Akadēmiskais centrs
“Lai gan Raiņa kapos būts neskaitāmas reizes un vairāki fakti bija zināmi, Vitas Zelčes stāsts ļāva uzlūkot kapsētu kā vienotu veselumu un reizē ilustrāciju tam, kā mainīgās varas cenšas padarīt kapsētu kopumā vai atsevišķus no apbedītajiem par "savējiem". Tas ir rakurss, par kuru agrāk nebiju aizdomājies. Lielisks, intelektuāli bagātinošs pasākums,” tā pēc ekskursijas atzina Zinātnes kafejnīcas apmeklētājs.
Tūres laikā profesore ne tikai pastāstīja par kapos apbedītajiem personāžiem, bet arī plaši iepazīstināja, kas ar kapsētu noticis dažādu varu laikos, kādas leģendas un nostāsti apvij kapakmeņus un arī par skulptūru izmantotajiem materiāliem – piemēram, ciļņi “Zinātne”, “Jūra”, “Darbs”, “Zeme”, “Nākotne” veidoti no Staburaga atlūzām.
Raiņa kapi bija savam laikam ļoti moderna un politiska kapsēta. Kapsētu izveidoja pēc Pirmā pasaules kara kā Rīgas pirmo komunālo kapsētu. Kapsētas veidotāji bija Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, kuras uzdevums bija cīnīties par iespējami lielāku sociālo taisnīgumu, kas noteica to, ka vienā kapsētā var apglabāt visus cilvēkus, neraugoties uz etnisko izcelsmi un konfesionālo un šķirisko piederību.
1925. gadā sākās kapsētas iekārtošana. Mediji tolaik rakstīja, ka šeit bija atstāts smilšu lauks ar dažiem kociņiem un tad ieguldīts diezgan liels kapitāls, lai šo visu laukumu iekārtotu. Dažas dienas pēc Raiņa nāves, 1929. gada 15. septembra rītā, Rīgas domes sociāldemokrāti atklāja kapsētu un nosauca to par Raiņa kapsētu, bet pēcpusdienā jau Raini tajā apbedīja.
1935. gada pirmajā pusē pie Raiņa kapa tika uzstādīts tēlnieka Kārļa Zemdegas piemineklis, kas vēsta par Ģēnija atmošanos. Pieminekļa pakājē blakus Rainim apglabāta Aspazija.
Raiņa kapos apbedīti rakstnieki, Latvijas Universitātes profesori, teātra un kino aktieri, vēsturnieki, zinātnes darbinieki, mediķi, militārpersonas un citi ievērojami cilvēki. Tolaik sāka veidoties jauna kapu kultūra – jo cilvēks tuvāk apglabāts Rainim, jo viņš ir vērtīgāks pēc nāves.
Klausoties Vitas Zelčes stāstījumā, Zinātnes kafejnīcas apmeklētāji arī nolika aizdegtas svecītes, lai pieminētu aizgājējus.
