Akadēmisko mūža organizāciju gājiens no Latvijas Universitātes galvenās ēkas uz Rīgas Brāļu kapiem, godinot par Latvijas neatkarību kritušos. 2017. gads. © Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments

Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte, sākot ar 17. oktobri, trešdienu vakaros aicina apmeklēt populārzinātnisko lekciju ciklu “Latvijas ceļš uz neatkarību 1905.–1918. gadam Austrumeiropas kontekstā”.

Turpinot iepriekšējo gadu tradīcijas, rudenī LU Vēstures un filozofijas fakultāte aicina visus interesentus apmeklēt populārzinātnisko lekciju ciklu. Šogad, atzīmējot mūsu valsts dibināšanas simtgadi, lekciju uzmanības centrā ir notikumi, procesi un personības, kas 20. gadsimta sākumā sekmēja un virzīja Latvijas valsts izveidošanu.

Latvijas ceļš līdz neatkarības iegūšanai tiks atspoguļots septiņās cikla lekcijās, kas atklās jaunāko pētījumu rezultātus šajā jomā. Klausītājiem tiks piedāvāta iespēja paraudzīties uz neatkarības procesiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, 1905. gada notikumiem, Latvijas un Krievijas attiecībām, noskaidrot, kas bija Latvijas valsts dibinātāji.

Lekcijas notiks katru trešdienu no 17. oktobra līdz 28. novembrim plkst. 18.00 LU Vēstures un filozofijas fakultātē, Aspazijas bulvārī 5, 510. auditorijā. Katra lekcija ilgs pusotru stundu un pēc tās ir paredzēta diskusija. Lekcijas būs skatāmas tiešraidē LU portālā. Lekciju videoieraksti būs pieejami LU portālā, publicēti LU YouTube kontā.

Lekciju programma:

17. oktobrī  “Latvija, Lietuva un Igaunija: kopīgais un atšķirīgais ceļā uz valsti no 20. gs. sākuma līdz 1918. gadam”, dr. hist. profesors Ēriks Jēkabsons

Lekcijas mērķis ir atspoguļot kopīgo un atšķirīgo triju Baltijas valstu vēsturē, sākot no 19. gadsimta beigām līdz neatkarības proklamēšanai Pirmā pasaules kara noslēgumā - 1918.gadā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta nacionālās atmodas un ar to saistītās etnoģenēzes īpatnībām, nacionālajam faktoram 1905.gada revolūcijas laikā un tai sekojošajos procesos. Tiks aplūkoti Pirmā pasaules kara notikumi (vācu okupācijas režīma attieksme, nacionālo formējumu jautājums u.c.), kas sniedz atbildi arī uz šķietami neizprotamo jautājumu – kāpēc Lietuva un Igaunija proklamēja neatkarību 1918. gada februārī, bet Latvija – tikai novembrī.

24. oktobrī  "Nomale pret metropoli: Latvijas politiskā un ekonomiskā attālināšanās no Krievijas 1915.–1918. gadā", dr. hist. Jānis Šiliņš

31.oktobrī “1905. gads – latviešu revolūcija”, mag.hist. Dainis Poziņš

7. novembrī  "Kur palikuse vecā mīkstā raudulība?” Emocijas un latviešu prese revolucionārajā 1917. gadā”, dr.hist. Ineta Lipša

14. novembrī  "Starp visaptverošu kontroli un ģermanizāciju: civiliedzīvotāju pieredze vācu okupētajā Latvijā (1915–1918)", dr.hist. Klāvs Zariņš

21. novembrī “Idejas un īstenība. Kultūras autonomija latviešu sabiedrībā 1906. –1914. gadā”, dr.hist. Mārtiņš Mintaurs

28. novembrī "Baņķieri, advokāti un revolucionāri. Latvijas valsts dibinātāji, viņu pieredze un savstarpējie kontakti", dr.hist. Toms Ķikuts

 

Aicinām visus interesentus!

Ieeja brīva.

Dalīties