2015. gada 25. septembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā Asambleja pieņēma rezolūciju «Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam» jeb Dienaskārtība 2030. Tajā ir izklāstītas kopīgās rīcības, kas pasaules mērogā tiks veiktas, lai virzītos pretim nabadzības izskaušanai un ilgtspējīgas attīstības panākšanai līdz 2030. gadam. Tā nosaka 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un 169 apakšmērķus, kas sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un tās attīstība būtu ilgtspējīga.Mērķi  tiek līdzsvaroti trīs dimensijās: ekonomika, sociālie aspekti un vide.

Līdz ar Covid-19 pandēmiju ir vairojušās pasaules cilvēku ciešanas, destabilizēta globālā ekonomika, ietekmējot pasaules iedzīvotāju dzīves līmeni. ANO mājaslapā uzsvērts, ka Covid-19 pandēmija ir kā modinātājzvans, lai pievērstu lielāku uzmanību līdzšinējās cilvēces darbības neveiksmēm, kas norādītas gan Ilgstspējīgas attīstības programmā 2030.gadam, gan Parīzes Līgumā par klimata pārmaiņām.

Tieši šai brīdī ir ļoti svarīgi iezīmēt un pildīt Ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas var atveseļot gan ekonomiku, gan padarīt vidi zaļāku, gan saliedēt un iesaistīt sabiedrību mērķu sasniegšanai.

“We need to turn the recovery into a real opportunity to do things right for the future.” - UN Secretary-General António Guterres

Avots: https://www.un.org/sustainabledevelopment/sdgs-framework-for-covid-19-recovery/

ILGTSPĒJĪGA STRATĒĢIJA: LU ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS MĒRĶIS

Ilgtspējīga attīstība ir pamatnosacījums, kas ietekmē Latvijas Universitātes darbību – izglītību, pētniecību, organizatorisko attīstību un ārējos kontaktus. Izglītība nodrošina zināšanu, prasmju un kompetenču ieguvi studentiem, lai varētu risināt problēmas, ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības kontekstu. Zinātnē balstītai pētniecībai ir izšķiroša nozīme, lai sniegtu izpratni par jau zināmām vai pašlaik nezināmām nākotnes problēmām.

Universitāte veicina starpdisciplināru pētniecību un izglītību, kas vērsta uz zināšanām un ilgtspējīgiem risinājumiem. Savukārt, ilgtspējīga attīstība sabiedrībā tiek veicināta, padarot pētniecību pieejamu un redzamu. LU pētnieki strādā  un piedalās projektos, lai izstrādātu jaunus, nestandarta un starpdisciplinārus risinājumus problēmām. LU izmanto savas iespējas veidot sadarbību, attīstīt tīklošanos starp dažādām iesaistītām pusēm (valsti, pašvaldībām, privātiem uzņēmumiem, NVO u.c.). Svarīgi ir stiprināt sadarbību starp pusēm un proaktīvi strādāt, lai sasniegtu izvirzītos ilgtspējīgas attīstības mērķus. Ilgtspējīgas attīstības stratēģija tiek iekļauta visās Universitātes aktivitātēs, bet īstenošanas forma ir atšķirīga, tā atkarīga no studiju programmas, pētniecības jomas u.c. aspektiem.

Latvijas Universitāte savā darbībā vadās atbilstoši likumdošanai: Augstskolas likums, Darba likums, Darba samaksas noteikumi, LU sociālā politika un LU vērtības, lai visiem darba ņēmējiem LU un studentiem būtu vienādas tiesības. LU piedāvā plašu stipendiju klāstu sociāli mazaizsargātajiem studentiem. LU arodbiedrības aktīvi darbojas, lai palīdzētu senioriem.

Valsts līmenī jāisteno atbilstošas sociālā aizsardzība un pasākumi visiem, tostarp nodrošināt minimālo ienākumu līmeni. Līdz 2030. gadam panākt, ka sociālās aizsardzības sistēma aptver iedzīvotājus ar viszemākajiem ienākumiem un mazaizsargātos iedzīvotājus.

1. Sociālā programma studentu dienesta viesnīcām

Latvijas Universitātes (LU) Studentu padome (SP) sadarbībā ar LU Infrastruktūras departamentu (ID) īsteno Sociālo programmu, kas radīta ar mērķi atbalstīt LU studentus, kuriem ir nepieciešama sociālā palīdzība, un piedāvā dienesta viesnīcās dzīvojošajiem studentiem iegūt līdz 50% atlaidi gultas vietas īrei.

Lai pretendētu uz kopmītņu īres maksas atlaidi vienam semestrim, programmai var pieteikties tie LU studenti, kuri studē pilna laika klātienes nodaļā bakalaura vai maģistra studiju programmā, dzīvo kādā no LU dienesta viesnīcām un kuriem ir nepieciešams finansiāls atbalsts.

2. Stipendijas

LU piešķir stipendijas atbilstoši LU Valsts budžeta finansēto stipendiju piešķiršanas nolikumam, kur 8.punktā norādīts par kritērijiem attiecībā uz sociāli mazaizsargātajiem studentiem.

LU fonds piešķir mecenāta mērķstipendijas.  

3. Darba samaksa

Atbilstoši Latvijas Universitātes vispārējā personāla darba samaksas nolikumam, LU nodrošina organizācijas iekšējo taisnīgumu, viena līmeņa amatiem nosakot salīdzināmu un līdzsvarotu darba samaksu.

Pārtikas nodrošinājums un uzlabots uzturs, veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību

2.1. Attīstīt studijas un pētniecību uztura zinātnē un saistītās nozarēs. Sniegt ieguldījumu bioekonomikas un ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstībai Latvijā.

2.2. Iztrādāt politiku un procedūras veselīgas un ilgtspējīgas pārtikas/ēdināšanas praksei Latvijas Universitātē un Latvijā, kā arī veicināt zināšanas pārtikas drošības jautājumos.

2.3. Sniegt ieguldījumu ilgtspējīgas pārtikas ražošanas sistēmas izveidei Latvijā un noturīgas lauksaimniecības praksei, kas palielina produktivitāti un ražošanu, palīdz saglabāt ekosistēmas, minimāli ietekmē klimata pārmaiņas (minimizē SEG emisijas) un nostiprina spēju pielāgoties klimata pārmaiņām, galējiem laikapstākļiem, sausumam, plūdiem un citām dabas katastrofām un pakāpeniski uzlabo zemes un augsnes kvalitāti.

2.4 Palielināt ieguldījumus —arī uzlabojot starptautisko sadarbību bioekonomikas un lauksaimniecības zinātniskās pētniecības paplašināšanā, tehnoloģiju attīstībā, kā arī augu un lauksaimniecības dzīvnieku gēnu banku darbību, lai uzlabotu lauksaimnieciskās ražošanas jaudu.

2.5. Gādāt par maznodrošināto studentu atbalstu veselīgas pārtikas nodrošināšanai.

Latvijas Universitātes sastāvā ir Medicīnas fakultāte un 4 medicīnas koledžas. Fakultātes pasniedzēji ir Latvijas un Eiropas veselības aprūpes vadošie speciālisti. LU zinātnieki iesaistās sabiedrības veselības risku izvērtēšanā un mazināšanā. LU nodrošina studentiem un darbiniekiem psihologa konsultācijas par studiju problēmām, personīgiem jautājumiem, kas sevišķi svarīgi COVID-19 apstākļos.

Aktīvi darbojas LU Sporta centrs, lai iesaistītu studentus un darbiniekus fiziskajās aktivitātēs.

Nodrošināt LU saimes veselīgu dzīvesveidu, veselības risku samazināšanu.

3.1. Sniegt ieguldījumu veselīga, vides kvalitāti atbalstoša un klimata pārmaiņas mazinoša dzīvesveida popularizēšanā, radot iespējas Latvijas Universitātes saimei to piekopt.

3.2. Attīstīt medicīnas studijas un pētniecību Latvijā. Atbalstīt vakcīnu un medikamentu zinātnisko izpēti un izstrādi

3.3. Stiprināt Latvijas gatavību veselības risku mazināšanā. Nostiprināt valsts spējas attiecībā uz agrīno brīdināšanu, riska mazināšanu un veselības apdraudējumu pārvaldību.

3.4. Aktīvi iestāties pret vielu pārmērīgu lietošanu, tostarp narkotisku un alkohola pārmērīgu lietošanu.

3.5.Attīstīt sadarbību ar veselības aizsardzības institūcijām, līdzdarboties valsts darba grupās veselības aizsardzības un sabiedrības veselības jomās.

3.6.Nodrošināt atbalstu studentiem un darbiniekiem veselības aizsardzības jomā t.sk. mentālās veselības, seksuālās veselības u.c. atbalsts.

3.7.Visā Latvijas Universitātes teritorijā nodrošināt smēķēšanas aizliegumu.

3.8. Rūpēs par studentu un darbinieku veselību nodrošināt piekļuvi sporta (fiziskām) aktivitātēm.

3.9. Īstenot sabiedrībai pieejamas veselības un sabiedrības veselības izglītības programmas t.sk. tālākizglītībā.

Latvijas Universitātes 2020.-2027.gada Stratēģijā misija noteic, ka  Latvijas Universitāte dod savu ieguldījumu pasaules zinātnes, augstākās izglītības, zināšanu, tehnoloģiju pārneses un inovācijas procesos, nodrošina Latvijas demokrātijas un kultūras izaugsmi, latviešu valodas attīstību un tautsaimniecības uzplaukumu. Kvalitatīva izglītība ir universitātes pamatā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību.

Nodrošināt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību, un pētniecību

4.1 Līdz 2027. gadam nodrošināt, ka visi izglītojamie apgūst zināšanas un prasmes, kas vajadzīgas ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, tostarp,  izglītojot par ilgtspējīgu attīstību un dzīvesveidu, cilvēktiesībām, dzimumu līdztiesību, veicinot miera un nevardarbības kultūru, globālo pilsoniskumu, kā arī radot izpratni par kultūras daudzveidību un kultūras ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā.

4.2. Izstrādāt mācību un studiju materiālus izglītības ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai Latvijā. Sekmēt izglītības attīstību Latvijā par resursu saudzēšanu, dabas aizsardzību, klimata neitrālu attīstību, aprites ekonomiku un citiem izglītības virzieniem, kas sekmē ilgtspējīgu attīstību.

4.3. Sniegt ieguldījumu Latvijas attīstības izpētē: ražotājspējas, inovatīvās darbības, vienlaikus klimata un dabas aizsardzības un sociālās sfēras jomās, veidojot ilgtspējīgas attīstības zinātni kā prioritāru LU pētniecības virzienu. Piedalīties Latvijas attīstības plānošanas un analīzes procesā, informēt likumdevējus, izpildvaru  un sabiedrību par aktuālajām pētniecības atziņām.

4.4. Līdz 2027. gadam ievērojami palielināt to jauniešu un pieaugušo skaitu, kuriem ir piemērotas profesionālās  prasmes  nodarbinātībai, pienācīgas kvalitātes darba veikšanai un uzņēmējdarbībai.

4.5. Līdz 2027. gadam novērst dzimumu atšķirības izglītībā un nodrošināt mazaizsargātajiem iedzīvotājiem, tostarp personām ar invaliditāti, vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai universitātē.

4.6 Izveidot atbalsta instrumentus jaunattīstības valstu studējošo atbalstam. 

4.7. Palielināt mūžizglītības programmu skaitu un sabiedrības piekļuvi tām.

Latvijas Universitāte iestājas par dzimumu līdztiesību gan darba, gan pētniecības jomās. Latvijas Universitātē ievēro dzimuma līdztiesību, gan administratīvajā pārvaldē, gan pētniecībā. 2019. gadā LU no visiem studējošajiem bija 72,6% sieviešu, 2020.gadā 72,1%. Visvairāk sieviešu studē nepilna laika studijās, 86,6%.

Administratīvā pārvaldē strādā 66% sieviešu, savukārt, akadēmisko personālu 54% pārstāv sieviešu dzimums. Sievietēm ir iespēja līdzvērtīgi ieņemt līdera pozīcijas universitātē, prorektora, dekāna, departamenta direktora amatus. No 13 fakultāšu dekāniem, 7 ir sievietes.

Panākt dzimumu līdztiesību un nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visām sievietēm

5.1. Latvijas Universitātei kļūt par piemēru visa veida diskriminācijas novēršanā pret visām sievietēm. 

5.2. Nodrošināt sieviešu pilntiesīgu un efektīvu līdzdalību un vienlīdzīgas iespējas uzņemties līderību visos lēmumu pieņemšanas līmeņos politiskajā, saimnieciskajā un sabiedriskajā dzīvē.

5.3. Palielināt pamattehnoloģijas, it īpaši informācijas un sakaru tehnoloģijas izmantošanu, lai veicinātu pienācīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm.

5.4. Pieņemt un nostiprināt pārdomātas politikas un izpildāmus normatīvos aktus dzimumu līdztiesības veicināšanai  visos līmeņos.

Latvijas Universitāte ir zaļi domājoša universitāte, kas rūpējas par to, lai būtu pievilcīga, ilgtspējīga universitātes vide. Tīrs ūdens, ūdens patēriņa samazināšana, izskaidrošanas darbs un pētniecība par ūdens resursu pieejamību un izmantošanu ir LU ilgtspējīgas attīstības startēģijas mērķi, lai saglabātu pieejamos dabas resursus nākamajām paaudzēm.

Ūdens pieejamība, kvalitāte un ilgtspējīga pārvaldība

6.1 Samazināt ūdens patēriņu Latvijas Universitātē, novērst tā nelietderīgu izmantošanu. Sekmēt ilgtspējīgu ūdens resursu izmantošanas praksi. Atbalstīt un nostiprināt sabiedrības līdzdalību ūdens apsaimniekošanas un pārvaldības uzlabošanā.

6.2. Attīstīt pētniecību par ūdens resursiem un to ilgtspējīgu pārvaldību, nodrošināt studiju piedāvājumu par ūdens resursu aizsardzību un apsaimniekošanu. 

6.3 Līdz 2030. gadam paplašināt starptautisko sadarbību ūdens resursu apsaimniekošanas jomā.

6.4. Plānot un  izstrādāt noteikumus lietus ūdens izmantošanai Akadēmiskā centra uzturēšanai, kā arī citos LU īpašumos.

6.5. Attīstīt programmas bezmaksas dzeramā ūdens piedāvājumam LU īpašumos.

Latvijas Universitāte ir zaļi domājoša universitāte, ka rūpējas par to, lai būtu pievilcīga, ilgtspējīga universitātes vide. Pieejama un atjaunojama enerģija ir temati ar ko nodarbojas vairāki LU zinātnieki. LU Akadēmiskā centra būvniecības procesā tiek realizēti projekti, kas saistās ar atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas izmantošanu. LU zinātnieki iesaitīti projektā “Viedo risinājumu gandrīz nulles enerģijas ēkām izstrāde, optimizācija un ilgtspējas izpēte reāla klimata apstākļos”. LU Botāniskajā dārzā var iepazīties ar LU Fizikas un matemātikas fakultātes eksperimentu par būvkonstrukciju un apkures/dzesēšanas sistēmu energoefektivitāti un ilgtspēju Latvijas klimatiskajos apstākļos.

 Atjaunojamā enerģija

7.1 Īstenot pasākumus, kuri sekmē un palielina atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju izmantošanu LU mītnēs (ēkās) un LU transporta parkā.

7.2 Atbalstīt sabiedrības līdzdalību atjaunojamo enerģijas resursu tehnoloģiju ieviešanā.

7.3 Attīstīt pētniecību un studiju piedāvājumu par atjaunojamo enerģijas resursu tehnoloģiju dabaszinātniskajiem principiem un to ieviešanas sociāli ekonomiskajiem faktoriem.

7.4 Līdz 2030.gadam paplašināt starptautisko sadarbību atjaunojamo resursu tehnoloģiju jomā.

7.5. Izstrādāt politiku un procedūras efektīvai elektroenerģijas izmantošanai LU īpašumos

Latvijas Universitāte radīs ilgtspējīgas vērtības un veicinās sabiedrības labbūtību, nodrošinot sekmīgu zinātības un tehnoloģiju pārnesi. LU nodrošina cienīgu darbu, kas veicina gan valsts, gan sabiedrības un ikviena sabiedrības pārstāvja ekonomisko izaugsmi. LU izstrādājusi kvalitātes politiku un rīcības standartus.

Veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību

8.1. Attīstīt studijas un pētniecību, lai sekmētu ekonomikas izaugsmi Latvijā.

8.2. Sekmēt augstāku ekonomiskās produktivitātes līmeņa sasniegšanu ar dažādošanas, tehnoloģiju modernizācijas un inovācijas starpniecību, tostarp koncentrējoties uz augstu pievienoto vērtību un darbietilpīgām nozarēm.

8.3. Veicināt uz attīstību vērstas politikas, kas atbalsta ražošanu, darbavietu radīšanu, uzņēmējdarbību, radošumu un inovāciju, kā arī sekmēt mikrouzņēmumu un mazo, un vidējo uzņēmumu izveidošanu un izaugsmi, īpaši zaļo un klimata neitrālo tehnoloģiju jomās.

8.4. Sekmēt ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu. Sniegt ieguldījumu patēriņa un ražošanas resursu efektivitātē, nošķirot ekonomikas izaugsmi no vides degradācijas,.

8.5.Iztrādāt politiku un procedūras nodarbinātības praksei brīvai no diskriminācijas, taisnīgas attieksmes un darba samaksas, dzimuma vienlīdzības un iespējas darbinieku tiesību aizstāvībai.

Latvijas Universitātē darbojas LU Studentu biznesa inkubators ( LU BI), kas dibināts 2011.gadā. Tā darbības mērķis ir sniegt atbalstu un veicināt ieinteresētību LU studentiem uzņēmējdarbības uzsākšanā, attīstīšanā un biznesa komandu veidošanā. Biznesa idejas skar arī ilgtspējīgas un noturīgas infrastruktūras attīstīšanu un iekļaujošas, un ilgtspējīgas industrializācijas veicināšanu valstī kopumā. LU plāno izveidot izcilus akadēmiskos centrus, kas veicinās studiju un pētniecības kvalitāti, paplašinās infrastruktūras pieejamību. LU ir nodibināts Tehnoloģiju pārneses centrs, kas iesaistīts jaunu, inovatīvu projektu izstrādē, sadarbībai ar industriju.

2020.gadā notika starptautiska konference “Inovācija- 21.gadsimta spēks”. Tēmas, kas tika aplūkotas konferencē bija orientētas uz inovāciju ieviešanas sekmēšanu uzņēmumos un zinātniskajās  institūcijās. Konferences dalībniekiem bija dota iespēja ielūkoties nākotnē un ieraudzīt Baltijas jūras reģionu nākamajā tehnoloģiju attīstības līmenī.

Veidot noturīgu infrastruktūru un sekmēt inovācijas

9.1. Attīstīt kvalitatīvu, uzticamu, ilgtspējīgu un noturīgu Latvijas Universitātes infrastruktūru, īpaši pievēršoties pieejamas un taisnīgas piekļuves nodrošināšanai visiem.

9.2. Uzlabot zinātnisko pētniecību, pilnveidot rūpniecības nozaru tehnoloģiskās iespējas visās valstīs un jo īpaši jaunattīstības valstīs, tostarp līdz 2030. gadam veicinot inovāciju un ievērojami palielinot pētniecības un attīstības jomā nodarbināto skaitu. Nodrošināt valsts un privātos izdevumus pētniecībai un izstrādei.

9.3 Veicināt ilgtspējīgu un noturīgu infrastruktūras attīstību jaunattīstības valstīs, uzlabojot finansiālo, tehnoloģisko un tehnisko atbalstu Āfrikas valstīm, vismazāk attīstītajām valstīm, sauszemes ieskautām jaunattīstības valstīm un mazo salu jaunattīstības valstīm.

9.4 Atbalstīt vietējo tehnoloģiju izstrādi, pētniecību un inovāciju jaunattīstības valstīs, tostarp nodrošinot labvēlīgu politisko vidi rūpniecības dažādošanai un preču pievienotās vērtības palielināšanai.

9.5 Ievērojami palielināt piekļuvi informācijas un sakaru tehnoloģijām un tiekties uz to, lai līdz 2027. gadam nodrošinātu vispārēju un pieejamu piekļuvi internetam vismazāk attīstītajās valstīs.

9.6. Atbalstīt jaunuzņēmumu veidošanu, kuri atbilst Ilgstpējīgas attīstības mērķiem.

LU 2021.-2027.gada stratēģijā attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībā 3.2.3. punkts nosaka: "Nodrošināt dzimumu vienlīdzības principu ievērošanu izglītībā un veicināt vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai neaizsargātajām iedzīvotāju grupām" un 3.2.4. "Izveidot atbalsta instrumentus talantīgu maznodrošinātu jauniešu piekļuvei universitātes studijām".

LU ir apstiprinājusi Sociālo politiku, kas vērsta uz LU saimes sociālo aizsardzību. Sociālā politika  nodrošina un veicina visu LU darbinieku, akadēmiskā personāla un studējošo sociālo, ekonomisko un politisko iekļaušanu neatkarīgi no vecuma, dzimuma, invaliditātes, rases, etniskās piederības, izcelsmes, reliģiskās pārliecības vai ekonomiskā vai cita statusa.

LU 2021.-2027.gada stratēģijā ir noteikta virzība uz Ilgtspējīgu pārvaldību un virzību uz klimatneitrālu universitāti, kas nosaka “nodrošināt investīciju un infrastruktūras ilgtspēju, samazinot universitātes nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, gādājot par ilgtspējīgu resursu izmantošanu”. Attīstīt videi draudzīgu infrastruktūru atbilstoši “zaļās universitātes” koncepcijai.

Jaunais LU Akadēmiskais centrs atrodas ārpus pilsētas centra, zaļajā Torņkalnā. Universitāte rūpējas par vidi, tai ir savs Botāniskais dārzs, kas dibināts 1922.gadā  un Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava “Babīte”, kas atvērtas sabiedrībai. Botāniskajā dārzā notiek izstādes, pasākumi, ekskursijas. LU infrastruktūra ir pieejama rīdziniekiem un pilsētas viesiem: LU Muzejs ar studentu karceri,  kolekcijām un Astronomiskais tornis Raiņa bulvārī 19.

LU Humanitāro zinātņu fakultāte, LU Latvijas folkloras un mākslas institūts pēta mūsu kultūras mantojumu, lai to saglabātu nākamajām paaudzēm. Universitātē ir aktīva kultūras un sporta dzīve, kas koncentrējas LU Kultūras un LU Sporta centros,   

LU darbojas 10 dažādi kori, 3 deju kolektīvi un daudz citu kolektīvu.

LU Sporta centrā darbojas vairākas LU komandas volejbolā, basketbolā, florbolā, futbolā u.c.

Covid 19 pandēmijas apstākļos Universitāte ir veiksmīgi spējusi pielāgoties gan darbam, gan lekcijām attālināti.

 

Padarīt Latvijas pilsētas un apdzīvotās vietas iekļaujošas, drošas, pielāgoties spējīgas un ilgtspējīgas

11.1. Attīstīt Latvijas Universitātes mītnes vietas kā videi draudzīgas, atbilstoši “zaļās universitātes” koncepcijai.

11.2. Līdz 2027. gadam nodrošināt piekļuvi drošam, cenas ziņā izdevīgam, pieejamam un ilgtspējīgam transportam.

11.3. Aizsargāt un nosargāt kultūras un dabas mantojumu, atbalstīt LU amatiermākslas kolektīvu darbību un kultūras mantojuma apzināšanu.

11.4. Līdz 2030. gadam samazināt Universitātes mītnes vietu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, tostarp pievēršot īpašu uzmanību SEG emisiju samazināšanai, gaisa kvalitātei, aprites ekonomikas sekmēšanai, sadzīves un citu atkritumu apsaimniekošanai

11.5 Sniegt ieguldījumu valsts un reģionālās attīstības plānošanā, veidot sadarbību ar pašvaldībām, kurās atrodas LU mītnes vietas.

11.6. Atbalstīt sabiedrības piekļuvi LU rīcībā esošiem resursiem – muzejiem, bibliotēkām, kolekcijām utt.

11.7 Sekmēt Akadēmiskā centra attīstību, nodrošinot tajā “zaļo domāšanu”, t.sk. atbalstot gājēju terirorijā velosipēdu izmantošanu, gājēju celiņus, kā arī piekļuvi akadēmiskam centram ar transportu, kas nodara vismazāko negatīvo ietekmi uz vidi.

11.8. Attīstīt infrstruktūru un tehnoloģijas, vienlaicīgi nodrošinot iespējas attālinātam darbam.

LU 2021-2027.gada stratēģijā ir noteikta virzība uz Ilgtspējīgu pārvaldību un virzību uz klimatneitrālu universitāti,  veicinot ilgtspējīga patēriņa paradumus universitātes saimē. Tas saistīts ar atbildīgu pieejamo resursu patēriņu un pieejamajiem zaļajiem risinājumiem, kā arī atkritumu šķirošanu.

Sadzīves atkritumi var būt kā resurss, kuru iespējams ne tikai pārstrādāt, bet iegūt augstvērtīgu izejvielu enerģētikas un ķīmiskās rūpniecības vajadzībām. Latvijas Universitātes (LU) pētnieki ir izstrādājuši iekārtu, kas no plastmasas, koksnes, papīra un dažādas biomasas maisījuma spēj iegūt sintēzes gāzi.

Ikgadējā LU starptautiskajā konferencē kādā no 2400 sekcijām tiek izskatīti un runāts par šiem tematiem. 2020.gadā LU notika 3.starptautiskā konference “Nutrion and Health”.

2021.gada oktobrī notika starptautiska, Ķīmijas fakultātes organizēta konference “Ekobalt”, kurā runās par vides izglītību (Environmental Education), par ēdiena drošību (Food Safety), “zaļo” ķīmiju  (Green Chemistry) un citām svarīgām tēmām.

Nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa paradumus

12.1. Līdz 2030. gadam nodrošināt dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un lietderīgu izmantošanu.

12.2. Līdz 2030. gadam samazināt pārtikas atkritumu apjomu.

12.3. Līdz 2027. gadam nodrošināt ķīmisko vielu un visu veidu atkritumu apsaimniekošanu videi nekaitīgā veidā, visā to dzīves ciklā un ievērojami samazināt šādu vielu un atkritumu izlaišanu gaisā, ūdenī un augsnē, tādējādi līdz minimumam samazinot to nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi.

12.4. Līdz 2030. gadam ievērojami samazināt radīto atkritumu apjomu, īstenojot atkritumu novēršanas, mazināšanas, pārstrādes un atkārtotas izmantošanas pasākumus.

12.5. Mudināt uzņēmumus, it īpaši lielos un starptautiskos uzņēmumus, īstenot ilgtspējīgu praksi un iekļaut informāciju par ilgtspējību to ziņošanas ciklā.

12.6. Veicināt ilgtspējīgu publiskā iepirkuma praksi.

12.7. Līdz 2030. gadam nodrošināt, ka Latvijas iedzīvotājiem ir attiecīga informācija un izpratne par ilgtspējīgu attīstību un dzīvesveidu saskaņā ar dabu.

12.8 Atbalstīt jaunattīstības valstis to zinātniskās un tehnoloģiskās spējas stiprināšanā, lai pārorientētos uz ilgtspējīgākiem patēriņa un ražošanas modeļiem.

LU 2021-2027.gada stratēģijā ir noteikta virzība uz Ilgtspējīgu pārvaldību un virzību uz klimatneitrālu universitāti. LU ĢZZF zinātnieki ir iesaistījušies starptautiskā pētniecības projektā Svalbāras arhipelāgā, lai pētītu ledājus un vides piesārņojuma ietekmi uz tiem. Savukārt, citi zinātnieki veic pētījumus par klimatiskiem ekstrēmiem un to ietekmi uz lauksaimniecībā un mežsaimniecībā nozīmīgākajam sugām.

LU Akadēmiskā centrā regulāri notiek zinātniskie semināri , kā piemērs-  zinātniski praktiskais seminārs “Ceļā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām”.

Klimata kontroles temats tiek regulāri apskatīts LU Jauno fiziķu skolas nodarbībās, un tiešsaistes lekcijās Latvijas vidusskolēniem.

LU Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas  laboratorija  ir izveidojusi interneta vietni Present the present (FimarWeb) www.water.lv/fimarweb, kurā ikviens var sekot līdzi  kā Baltijas jūrā tuvāko divu dienu laikā (pa stundām) mainās virsmas straumes ātrums, vēja virziens, viļņu augstums, ūdens virskārtas un gaisa temperatūras, ledus biezums, ūdens līmenis, sāļums.

 Veikt steidzamus pasākumus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un to ietekmi

13.1. Stiprināt gatavību un noturību pret apdraudējumiem, kas saistīti ar klimatu, dabas katastrofām un spēju pielāgoties tām.

13.2. Uzlabot izglītību, izpratnes veicināšanu un spēju klimata pārmaiņu mazināšanas, pielāgošanās, ietekmes mazināšanas un agrīnās brīdināšanas jomās.

13.3. īstenot sistemātiskus pasākumus Latvijas Universitātes radīto (ar LU saistīto) SEG emisiju samazināšanai, nodrošinot enerģijas efektīvu izmantošanu un patērētās enerģijas dekarbonizāciju. Īstenojamie pasākumi ietver energoresursu/enerģijas optimālas izmantošanas pārvaldības nodrošināšanu, energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu un LU mītņu (ēku) energoefektivitātes paaugstināšanu, atjaunojamo resursu tehnoloģiju izmantošanu LU mītnēs (ēkās) un LU transporta parkā.

13.4 Attīstīt pētniecību un studiju piedāvājumu par klimata neitrālu attīstību un tās pārvaldību, īpaši par dabaszinātnisko pamatojumu un sociāli ekonomiskajiem principiem.

13.5. Proaktīvi iesaistīties valsts institūciju plānošanas darbā piedāvājot savu ekspertīzi un zināšanas.

Latvijas Universitāte rūpējas par vidi, tai skaitā par ūdens piesārņojuma samazināšanu, pēta piesārņojuma  sekas un cilvēku ietekmi uz vidi kopumā. LU ĢZZF paspārnē  darbojas Vides Akadēmija, kurā publiskas lekcijas lasa LU zinātnieki. 2019.gada decembrī notika publiska  lekcija “Iekšzemes ūdeņu kvalitāte, vides procesi ūdens objektos”.

2020.gadā  LU 78. starptautiskās konferences ietvaros norosonājās sekcija “Hidroģeoloģija un no pazemes ūdens atkarīgās ekosistēmas”. Sekcijas ietvaros eksperti no Latvijas un Igaunijas prezentēja ES Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta GroundEco pētījuma rezultātus.

Projekta “No pazemes ūdeņiem atkarīgu ekosistēmu vienota apsaimniekošana pārrobežu Gaujas - Koivas upju baseina apgabalā”  (GroundEco) galvenais mērķis ir veicināt ilgtspējīgu kopīgo pazemes ūdeņu resursu un saistīto ekosistēmu apsaimniekošanu pārrobežu Gaujas−Koivas upju baseinā. Mērķis tiks sasniegts (1) izstrādājot vienotu metodiku no pazemes ūdeņiem atkarīgu virszemes ekosistēmu identificēšanai un novērtēšanai, (2) to ieviešot un pārbaudot izmēģinājuma teritorijās Igaunijā un Latvijā, cieši sadarbojoties projekta partneriem un (3) paaugstinot sabiedrības informētību par pazemes ūdeņu un saistīto ekosistēmu aizsardzības nozīmi.

Latvijas Universitāte mērķtiecīgi attīsta ekosistēmu pakalpojumus, bioloģiskās daudzveidības aizsardzības pētniecības un izglītības virzienu. LU zinātnieki un doktoranti piedalās starptautiskos projektos, lai pētītu un sniegtu ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

LU doktorantūras skola organizēja starptautisku simpoziju “Problems in Biodiversity Conservation in the Baltic Forests and Possible Solutions” (“Bioloģiskās daudzveidības aizsardzības problēmas Baltijas valstu mežos un iespējamie risinājumi”).

LU realizē  11 projektus  programmas Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai ietvaros, daži no tiem:

Mikroaļģu izcelsmes augu augšanas stimulatora un antimikrobiālā līdzekļa prototipa izstrāde un testēšana rudens avenēm;

Autonoma robotizēta platforma Latvijas iDārzs – ilgtspējīgai stādaudzēšanas nozares attīstībai;

Smiltsērkšķu sēklu eļļas iegūšanas tehnoloģijas izstrāde, izmantojot superkritisko CO2 ekstrakciju;

Biotehnoloģiju kompetences attīstība augstvērtīgu dārzkopības produktu ieguvei.

Aizsargāt, atjaunot un veicināt sauszemes ekosistēmu ilgtspējīgu izmantošanu, apstādināt bioloģiskās daudzveidības izzušanu

15.1. Attīstīt ekosistēmu pakalpojumus, bioloģiskās daudzveidības aizsardzības, pētniecības un izglītības virzienu.

15.2. Sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā,

15.3. Iztrādāt politiku un procedūras vietējās ekopārtikas izmantošanas nodrošināšanai.

15.4. Attīstīt studiju programmas, moduļus, kursus t.sk. tālākizglītībā, par ekoloģijas jautājumiem un ekosistēmām.

LU 2021-2027.gada stratēģijā ir noteikta virzība uz Ilgtspējīgu pārvaldību, nodrošinot nepārtrauktu kvalitātes vadības sistēmas pilnveidi, tostarp īstenot integrētu stratēģisko vadību, risku vadību un procesu vadību. LU vadība ievēro labas pārvaldības principus, iesaistot studentus un darbiniekus augstākās lēmējvaras institūcijās, kā LU Senāts un tā komisiju sastāvos.

LU fakultātēs aktīvi darbojas studējošo pašpārvaldes, kas izvirza savus kandidātus ievēlēšanai LU Studentu padomē (LU SP). LU SP ir uz vienu gadu vēlēta, neatkarīga, koleģiāla institūcija studējošo tiesību un interešu pārstāvībai Latvijas Universitātē. No visām 13 fakultāšu studējošo pašpārvaldēm tiek ievēlēti pārstāvji, kuri veido LU SP augstāko lēmējinstitūciju Padomi.

LU nodrošina akadēmiskā godīguma un ētikas principu ievērošanu studiju un pētniecības procesā, t.sk. ieviešot vienotu satura oriģinalitātes pārbaudes sistēmu.

Katru gadu LU portālā sadaļā Par mums, apakšsadaļā Dokumenti tiek publicēti LU publiskie pārskati.

LU ir izstrādāti un publicēti virkne dokumentu, kas liecina par LU labas pārvaldības principiem, kā piemēram, Noteikumi par akadēmisko godīgumu Latvijas Universitātē 

Stiprināt mieru, taisnīgumu un spēcīgas institūcijas

16.1. Izstrādāt politiku, kas nodrošinātu dažādu personāla grupu un sociālo partneru iesaisti lēmumu pieņemšanā dažādu līmeņu pārvaldes institūcijās. Tiek slēgti sadarbības līgumi ar dažādām nevaldības organizācijām, studentu padomi un arodbiedrībām.

16.2. Aktivizēt savu darbinieku līdzdalību ekspertīzes sniegšanā valstiskām institūcijām Ilgtspējas attīstības mērķu jautājumos.

16.3. Aktīvi iesaistīties pretkorupcijas pasākumu īstenošanā, izstrādāt noteikumus un procedūras, lai mazinātu korupcijas riskus.

16.4. Latvijas Universitāte piedāvā neitrālu (neatkarīgu) platformu ilgtspējas  attīstības jautājumu diskusijām ar valsts institūciju, nevalstisko organizāciju un uzņēmēju iesaisti.

16.5. LU piedāvā izglītības programmas sabiedrībai ilgtspējas attīstības mērķu jautājumos, kas orientētas uz lēmējvaru, izpildvaru un plašu sabiedrību (t.sk. uzņēmējiem).

16.6. LU Ir atbildīga par savu rīcību, sniedzot publisku informāciju par visiem galvenajiem savas darbības indikatoriem t.sk. finanšu rādītājiem.

Latvijas Universitātes misija ir izteikta tās devīzē “Zinātnei un tēvzemei”. Latvijas Universitāte dod savu ieguldījumu pasaules zinātnes, augstākās izglītības, zināšanu, tehnoloģiju pārneses un inovācijas procesos, nodrošina Latvijas demokrātijas un kultūras izaugsmi, latviešu valodas attīstību un tautsaimniecības uzplaukumu.

VĪZIJA Telpa izcilībai, vides attīstībai, laiks atbildībai. LU ir zinātnes universitāte ar augstu starptautisko reputāciju. LU veido starpdisciplināru, atvērtu un uz inovācijām vērstu izcilu darba un studiju vidi. LU darbība ir Latvijas valsts ilgtspējīgas attīstības un ekonomikas transformācijas pamats.

Viena no LU vērtībām ir sadarbība, kas nozīmē, ka LU ir atbildīgs un uz aktīvu sadarbību vērsts dalībnieks izglītības un sociālās vides ekosistēmā.

LU īpašā atbildība ir Latvijas sabiedrības, kultūras, tautsaimniecības, vēstures, latviešu valodas pētījumi globālo procesu kontekstā. LU nākotnes redzējums paredz sekmēt izcilību zinātnē un studijās, internacionalizāciju, starpdisciplinaritāti, atvērtību, mūsdienīgus un efektīvus digitālos risinājumus, atbildību par ilgtspējīgu vidi, sabiedrību un LU saimi.

LU izmanto savas iespējas veidot saites starp dažādām iesaistītām pusēm (valsti, pašvaldībām, privātiem uzņēmumiem, NVO u.c.), stiprināt sadarbību starp tām un proaktīvi strādāt, lai attīstītos saistībā ar pasaules ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

Stiprināt globālo partnerību ilgtspējīgai attīstībai

17.1. Uzlabot Ziemeļu–Dienvidu, Dienvidu–Dienvidu un trīsstūrveida reģionālo un starptautisko sadarbību zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas jomā, veicināt to pieejamību un uzlabot zināšanu apmaiņu atbilstoši savstarpēji saskaņotiem nosacījumiem, tostarp uzlabojot sadarbību starp esošajiem mehānismiem, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas līmenī, kā arī īstenojot pasaules mēroga tehnoloģijas veicināšanas mehānismu.

17.2. Veicināt klimata neitrālu un videi nekaitīgu tehnoloģiju izstrādi, nodošanu, izplatīšanu un pārnesi uz jaunattīstības valstīm, piemērojot labvēlīgus nosacījumus.

17.3. Uzlabot starptautisko atbalstu efektīvai un mērķtiecīgai spēju veidošanai jaunattīstības valstīs, lai atbalstītu valstu plānus īstenot visus ilgtspējīgas attīstības mērķus.

17.4. Stimulēt un attīstīt starpresoru sadarbību IA jautājumos. Monitorēt savu darbību visu IA mērķu īstenošanā un regulāri par to informēt sabiedrību.

17.5. Aktīvi iesaistīties starptautiskos un lokālos projektos, piedāvāt savu ekspertīzi un zināšanas IA mērķu sasniegšanā.