“Zinātne ir neražu kopa. Skaidrs, ja zinātnē viss veiktos, tad zinātnes vairs nebūtu,” tā atklājot Zinātnes kafejnīcu, kurā šoreiz tika iztirzāti zinātnieku neražu stāsti, sacīja pasākuma vadītājs Latvijas Universitātes profesors Ivars Austers.

Domājot par Zinātnes kafejnīcas tēmu, kas pēc Covid-19 pauzes atgriezās pie zinātnes entuziastiem, organizatori nolēma izcelt zinātnieku cilvēcisko pusi – jā, kļūdās arī zinātnieki, turklāt zinātne pamatā ir ķezu stāsts, kā to savā uzstāšanās laikā uzsvēra LU rektors Indriķis Muižnieks.

Stāsti, kas izskanēja Zinātnes kafejnīcā, bija tik amizanti, ka tos nemaz nevar aprakstīt, tos jānoklausās pašam, jo katram stāstam svarīgs gan konteksts, gan intonācija un veids, kā tas pasniegts.

Neražu stāstos dalījās pieci izcili savas nozares zinātnieki:

  • LU rektors profesors Indriķis Muižnieks stāstīja par kāmjiem, kas “dzīvē nāk līdzi”, karnevālu, kura dēļ Ķelnes Universitātes Ģenētikas institūtā nācās uzkavēties dažus gadus ilgāk un šūnām, kas zinātnes vārdā nestāvēja uz Polijas un Lietuvas robežas četru dienu garā rindā;
  • Tradicionālās kultūras pētniece LU profesore Janīna Kursīte-Pakule – par pārpratumiem, kas radušies folkloras ekspedīciju laikā: iestigušām mašīnām, sirsnīgu recidīvistu un dzērāju stāstiem, kas top tikai kopā sadzerot…
  • Kvantu fiziķis LU profesors Vjačeslavs Kaščejevs – par “saķeršanos” ar fiziķi Jūliju Nazarovu, skaitļiem, ko nekad nevajag rakstīt “uz duročku” un morāli: labāk es jums stāstu par kvantu fiziku!
  • Polārpētnieki Kristaps Lamsters un Jānis Karušs – par pētniecību arktiskos apstākļos, sarunām miglā ar akmeni un makgaivereni, kas lieliski palīdz tulznām.

Tomēr pa vidu visām neražām ir skaisti piedzīvojumi. Kā atzina J. Kursīte-Pakule: “Ekspedīcijas atslēgas vārds ir mīlestība. Nav ceļa uz laimi, pats ceļš ir laime.”

Tiekamies nākamajās Zinātnes kafejnīcās!

Dalīties