Zinātniskās darbības nodrošināšana latviešu filoloģijas un baltu filoloģijas studiju programmās

Zinātniskās darbības nodrošināšana latviešu filoloģijas un baltu filoloģijas studiju programmās

Ilze Rūmniece Projekta ietvaros sasniegto rezultātu nozīmība izglītībā, zinātnē, tautsaimniecībā, vides un veselības aizsardzībā (apraksts). Raksturot darba gaitā radušās problēmas un novērtēt, kādā mērā projektā ir sasniegti plānotie mērķi un uzdevumi. Situācija projekta pieteikšanas brīdī: valsts finansējums budžeta vietai humanitāro zinātņu programmās nav atgriezies pirmskrīzes līmenī un ir nepietiekams, īpaši sāpīgi to izjūt nacionālās filoloģijas programmas (pamatā budžeta finansētas); HZF budžetā minētajos apstākļos neiespējami izveidot sabalansēti nodrošinātas studiju un zinātniskās darbības jomas. Projekta konkrētais mērķis: 2014. gada rezultatīvas, studiju procesā integrētas zinātniskās darbības nodrošinājums nacionālās filoloģijas (latvistika/baltistika) jomā Latvijas vadošajā augstskolā – LU. Paredzētie sasniedzamie rezultāti: 1. publicēt četrus zinātnisku rakstu krājumus; 2. publicēt divas monogrāfijas; 3. publicēt vienu digitālo dialektu materiālu; 4. ievirzīt darbu pie Mūsdienu latviešu valodas gramatikas tulkojuma angļu valodā; 5. veikt divas lauka pētījumu ekspedīcijas; 6. organizēt/atbalstīt divas starptautiskas zinātniskas konferences; 7. nodrošināt informatīvi organizatorisko darbu jaunveidotajā valodniecības terminoloģijas apakškomisijā Informācija par izpildītajām rezultātu vienībām: 1. Izveidotie rakstu krājumi: Rakstu krājums „ALĪSE LAUA (1914–1994). IN HONOREM” (Sast. un red. A. Kalnača, I. Lokmane, I. Urbanoviča). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds tapis kā Latvijas Universitātes 72. konferences Latviešu un vispārīgās valodniecības sekcijas „Valodas leksiskā sistēma: teorija un prakse” (31.01.2014.) materiālu apkopojums. LU konferences Latviešu un vispārīgās valodniecības rīkotā sekcija tika veltīta LU Filoloģijas fakultātes ilggadējas docētājas un Latviešu valodas katedras vadītājas Alīses Lauas (1914–1994) simt gadu jubilejai. Krājumā „ALĪSE LAUA (1914–1994). IN HONOREM” ietilpst vienpadsmit rakstu latviešu, angļu un lietuviešu valodā, kurus tematiski vieno A. Lauas personība un zinātniskās darbības analīze. Rakstu autori ir Latvijas, Lietuvas, Polijas un Čehijas zinātnieki. Krājums iekļauts Latvistikas un baltistikas nodaļas radītajā sērijā RES LATVIENSES III. Patlaban manuskripts maketa formā LU Akadēmiskajā apgādā. Rakstu krājums „Valoda: nozīme un forma. 5: Opozīcijas sintaksē un semantikā” (Sast. un red. A. Kalnača, I. Lokmane) Rīga: LU Akadēmiskais apgāds ir Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras 2013. un 2014. gadā rīkoto zinātnisko semināru referātu apkopojums. 2014. gada seminārs un arī rakstu krājums „Valoda: nozīme un forma. 5. Opozīcijas sintaksē un semantikā” veltīts latviešu sintakses pētnieka, ilggadēja LU docētāja Jūlija Kārkliņa (1924–1982) 90 gadu jubilejai. Krājumā ietilpst četrpadsmit rakstu latviešu un angļu valodā, kurus vieno valodas vienību semantikas analīze. Rakstu autori ir Latvijas, Lietuvas, Polijas un Apvienotās Karalistes zinātnieki. Manuskripts zinātniskās rediģēšanas stadijā LU Akadēmiskajā apgādā. Rakstu krājums „Literatūra un reliģija”, sastādītāja prof. Ieva Kalniņa, veltīts Kurzemes literāta un mācītāja Godharda Fridriha Stendera 300-gadei. Krājumā zinātniski raksti, kurus bez Latvijas pētniekiem iesnieguši autori no Lietuvas, Čehijas, Izraēlas. Krājumā dažādos aspektos iztirzāta gan latviešu, gan citu tautu literatūra tās saiknēs ar reliģijas jautājumiem. Krājums publicēts LU Akadēmiskajā apgādā 2014. gadā. Rakstu krājuma/kolektīvās monogrāfijas "Latvijas jaunā režija" veidotāja ir teātra zinātniece prof. Silvija Radzobe, piedalās 19 autori - LU HZF doktorantūru absolvējušie teātra nozares doktori, doktoranti, maģistri, mācībspēki, kā arī zinātnieki no LU LFMI, Kultūras akadēmijas u.c. Pētījuma objekts - Latvijas režijas jaunā paaudze, kura uzsākusi darbu 21.gs. un ir mūsu valsts nozīmīgākā parādība skatuves mākslā. Monogrāfija strukturēta 2 daļās: 1) teorētiski apcerējumi par dažādiem režijas darba aspektiem (jaunās režijas jaunā valoda, performativitāte, video izmantojums, sadarbība ar dramaturgiem, scenogrāfiem utt.), 2) 12 atsevišķu režisoru portreti. Darbs uzrakstīts (īpaši 1.daļa) augstā teorētiskā līmenī, toties 2.daļa savieno akadēmisku analīzi ar režisoru personību raksturojumu, kas savukārt paredz plašāku potenciālo lasītāju interesi. Manuskripts zinātniskās rediģēšanas stadijā LU Akadēmiskajā apgādā. 2. Izveidotās monogrāfijas: M. Rudzītes darbu izlase. Darbā ietvertas LU ilggadējās profesores -- baltu valodu vēstures, latviešu dialektoloģijas, onomastikas un somugristikas speciālistes M. Rudzītes
zinātniskie un populārzinātniskie darbi (izņemot monogrāfijas). Tie ir: profesores raksti
dažādos rakstu krājumos, grāmatās, turpinājumizdevumos, enciklopēdijās, periodikā.
Darbu izlasē ietvertas arī dažas M. Rudzītes brošūras - "Turpinājumizdevumi."(1976), metodiska izstrāde "Ievads baltu valodniecībā. Palīgs studentam" (1991) u. tml.
Raksti un to kopsavilkumi ir latviešu, igauņu, vācu, krievu, angļu, lietuviešu valodā.
Darbu izlasi papildina kartes pie rakstiem un fotogrāfijas, kas
saistītas ar izcilās valodnieces dzīvi un akadēmisko darbību.
M. Rudzītes mantojumu iepazīst un publicēšanai pārrakstījuši HZF baltu filoloģijas studenti. Manuskripts iesniegts LU Akadēmiskajā apgādā.

Prof. Ojāra Lāma monogrāfija „Apollons Hiperboreju pusē. Grieķu mīti un Romas vēsture latviešu literatūrā" iekļauta Latvistikas un baltistikas nodaļas radītajā sērijā RES LATVIENSES IV. Monogrāfijā pētītas Eiropas klasiskās senatnes vēstures un kultūrzīmes latviešu literatūrā, aptverot plašu faktu materiālu no abiem izpētes pamatobjektiem – jaunlaiku literatūras un antīkās pasaules. Tas ir pirmais šādas tematikas visaptverošs pētījums par latviešu literatūru salīdzinošās literatūrzinātnes segmentā. Manuskripts iesniegts rediģēšanai LU Akadēmiskajā apgādā.
3. Digitālā dialektu materiāla sagatavošana publicēšanai: Izveidoti latviešu valodas izlokšņu audiodiski (3) un informatīva brošūra-pielikums, iekļaujas
apgāda "Upe" (vad. I. Mielava) sērijā "Mantojums". Darba nosaukums „Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda valodiņa” (Latviešu valodas izlokšņu paraugi).
Sagatavošanas darbi pabeigti, iespiešana plānota droši februārī-martā.
Disku saturs: A - daiļrunātāju (skolēni daiļlasītāju konkursos, aktieri, pašdarbnieki)
ierunāti teksti ar dažādu izlokšņu iezīmēm; B - M. Rudzītes klasiskie 7 ieraksti
ar teiku par mušu, ierunāti dažādās latviešu izloksnēs un lībiešu valodā, kā arī citi
vidus un lībiskā dialekta teksti; C -- teksti no augšzemnieku dialekta latgaliskajām,
sēliskajām un malēniskajām izloksnēm. B un C diskam daļu tekstu ir ierakstījušas un
topošajai pavadbrošūrai atšifrējušas baltu filoloģijas dažāda līmeņa programmu studentes --
gan dialektoloģijas prakšu laikā, gan cieņas un mīlestības pret dzimtās puses ļaužu runu vadītas.
4. Lauka pētījumu ekspedīcijas/studentu prakses: Muzeja prakse Baltu filoloģijas bakalaura programmas 3.kursa studentiem notika Rīgā (tās teorētiskā daļa) un Mazsalacā (tās praktiskā daļa) – novadpētniecības muzejā un vietējo ļaužu vidū. Studenti ieguva teorētiskās zināšanas un pielietoja tās praksē, iekārtojot Mazsalacas muzeja ekspozīciju, kā arī - aptaujājot lauku iedzīvotājus, guva priekšstatu par viņu lasīšanas ieradumiem un mājas bibliotēkām. Šādas prakses vērtība slēpjas vairākos aspektos: 1) iespējā apvienot teorētiskās zināšanas ar praksi un pārliecināties par abu lietderību; 2) iespējā iegūt kaut nelielu priekšstatu par daiļliteratūras funkcionēšanu un tās lomu lauku sabiedrībā; 3) iespējā iepazīt savus studiju biedrus ikdienā visā tās daudzveidībā. Rezultātu publiskošana: tika sagatavots materiāls LU HZF mājas lapai, man gan nav pārliecības, vai tas nonāca līdz publicēšanai. Atbildīgie prakses vadītāji prof. O. Lāms un prof. M. Grudule. Folkloras lauku praksē (bakalaura, maģistra, doktorantūras līmenī) Dundagas novadā veselu nedēļu tika apzināta (pētīta) latviska vide, kāda tā ir mūsdienās, tradīciju pārmantojamības veidi, dzīvesstāsti. Lauku prakse, pirmkārt, sniedz konkrētu iepazīšanos un kontaktu veidošanu jaunajai paaudzei ar vecāko paaudzi, dzīvo Latvijas vēstures un tradīciju apguvi, otrkārt, sekmē teorētisko zināšanu praktisku pielietojumu, treškārt, veido paaudžu ķēdes nepārtrauktību: bakalauri - maģistranti - doktoranti - pedagogi un teicēji, ceturtkārt, iepazīstina filologus ar pašvaldību darbu un lauku cilvēkus ar latviešu filoloģijas studiju specifiku, jo katru vakaru notika semināri, kuros ieinteresētie pašvaldību pārstāvji, vietēji jaunieši un folkloras teicēji piedalījās ekspedīcijas dalībnieku rosinātajās diskusijās par Latvijas pagātni - tagadni un nākotnes perspektīvām. Atbildīgie prakses vadītāji prof. J. Kursīte-Pakule un Mag. Philol. R. Jirgensone. Dialektoloģijas prakses daļa, kas tika strādāta LU Latviešu valodas institūtā, prakses līdzvadītājas Dr. philol. B. Bušmanes vadībā (otru prakses daļu LU HZF vadīja prof. L. Leikuma). Baltu filoloģijas bakalaura programmas studentes iepazina Areālās lingvistikas un Toponīmikas daļas darbu un izdevumus, kā arī ieskenēja daudzus tūkstošus toponīmikas kartīšu jauniem "Latvijas vietvārdu vārdnīcas" sējumiem.
5. Starptautisku zinātnisku konferenču organizēšana: Starptautiska konference „G.F. Stenders (1714-1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā”, 2014.gada 4. - 6.septembris, Rīga, Jelgava, Sunākste, Viesīte (organizācijas komitejas vadītāja prof. M. Grudule). Stendera konferences ieguvumi: 1) apgaismības laikmeta pētnieku vidū: informācijas un viedokļu apmaiņa un tai izdevās šķērsot Latvijas robežas kuplā ārzemju dalībnieku skaita dēļ; 2) Latvijas sabiedrībā – uzmanības pievērsums Latvijas satriecoši interesantajai kultūrvēsturei un Stendera īpatnajai personībai. Rezultātu publiskošana: LU mājaslapā, žurnālā „Latvju Teksti”, radio, TV, tīmekļa lapās. Starptautiska konference „Colloquium Balticum XIII Rigense. Rīgas humānisti un antīkais mantojums: teksti un konteksti” (organizētāji no Latvijas puses prof. O.Lāms, doc. G. Bērziņa, prof. I. Rūmniece, mag. Philol. L. Bodniece), 6.-8.11.2014, Rīga, Tērvete. Konferencē detalizēti tika pētīti jautājumi par Rīgas humānistu fenomenu Eiropas renesanses kontekstā un nozīmīgāko indivīdu/humānistu devumu, dažādām humānisma reģionālajām īpatnībām un Rīgas vietu ideju apritē, Rīgas Domskolas nozīmi un neolatīniskās kultūras un izglītības dažādiem aspektiem, kā arī antikvitāti kā humānisma iedvesmas avotu un dažādiem svarīgiem antīkās literatūras recepcijas un transformācijas aspektiem. Konference bija nozīmīgs notikums Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu kontekstā. Konferencē piedalījās plašs dalībnieku loks no 8 valstīm: vairāk nekā 30 pētnieki no Viļņas, Tartu, Mārburgas, Berlīnes, Lundas, Oksfordas, Fribūras, Helsinkiem un Rīgas, kā arī humanitāro zinātņu studenti. Kopumā no 112 dalībniekiem 62 bija ārvalstu viesi. Informācija par paredzamo rezultātu vienībām Nr. 4 un 7: - Darbs pie Mūsdienu latviešu valodas gramatikas tulkojuma angļu valodā šajā projektā netika iekļauts, jo tika apmaksāts daļēji no LU bāzes finansējuma, daļēji no VPP „Letonika”. - Darbs jaunveidotajā valodniecības terminoloģijas apakškomisijā 2014. gadā nenotika (no projekta vadītājiem neatkarīgu iemeslu dēļ) Kopsecinājumi: - Projekta darbos plaši piedalījušies studējošie, tādējādi nodrošinot studiju un pētniecības tik svarīgo saikni. - Zinātniskās konferences pētījumu rezultātus „vedušas” arī uz Latvijas reģioniem; plašsaziņas līdzekļos bijusi pieejama informācija par konferencēm (tiešraides no sekciju darba, informācija radio, plaša informācija LU mājas lapā), nodrošinot pētniecības popularizēšanu sabiedrībā. - Projekta ietvaros (konference, monogrāfija) veidojusies ciešāka sasaiste starp Eiropas klasiskās senatnes un Viduslaiku speciālistu un latviešu filologu pētījumiem, atklājot arī Rīgas humānistu mantojuma vērti latvistikas kontekstā. - Projekts nodrošinājis finansējumu latvistikas un baltistikas speciālistu publikācijām un darbam pie tām, kā arī studentu praktiskajai darbībai, vācot, sistematizējot un izvērtējot filoloģisko materiālu. - Projekta mērķi praktiski sasniegti; problēmsituāciju (vēl pagaidām nepublicēti darbi) veido jau riskos paredzētās izdevniecību darba kapacitāte.