Kā pārbaudāmo ādas atjaunināšanos veicinošo savienojumu grupa ir izvēlēti augu un sēņu polisaharīdus un glikoproteīnus saturoši preparāti. Polisaharīdi (C6H10O5)n ir ogļhidrāti, kas sastāv no liela skaita monosaharīdu atlikumiem. Glikoproteīni savukārt ir proteīni, kas saistīti ar ogļhidrātu atlikumiem – oligosaharīdu (glikānu) ķēdes ir kovalenti saistītas ar polipeptīdu ķēdēm.
Iepriekšējos pētījumos vairākiem šādiem preparātiem ir parādīta spēja veicināt rētu dzīšanu, kavēt eksperimentālus iekaisumus un infekcijas, palielināt organisma fizioloģisko aktivitāti. No augiem un rauga iegūstamo polisaharīdu b-(1,3) glikānu saturoša kosmētika jau ir tirgū, tā tiek patentēta un reklamēta. Projekta ietvaros tiek pētītas citu polisaharīdus saturošus savienojumus, piem. Penicillium ģints sēņu glikoproteīnus, Lentinula ģints sēņu b-(1,3;1,6) glikānu kompleksu izmantošanas iespējas ādas reģenerācijas veicināšanai.
Glikoproteīniem un polisaharīdiem bioloģiskās sistēmās ir būtiska loma šūnu komunikācijas modulēšanā. Līdzšinējās kosmētikas un higiēnas produktu kompozīcijās polisaharīdi un glikoproteīni tiek iekļauti pārsvarā ar mērķi veicināt ādas mitrināšanu – šiem polimēriem piemīt spēja saistīt ūdeni un uzturēt tā līmeni ādā. Tomēr glikoproteīniem un polisaharīdiem piemīt arī bioloģiska aktivitāte iedarbojoties tieši uz dažādiem šūnu tipiem. Saistoties pie noteiktiem receptoriem šīs molekulas dažādi šūnu tipi atpazīst kā nespecifiskus stimulatorus. Iedarbības rezultātā tiek izmainīta dažādu gēnu ekspresija, savukārt šo izmaiņu rezultātā tiek modulēta gan strukturālo proteīnu produkcija, gan dažādu signālmolekulu sintēze un sekrēcija. Šīs izmaiņas savukārt ierosina atbildes reakcijas apkārtējās šūnās. Aprakstītie stimulācijas ar polisaharīdiem un glikoproteīniem bioloģiskais efekti iekļauj šūnu dalīšanas izmaiņas, citokīnu sekrēcijas izmaiņas. Būtiski, ka no dažādiem avotiem (augiem, sēnēm, mikroorganismiem) izdalītajiem polisaharīdiem un glikoproteīniem un to maisījumiem piemīt atšķirīga bioloģiskā aktivitāte, tādēļ svarīgi iekļaušanai ādas reģenerācijas receptūrās atrast optimālos bioloģiski aktīvo vielu avotus un efektīvākās izdalīšanas un attīrīšanas metodes.
-----
Mukherjee PK, Maity N, Nema NK, Sarkar BK. Bioactive compounds from natural sources against skin ageing. Phytomedicine, 2011, 19(1):64-73.
Nikolajeva V. et al. Protective effect of adenylate deaminase (from Penicillium lanoso-viride) against acute infections in mice. Immunopharmacology, 1996; 35: 163–169
Nikolajeva V. et al Activation of mice peritoneal macrophages by adenylate deaminase from Penicillium lanoso-viride. Proc. Latv. Acad. Sci. Sect. B, 1999, 53; 12 –15.
Nikolajeva V. et al Treatment of Experimental Autoimmune Encephalomyelitis with adenylate deaminase from Penicillium lanoso-viride. J. Autoimmunity, 2000; 14: 107 – 113.
Zorenko T, Matjuškova N, Muižnieks I. The effects of mushroom shiitake on ontogenesis and reproduction of the social vole Microtus socialis (Rodentia, Cricitidae). Blatic Journal of Laboratory Animal Science, 2003; 13: 69–78.
Nikolajeva V. et al.Treatment of skin ulcers with adenylate deaminase, a glycoprotein from microscopic fungus Penicillium lanoso-viride. Acta Universitatis Latviensis, ser. Biology, 2009, v. 753, 69-79.
Péterszegi G, et al.Studies on skin aging. Preparation and properties of fucose-rich oligo- and polysaccharides. Effect on fibroblast proliferation and survival. Biomedicine & Pharmacotherapy, 2003; 57: 187–194.
Tanaka H. et al. Fermentable metabolite of Zymomonas mobilis controls collagen reduction in photoaging skin by improving TGF-b/Smad signaling suppression. Archives of Dermatology Research, 2008; 300: 57–64
Davis SC, Perez R. Cosmeceuticals and natural products: wound healing. Clinics in Dermatology. 2009; 27; 502–506
LU konference