Meklēšana

, kur veikts ikdienas darbs, konsultēti apmeklētāji, izsniegtas grāmatas, plānoti un īstenoti pasākumi, kopīgi svinēti svētki. Vienlaikus izstāde akcentē arī Rīgas arhitektūras un pilsētvides veidošanās dažādos aspektus. LU Bibliotēka laika gaitā mājojusi gan neostilu namos, gan jūgenstila pērlēs, gan sabiedriskās celtnēs, gan īres mājās, kas pielāgoti LU Bibliotēkas vajadzībām. Izstādē ieskicēta LU Bibliotekas mājvietu vēsturiskā attīstība un stilistiskā daudzveidība. Izstādē iekļautie materiāli – vairāk nekā 200 fotogrāfijas, bibliotēkas veidotā darbības hronikas grāmata, bibliotēkas viesu ierakstu grāmata u. c. materiāli spilgti ilustrē augstskolas bibliotēkas veidošanos cauri dažādiem pārmaiņu procesiem. Vēsturiskos materiālus atdzīvina citāti no dažādiem periodiskajiem izdevumiem, kuros atainoti notikumi gan LU Bibliotēkā, gan augstskolā. Izstāde uzskatāmi demonstrē LU Bibliotēkas darbības dinamiku dažādos laika posmos. Jaunākais no tiem – mājvietas LU Akadēmiskajā centrā

17. decembrī, plkst. 18.15 LU Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) 204. auditorijā notiks doktorantiem adresētā studiju kursa “Sociālo zinātņu pētījumu metodoloģija” sestā nodarbība, kas veltīta zinātniskās publicēšanās praksei un informācijas sabiedrības pētījumiem. Nodarbības pirmā daļa zinātniskā publicēšanās jautājumiem. To vadīs LU Bibliotēkas galvenā bibliotekāre Gita Rozenberga – informatīvā līdzekļa par zinātnisko publicēšanos autore (sk.: www.biblioteka.lu.lv/zinatniska-publicesanas/). Šī izdevuma ievadā akcentēts: “Pētījumu rezultātu (publikācijas un datu) publicēšana ir neatņemama pētnieka profesionālās darbības sastāvdaļa. Publikācijas gatavošana un publicēšana ir laikietilpīgs process, jo tās autoram jāpārzina akadēmiskā rakstīšana, zinātniska raksta struktūra, publicēšanās process, publicēšanās ētika. Tāpat autoram jāprot izvēlēties atbilstošs žurnāls, kurā publicēt rakstu, jābūt priekšstatam par zinātnisko sasniegumu novērtēšanu savā zinātniskajā institūcijā un

. gadā LU Bibliotekā, kad vienkopus pulcējās vairākas spilgtas personības, kuru vārdā nosaukti asteroīdi: Dr.phys. Jānis Balodis – LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta vadošais pētnieks, Dr.phys. Ilgmārs Eglītis – LU Astronomijas institūta direktors un vadošais pētnieks, kā arī Dr.habil.arch. Jānis Krastiņš – Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes profesors, arhitekts, daudzu Latvijas arhitektūras vēsturei veltītu grāmatu autors. Izstādei un tās veidošanai ir veltītas publikācijas, kasatspoguļotasLUpopulārzinātniskajāžurnālā“ Zvaigžņotā Debess ”unLU Bibliotēkas elektroniskajā izdevumā “ Latvijas Universitātes Bibliotēkas jaunumi ”.

, uzplaiksnījums.” (Anna Auzāne) “Un pats lasītājs, lasīšana – tā arī ir izzušana, savas personības iznīcināšana, lai dotu iespēju rasties pasaulēm un tad tās piedzīvot kā savas.” (Linda Gediņa) Grāmatas zinātniskā redaktore un sastādītāja Dr.phil. Ineta Kivle. Grāmata pieejama drukātā formātā un e-versijā www.apgads.lu.lv/izdevumi/brivpieejas-izdevumi/rakstu-krajumi/biblioteka-un-personiba AIZRAUTĪGU LASĪŠANU!

nekļūst nepieejams. Viņam vienlīdz labi piestāv gan gumijas zābaki, gan smokings. Viņš ir Ēriks Hānbergs." Priekšlasījuma laikā interesenti varēs aplūkot Ērika Hānberga sarakstīto grāmatu izstādi.Aicināti visi interesenti! www.biblioteka.lv

. gadā LU Bibliotekā, kad vienkopus pulcējās vairākas spilgtas personības, kuru vārdā nosaukti asteroīdi: Dr.phys. Jānis Balodis – LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta vadošais pētnieks, Dr.phys. Ilgmārs Eglītis – LU Astronomijas institūta direktors un vadošais pētnieks, kā arī Dr.habil.arch. Jānis Krastiņš – Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes profesors, arhitekts, daudzu Latvijas arhitektūras vēsturei veltītu grāmatu autors. Izstādei un tās veidošanai ir veltītas publikācijas, kas atspoguļotas LU populārzinātniskajā žurnālā “ Zvaigžņotā Debess ” un LU Bibliotēkas elektroniskajā izdevumā “ Latvijas Universitātes Bibliotēkas jaunumi ”.

sarežģītos pavedienus, bet arī kļūst par dzīvesdraugu. "Pārsteidzošo un dramatisko Pētera Tomasa likteņstāstu dzirdēju no savas kolēģes, kura man ieteica to uzrakstīt žurnālam," atceras žurnāliste Tekla Šaitere. "Pirmajā tikšanās reizē ar Pēteri un Viju stundas aizritēja nemanot — samezglotā un būtībā iznīcinātā Pētera dzīve, aizkustinošā tuvības veidošanās divu padzīvojušu cilvēku starpā, Pētera un Vijas aizrautīgie patiesības meklējumi dažādos arhīvos un negaidītais rūgtais atklājums mani aizkustināja. Sapratu, ka šis stāsts ir grāmatas lappušu cienīgs, un uzticēju to savam draugam – lasītāju iemīļotai rakstniecei, Veidenbauma prēmijas laureātei Annai Skaidrītei Gailītei. Toreiz nezināju, ka uzveļu viņas pleciem gandrīz nepārvaramu smagumu. Taču rakstniece neatkāpās, un nu lasītāji saņem grāmatu, kas aizraujoši izlasāma vienā elpas vilcienā." www.biblioteka.lv

. Min. Poļu Izglīt. Pārvalde", "Leepajas Latw. Grahmatu Isdeweju Beedriba", "Kurzemes Divizijas Pārvaldes Biblioteka", "Latviešu jaunatnes savienības Ikšķiles organizācija", "Armijas Štāba Bibliotēka", "Latvijas Arodu Biedrību centrālbirojs", "Lauku Strādnieku Arodbiedrība. Ipiķu nodaļa", "Rīgas apvienotā strādnieku bibliotēka" u. c. Zīmogi sniedz informāciju arī par to, kur konkrētā grāmata tirgota: "E. Rulle. Rīgā, Marijas ielā Nr. 57. Grāmatu un rakstamlietu tirgotava", "A. Golta, Grahmatu, rakstamu leetu pahrdotawa, Riga, Suworowa eelā 24", "Grāmatnīca "Sadarbs" Tērbatas ielā 56", "Grāmatu un rakstāmlietu veikals A. Gulbis" u. c.). Paula Aldres (īst. v. Pauls Pētersons) grāmatā "Līdumnieki", ko 1931. gadā izdevusi Valtera un Rapas akciju sabiedrības izdevniecība, iespiestais zīmogs "Ceraukstes Saviesīgā biedrība Bauskas apriņķī" liecina par grāmatas piederību šai organizācijai. Minētā biedrība Ceraukstē darbību uzsāka 1902. gadā, tai bija savs nams un bibliotēka ar 700 sējumiem [10

. Min. Poļu Izglīt. Pārvalde", "Leepajas Latw. Grahmatu Isdeweju Beedriba", "Kurzemes Divizijas Pārvaldes Biblioteka", "Latviešu jaunatnes savienības Ikšķiles organizācija", "Armijas Štāba Bibliotēka", "Latvijas Arodu Biedrību centrālbirojs", "Lauku Strādnieku Arodbiedrība. Ipiķu nodaļa", "Rīgas apvienotā strādnieku bibliotēka" u. c. Zīmogi sniedz informāciju arī par to, kur konkrētā grāmata tirgota: "E. Rulle. Rīgā, Marijas ielā Nr. 57. Grāmatu un rakstamlietu tirgotava", "A. Golta, Grahmatu, rakstamu leetu pahrdotawa, Riga, Suworowa eelā 24", "Grāmatnīca "Sadarbs" Tērbatas ielā 56", "Grāmatu un rakstāmlietu veikals A. Gulbis" u. c.). Paula Aldres (īst. v. Pauls Pētersons) grāmatā "Līdumnieki", ko 1931. gadā izdevusi Valtera un Rapas akciju sabiedrības izdevniecība, iespiestais zīmogs "Ceraukstes Saviesīgā biedrība Bauskas apriņķī" liecina par grāmatas piederību šai organizācijai. Minētā biedrība Ceraukstē darbību uzsāka 1902. gadā, tai bija savs nams un bibliotēka ar 700 sējumiem [10

lasītājiem būs iespēja ieraudzīt ap 60 Jāņa Jaunsudrabiņa gleznu un grafikas darbu reprodukciju. Izdevuma sastādītāja ir Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja „Riekstiņi” vadītāja Ilze Līduma.Literāro vakaru papildinās Jāņa Jaunsudrabiņa Neretas vidussklas ansambļa koncerts. Literārais vakars notiek Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Memoriālo muzeju apvienības Jāņa Akuratera muzeja izstādes „Dienu atspīdumi jeb pieci stāsti par Dzejnieka mākslas darbu kolekciju” pasākumu cikla „Zīļoņkaula tornī” ietvaros. Pasākumu ciklu atbalsta Rīgas dome, Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs „Riekstiņi”, Jāņa Jaunsudrabiņa biedrība.Izstāde „Dienu atspīdumi jeb pieci stāsti par Dzejnieka mākslas darbu kolekciju” Latvijas Nacionālājā bibliotekā atvērta līdz 30.aprīlim. Izstāde veltīta dzejnieka Jāņa Akuratera 140. jubilejai. Tā iepazīstina ar Jāņa Akuratera ģimenes kolekcijā esošajiem mākslas darbiem, starp kuriem ir Jāņa Jaunsudrabiņa, Valdemāra Tones, Konrāda Ubāna, Niklāva Strunkes, Oskara Kalēja u.c. mākslinieku darbi.