Biotehnoloģiju pārvaldība: cilvēka cilmes šūnu pētījumi un to sociālie, tiesiskie un ētiskie aspekti

A. Putniņa
 

Latvijas Universitātē, Biomedicīnas pētījumu centrā un Bioloģijas fakultātes Bioētikas un biodrošības centrā (turpmāk – BBC) veidojas spēcīgs un starptautiskajā vidē konkurētspējīgs pētnieciskais potenciāls cilmes šūnu pētniecības jomā. Pēdējos gados cilmes šūnu pētījumi gan pasaulē, gan Eiropā arvien uzskatamāk parāda, ka līdz ar zināšanu uzkrāšanos un praktiski orientētu metožu attīstību būs iespējama cilmes šūnu tehnoloģiju ieviešana medicīnā un farmakoloģijā, risinot nopietnas sabiedrības veselības problēmas. Nākotnē tiek prognozēta cilmes šūnu tehnoloģiju strauja attīstība un izplatība.

Projekts:

1) nodrošināja nelielas starpdisciplināras komandas izveidi biotehnoloģiju pētniecības attīstīšanai;

2) projekta ietvaros tika analizēta biotehnoloģiju, īpaši cilmes šūnu pētījumu, tiesiskais regulējums un prakse Latvijā, kā arī apkopota citu Eiropas valstu pieredze un veiktie pētījumi;

3) pētījuma ietvaros tika analizēta cilmes šūnu pētījumu ētiskās regulācijas prakse;

4) projekta rezultāti tika apspriesti vairākos starptautiskos semināros un konferencēs;

5) projekta ietvaros tika izveidoti nepieciešamie starptautiskie kontakti tālākai biotehnoloģiju pētījumu attīstībai.

Projektā veiktās aktivitātes ļāva izpētīt šos jaunākos sasniegumus cilmes šūnu pētījumu jomā un deva iespēju iepazīstināt Latvijas zinātniekus ar jaunāko informāciju. Projekts ļāva apzināt esošo situāciju cilmes šūnu pētniecībā Latvijā. Konkrēti LU Bioloģijas fakultātes doktorants, BBC projekta pētnieks Uldis Bērziņš, sagatavoja un iesniedza rakstu žurnālam „Latvijas Ārsts” „Jaunas tendences cilvēka embrionālās cilmes šūnu iegūšanā”, kā arī Biomedicīnas Pētījumu un studiju centrā uzsāka tirgus orientēto pētījumu projektu „Cilvēka mezenhimālo cilmes šūnu diferenciācijas optimizācija par  in vitro hepatocītu sistēmu”.

Projekta pētnieces, LU Juridiskās fakultātes doktorante, BBC pētniece Solvita Olsena un LU Juridiskās fakultātes lektore, BBC pētniece Kristīne Dupate apkopoja un analizēja nacionālos un starptautiskos cilmes šūnu pētniecības regulējošos normatīvos aktus (Satversmi, Ārstniecības likumu, Seksuālās un reproduktīvās veselības likumu, svarīgākās EO konvencijas un ANO deklarācijas). Pētījums atklāja, ka cilmes šūnu pētījumi Latvijā regulēti netiek, lai gan būtu nepieciešams regulējums vairākos pētniecības aspektos, ar mērķi nodrošināt zinātnieku akadēmisko brīvību un pētījumu subjektu tiesības.

Pētniece Aivita Putniņa pētīja cilmes šūnu pētniecības sociālos aspektus. Pētījuma rezultāti liecina, ka cilmes šūnu pētījumu un tālākā terapeitiskā pielietojuma ētiskās dilemmas saistās galvenokārt ar cilmes šūnu iegūšanu, kas ir īpaši aktuāla embrionālo cilmes šūnu gadījumā un ierobežo pētījumus un terapeitiskās iespējas. Ierobežojumus uzliek sabiedrības ētikas un morāles normas, uzskati par embrija tiesībām, personu un vecāku reproduktīvajām tiesībām un lēmuma pieņemšanas procesu. Diskusijas ar sabiedrību Latvijā rāda, ka cilmes šūnas tiek uztverta kā cerīga medicīnas tehnoloģijas, kas ļautu attālināt novecošanos un reģenerēt orgānus un audus. Tomēr būtiski apzināties tehnoloģiju pielietojuma sociālās sekas arī pieaugušo cilmes šūnu donoru gadījumos, piemēram, pretējā dzimuma cilmes šūnu donora gadījumā reģenerētās asns šūnas nes cita dzimuma ģenētisko kodu.

Ņemot vērā to, ka cilmes šūnu pētījumu rezultāti varētu dot sabiedrībai jaunas biotehnoloģijas, kas tiktu izmantotas līdz šim neārstējamu slimību ārstēšanai, projektā sasniegto rezultāti ir nozīmīgi gan zinātnes, gan veselības aizsardzības tālākai attīstībai.

Projekta gaitā nebija iespējams projekta pieteikumā ietvertās idejas pilnā apjomā, jo projektam tika piešķirts finansējums mazāk kā 8% no plānotā. Minētais iemesls ievērojami ierobežoja pētnieku darbības iespējas. Tomēr jāatzīmē, ka arī nelielais projekta finansējums ļāva sasniegt pietiekamus rezultātus.

Projekta ietvaros pētniekiem bija iespēja piedalīties vairākās starptautiskās konferencēs. 21.gadskārtējā Eiropas medicīnas ētikas centru konferencē „Bioētika reālajā pasaulē”, kas notika Cīrihē, Šveicē, pētniece S.Olsena ieguva un apkopoja jaunāko informāciju par biotehnoloģiju un cilmes šūnu pētniecības tiesiskajiem, sociālajiem un ētiskajiem aspektiem. Darba seminārā „Solījumi un izaicinājumi dzīvības zinātņu industrijā Centrālajā un Austrumeiropā”, Prāgā, Čehijā, BBC pētniecēm A.Putniņai un S.Olsenai bija iespēja prezentēt projekta aktualitātes un dalīties pieredzē ar kolēģiem no dažādām valstīm. Konferencē „Zinātne, sabiedrība un mūsdienu humānisms”, kas notika Briselē, Beļģijā, BBC pētniecei S.Olsenai bija lieliska iespēja piedalīties diskusijās par jauno biotehnoloģiju attīstības tendencēm un ilgtermiņa ietekmi uz cilvēci. Šie pasākumi deva būtisku pienesumu projektam, kā arī attīstīja BBC starptautiskās sadarbības potenciālu nākotnei.

Apkopojot pētījuma rezultātus var secināt, ka projekta pieteikumā izvirzītā hipotēze „cilmes šūnu tehnoloģiju attīstība Latvijā ir atkarīga no sociālās, tiesiskās un ētiskās vides” apstiprinās.