Akadēmiskie rakstu darbi

Akadēmiskais rakstības stils prasa daudz lielāku rūpību, apdomību nekā ikdienas rakstība (piemēram, vēstules), un tas noteikti ir pārdomātāks nekā sarunvalodas stils. Akadēmiskajai valodai raksturīgs
  • Precizitāte un akurātums – attiecībā uz definīcijām un terminiem.
  • Piesardzīgums – valoda nav pārāk kategoriska un tieša.
  • Apdomīga un skaidra sasaiste starp idejām, pierādījumiem un spriedumiem.
  • Objektīvs, nevis emocionāls vai daiļrunīgs izklāsts.
  • Fakti tiek nodalīti no viedokļiem.
  • Loģiska secība un struktūra.
  • Mēreni skeptiska pieeja, kas studēto pakļauj šaubām, jo ir alternatīvas idejas un pierādījumi, kas jāņem vērā, tā nonākot pie jaunām atziņām.
  • Netiek izmantoti radikāli iebildumi vai apgalvojumi.
  • Rakstot atsauces, jābūt norādēm, no kādiem avotiem ņemta informācija.
Teksta pārejas vārdi un frāzes veidošana. Rakstot esejas, referātus un citus studiju darbus nākas piedomāt, kā veidot izklāstu, pievienot idejas, izmantot pierādījumus, atsauces uz avotiem, lai teksts loģiski sasaistītos.
  • Pievienojot idejas var izmantot: atkal, tāpat, vēlreiz, arī, un, un tad, kā arī, turklāt, tāpat būtiski, beidzot, galīgi, pirmkārt (otrkārt, treškārt), vienā gadījumā, papildu, papildus, sākumā, visbeidzot, turpmāk, turklāt, pie tam, vispirms, beigās, līdzīgi, nākamais.
  • Akcentējošās frāzes: galvenokārt, visbeidzot, vienādi būtiski, īpaši, patiešām, faktiski, tā ir taisnība, ka.., vissvarīgākais, protams, patiesi, precīzi.
  • Ilustrējot ideju: kā ilustrācija tam, piemēram, citiem vārdiem sakot, īpaši, proti, tas ir, ilustrējot.
  • Salīdzinot idejas: tādā pašā veidā, līdzīgi, tāpat.
  • Pretstatot idejas: bet, bet tajā pašā laikā, turpretim, pretēji, lai gan, salīdzinājumā ar, neņemot vērā, tomēr, kaut gan, gluži otrādi, no otras puses, citādi, drīzāk, labāk, nedomājot par, diemžēl, vēl arvien, kaut gan, neskatoties uz.
  • Norādot uz cēloņiem un sekām: atbilstoši, tā rezultātā, tādēļ, tātad, no tā laika, pretējā gadījumā, tādā mērā, arī tāpēc, turklāt, toreiz, sakarā ar to, tādam nolūkam.
  • Ievietojot idejas laika secībā: jau, atkal, pirmkārt, beidzot, tūliņ, uzreiz, tajā  laikā, tajā pašā laikā, īsi, koncentrēti, līdztekus, iepriekš, galu galā, pirmkārt (otrkārt, treškārt utt.), senāk, iepriekš, pakāpeniski, nekavējoties, nākotnē, pa to laiku, vēlāk, pēc tam, nekad, tagad, drīz, tūlīt, pašlaik, precīzi, tieši, nesen, pēdējā laikā, drīz, drīzumā, vienlaicīgi, līdz šim, pēc tam, dažkārt, pēkšņi, tad, līdz šim brīdim
  • Apkopojot domas: visumā, vispār, kopumā/ņemot, pilnīgi, gluži, kā ticis minēts, beidzot, vienkāršiem vārdiem sakot, noslēgumā, īsumā, apkopojot, citiem vārdiem sakot, tā ir.