Akadēmiskais centrs
Esot šeit pat, uzkāpt Everestā, izstaigāt Versaļas pili vai uzlidot kosmosā – šādas un vēl citas neierobežotas iespējas sniedz virtuālā realitāte (VR). Lai gan lielākajai daļai cilvēku VR asociējas ar iegremdēšanos dažādu spēļu pasaulē, arvien vairāk VR tiek izmantota mācību mērķu sasniegšanai.
Zinātnes kafejnīcas diskusijas eksperte Zinta Zālīte-Supe uzsvēra, ka VR mācību procesā palīdz ātrāk un vieglāk uztvert vielu, ar to vieglāk piesaistīt skolēnu uzmanību, veidojas dabīga mijiedarbība un labāka izpratne par kontekstu. Tomēr skolotājus pagaidām ir grūti pārliecināt savās mācību stundās izmantot VR – tam vajadzīgi gan finansiāli resursi, gan jaunu prasmju apgūšana, no kā daļa skolotāju baidās. Jauno tehnoloģiju pasaulē mainās pedagoga loma – skolotājam vairāk jāsadarbojas ar skolēnu.
“Pedagogiem nevajag baidīties veidot sadarbību [ar skolēniem]. Tas būtu brīnišķīgi, ja pie skolotāja atnāk skolēns, kas dzirdējis par kādu lietotni, kas patikusi, ko gribētu izmēģināt un skolotājs uzklausa skolēnu, patestē un nākamajā nodarbībā to iesaista mācību procesā,” sacīja Z. Zālīte-Supe.
VR ir ne tikai lielisks papildinājums mācību procesā skolās, bet arī labs rīks, kā attīstīt lēmumu pieņemšanas spējas un analītiskās prasmes kritiskās ārkārtas situācijās. Ar šādu medicīniskās simulācijas programmatūras produktu komplektu izstrādi nodarbojas uzņēmums Exonicus.
“Medicīnas jomā virtuālā mācību vide noteikti neaizvieto fizisko mācību vidi. Mēs neviens negribētu atrasties operācijā pie ķirurga, kurš ir apguvis savas prasmes VR. Virtuālā realitāte ir vislabākā lēmumu pieņemšanai. Pareizā secībā pieņemt pareizos lēmumus. Īpaši militārajiem mediķiem, kuri strādā lielākas spriedzes apstākļos,” uzsvēra uzņēmuma projektu vadītāja Līga Ellere.
Mācības virtuālajā vidē var noorganizēt ātrāk, lētāk, mobilāk, biežāk un pieejamāk. “Var izspēlēt dažādas situācijas, var atļauties kļūdīties, redzēt, kādas ir sekas kļūdām,” skaidroja L. Ellere.
Arvien plašāka VR izmantošana aktualizē citu jautājumu – ko VR iekārtas displeji nodara mūsu redzes sistēmai? Vismaz 50 faktori var ietekmēt to, kā cilvēks jūtas VR: tas ir saistīts ar tehnoloģiju, programmatūru un paša cilvēka īpatnībām, Zinātnes kafejnīcā skaidroja Optometrijas un redzes zinātnes pētniece Tatjana Pladere.
Līdzīgi kā darbā ar datoru nepieciešama pauzes ik pēc 20 minūtēm – tāpat ir izmantojot VR brilles, ik pēc 20 minūtēm atpūtināt acis un sekot līdzi savai pašsajūtai. “Ja nevarat izmantot šo saturu 20 minūtes, tad nevajadzētu sevi mocīt un ir ļoti svarīgi, lai mums ir plāns B vai C. Ja domājam par profesionālo pielietojumu, kas notiks, ja cilvēks nevarēs izmantot VR lietotnes? Kas notiks, ja prasmju apgūšana, apmācības norisināsies tikai virtuālajā vidē? Būtiski, lai inženieri atceras, ka visi nevar pielāgoties standarta risinājumam,” uzsvēra T. Pladere.
Zinātnes kafejnīcas noslēgumā apmeklētājiem bija iespēja pašam izmēģināt Exonicus un PPMF izmantotās virtuālās realitātes lietojumprogrammas.
 Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) eksperte Zinta Zālīte-Supe. Šoreiz Zinātnes kafejnīcā tika spriests par papildinātās un virtuālās realitātes jēgpilnu izmantošanu izglītībā un profesijas prasmju apgūšanā.){kind=link}