Latvijas studentu akadēmisko mūža organizāciju aizsākumi

Latvijas studentu/šu akadēmiskās mūža organizācijas sākušas veidoties jau 19. gs. sākumā Krievijas impērijas Baltijas guberņās (Kurzemē, Vidzemē un Igaunijā), Sanktpēterburgas Universitātē un Maskavas Universitātē. Vēsturiski universitāšu studenti pulcējušies savās Alma Mater pēc novadnieciskā un nacionālā principa, dibinot savu tautiešu saliedēšanai slēgtas mūža brālības ar mērķi audzināt patriotismu, pilsoniskumu, ētiku un goda apziņu pret sevi, tautu un sabiedrību. Latvijas pirmās studentu akadēmiskās mūža organizācijas dibinājās, veidojās pie Rīgas Politehniskā institūta (mūsdienu Rīgas Tehniskās universitātes), Tērbatas Universitātes (mūsdienu Tartu Universitātes), Tērbatas Veterinārmedicīnas institūta (mūsdienu Tartu Veterinārmedicīnas institūta), Sanktpēterburgas Universitātes un Maskavas Universitātes, kuru tradīcijas pārmantotas paaudžu paaudzēs līdz pat mūsdienām. Šīs mūža organizācijas 19. gs. ir studentu korporācijas un studentu akadēmiskās vienības, kam vēlāk 20. gs. 20.–30. gados neatkarīgajā Latvijas valstī pievienojās studenšu korporācijas un studenšu akadēmiskās vienības, kā arī studentu konkordijas, pārņemot 19. gs. studentu korporāciju un studentu akadēmisko vienību modeli atbilstoši savam organizācijas tipam.

Studentu akadēmisko mūža organizāciju loma Latvijas valstiskumā

Studentu akadēmiskās mūža organizācijas iesaistījās Latvijas valsts izveidošanā – stājās jaunās valsts bruņoto spēku rindās, lai ar ieročiem izcīnītu savu valsts neatkarību (Atsevišķās Studentu rotas (A!S!R!) fenomens Latvijas Neatkarības karā); pārstāvēja Latviju starptautiskajā arēnā, panākot to starptautisko atzīšanu un dibināja nacionālo Alma Mater – Latvijas Universitāti (LU). Pie LU 1920.–1930. gados dibinājās virkne jaunu studentu/šu akadēmisko mūža organizāciju, kuras turpināja Krievijas impērijas laikā aizsākto studentu mūža organizāciju tradīciju.

Studentu akadēmisko mūža organizāciju darbība okupācijā un trimdā

Otrais pasaules karš, totalitāro režīmu (PSRS un nacionālsociālistiskās Vācijas) politika Latvijā pakļāva studentu/šu akadēmiskās mūža organizācijas represijām un mobilizācijai okupācijas varu militāros formējumos, kuru rezultātā dažas organizācijas tika iznīcinātas un tās nespēja savu darbību turpināt pilnvērtīgi trimdā Rietumos līdz tās izmira, nesagaidījušas ASV-PSRS Aukstā kara beigas un Latvijas valsts neatkarības atjaunošanos. Pārējās organizācijas savu darbību turpināja Rietumos trimdā, kur pie Baltijas Universitātes Pinnebergā un Minhenes Universitātes Rietumvācijā dibinājās vēl dažas studentu/šu akadēmiskās mūža organizācijas. Pat dažu organizāciju biedri/es turpināja darboties pagrīdē PSRS otrreiz okupētajā Latvijā, uzturot kontaktus ar trimdā esošajiem biedriem līdz pašas organizācijas legāli atjaunoja savu darbību Trešās Atmodas laikā 1980./1990. gadu mijā, brūkot komunistiskajai sistēmai Centrāleiropā un Austrumeiropā. Krievijas impērijā, Latvijā un Rietumvācijā dibinātās studentu/šu akadēmiskās mūža organizācijas izdzīvoja okupācijas un trimdas laiku, jo tās turpina savu darbību pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas līdz pat šodienai, saglabājot senas tradīcijas un vērtības paaudžu paaudzēs.

Studentu akadēmisko mūža organizāciju darbība pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas

Mūsdienās Latvijas studentu/šu akadēmiskās mūža organizācijas joprojām vadās pēc to mērķos un devīzēs paustajiem principiem, iestājas par Latvijas kultūru, tradīcijām un vērtībām, katra biedra akadēmiskās un personīgās izaugsmes veicināšanu. Daudzi šo organizāciju biedri/es iesaistās valsts aizsardzības stiprināšanā, reaģējot uz Krievijas-Ukrainas kara (2014-pašlaik) eskalāciju kopš 2022. gada. Arī šīs organizācijas nodarbojās ar mecenātismu, atbalstot zinātni un izglītību, kā arī ar labdarbību, ziedojot Ukrainas u.c. atbalstam.

Studentu akadēmisko mūža organizāciju jēga

Studentu/šu akadēmiskās mūža organizācijas ikdienā dod iespēja satikties ne tikai ar studiju biedriem, bet arī ar jau studijas beigušiem profesionāļiem, dažādu nozaru speciālistiem un ekspertiem. Mūža organizāciju vide sniedz plašas iespējas sevis pilnveidošanai, saturīgai brīvā laika pavadīšanai un citur neiegūstamas pieredzes piedzīvošanai.

Stāšanās iespējas studentu akadēmiskajās mūža organizācijās

Lai iepazītu slēgtās, akadēmiskās mūža organizācijas tuvāk un uzzinātu par iespējām iesaistīties, ikviens interesents ir laipni gaidīts katras organizācijas viesu vakaros, kas notiek katru gadu rudens un ziemas semestra sākumā.

Vairāk informācijas par studentu/šu akadēmisko mūža organizācijām, to viesu vakariem meklēt to oficiālajās mājaslapās vai soc.medijos. Papildus info var atrast, lasot Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirkļus par šīm organizācijām.

Kontakti ar studentu/šu korporāciju jumtorganizācijām

Ja ir jautājumi, kas ir saistoši studentu/šu korporāciju saimei kopumā, kontaktēties ar Latvijas Studentu korporāciju Prezidiju Konventu (P!K!) vai Latvijas Studenšu korporāciju Prezidiju Konventu (S!P!K!) to oficiālajās mājaslapās.

P!K! tīmekļvietne – pk.lv

S!P!K! tīmekļvietne – spk.lv

Latvijā studentu akadēmiskās mūža organizācijas dalās:

  • Studentu korporācijās;
  • Studenšu korporācijās;
  • Studentu akadēmiskajās vienības;
  • Studenšu akadēmiskajās vienībās;
  • Studentu konkordijās;
  • Citās studentu akadēmiskajās mūža organizācijās

Latvija darbojās 23 studentu korporācijas, no kurām 20 ir apvienotas P!K!

Latvijā darbojās 13 studenšu korporācijas, kuras apvienotas S!P!K!

Latvijā darbojās 1 studentu un 1 studenšu akadēmiskā vienība

Latvijā darbojās 1 studentu konkordija

Latvijā pastāv arī citas studentu akadēmiskās mūža organizācijas: