Jaunas pieejas eksogēno veselības riska faktoru izraisīto traucējumu diagnostikā

P. Tretjakovs
 

Pārskata periodā tika sasniegti rezultāti, kas saistīti ar projekta mērķi: „Pacientiem ar eksogēnas izcelsmes veselības traucējumiem (adipozitāte, t.sk. sirds un asinsvadu sistēmas traucējumi un/vai psihosomatiski traucējumi) izstrādāt un ieviest indicētu augšanas faktoru/citokīnu, t.sk. adipokīnu un hormonu diagnostisko paneli (profilu), kā arī vazomotorās un neirovaskulārās disfunkcijas noteikšanas lāzerdoplerogrāfisko, t.sk. jontoforētisko testu kompleksu”. Par to liecina šādi identificējamie rādītāji: 1 starptautiski citējama publikācija, 9 tēzes starptautiskās konferencēs un 9 aprobētas klīniskās un funkcionālās diagnostiskas tehnoloģijas (skat. zemāk Nr.p.k. 5. un 6.). Projektā iekļautais izpētes veselības traucējumu profils (esogēnu veselības riska faktoru izraisīts dismetabolisms t.sk. ar sirds un asinsvadu sistēmas traucējumiem un/vai psihosomatiskiem traucējumiem) sastāda būtisku īpatsvaru kopējā veselības traucējumu spektrā. Sasniegto rezultātu nozīmība zinātnē un veselības aprūpē saistīta ar jaunu un efektīvu pieeju izstrādi un ieviešanu eksogēno veselības riska faktoru izraisīto traucējumu diagnostikā, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas, piem., multiplekso imūnfluoriscences xMAP tehnoloģiju, mikrovaskulāro lāzerdoplerometriju un lāzerdoplerogrāfisko attēldiagnostiku. Zinātniskas izpētes rezultāti liecina par sabiedrības veselības apdraudējumu, kur būtisku īpatsvaru sastāda tieši eksogēni veselības riska faktori, kas izriet no nesabalansēta uztura izraisītas aptaukošanās, mazkustīga dzīvesveida, kaitīgiem ieradumiem un daudzveidīgas izcelsmes stresa, kuru ietekme bieži izpaužas kā dismetabolisms ar pavadošajiem sirds un asinsrites traucējumiem, un arī ar pshihosomatiskajiem traucējumiem. Mūsdienās eksogēnās izcelsmes nelabvēlīgo faktoru multiplās ietekmes patofizioloģisko mehānismu izpēte ir zinātnisko pētījumu centrā. Mūsu iegūtie rezultāti ir ciešā kopsakarā ar zinātnē aktuālu problēmu risinājumu arī tajā ziņā, ka minētie veselības riska faktori ietekmē sabiedrības vairākumu, samazina cilvēku darbspējas un dzīves kvalitāti arī tad, ja veselības traucējumi nav izpaudušies kā skaidri diagnosticējamas slimības un komplikācijas. Bieži vien pacientu subjektīvās sūdzības, piemēram, par sāpēm, hronisku nogurumu, miega traucējumiem, ēstgribas vai svara izmaiņām, nervozitāti, satraukumu utt. (īpaši preslimību stadijā) ārstiem nav iespējams objektivizēt pat dārgu, pieejamu izmeklējumu rezultātā. Tāpēc ir aktuālas jaunas pieejas metabolisma, iekaisuma, nervu sistēmas, vaskulāro un citu šūnu disfunkcijas diagnostikā agrīnās slimību un traucējumu stadijās, kad tradicionālajos klīniski diagnostiskajos testu un funkcionālās diagnostikas izmeklējumu rezultātos pārmaiņas netiek konstatētas.