Nodokļu izmaiņu ietekme uz valsts un iedzīvotāju ienākumiem

A. Sproģis
 

Viens no valsts ekonomiskās politikas svarīgākiem mērķiem ir nodrošināt sabalansētu tautsaimniecības nozaru attīstību un veicināt līdzsvarotu reģionu attīstību tā, lai ikvienam Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no viņa dzīves vietas, profesijas vai citas īpašības ir visas iespējas realizēt savu potenciālu kā uzņēmējam, kā darba ņēmējam un patērētājam un kā pilntiesīgam sabiedrības loceklim.

Analizējot ekonomiskus procesus var konstatēt, ka Latvijas tālākās attīstības virziens ir ceļš uz vispārēju globalizāciju. Pēdējo četrsimt gadu laikā pasaules iedzīvotāji un resursi, ieskaitot attiecīgo darbaspēka sadalījumu, tika arvien vairāk un ciešāk integrēti vienotā ražošanas un apmaiņas tīklā. Globalizācija mūsdienas ir neizbēgama.

Lai panāktu valsts ekonomisko attīstību, valstij ir jāīsteno ļoti pārdomāta politika, kas uzlabotu uzņēmējdarbībai labvēlīgo vidi, un to lielā mērā nosaka tas, cik konsekventa ir valsts nodokļu politika, kāda ir kapitāla tirgus, infrastruktūras, izglītības sistēmas un valsts atbalsta efektivitāte, cik sakārtota un stabila ir uzņēmējdarbības likumdošana.

Mūsdienās ar vien vairāk cilvēku apzinās valsts ekonomikas regulēšanas nepieciešamību. Tajā pašā laikā ir jāizpilda vairāki priekšnosacījumi, lai šī regulēšana negrautu valsts attīstību. Tādi nosacījumi var būt:

• pārdomāta regulēšanas politika nosprausta mērķa sasniegšanai;
• nodokļu politikas īstenotāju kompetence šajā jautājumā;
• resursu (gan naudas, gan cilvēku) pietiekamība.

Eiropas Savienības likumdošanā ir iestrādāti fiskālās politikas regulēšanas mehānismi, kas paredzi gan ES, gan arī eiro zonas stabilitātes nodrošināšanai. Savukārt budžeta strukturālai bilancei, kas neņem vērā makroekonomisko rādītāju svārstību ietekmi uz budžeta ieņēmumiem un izdevumiem var radīt tautsaimniecības nesabalansētību..

Diemžēl katra dalībvalsts pašlaik īsteno savu valsts atbalsta politiku, kas var ietekmēt kādas nozares attīstību un veicināt eksportu vai arī iekšējo tirdzniecību bremzējot brīvu starpvalstu konkurenci.

Galvenie secinājumi:

• Valsts fiskālās politikas instruments ir valsts izdevumi un nodokļu izmaiņas. IKP pieaugums ir tieši saistīts ar iedzīvotāju patēriņu atbilstoši nodokļu politikai un valsts patēriņa apjomam.
• Lai samazinātu ārējās tirdzniecības negatīvo bilanci ar fiskālās politikas palīdzību ir jāpaaugstina privātie ietaupījumi un jāsamazina privātās investīcijas vai jāsamazina budžeta deficīts.