Ilgtspējīgas attīstības mērķi

Latvijas Universitāte savā darbībā vadās atbilstoši likumdošanai: Augstskolu likums, Darba likums, Darba samaksas noteikumi, LU sociālā politika un LU vērtības, lai visiem darba ņēmējiem LU un studentiem būtu vienādas tiesības. LU piedāvā plašu stipendiju klāstu sociāli mazaizsargātajiem studentiem. LU arodbiedrības aktīvi darbojas, lai palīdzētu senioriem.

Valsts līmenī jāisteno atbilstošas sociālā aizsardzība un pasākumi visiem, tostarp nodrošināt minimālo ienākumu līmeni. Līdz 2030. gadam panākt, ka sociālās aizsardzības sistēma aptver iedzīvotājus ar viszemākajiem ienākumiem un mazaizsargātos iedzīvotājus.

1. Sociālā programma studentu dienesta viesnīcām

Latvijas Universitātes (LU) Studentu padome (SP) sadarbībā ar LU Infrastruktūras departamentu (ID) īsteno Sociālo programmu, kas radīta ar mērķi atbalstīt LU studentus, kuriem ir nepieciešama sociālā palīdzība, un piedāvā dienesta viesnīcās dzīvojošajiem studentiem iegūt līdz 50% atlaidi gultas vietas īrei.

Lai pretendētu uz kopmītņu īres maksas atlaidi vienam semestrim, programmai var pieteikties tie LU studenti, kuri studē pilna laika klātienes nodaļā bakalaura vai maģistra studiju programmā, dzīvo kādā no LU dienesta viesnīcām un kuriem ir nepieciešams finansiāls atbalsts.

2. Stipendijas

LU piešķir stipendijas atbilstoši LU Valsts budžeta finansēto stipendiju piešķiršanas nolikumam, kur 8.punktā norādīts par kritērijiem attiecībā uz sociāli mazaizsargātajiem studentiem.

LU fonds piešķir mecenāta mērķstipendijas.  

Latvijas Universitāte ir viena no pirmajām augstskolām Baltijā, kas augsta līmeņa sportistiem piedāvā iespēju iegūt augstāko izglītību apvienojot to ar sportista karjeru, piedāvājot duālās karjeras stipendijas. 

2021.gadā tika izstrādāta duālās sporta karjeras vadlīnijas un rokasgrāmata. 

LU pieejamās stipendijas: mecenātu, valts, pašvaldību un duālās karjeras: https://www.lu.lv/gribustudet/stipendijas-un-krediti/stipendijas/.

3. Darba samaksa

Atbilstoši Latvijas Universitātes vispārējā personāla darba samaksas nolikumam, LU nodrošina organizācijas iekšējo taisnīgumu, viena līmeņa amatiem nosakot salīdzināmu un līdzsvarotu darba samaksu.

Pārtikas nodrošinājums un uzlabots uzturs, veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību

2.1. Attīstīt studijas un pētniecību uztura zinātnē un saistītās nozarēs. Sniegt ieguldījumu bioekonomikas un ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstībai Latvijā.

2.2. Iztrādāt politiku un procedūras veselīgas un ilgtspējīgas pārtikas/ēdināšanas praksei Latvijas Universitātē un Latvijā, kā arī veicināt zināšanas pārtikas drošības jautājumos.

2.3. Sniegt ieguldījumu ilgtspējīgas pārtikas ražošanas sistēmas izveidei Latvijā un noturīgas lauksaimniecības praksei, kas palielina produktivitāti un ražošanu, palīdz saglabāt ekosistēmas, minimāli ietekmē klimata pārmaiņas (minimizē SEG emisijas) un nostiprina spēju pielāgoties klimata pārmaiņām, galējiem laikapstākļiem, sausumam, plūdiem un citām dabas katastrofām un pakāpeniski uzlabo zemes un augsnes kvalitāti.

2.4 Palielināt ieguldījumus —arī uzlabojot starptautisko sadarbību bioekonomikas un lauksaimniecības zinātniskās pētniecības paplašināšanā, tehnoloģiju attīstībā, kā arī augu un lauksaimniecības dzīvnieku gēnu banku darbību, lai uzlabotu lauksaimnieciskās ražošanas jaudu.

2.5. Gādāt par maznodrošināto studentu atbalstu veselīgas pārtikas nodrošināšanai.

2021.gadā ir izstrādāta IT programma Good Mood Food, kas ļauj izvēlēties veselīgākus produktus un samazināt gan laiku, gan tēriņus.

LU 2023.gadā piedāvāja tālākizglītības kursus  "Limfātiskā sistēma, tās mijiedarbība ar uzturu un fiziskām aktivitātēm".

Latvijas Universitātes sastāvā ir Medicīnas fakultāte un 4 medicīnas koledžas. Fakultātes pasniedzēji ir Latvijas un Eiropas veselības aprūpes vadošie speciālisti. LU zinātnieki iesaistās sabiedrības veselības risku izvērtēšanā un mazināšanā. LU nodrošina studentiem un darbiniekiem psihologa konsultācijas par studiju problēmām, personīgiem jautājumiem, kas sevišķi svarīgi COVID-19 apstākļos.

Aktīvi darbojas LU Sporta centrs, lai iesaistītu studentus un darbiniekus fiziskajās aktivitātēs./sports/

Nodrošināt LU saimes veselīgu dzīvesveidu, veselības risku samazināšanu.

3.1. Sniegt ieguldījumu veselīga, vides kvalitāti atbalstoša un klimata pārmaiņas mazinoša dzīvesveida popularizēšanā, radot iespējas Latvijas Universitātes saimei to piekopt.
Latvijas Universitātes (LU) apstiprinātajā stratēģijā 2021. līdz 2027. gadam kā viens no mērķiem noteikts veselīga un aktīva dzīvesveida veicināšana. Lai studentu un darbinieku vidū turpinātu aktivizēt nodarbošanos ar fiziskām aktivitātēm un attīstīt duālās karjeras studijas, tuvāko gadu laikā Akadēmiskā centra teritorijā Pārdaugavā plānots veidot Sporta māju. 

3.2. Attīstīt medicīnas studijas un pētniecību Latvijā. Atbalstīt vakcīnu un medikamentu zinātnisko izpēti un izstrādi.
LU pētnieki aktīvi piedalās COVID19 vīrusa izpētē, publicējot Ziņojumu "Covid-19 seroprevalences pētījums Latvijas iedzīvotāju populācijā".

Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta pētnieki kopš 2023. gada sākuma iesaistīti projektā AIDA - Uz mākslīgo intelektu balstīts diagnostikas asistents kuņģa iekaisumu noteikšanai.

3.3. Stiprināt Latvijas gatavību veselības risku mazināšanā. Nostiprināt valsts spējas attiecībā uz agrīno brīdināšanu, riska mazināšanu un veselības apdraudējumu pārvaldību.
"Išēmiska insulta izpēte palīdzēs izstrādāt efektīvāku terapiju un ārstēšanu" 
"Paneļdiskusija "Zinātne pret Covid-19""

LU zinātnieki aktīvi iesaistās onkoloģijas pētniecībā un risku mazināšanā. HYCOR projekta  galvenais mērķis bija identificēt un izpētīt gaistošos organiskos savienojumus (GOS), kas saistīti ar kolorektālo vēzi. 

Projekts: “Uz lielajiem datiem balstītas plaušu vēža riska izvērtēšanas, agrīnās diagnostikas un prognozēšanas metodes izstrāde”.

Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta projekts “Gaistošo marķieru izelpas analizators kuņģa vēža skrīninga”. Projekta pamatā ir klīniska nepieciešamība ieviest skrīninga metodi agrīnai kuņģa vēža un ar to saistīto pirmsvēža izmaiņu noteikšanai.

Projekta nosaukums: D vitamīna un tā receptoru gēnu polimorfismu loma zarnu iekaisuma modulācijā pacientiem ar recidivējošu un progresējošu multiplās sklerozes norisi.

3.4. Aktīvi iestāties pret vielu pārmērīgu lietošanu, tostarp narkotisku un alkohola pārmērīgu lietošanu. 2023.gadā tika rīkota diskusija “Multidisciplinārs skatījums uz atkarību problemātiku Latvijā” Diskusijas ziņa.

3.5.Attīstīt sadarbību ar veselības aizsardzības institūcijām, līdzdarboties valsts darba grupās veselības aizsardzības un sabiedrības veselības jomās.

3.6.Nodrošināt atbalstu studentiem un darbiniekiem veselības aizsardzības jomā t.sk. mentālās veselības, seksuālās veselības u.c. atbalsts.

3.7.Visā Latvijas Universitātes teritorijā nodrošināt smēķēšanas aizliegumu.

3.8. Rūpēs par studentu un darbinieku veselību nodrošināt piekļuvi sporta (fiziskām) aktivitātēm.
"LU PPMF studenti aicina piedalīties projekta “Sāc tagad!” aktivitātēs" 
"6 iemesli, lai uzsāktu savu rītu ar vingrošanu"

Sporta centrs aktīvi rīko darbinieku pārgājienus: Ziemas pārgājiens 2023.gadā.

“LU Studentu foto orientēšanās 2023”.

“LU studentu rudens pārgājiens 2023”

Vairāk informācijas lapā LU Sports.

Katru gadu Klīniskās prakses ietvaros tiek organizētas bezmaksas redzes pārbaudes, ko veic Profesionālā maģistra studiju programmas "Klīniskā Optometrija" pēdējā kursa studenti pasniedzēja-speciālista uzraudzībā.optiometrija

3.9. Īstenot sabiedrībai pieejamas veselības un sabiedrības veselības izglītības programmas t.sk.
 mūžizglītībā. https://www.muzizglitiba.lu.lv/

Latvijas Universitātes 2020.-2027.gada Stratēģijā misija noteic, ka  Latvijas Universitāte dod savu ieguldījumu pasaules zinātnes, augstākās izglītības, zināšanu, tehnoloģiju pārneses un inovācijas procesos, nodrošina Latvijas demokrātijas un kultūras izaugsmi, latviešu valodas attīstību un tautsaimniecības uzplaukumu. Kvalitatīva izglītība ir universitātes pamatā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību.

LU ir izstrādāta Ilgtspejigas_attistibas_politika.

Ar ilgtspējīgu attīstību Latvijas Universitāte saprot atbildību par vidi un cilvēkiem, brīvprātīgu sociālo, ekonomisko, vides un cilvēktiesību vērtību iekļaušanu savā ikdienas darbībā un attiecībās ar iesaistītajām pusēm – darbiniekiem, studējošajiem, partneriem, lēmumpieņēmējiem un sabiedrību.   

Nodrošināt iekļaujošu, kvalitatīvu izglītību un pētniecību

4.1 Līdz 2027. gadam nodrošināt, ka visi izglītojamie apgūst zināšanas un prasmes, kas vajadzīgas ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, tostarp,  izglītojot par ilgtspējīgu attīstību un dzīvesveidu, cilvēktiesībām, dzimumu līdztiesību, veicinot miera un nevardarbības kultūru, globālo pilsoniskumu, kā arī radot izpratni par kultūras daudzveidību un kultūras ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā.
Latvijas Universitāte un nodibinājums “Hospiss LV” 2023.gadā  aicināja uz Latvijā pirmo diskusiju forumu par hospisa aprūpi “Tiesības uz cieņpilnu nāvi”?

4.2. Izstrādāt mācību un studiju materiālus izglītības ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai Latvijā. Sekmēt izglītības attīstību Latvijā par resursu saudzēšanu, dabas aizsardzību, klimata neitrālu attīstību, aprites ekonomiku un citiem izglītības virzieniem, kas sekmē ilgtspējīgu attīstību.
2023.gadā notika projekta “Gatavi pārmaiņām? Kopīgo dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība” noslēguma konference, kurā pētnieki iepazīstināja ar galvenajiem rezultātiem un atziņām galvenajos pētnieciskajos virzienos. Konference norisinājās divās daļās – pirmajā runājot par sociālo reakciju uz vides pārmaiņām pētniecību un izziņu, savukārt otrajā daļā koncentrējoties uz kopīgo resursu ilgtspējīgas pārvaldības gadījumu izpēti un ilgtermiņa tendenču un ekoloģiska pilsoņa kontekstu.

Pētījuma rezultāti tikuši apkopoti monogrāfijā "Kopīgo resursu pārvaldība krīžu saplūšanas laikā", ko izdevis Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds. Papildus informācija.

4.3. Sniegt ieguldījumu Latvijas attīstības izpētē: ražotājspējas, inovatīvās darbības, vienlaikus klimata un dabas aizsardzības un sociālās sfēras jomās, veidojot ilgtspējīgas attīstības zinātni kā prioritāru LU pētniecības virzienu. Piedalīties Latvijas attīstības plānošanas un analīzes procesā, informēt likumdevējus, izpildvaru  un sabiedrību par aktuālajām pētniecības atziņām.

4.4. Līdz 2027. gadam ievērojami palielināt to jauniešu un pieaugušo skaitu, kuriem ir piemērotas profesionālās  prasmes  nodarbinātībai, pienācīgas kvalitātes darba veikšanai un uzņēmējdarbībai.

LU izveidota profesionālās pilnveides akadēmija   https://www.muzizglitiba.lu.lv/.

4.5. Līdz 2027. gadam novērst dzimumu atšķirības izglītībā un nodrošināt mazaizsargātajiem iedzīvotājiem, tostarp personām ar invaliditāti, vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai universitātē. 

2023.gadā,lai noskaidrotu, ar kāda veida diskrimināciju augstākās izglītības vidē sastopas studējošie, akadēmiskais un vispārējais personāls, Latvijas Studentu apvienība sadarbībā ar Latvijas Universitātes Studentu padomi un Latvijas Universitāti ir izstrādājusi aptauju “Diskriminācija augstākās izglītības iestādēs". Diskriminācija

Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (FMOF) Fizikas izglītības pētniecības katedra  2021.gadā organizēja pieredzes apmaiņas semināru “Nelīdzenais ceļš uz dzimumu līdztiesību – par meiteņu nepietiekamu pārstāvniecību STEM un to, kā veicināt iesaisti”  

4.6 Izveidot atbalsta instrumentus jaunattīstības valstu studējošo atbalstam. 

4.7. Palielināt mūžizglītības programmu skaitu un sabiedrības piekļuvi tām. LU piedāvā daudzveidīgas tālākizglītības iespējas dažādās izglītības programmās: profesionālās pilnveides izglītības programmās, neformālās izglītības programmās, pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmās, kā arī kursos un citos mācību pasākumos, kas ļauj ikvienam papildināt un apgūt jaunas zināšanas, prasmes un pieredzi atbilstoši darba tirgus prasībām, savām interesēm un vajadzībām.https://www.muzizglitiba.lu.lv/.

Latvijas Universitāte iestājas par dzimumu līdztiesību gan darba, gan pētniecības jomās. Latvijas Universitātē ievēro dzimuma līdztiesību, gan administratīvajā pārvaldē, gan pētniecībā.  2023.gadā LU no visiem studējošajiem bija 72,3% sieviešu.  Visvairāk sieviešu studē nepilna laika studijās, 87,12%. No kopējo absolventu skaita- 77,9% sastāda sievietes.

LU Teoloģijas fakultāte realizē vaiākus projektus. Viens no  realizētajiem projektiem "Reliģija un dzimumu līdztiesība: norises Baltijā un Ziemeļvalstīs sniedz nozīmīgu ieguldījumu sociālās iekļaušanas veicināšanā, vēršoties pret dzimumu līdztiesības trūkumu dažādās dzīves sfērās, īpašu uzmanību pievēršot reliģijai un kultūrai. 

Otrs projekts "Neokonservatīvisms un dzimtes piedzīvošana ikdienā un ticībā: sieviešu (ne)ordinācijas gadījums Latvijas Evaņģēliski Luteriskajā baznīcā" vērsts uz dzimumu nevienlīdzības mazināšanu un sieviešu diskriminācijas novēršanu Latvijā, piedāvājot jaunas, uz pierādījumiem balstītas interdisciplināras zināšanas, kā arī veicinot diskusiju par nevienlīdzības iemesliem, to realizēšanas mehānismiem un sekām, analizējot problēmu starptautiskā kontekstā pieaugoša neokonservatīvisma apstākļos. Izpētei izvēlēts dzimumu līdztiesības jautājumu problēmu gadījums Latvijas Evaņģēliski Luteriskajā baznīcā. Projekts

Panākt dzimumu līdztiesību un nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visām sievietēm

5.1. Latvijas Universitātei kļūt par piemēru visa veida diskriminācijas novēršanā pret visām sievietēm. 

2023.gadā noslēdzies Eiropas Komisijas atbalstīts projekts “Kapacitātes veidošana un izpratnes paaugstināšana neiecietības novēršanai un apkarošanai Latvijā – CALDER”, lai  uzlabotu Latvijas iestāžu darbinieku prasmes atpazīt rasisma, ksenofobijas un cita veida diskriminācijas gadījumus, novērst tos un apkarot. Projekts  norisinājās Latvijas Universitātes virsvadībā sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu, Tiesu administrāciju, Valsts policiju un LR Prokuratūru.  Ziņa

5.2. Nodrošināt sieviešu pilntiesīgu un efektīvu līdzdalību un vienlīdzīgas iespējas uzņemties līderību visos lēmumu pieņemšanas līmeņos politiskajā, saimnieciskajā un sabiedriskajā dzīvē.

5.3. Palielināt pamattehnoloģijas, it īpaši informācijas un sakaru tehnoloģijas izmantošanu, lai veicinātu pienācīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm.
Pieredzes apmaiņas seminārs par meiteņu izcilības veicināšanu STEM jomā

5.4. Pieņemt un nostiprināt pārdomātas politikas un izpildāmus normatīvos aktus dzimumu līdztiesības veicināšanai  visos līmeņos.

Latvija ir veiksmīgi noslēgusi dalību Eiropas Sociālā pētījuma (European Social Survey, ESS) 10. kārtā, kura norisi Latvijā koordinēja LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieku darba grupa.

ESS 10. kārtas datu kopa, aptaujas anketa un cita pētījuma dokumentācija ir oficiāli publicēta ESS Datu portālā un ir brīvi pieejama lejupielādēšanai bez maksas, reģistrējoties ar e-pasta adresi. ESS Datu portālā publicēti visu gadu Eiropas Sociālā pētījuma dati: Search European Social Survey (nsd.no).

2024.gadā sociālās ilgtspējas jomā  sadarbībā ar Latvijas Studentu apvienību tika aizsākts pētījums “Diskriminācija augstākās izglītības iestādēs”, lai noskaidrotu, vai un ar kāda veida diskrimināciju augstākās izglītības vidē sastopas studējošie, akadēmiskais un vispārējais personāls.

Latvijas Universitāte ir zaļi domājoša universitāte, kas rūpējas par to, lai būtu pievilcīga, ilgtspējīga universitātes vide. Tīrs ūdens, ūdens patēriņa samazināšana, izskaidrošanas darbs un pētniecība par ūdens resursu pieejamību un izmantošanu ir LU ilgtspējīgas attīstības stratēģijas mērķi, lai saglabātu pieejamos dabas resursus nākamajām paaudzēm.

Mājaslapa: https://www.videsakademija.lu.lv; sociālie tīkli: www.facebook.com/vidakademija/; www.instagram.com/vides_akademija/

EU-WATERRES projekta mērķis ir atbalstīt pazemes ūdens resursu apsaimniekošanu pārrobežu ūdens nesējslāņos starp valstīm. https://eu-waterres.eu/

Ūdens pieejamība, kvalitāte un ilgtspējīga pārvaldība

6.1 Samazināt ūdens patēriņu Latvijas Universitātē, novērst tā nelietderīgu izmantošanu. Sekmēt ilgtspējīgu ūdens resursu izmantošanas praksi. Atbalstīt un nostiprināt sabiedrības līdzdalību ūdens apsaimniekošanas un pārvaldības uzlabošanā.

6.2. Attīstīt pētniecību par ūdens resursiem un to ilgtspējīgu pārvaldību, nodrošināt studiju piedāvājumu par ūdens resursu aizsardzību un apsaimniekošanu. 

6.3 Līdz 2030. gadam paplašināt starptautisko sadarbību ūdens resursu apsaimniekošanas jomā.

6.4. Plānot un  izstrādāt noteikumus lietus ūdens izmantošanai Akadēmiskā centra uzturēšanai, kā arī citos LU īpašumos.

6.5. Attīstīt programmas bezmaksas dzeramā ūdens piedāvājumam LU īpašumos.

Latvijas Universitāte ir zaļi domājoša universitāte, ka rūpējas par to, lai būtu pievilcīga, ilgtspējīga universitātes vide. Pieejama un atjaunojama enerģija ir temati ar ko nodarbojas vairāki LU zinātnieki. LU Akadēmiskā centra būvniecības procesā tiek realizēti projekti, kas saistās ar atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas izmantošanu. LU zinātnieki iesaitīti projektā “Viedo risinājumu gandrīz nulles enerģijas ēkām izstrāde, optimizācija un ilgtspējas izpēte reāla klimata apstākļos”. LU Botāniskajā dārzā var iepazīties ar LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes eksperimentu par būvkonstrukciju un apkures/dzesēšanas sistēmu energoefektivitāti un ilgtspēju Latvijas klimatiskajos apstākļos.

 Atjaunojamā enerģija

7.1 Īstenot pasākumus, kuri sekmē un palielina atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju izmantošanu LU mītnēs (ēkās) un LU transporta parkā.

15.Saules transportlīdzekļu sacensības "Saules kauss" 2023.
LU Zaļdomātāju diena

7.2 Atbalstīt sabiedrības līdzdalību atjaunojamo enerģijas resursu tehnoloģiju ieviešanā.

2023.gadā notika foruma diskusijā “Kā būt zaļai universitātei mainīgā pasaulē?” eksperti sprieda par augstskolas lomu ne tikai zaļo ideju radīšanā un pētniecībā, bet arī ieviešanā un īstenošanā ikdienas dzīvē, tādējādi veicinot ilgtspējīgu domāšanu arī plašākā sabiedrībā. Ziņa

7.3 Attīstīt pētniecību un studiju piedāvājumu par atjaunojamo enerģijas resursu tehnoloģiju dabaszinātniskajiem principiem un to ieviešanas sociāli ekonomiskajiem faktoriem.

Projekts: Gandrīz nulles enerģijas ēku (gNEĒ) faktiskā energopatēriņa analīze un nepieciešamo energoefektivitātes paaugstināšanas risinājumu izstrāde. Gnee

7.4 Līdz 2030.gadam paplašināt starptautisko sadarbību atjaunojamo resursu tehnoloģiju jomā.

7.5. Izstrādāt politiku un procedūras efektīvai elektroenerģijas izmantošanai LU īpašumos.

LU_Ilgtspejigas_attistibas_politika

No 2023.gada līdz 2027.gadam LU realizēs Zaļās Universitātes projektu, kas ir horizontāls projekts, kas apvieno dažādus elementus, kas ir saistīti ar ilgtspējīgu un energoefektīvu infrasturktūras attīstību. Projekta ietvaros paredzēts īstenot risinājumus, kas palielinās Latvijas Universitātes energoneatkarību. Tāpat Zaļās universitātes projekta ietvaros tiks attīstīta Akadēmiskā centra teritorija.

2023.gadā pirmo reizi augstskolas 104. gadadienas jubilejas svinības tika aizvadītas zaļā zīmē. Sekmējot ilgtspēju veicinošus paradumus, martā norisinājās mantu maiņas pasākums, aprīlī notika Pavasara talka, oktobrī – Rudens talka LU Botāniskajā dārzā. Lai veicinātu atkritumu šķirošanas paradumu maiņu ikdienā, Latvijas Universitātes ēkās papildus ir uzstādīti 45 jauni atkritumu šķirošanas konteineri. Pērnā gada izskaņā Latvijas Universitāte uzsāka sadarbību ar “Sporta pils dārzu” komandu, lai kopīgi veidotu pirmo LU Kopienas dārzu.

Latvijas Universitāte radīs ilgtspējīgas vērtības un veicinās sabiedrības labbūtību, nodrošinot sekmīgu zinātības un tehnoloģiju pārnesi. LU nodrošina cienīgu darbu, kas veicina gan valsts, gan sabiedrības un ikviena sabiedrības pārstāvja ekonomisko izaugsmi. LU izstrādājusi kvalitātes politiku un rīcības standartus.

Kvalitates_politika

Kvalitates_ricibpolitika

Latvijas Universitātes Sociālā politika

Veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību

8.1. Attīstīt studijas un pētniecību, lai sekmētu ekonomikas izaugsmi Latvijā.

Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskais institūts “LU domnīca LV PEAK” ir sagatavojis trešo “Ekonomikas barometru”, kurā apkopotas Latvijas un starptautisko institūciju, kā arī vadošo makroekonomikas ekspertu konsensuss attīstības prognozes. Ar pilno ziņojumu var iepazīties šeit:

https://www.lvpeak.lu.lv/

8.2. Sekmēt augstāku ekonomiskās produktivitātes līmeņa sasniegšanu ar dažādošanas, tehnoloģiju modernizācijas un inovācijas starpniecību, tostarp koncentrējoties uz augstu pievienoto vērtību un darbietilpīgām nozarēm.

8.3. Veicināt uz attīstību vērstas politikas, kas atbalsta ražošanu, darbavietu radīšanu, uzņēmējdarbību, radošumu un inovāciju, kā arī sekmēt mikrouzņēmumu un mazo, un vidējo uzņēmumu izveidošanu un izaugsmi, īpaši zaļo un klimata neitrālo tehnoloģiju jomās.

8.4. Sekmēt ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu. Sniegt ieguldījumu patēriņa un ražošanas resursu efektivitātē, nošķirot ekonomikas izaugsmi no vides degradācijas.

8.5.Iztrādāt politiku un procedūras nodarbinātības praksei brīvai no diskriminācijas, taisnīgas attieksmes un darba samaksas, dzimuma vienlīdzības un iespējas darbinieku tiesību aizstāvībai.

Profesore Inna Šteinbuka: Kā panākt ekonomikas atveseļošanos?
Pētījums “Attālinātais darbs kā cilvēkkapitāla piesaistes iespēja Latvijas attīstībai”
ReCOVery-LV
Zaļās dienas LU

Latvijas Universitātē darbojas LU Studentu biznesa inkubators (LU BI), kas dibināts 2011.gadā. Tā darbības mērķis ir sniegt atbalstu un veicināt ieinteresētību LU studentiem uzņēmējdarbības uzsākšanā, attīstīšanā un biznesa komandu veidošanā. Biznesa idejas skar arī ilgtspējīgas un noturīgas infrastruktūras attīstīšanu un iekļaujošas, un ilgtspējīgas industrializācijas veicināšanu valstī kopumā. LU plāno izveidot izcilus akadēmiskos centrus, kas veicinās studiju un pētniecības kvalitāti, paplašinās infrastruktūras pieejamību.

LU ir nodibināts Tehnoloģiju pārneses centrs, kas iesaistīts jaunu, inovatīvu projektu izstrādē, sadarbībai ar industriju (https://www.zpc.lu.lv/).

LU Akadēmiskā centra attīstības projekts gūst atbalstu EPAB finansējuma piešķīrumam

Veidot noturīgu infrastruktūru un sekmēt inovācijas

9.1. Attīstīt kvalitatīvu, uzticamu, ilgtspējīgu un noturīgu Latvijas Universitātes infrastruktūru, īpaši pievēršoties pieejamas un taisnīgas piekļuves nodrošināšanai visiem.

9.2. Uzlabot zinātnisko pētniecību, pilnveidot rūpniecības nozaru tehnoloģiskās iespējas visās valstīs un jo īpaši jaunattīstības valstīs, tostarp līdz 2030. gadam veicinot inovāciju un ievērojami palielinot pētniecības un attīstības jomā nodarbināto skaitu. Nodrošināt valsts un privātos izdevumus pētniecībai un izstrādei.

LU konference "Inovāciju fonds – nozaru pētījumu programma: viedie materiāli, fotonika un biomedicīna" , kas norisinājās 2023.gada rudenī, Konferences mērķis ir rosināt diskusiju par inovāciju attīstību, izmantojot Valsts pētījumu programmas (VPP) finansējumu apvienojumā ar citiem atbalsta mehānismiem, kā arī iepazīstināt ar Ekonomikas ministrijas izveidotā Inovāciju fonda nozaru pētniecības programmas VPP Inovāciju fonda projektiem "Viedo materiālu, fotonikas, tehnoloģiju un inženierijas ekosistēma" (MOTE) un "Valsts pētījumu programmas projekts biomedicīnā, medicīnas tehnoloģijās un farmācijā" (BioMedPharm), ko īsteno Latvijas vadošās universitātes un pētniecības institūti. Konference.

Latvijas Zinātnes padomes (LZP) Nacionālā kontaktpunkta 2023.gada rīkotās konferences mērķis bija atskatīties uz iepriekšējā programmā – “Apvārsnis 2020” – paveikto un izvērtēt Latvijas zinātnieku kopienas stiprās puses un izaicinājumus pašreizējā ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, kurā aktīvu dalību ņēma arī LU. .Informācija par pasākumu un foto

9.3. Atbalstīt vietējo tehnoloģiju izstrādi, pētniecību un inovāciju jaunattīstības valstīs, tostarp nodrošinot labvēlīgu politisko vidi rūpniecības dažādošanai un preču pievienotās vērtības palielināšanai.
LU pastāvīgi notiek studentu inkubatora aktivitātes, izstrādājot jaunas tehnoloģijas un inovatīvus risinājumus.
 

Projekta “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” mērķis ir : Sekmēt Latvijas Universitātē studējošo inovāciju pieteikumu īstenošanu, attīstīt studējošo inovācijas spēju un uzņēmīgumu risinot sabiedrībai vai tās daļai nozīmīgas problēmas augstskolu un studējošo sadarbībā ar komersantiem.Projekts.

9.4. Ievērojami palielināt piekļuvi informācijas un sakaru tehnoloģijām un tiekties uz to, lai līdz 2027. gadam nodrošinātu vispārēju un pieejamu piekļuvi internetam vismazāk attīstītajās valstīs.
LU nodrošināt ātru un pieejamu internetu visās ēkās, aprīkotus kabinetus un laboratorijas ar jaunākajām un modernākajām tehnoloģijām. Rūpes par datoru drošību un izglītošanu ir universitātes ikdienas darbs. LU kopā ar visu pasauli atzīmē Kiberpirmdienu un starptautisko datoru drošības dienu.

LU 2023.gadā ieviesa MOTIVAL.  digitālo kompetenču vērtēšanas testu. 

2023.gada decembrī  vairākos DIGITEKA pasākumos Latvijas Universitātes fakultāšu docētāji un studenti tika aicināti iepazīt digitālos rīkus un to sniegtās iespējas studiju vides pilnveidei, digitālo prasmju attīstīšanai un darba efektivizēšanai.

9.5. Atbalstīt jaunuzņēmumu veidošanu, kuri atbilst Ilgstpējīgas attīstības mērķiem.

LU 2021.-2027.gada stratēģijā attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībā 3.2.3. punkts nosaka: "Nodrošināt dzimumu vienlīdzības principu ievērošanu izglītībā un veicināt vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai neaizsargātajām iedzīvotāju grupām" un 3.2.4. "Izveidot atbalsta instrumentus talantīgu maznodrošinātu jauniešu piekļuvei universitātes studijām".

LU Ir izstrādāts dokuments  STUDIJU_MAKSAS_ ATVIEGLOJUMU_PIEMEROSANAS_KARTIBA.

LU ir apstiprinājusi Sociālo politiku, kas vērsta uz LU saimes sociālo aizsardzību. Sociālā politika  nodrošina un veicina visu LU darbinieku, akadēmiskā personāla un studējošo sociālo, ekonomisko un politisko iekļaušanu neatkarīgi no vecuma, dzimuma, invaliditātes, rases, etniskās piederības, izcelsmes, reliģiskās pārliecības vai ekonomiskā vai cita statusa.

Latvijas Universitātes Studentu padome sadarbībā ar Latvijas Universitātes Infrastruktūras departamentu īsteno Sociālo programmu, kas radīta ar mērķi atbalstīt LU studentus, piedāvājot dienesta viesnīcās dzīvojošajiem studentiem iegūt līdz 50% atlaidi gultas vietas īrei. 

2023. gada 6. decembrī Latvijas Universitātes (LU) Dabas mājā notika vieslekcija "Starptautiskā studentu mobilitāte: vispārējās tendences, sociālās nevienlīdzības mikro, mezo un makro līmenī". Vieslekciju lasīja socioloģijas profesors Kristofs van Mols (Christof van Mol) no Tilburgas universitātes Nīderlandē. Ziņa.

LU 2021.-2027.gada stratēģijā ir noteikta virzība uz Ilgtspējīgu pārvaldību un virzību uz klimatneitrālu universitāti, kas nosaka “nodrošināt investīciju un infrastruktūras ilgtspēju, samazinot universitātes nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, gādājot par ilgtspējīgu resursu izmantošanu”. Attīstīt videi draudzīgu infrastruktūru atbilstoši “zaļās universitātes” koncepcijai.

2023.gadā Latvijas Universitāte saņēma Latvijas Ekoaugstskolas sertifikātu 2023./2024. akadēmiskajam gadam.Ziņa.par Ekoaugstskolas serifikāta saņemšanu.

LU Zaļās Universitātes projekts ir horizontāls projekts, kas apvieno dažādus elementus, kas ir saistīti ar ilgtspējīgu un energoefektīvu infrasturktūras attīstību. Projekta ietvaros paredzēts īstenot risinājumus, kas palielinās Latvijas Universitātes energoneatkarību. Tāpat Zaļās universitātes projekta ietvaros tiks attīstīta Akadēmiskā centra teritorija.Zaļās universitātes projekts.

Jaunais LU Akadēmiskais centrs atrodas ārpus pilsētas centra, zaļajā Torņkalnā. Universitāte rūpējas par vidi, tai ir savs Botāniskais dārzs, kas dibināts 1922.gadā  un Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava “Babīte”, kas atvērtas sabiedrībai. Botāniskajā dārzā notiek izstādes, pasākumi, ekskursijas. LU infrastruktūra ir pieejama rīdziniekiem un pilsētas viesiem: LU Muzejs ar studentu karceri,  kolekcijām un Astronomiskais tornis , kas aktīvi aicina rīdziniekus un pilsētas viesus apmeklēt torni (Debesis oktobrī 2023),Raiņa bulvārī 19.

2023.gadā LU Cietvielu fizikas institūts (CFI)  uzsāka projektu Smart Windows for Zero Energy Building (SWEB) , kas ir jauna iniciatīva, lai izveidotu augstas kvalitātes pētnieku un ekspertu komandu, sinerģiski apvienojot hromogēnos viedu logu materiālus, lai uzlabotu LU CFI kompetences un atpazīstamību pasaulē, pārvarētu plaisu starp pētniecību un tehnoloģiju pārnesi un dotu ieguldījumu enerģijas lietderīgā un ilgtspējīgā izmantošanā. Ziņa.

LU Humanitāro zinātņu fakultāte, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts pēta mūsu kultūras mantojumu, lai to saglabātu nākamajām paaudzēm.

Universitātē ir aktīva kultūras un sporta dzīve, kas koncentrējas LU Kultūras un LU Sporta centros.   

LU darbojas 10 dažādi kori, 3 deju kolektīvi un daudz citu kolektīvu. LU Sporta centrā darbojas vairākas LU komandas volejbolā, basketbolā, florbolā, futbolā u.c.

Covid 19 pandēmijas apstākļos Universitāte ir veiksmīgi spējusi pielāgoties gan darbam, gan lekcijām attālināti.

Latvijas Universitātes 102. gadadienai veltītais ideju forums “Tiecoties pēc izcilības: mūsdienīgas universitātes attīstība”. 

Padarīt Latvijas pilsētas un apdzīvotās vietas iekļaujošas, drošas, pielāgoties spējīgas un ilgtspējīgas

11.1. Attīstīt Latvijas Universitātes mītnes vietas kā videi draudzīgas, atbilstoši “zaļās universitātes” koncepcijai.

Veicinot ilgtspējīgu vides attīstību LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā, Latvijas Universitāte (LU) uzsākusi sadarbību ar “Sporta pils dārzu” komandu, lai kopīgi veidotu pirmo LU Kopienas dārzu.Ziņa par kopienas dārza izveidi.

11.2. Līdz 2027. gadam nodrošināt piekļuvi drošam, cenas ziņā izdevīgam, pieejamam un ilgtspējīgam transportam.

11.3. Aizsargāt un nosargāt kultūras un dabas mantojumu, atbalstīt LU amatiermākslas kolektīvu darbību un kultūras mantojuma apzināšanu.

Eiropas kultūras mantojuma dienas 2024 Latvijas Universitātē ievadīja Universitātes 105. gadadienas mēnesi. Latvijas Universitātes Muzejs interesentiem piedāvāja viesošanos Valsts nozīmes arhitektūras piemineklī - Rīgas Politehniskā institūta, tagad Latvijas Universitātes, galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19, Rīgā,kas slēpj sevī vēl 5 Valsts nozīmes kultūrvēsturiskus objektus.Ziņa.

11.4. Līdz 2030. gadam samazināt Universitātes mītnes vietu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, tostarp pievēršot īpašu uzmanību SEG emisiju samazināšanai, gaisa kvalitātei, aprites ekonomikas sekmēšanai, sadzīves un citu atkritumu apsaimniekošanai.

2023.gadā Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte un LU Biznesa inkubators projekta “The Ignite NEB” ietvaros rīko tiešsaistes vebināru angļu valodā “Ieradumu pārveide: uzvedības maiņas stratēģijas inovatīvai atkritumu apsaimniekošanai”. Vebināru vadīs pieredzējis uzņēmējdarbības izglītības profesionālis no izglītības tehnoloģiju uzņēmuma “Kimitisik” līdzdibinātājs Balázs Horvath. Vebinārs ir kā kick-off pasākums novembrī gaidāmajam pilsētvides hakatonam “Sparkling the NEB spirit across Riga’s municipality” Ziņa.

11.5 Sniegt ieguldījumu valsts un reģionālās attīstības plānošanā, veidot sadarbību ar pašvaldībām, kurās atrodas LU mītnes vietas.

11.6. Atbalstīt sabiedrības piekļuvi LU rīcībā esošiem resursiem – muzejiem, bibliotēkām, kolekcijām utt.

11.7 Sekmēt Akadēmiskā centra attīstību, nodrošinot tajā “zaļo domāšanu”, t.sk. atbalstot gājēju teritorijā velosipēdu izmantošanu, gājēju celiņus, kā arī piekļuvi akadēmiskam centram ar transportu, kas nodara vismazāko negatīvo ietekmi uz vidi.

11.8. Attīstīt infrstruktūru un tehnoloģijas, vienlaicīgi nodrošinot iespējas attālinātam darbam.

2023.gadā, sadarbojoties vadošo augstskolu mācībspēkiem un uzņēmējiem, radīta studiju virtuālā asistente “Digne”, pilnībā digitalizēts studiju kurss “Civilā aizsardzība”, kā arī īpaši akadēmiskā personāla vajadzībām pielāgots mašīntulks. Izstrādātie risinājumi veicina straujāku studiju vides transformāciju, pilnveidojot esošo studiju kvalitāti, padarot to mūsdienīgāku un konkurētspējīgāku.

LU 2021-2027.gada stratēģijā ir noteikta virzība uz Ilgtspējīgu pārvaldību un virzību uz klimatneitrālu universitāti,  veicinot ilgtspējīga patēriņa paradumus universitātes saimē. Tas saistīts ar atbildīgu pieejamo resursu patēriņu un pieejamajiem zaļajiem risinājumiem, kā arī atkritumu šķirošanu.

Sadzīves atkritumi var būt kā resurss, kuru iespējams ne tikai pārstrādāt, bet iegūt augstvērtīgu izejvielu enerģētikas un ķīmiskās rūpniecības vajadzībām. Latvijas Universitātes (LU) pētnieki ir izstrādājuši iekārtu, kas no plastmasas, koksnes, papīra un dažādas biomasas maisījuma spēj iegūt sintēzes gāzi.

Ikgadējā LU starptautiskajā konferencē kādā no 2400 sekcijām tiek izskatīti un runāts par šiem tematiem. 2020.gadā LU notika 3.starptautiskā konference “Nutrion and Health”.

Monogrāfija "Ceļā uz klimata neitralitāti: Ekonomiskā ietekme, iespējas un riski" (Towards Climate Neutrality: Economic Impacts, Opportunities and Risks) ir starpdisciplinārs pētījums, kura tapšanā piedalījās vairāku valstu pētnieki. Tā ietver visaptverošu enerģētikas ekspertu grupas no septiņām valstīm pētījumu par enerģētikas pārejas procesu uz klimata neitralitāti un tā izaicinājumiem, izvērtējot gan globālās tendences trīs enerģētikas trilemmas dimensijās – ilgtspēja, pieejamība un drošums, gan atspoguļojot dažādu valstu konkrētus piemērus enerģētikas pārejas instrumentu ieviešanā.

Grāmata tapusi LV PEAK zinātniskā projekta “Klimata mērķu ekonomiskās ietekmes modelēšana un analīze” ietvaros.

Nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa paradumus

12.1. Līdz 2030. gadam nodrošināt dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un lietderīgu izmantošanu.

12.2. Līdz 2030. gadam samazināt pārtikas atkritumu apjomu.

12.3. Līdz 2027. gadam nodrošināt ķīmisko vielu un visu veidu atkritumu apsaimniekošanu videi nekaitīgā veidā, visā to dzīves ciklā un ievērojami samazināt šādu vielu un atkritumu izlaišanu gaisā, ūdenī un augsnē, tādējādi līdz minimumam samazinot to nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi.

12.4. Līdz 2030. gadam ievērojami samazināt radīto atkritumu apjomu, īstenojot atkritumu novēršanas, mazināšanas, pārstrādes un atkārtotas izmantošanas pasākumus.

12.5. Mudināt uzņēmumus, it īpaši lielos un starptautiskos uzņēmumus, īstenot ilgtspējīgu praksi un iekļaut informāciju par ilgtspējību to ziņošanas ciklā.

12.6. Veicināt ilgtspējīgu publiskā iepirkuma praksi.

12.7. Līdz 2030. gadam nodrošināt, ka Latvijas iedzīvotājiem ir attiecīga informācija un izpratne par ilgtspējīgu attīstību un dzīvesveidu saskaņā ar dabu.

12.8 Atbalstīt jaunattīstības valstis to zinātniskās un tehnoloģiskās spējas stiprināšanā, lai pārorientētos uz ilgtspējīgākiem patēriņa un ražošanas modeļiem.

LU 2021-2027.gada stratēģijā ir noteikta virzība uz Ilgtspējīgu pārvaldību un virzību uz klimatneitrālu universitāti. LU ĢZZF zinātnieki ir iesaistījušies starptautiskā pētniecības projektā Svalbāras arhipelāgā, lai pētītu ledājus un vides piesārņojuma ietekmi uz tiem. Savukārt, citi zinātnieki veic pētījumus par klimatiskiem ekstrēmiem un to ietekmi uz lauksaimniecībā un mežsaimniecībā nozīmīgākajam sugām.

2023.gad augustā LU zinātnieki pirmo reizi veica pētījumus Alpu ledājos, lai noteiktu to biezumu un iekšējo struktūru.

LU Ķīmiskās fizikas institūts iesaistījies projektā “Topoloģisko izolatoru nanoelektromehāniskas strāvas kontroles ierīces pielietojumiem kriogēnās temperatūrās”.

Klimata kontroles temats tiek regulāri apskatīts LU Jauno fiziķu skolas nodarbībās, un tiešsaistes lekcijās Latvijas vidusskolēniem.

LU Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas  laboratorija  ir izveidojusi interneta vietni Present the present (FimarWeb) www.water.lv/fimarweb, kurā ikviens var sekot līdzi  kā Baltijas jūrā tuvāko divu dienu laikā (pa stundām) mainās virsmas straumes ātrums, vēja virziens, viļņu augstums, ūdens virskārtas un gaisa temperatūras, ledus biezums, ūdens līmenis, sāļums.

 Veikt steidzamus pasākumus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un to ietekmi

13.1. Stiprināt gatavību un noturību pret apdraudējumiem, kas saistīti ar klimatu, dabas katastrofām un spēju pielāgoties tām.
“Laiktelpiskā pazemes ūdeņu sausuma prognozēšana ar jauktiem modeļiem daudzslāņu sedimentācijas baseinā klimata pārmaiņu ietekmē” (GURU)". 

13.2. Uzlabot izglītību, izpratnes veicināšanu un spēju klimata pārmaiņu mazināšanas, pielāgošanās, ietekmes mazināšanas un agrīnās brīdināšanas jomās. Arī Teoloģijas fakultāte pievēršas klimata krīzes jautājumiem, sarīkojot domnīcu "Kā teoloģija var palīdzēt izglābt pasauli?". 

13.3. īstenot sistemātiskus pasākumus Latvijas Universitātes radīto (ar LU saistīto) SEG emisiju samazināšanai, nodrošinot enerģijas efektīvu izmantošanu un patērētās enerģijas dekarbonizāciju. Īstenojamie pasākumi ietver energoresursu/enerģijas optimālas izmantošanas pārvaldības nodrošināšanu, energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu un LU mītņu (ēku) energoefektivitātes paaugstināšanu, atjaunojamo resursu tehnoloģiju izmantošanu LU mītnēs (ēkās) un LU transporta parkā.

13.4 Attīstīt pētniecību un studiju piedāvājumu par klimata neitrālu attīstību un tās pārvaldību, īpaši par dabaszinātnisko pamatojumu un sociāli ekonomiskajiem principiem. 

13.5. Proaktīvi iesaistīties valsts institūciju plānošanas darbā piedāvājot savu ekspertīzi un zināšanas.

Latvijas Universitāte rūpējas par vidi, tai skaitā par ūdens piesārņojuma samazināšanu, pēta piesārņojuma  sekas un cilvēku ietekmi uz vidi kopumā. LU ĢZZF paspārnē  darbojas Vides Akadēmija, kurā publiskas lekcijas lasa LU zinātnieki. 

LU Zaļās Universitātes projekts (2023-2029) ir horizontāls projekts, kas apvieno dažādus elementus, kas ir saistīti ar ilgtspējīgu un energoefektīvu infrasturktūras attīstību. Projekta ietvaros paredzēts īstenot risinājumus, kas palielinās Latvijas Universitātes energoneatkarību. Tāpat Zaļās universitātes projekta ietvaros tiks attīstīta Akadēmiskā centra teritorija.

Projekta “No pazemes ūdeņiem atkarīgu ekosistēmu vienota apsaimniekošana pārrobežu Gaujas - Koivas upju baseina apgabalā”  (GroundEco) galvenais mērķis ir veicināt ilgtspējīgu kopīgo pazemes ūdeņu resursu un saistīto ekosistēmu apsaimniekošanu pārrobežu Gaujas−Koivas upju baseinā. Mērķis tiks sasniegts (1) izstrādājot vienotu metodiku no pazemes ūdeņiem atkarīgu virszemes ekosistēmu identificēšanai un novērtēšanai, (2) to ieviešot un pārbaudot izmēģinājuma teritorijās Igaunijā un Latvijā, cieši sadarbojoties projekta partneriem un (3) paaugstinot sabiedrības informētību par pazemes ūdeņu un saistīto ekosistēmu aizsardzības nozīmi.

2021.gadā LU Bioloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorijas pētniece Laura Grīnberga, augusta vidū apsekojot ezerus, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, atklāja jaunu ūdensaugu sugu Latvijā – Caldesia parnassifolia.

• 2020.-2023.gadā tika realizēts Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansētais  projekts "Mikroaļģu kultivēšanas aprobēšana slēgtās akvakultūras sistēmās un to efektivitātes novērtējums zivju barībā".
• LU Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas  laboratorija  izveidojusi interneta vietni Present the present (FimarWeb) www.water.lv/fimarweb, kurā ikviens var sekot līdzi  kā Baltijas jūrā tuvāko divu dienu laikā (pa stundām) mainās virsmas straumes ātrums, vēja virziens, viļņu augstums, ūdens virskārtas un gaisa temperatūras, ledus biezums, ūdens līmenis un sāļums.
• LU zinātnieki 2021.gadā  piedalījās COST akcijā CA 20106 - Rītdienas “Jūras labība”: ULVA, modelis inovatīvai marikultūrai,  apvienojot starpdisciplināras pieejas ilgtspējīgai jūras resursu izmantošanai, aptverot visus Ulva bioloģijas, ekoloģijas, akvakultūras, inženierzinātņu, kā arī ekonomikas un sociālo zinātņu aspektus. 
• Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (LU ĢZZF) pētnieki Jānis Karušs, Kristaps Lamsters un Māris Krievāns devās uz Antarktīdu, lai pētītu ledāju formu un struktūru, taču ekspedīcijas gaitā izdevies atrast arī līdz šim nezināmus bakteriofāgus, kurus nokristījuši par lietuvēniem. 

Latvijas Universitāte mērķtiecīgi attīsta ekosistēmu pakalpojumus, bioloģiskās daudzveidības aizsardzības pētniecības un izglītības virzienu. LU zinātnieki un doktoranti piedalās starptautiskos projektos, lai pētītu un sniegtu ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

LU doktorantūras skola organizēja starptautisku simpoziju “Problems in Biodiversity Conservation in the Baltic Forests and Possible Solutions” (“Bioloģiskās daudzveidības aizsardzības problēmas Baltijas valstu mežos un iespējamie risinājumi”).

LU realizē  11 projektus  programmas Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai ietvaros, daži no tiem:

Mikroaļģu izcelsmes augu augšanas stimulatora un antimikrobiālā līdzekļa prototipa izstrāde un testēšana rudens avenēm;

Autonoma robotizēta platforma Latvijas iDārzs – ilgtspējīgai stādaudzēšanas nozares attīstībai;
Smiltsērkšķu sēklu eļļas iegūšanas tehnoloģijas izstrāde, izmantojot superkritisko CO2 ekstrakciju;
Biotehnoloģiju kompetences attīstība augstvērtīgu dārzkopības produktu ieguvei
LU Botāniskais dārzs iesaistījies vairākos projektos

Aizsargāt, atjaunot un veicināt sauszemes ekosistēmu ilgtspējīgu izmantošanu, apstādināt bioloģiskās daudzveidības izzušanu

Latvijas Universitāte 2020. gada 26. novembrī parakstīja sadarbības līgumu ar Dabas aizsardzības pārvaldi par partnerību, lai īstenotu LIFE integrēto projektu “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE-IP LatViaNature, LIFE19 IPE/LV/000010). Projekta mērķis ir pilnveidot dabas aizsardzības sistēmu Latvijā, lai aizsargātu Eiropas Savienības nozīmes biotopus un sugas.

2021.gadā LIFE projekta “Life for Species” ietvaros tika veikta socioloģiskā aptauja ar mērķi noskaidrot Latvijas sabiedrības informētību par sugu aizsardzību. 

2023.gadā Latvijas Universitāte (LU) sadarbībā 17 Eiropas universitātēm piedalās bioloģiskās daudzveidības uzskaites kampaņā “BioBlitz” ar mērķi uzskaitīt un kartēt sugas pilsētvidē, pievēršot sabiedrības uzmanību bioloģiskajai daudzveidībai pilsētvidēs, kā arī bioloģiskās daudzveidības samazināšanās problēmai klimata pārmaiņu un cilvēku darbības ietekmē.Plašāka informācija par kampaņu.

2024.gadā notika GIFT projekta 1. starpreģionu tematiskais seminārs “Integrēta zaļā infrastruktūra un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana” notika tiešsaistē 2024. gada 25. janvārī un to organizēja Latvijas Universitātes Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmiskais centrs (ESASAC). Šis seminārs kalpoja kā platforma ekspertiem un speciālistiem no visas Eiropas, lai dalītos zināšanās un labajās praksēs. Seminārā piedalījās 75 dalībnieki no Spānijas, Zviedrijas, Beļģijas, Nīderlandes, Vācijas, Itālijas, Slovēnijas, Latvijas un Horvātijas.

15.1. Attīstīt ekosistēmu pakalpojumus, bioloģiskās daudzveidības aizsardzības, pētniecības un izglītības virzienu.

15.2. Sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā.

15.3. Iztrādāt politiku un procedūras vietējās ekopārtikas izmantošanas nodrošināšanai.

15.4. Attīstīt studiju programmas, moduļus, kursus t.sk. tālākizglītībā, par ekoloģijas jautājumiem un ekosistēmām.

2022.gada 24.februāris iesāka jaunu ģeopolitisko situāciju, kas izjauca mieru visā pasaulē. LU stingri iestājas par mieru pasaulē un atbalsta gan Ukrainas studentus, gan pētniekus. Atbalsts-Ukrainai.

LU 2021-2027.gada stratēģijā ir noteikta virzība uz Ilgtspējīgu pārvaldību, nodrošinot nepārtrauktu kvalitātes vadības sistēmas pilnveidi, tostarp īstenot integrētu stratēģisko vadību, risku vadību un procesu vadību. LU vadība ievēro labas pārvaldības principus, iesaistot studentus un darbiniekus augstākās lēmējvaras institūcijās, kā LU Senāts un tā komisiju sastāvos.

LU fakultātēs aktīvi darbojas studējošo pašpārvaldes, kas izvirza savus kandidātus ievēlēšanai LU Studentu padomē (LU SP). LU SP ir uz vienu gadu vēlēta, neatkarīga, koleģiāla institūcija studējošo tiesību un interešu pārstāvībai Latvijas Universitātē. No visām 13 fakultāšu studējošo pašpārvaldēm tiek ievēlēti pārstāvji, kuri veido LU SP augstāko lēmējinstitūciju Padomi.

LU nodrošina akadēmiskā godīguma un ētikas principu ievērošanu studiju un pētniecības procesā, t.sk. ieviešot vienotu satura oriģinalitātes pārbaudes sistēmu. Noteikumi-par-teksta-originalitates-parbaudes-riku-izmantosanu-un-plagiata-konstatesanas-proceduru-LU.

LU ir izstrādāti un publicēti virkne dokumentu, kas liecina par LU labas pārvaldības principiem, kā piemēram, Noteikumi par akadēmisko godīgumu Latvijas Universitātē, Noteikumi par studējošo priekšlikumu un sūdzību iesniegšanu un izskatīšanu LU un citi dokumenti. 

Stiprināt mieru, taisnīgumu un spēcīgas institūcijas

16.1. Izstrādāt politiku, kas nodrošinātu dažādu personāla grupu un sociālo partneru iesaisti lēmumu pieņemšanā dažādu līmeņu pārvaldes institūcijās. Tiek slēgti sadarbības līgumi ar dažādām nevaldības organizācijām, studentu padomi un arodbiedrībām.

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes pētnieces, prof. Linda Daniela un Zinta Zālīte-Supe sadarbībā ar kolēģiem no Portugāles, Spānijas, Polijas un Itālijas 2022.gada nogalē uzsāka darbību  CERV programmas projektā Vienlīdzības veicināšana politisko un ekonomisko lēmumu pieņemšanā (A Drone to Promote Equality on Political and Economic Decision Making (ProPege)) (CERV-2022-GE-101086645). Ziņa.

Latvijas universitātē darbojas vairākas arodbiedrības, katrā fakultātē ir sava Studentu padome.

16.2. Aktivizēt savu darbinieku līdzdalību ekspertīzes sniegšanā valstiskām institūcijām Ilgtspējas attīstības mērķu jautājumos.

16.3. Aktīvi iesaistīties pretkorupcijas pasākumu īstenošanā, izstrādāt noteikumus un procedūras, lai mazinātu korupcijas riskus.

Latvijas_Universitates_Korupcijas_un_interesu_konflikta_risku_noversanas_politika.

16.4. Latvijas Universitāte piedāvā neitrālu (neatkarīgu) platformu ilgtspējas  attīstības jautājumu diskusijām ar valsts institūciju, nevalstisko organizāciju un uzņēmēju iesaisti.

16.5. LU piedāvā izglītības programmas sabiedrībai ilgtspējas attīstības mērķu jautājumos, kas orientētas uz lēmējvaru, izpildvaru un plašu sabiedrību (t.sk. uzņēmējiem).

16.6. LU Ir atbildīga par savu rīcību, sniedzot publisku informāciju par visiem galvenajiem savas darbības indikatoriem t.sk. finanšu rādītājiem. lu-statistics-dashboard. Katru gadu LU portālā sadaļā Par mums, apakšsadaļā Dokumenti tiek publicēti LU publiskie pārskati.

LU kā vienu no prioritātēm ir izvirzījusi sadarbību ar sabiedrību, industriju, valts un pašvaldības iestādēm un citām augstskolām. Katrai no fakultātēm ir savi sadarbības partneri un izvirzītās jomas.

LU Latvijas vēstures institūts Latvijas Universitātes 81. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros 2023. gada 30. un 31. martā organizēja sekciju “Konflikti un sadarbība vēsturē”. Ziņa 

Humanitāro zinātņu fakultātei ir plaša un aktīva sadarbība  ar sadarbības augstskolām, skolām, pētnieciskajiem institūtiem, bibliotēkām, apgādiem, zinātniskiem centriem,  profesionālajām organizācijām un citām institūcijām  Latvijā – tā ir kopīga konferenču un pasākumu rīkošana, pētniecisko projektu īstenošana, studentu prakšu nodrošināšana u.c. sadarbības formas.  Pētniecisko projektu, lauku pētījumu īstenošanā un pasākumu organizēšanā aktīva ir fakultātēs docētāju sadarbība ar novadu pašvaldībām.

2021.gadā Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (FMOF) Lāzeru centrs ir kļuvis par CERN Antiūdeņraža eksperimenta (Antihydrogen Experiment: Gravity, Interferometry, Spectroscopy (AEgIS))  kolaborācijas pilntiesīgu partneri. Ziņa.   Sadarbība turpinās arī 2024.gadā, kad  pirmo reizi ar lāzera palīdzību izdevies atdzesēt pozitroniju. Šis sasniegums bruģē ceļu tālākiem pētījumiem, kas ļautu zinātniekiem vēl nebijušos veidos pētīt Visumu veidojošos pamatelementus. Eksperimentā iesaistījušies fiziķi no vairākām Eiropas valstīm un Indijas, tostarp Latvijas Universitātes (LU) Lāzeru centra pētnieki. Ziņa.

LU ir noslēgti 238 divpusēji sadarbības līgumi ar augstskolām 54valstīs.

2024.gada 10. oktobrī Rīgā notiekošajā PMNET foruma EATRIS sesijā Latvijas Universitāte (LU) kopā ar Rīgas Stradiņa Universitāti, Latvijas Biomedicīnas pētniecības un studiju centru un Organiskās Sintēzes institūtu parakstīja Nacionālo vienošanos par dalību EATRIS Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijā (ERIC).

EATRIS – Eiropas infrastruktūra translācijas medicīnai. Tā paredz apvienot Eiropas valstu pētniecības infrastruktūru un ekspertīzi augstas kvalitātes translācijas medicīnas projektiem ar mērķi paātrināt jaunu diagnostikas metožu un zāļu izstrādi, kā arī nodrošināt to ieviešanu praktiskajā medicīnā un veicināt zinātnisko ekselenci. -Ziņa. 

2024. gada 24. un 25.septembrī Latvijas delegācija – LU ESZF Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmiskā centra, Saulkrastu novada pašvaldības un biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” pārstāvji piedalījās projekta “Bēgļu un migrantu sociāli ekonomiskā integrācija” (SIRM) nu jau ceturtajā pieredzes apmaiņas vizītē un partneru tikšanās, kas norisinājusies Maramurešas pašvaldībā, Rumānijā. Vizītes galvenā tēma bija “Starpinstitūciju sadarbība – valsts institūciju un NVO loma”.-Ziņa.

LU aktīvi piedalās Erasmus+ Eiropas Universitātes projektā FORTHEM, attīstot dažādas mobilitātes formas alianses ietvaros. 

Latvijas Universitātes misija ir izteikta tās devīzē “Zinātnei un tēvzemei”. Latvijas Universitāte dod savu ieguldījumu pasaules zinātnes, augstākās izglītības, zināšanu, tehnoloģiju pārneses un inovācijas procesos, nodrošina Latvijas demokrātijas un kultūras izaugsmi, latviešu valodas attīstību un tautsaimniecības uzplaukumu.

VĪZIJA Telpa izcilībai, vides attīstībai, laiks atbildībai. LU ir zinātnes universitāte ar augstu starptautisko reputāciju. LU veido starpdisciplināru, atvērtu un uz inovācijām vērstu izcilu darba un studiju vidi. LU darbība ir Latvijas valsts ilgtspējīgas attīstības un ekonomikas transformācijas pamats.

Viena no LU vērtībām ir sadarbība, kas nozīmē, ka LU ir atbildīgs un uz aktīvu sadarbību vērsts dalībnieks izglītības un sociālās vides ekosistēmā.

LU īpašā atbildība ir Latvijas sabiedrības, kultūras, tautsaimniecības, vēstures, latviešu valodas pētījumi globālo procesu kontekstā. LU nākotnes redzējums paredz sekmēt izcilību zinātnē un studijās, internacionalizāciju, starpdisciplinaritāti, atvērtību, mūsdienīgus un efektīvus digitālos risinājumus, atbildību par ilgtspējīgu vidi, sabiedrību un LU saimi.

LU izmanto savas iespējas veidot saites starp dažādām iesaistītām pusēm (valsti, pašvaldībām, privātiem uzņēmumiem, NVO u.c.), stiprināt sadarbību starp tām un proaktīvi strādāt, lai attīstītos saistībā ar pasaules ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

Stiprināt globālo partnerību ilgtspējīgai attīstībai

17.1. Uzlabot Ziemeļu–Dienvidu, Dienvidu–Dienvidu un trīsstūrveida reģionālo un starptautisko sadarbību zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas jomā, veicināt to pieejamību un uzlabot zināšanu apmaiņu atbilstoši savstarpēji saskaņotiem nosacījumiem, tostarp uzlabojot sadarbību starp esošajiem mehānismiem, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas līmenī, kā arī īstenojot pasaules mēroga tehnoloģijas veicināšanas mehānismu.

17.2. Veicināt klimata neitrālu un videi nekaitīgu tehnoloģiju izstrādi, nodošanu, izplatīšanu un pārnesi uz jaunattīstības valstīm, piemērojot labvēlīgus nosacījumus.

17.3. Uzlabot starptautisko atbalstu efektīvai un mērķtiecīgai spēju veidošanai jaunattīstības valstīs, lai atbalstītu valstu plānus īstenot visus ilgtspējīgas attīstības mērķus.

17.4. Stimulēt un attīstīt starpresoru sadarbību IA jautājumos. Monitorēt savu darbību visu IA mērķu īstenošanā un regulāri par to informēt sabiedrību.

17.5. Aktīvi iesaistīties starptautiskos un lokālos projektos, piedāvāt savu ekspertīzi un zināšanas IA mērķu sasniegšanā.