Darbaspēka tirgus pilnveidošanās aspekti Latvijai integrējoties Eiropas Savienībā

R. Škapars
 

Pētījuma mērķis bija izanalizēt darbaspēka tirgus darbību Latvijā un izstrādāt priekšlikumus tā efektīvākai darbībai. Pētījumā izmantoti Latvijas tautsaimniecības attīstības stratēģiskie programmdokumenti, darbaspēka tirgus apsekojumu dati, darbaspēka tirgus pētījumu ārvalstu metodoloģiskā pieredze un ražošanas funkcijas Latvijas tautsaimniecības sektoru attīstībai.

Pētījuma uzdevumi mērķa sasniegšanai:

• analizēt vispārējo situāciju Latvijas darbaspēka tirgū, ņemot vērā Eiropas Savienības un Latvijas Republikas stratēģisko un programmdokumentu nostādnes un reglamentējošos tiesību aktus nodarbinātības jomā,
• analizēt nozīmīgākos līdz šim veiktos darbaspēka tirgus pētījumus Latvijā un ārvalstīs,
• veikt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma ietekmējošo faktoru ekono­metrisko analīzi un izstrādāt ekonometrisko modeli,
• veikt darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma prognožu aprēķinus.

Pētījuma galvenie secinājumi:

• Latvijas darba tirgus analīzes un prognozēšanas rezultāti parāda, ka Latvijas darbaspēka tirgū pastāv piedāvājuma un pieprasījuma nesabalansētība pa profesijām, profesiju grupām, reģioniem un nozarēm. Iegūto darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma prognožu rezultāti rāda, ka vidējā termiņā (2007.-2013.g.) paredzams darbaspēka nepietiekamības vislielākais pieaugums šādās profesijās: inženieri, būvinženieri, elektroinženieri, citi fizikas un inženierzinātņu speciālisti, skaitļošanas tehnikas operatori, ārsti, zobārsti, vidējais medicīniskais personāls, komercdarījumu speciālisti. Darbaspēka nepietiekamības pieaugums ilgtermiņā (2014.-2020.g.) paredzams vēl šādās profesijās: tūrisma speciālisti, kvalitātes vadības sistēmu vecākie speciālisti, vecākie projektu vadīšanas speciālisti un zobārstu asistenti.
• Darbaspēka tirgus pētījumi apliecina situāciju, ka Latvijā liels strādājošo skaits vienlaicīgi aizņem vairākas darbvietas. Vidēji Latvijā strādājošo papilddarbā skaits 2005. gadā bija 14,6% no strādājošo kopskaita.

Darba devēju apsekojuma rezultāti atspoguļo darba devēju orientāciju uz ekstensīvu darbaspēka pieaugumu nākotnē, kas ir pretrunā ar demogrāfisko prognožu atzinumiem par sagaidāmo iedzīvotāju skaita un darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos. Valstiski svarīgi ir panākt darba devēju izpratni par tuvākajā nākotnē reāli sagaidāmiem demogrāfiskiem procesiem un veicināt pārorientēšanos no ekstensīvas (nodarbināto skaita palielināšanas) uz intensīvu (darba ražīguma kāpināšanas) pieeju darba resursu izmantošanā.