48. numurs (2011)

Dace Dzenovska
„Dānis“ Latvijas laukos: mīti un pēcpadomju agrārā kapitālisma kritika

Manipulatīvas un spekulatīvas darbības tiek piedēvētas „dānim“ kā kapitāla aģentam un arī kā konkrētam cilvēkam. Varam analizēt sazvērestības teorijas, lai diagnosticētu plašāka mēroga problēmas
Ivars Pavasars
Bioloģiskās daudzveidības diskursa globālcentriskā pozīcija un Latvija

Latvijā salīdzinājumā ar Rietumeiropu pētījumi rāda būtiski atšķirīgu ekosistēmu dabiskuma pakāpi un līdz ar to arī bioloģiskās daudzveidības situāciju; neproporcionāls pārsvars ir globālcentriskam diskursam
Ieva Raubiško
Kas ir „labbūtība”? Ieskats labas dzīves izpratnē Latvijas laukos

Jauns jēdziens „labbūtība” akadēmiskajā un lietišķajā pētniecībā Latvijā.
Iedziļinoties jēgā, kas tiek piešķirta vietai, iespējams gūt plašāku ieskatu lauku iedzīvotāju labas dzīves izpratnē kopumā Agnese Cimdiņa
Lauku dzīves racionalitāte un kultūrsociālā iesakņotība
No ienesīguma viedokļa nav ekonomiski racionāli pašam alu darīt, kā rīkojas no alus brūža netālu dzīvojošais zemnieks. Lai saprastu ekonomiskās aktivitātes laukos, ir jāsaprot to kultūrsociālais pamats Aija Priedīte
Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes starpdisciplinārā skatījumā

Vai Pēteris Zelmenis, būdams Latvijas lauku iedzīvotājs 2011. gadā, arī šodien uzskatītu savu no tēvu tēviem grūti atgūto zemi par svētu, kura jāizmanto atbilstoši mūsdienu prasībām un vajadzībām?
Klāvs Sedlenieks
Vai Cibiņš bija lāga zēns?

Kontekstā ir sabiedrības struktūra, kura nenovēršami veicina sacensības un individuālo sasniegumu garu, mazāk uzmanības pievēršot spējai un nepieciešamībai veidot miermīlīgu un / vai sadarbīgu sabiedrību
Edmunds Trumpa, Anna Stepiņa
Dažas piezīmes par jaunākajiem latgaliskās identitātes pētījumiem

Perfekti latgaliski runājoši teicēji apstiprināja, ka runā latviski un latgaliski, tomēr uz jautājumu „Vai latgaliešu valoda un latviešu valoda ir divas atsevišķas valodas?” apmēram 95% atbildēja noliedzoši
Rasma Kārkliņa
Starpdisciplinārs skats uz Latvijas lauku vidi

Starpdisciplinaritāte parādās līdz ar pētnieciskiem kopsaucējiem starp dažādiem apakšprojektiem, kā arī katrā individuālajā projektā, kurā projekta dalībnieki smeļas atziņas no kolēģu nozarēm
Ieva Plūme
Sabiedrības izpratne jaunlatviešu diskursā

Salīdzinot sabiedrības un kopienas raksturojumus, jāsecina, ka jaunlatviešu darbība norit kopienas apstākļos, lai gan tiecas to pāraugt tautas izveides centienos. Sabiedrības iedibināšana vēl atrodas aizmetnī
Lauris Liepa
Vadoņa mīts Latvijā: tiesiskā dimensija

Vadonisma ietekme politiskajā un tiesiskajā diskusijā Latvijā visticamāk saglabāsies kā nezūdošs elements Valsts prezidenta un valdības funkciju līdzsvarojuma meklējumos. Tā nav bīstama tiesiskā valstī
Gunda Reire
Latvijas globālās ārpolitikas nākotne. Vai spējam domāt plaši?

Gaidāmā ES prezidentūra pastiprina Latvijas interesi par profilēšanos cilvēkdrošības jomā reģionālā un globālā līmenī. Cilvēkdrošība varētu kļūt par vienu no Latvijas prioritātēm ES prezidentūras laikā
APSKATI Tālavs Jundzis
Pasaules latviešu zinātnieki pulcēsies III kongresā
Jānis Stradiņš
Visas studējošo mūžorganizācijas Latvijā zem viena jumta
Ainārs Lerhis
Patstāvīgs un kritisks līdzšinējā iztirzājuma caurlūkojums
Larisa Baumane
Starptautiskajam ķīmijas gadam veltīta grāmata Latvijā
Ainārs Dimants
Esejas, versijas, vīzijas arī mediju praktiķiem
Vitālijs Zelčs
Alekša Dreimaņa piemiņai
HRONIKA Akadēmiskā vienība Austrums Akadēmiskā vienība Latviete Konkordija Valdemārija Studentu biedrība Fraternitas Rusticana Studentu biedrība Šalkone IN THIS ISSUE