavaquinho, Guilherme de Brito, Lenine, Rodrigo Maranhão, João Bosco, Francisco Bosco, Abdullah, Cacá Moraes, Carlinhos Brown, Alain Tavares, Dorival Caymmi, Rita Lee un Márcio MelloDziesmas izpildīja / Interpretados por: Nina Becker, Ney Matogrosso, Maria Bethânia, Ed Motta, Aline Calixto, Verônica Sabino, Monique Kessous, Miriam Aida, Marianna Leporace, Maria Rita, João Bosco, Adriana Calcanhotto, Marisa Monte, Jussara Silveira, Gal Costa un Daniela MercuryMūzika - Komponists - Dziedātājs/Grupu 01. Samba-jambo - Nelson Jacobina un Jorge Mautner - Nina Becker02. De cigarro em cigarro - Luiz Bonfá - Ney Matogrosso 03

, nav prakses. Man personīgi, redzot, kā viss darbojas praksē, pēc tam ir daudz vieglāk uztvert informāciju, jo es zinu, kur to varu pielietot. To, ka prakse iespaido teorijas izpratni, var redzēt mūsu klausītājos, jo viņiem vienmēr uzdod docētājiem jautājumus ar piemēriem no dzīves. Germans: Tikt galā ar slinkumu - cīnīties un nepadoties. 7. Kā Tu atpūties ārpus studijām? Kur jurisprudences studenti var vislabāk atpūsties? Loreta: Tā kā neesmu augusi Rīgā, es ļoti izbaudu laiku pie savas mammas laukos, Kurzemes Šveicē. Ja kādreiz nenovērtēju lauku klusumu un mieru, tad tagad tās ir izdevušās brīvdienas, ja esmu bijusi tur. Es ļoti priecājos satikties ar draugiem, pasmieties, parunāt par aktuālo mūsu dzīvēs, tas ir vēl viens veids, kā “uzlādēties”. Vasarā gan - Andrejostas kvartāls (AOK). Galvenais ir neaizmirst par atpūtu, tā ir nepieciešama un jāspēj sabalansēt ar studijām! Germans: Studentiem ir laiks atpūtai? Bet, ja tomēr ir, tad daiļliteratūras lasīšana, garas pastaigas un

kursanti dalījās trijās grupās pēc valodas zināšanas līmeņa. (9) 1922.gadā bija organizēti arī 2-gadīgie ebreju pedagoģiskie kursi. Bija ieviesta stingra kursu nodarbību apmeklētāju uzskaite. Kursos lekcijas lasīja S.Gers, H.Gurevičs, M.Lesins u.c. Kursus beidzot, kārtoja eksāmenus, tajā skaitā, idiša un ivrita valodā mutiski un rakstiski, ebreju vēsturē, Bībelē. Otrā kursa klausītājiem bija obligāti jānovada ne mazāk par divām paraugstundām. Sākot ar 1922.gadu, kursos lekcijas latviešu valodā lasīja N.Klēģeris. (10) Pēckara periodā LU Pedagoģijas katedras docents. Kursu organizēšanā radīja grūtības kvalificētu lektoru trūkums. Arhīva materiālos (piem., F 2125, 4.apr., 435.1., 85.lp.) bieži atrodami fakti, ka Ebreju izglītības pārvalde lūdza izglītības ministram un iekšlietu ministram atļaut ievērojamākajiem speciālistiem ar citu pavalstniecību strādāt kursos. Atļauja arī tika dota. 1921.gada 8.februārī sanāca komisija, lai izveidotu Ebreju pedagoģisko institūtu Latvijā. Komisiju

.c. jautājumiem. Komponists Emilis Melngailis (1874 – 1954) 1909. gadā savā brošūrā “Svētnīcu vai balagānu?” [10] vērsās pret V Dziesmu svētku rīkotājiem, kā arī lūdza svītrot no repertuāra viņa piecas dziesmas, tas gan netika izpildīts – svētkos dziedāja trīs komponista dziesmas. Rakstnieks Matīss Kaudzīte savā darbā “Atmiņas no “tautiskā laikmeta” un viņa lielākiem aizgājušiem darbiniekiem ” [4], aprakstot I Vispārīgo dziedāšanas svētku norisi, raksta arī par domstarpībām svētku “beigu mielasta” laikā starp Kronvaldu Ati (1837 – 1875), Jāni Cimzi (1814 – 1881) un Augustu Bīlenšteinu (1826 – 1907): “Tā šis svētku mielasts, raugoties uz to no viņa oficiālās puses, būtu sen jau aizmirsies līdz ar daudziem citiem, ja tur bez paredzamām runām nebūtu atgadījušās kādas – īstenībā divas, kas aizgrāba klausītājus ar liesmainu varu un izcēla triju ievērojamu vīru starpā it kā naida jūtas un izšķīra klausītājus divās pretējās strāvās”. Kronvaldu Atis nepiekrita Jānim Cimzem par “vācu skolas

nozaru profesionāļiem nav tik viegli izdarīt – iejusties mūsu, studentu, ādā, kad sākumā mums nav ne mazākās jausmas, kas ir kas. Gunta Krūmiņa tik tiešām spēj saskatīt pasauli studenta acīm un paskaidrot visu tā, lai neskatoties uz viņas vadīto priekšmetu specifiskajiem un sarežģītajiem tematiem, tie vienmēr liekas ļoti aizraujoši, interesanti, motivējoši un saprotami. Gunta Krūmiņa ir ļoti atsaucīga, viņas lekcijās ir īpaši labvēlīga atmosfēra, jo katrs no klausītājiem zina, ka droši var jautāt un viņam tiks atbildēts, turklāt Gunta Krūmiņa uz studentu jautājumiem atbild tā, ka neviens nekad nav sajuties kā nezinītis, viņa spēj pat uz vienkāršiem un pašsaprotamiem jautājumiem atbildēt ar vislielāko cieņu un nopietnību. G. Krūmiņa studentus uztver kā līdzvērtīgus cilvēkus. Maģistra 2.kursa studentei Līgai Zaķei ir stāsts parGuntas Krūmiņas atsaucību: "Reiz mēs, opto studenti, izdomājām, ka mums sevi jāparāda LUSP pasākumā "LU Māja". Izdomājām, ka paprasīsim nodaļai kādus