LU Bioloģijas fakultātes absolvents Mārtiņš Borodušķis.
LU Bioloģijas fakultātes absolvents Mārtiņš Borodušķis.

Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātē attīstās daudzpusīgas personības un domāšanas veids, kas ļauj saskatīt likumsakarības ne tikai dabā un zinātnē, bet arī plašāk – sabiedrībā. Studijas šeit būs īstā vieta tiem skolu absolventiem, kas nebaidās un nevairās no daudzpusīgas un starpdisciplināras personības attīstības, kas pirmajā brīdī var šķist pavisam neiespējama un nesavietojama. Dabas zinības savienojumā pat ar muzikālo dzirdi un mākslas prasmēm – tik bagātīgu prasmju apvienojums ir biologam.

„Studēt bioloģiju nozīmē iegūt ļoti plašas zināšanas. Galvenais – izprast, kurš bioloģijas virziens pašam interesē un kurā grib darīt. Būtiski, lai profesionālā nodarbošanās rada prieku, un ne mazāk svarīgi – rada arī ienākumus. Biotehnoloģiju attīstība šī brīža izaugsmes potenciāla ziņā ir apmēram turpat, kur IT nozare bija pirms vairāk nekā 20 gadiem. Šai nozarei paredzama ļoti strauja attīstība un ir daudz iespēju,” saka LU Bioloģijas fakultātes absolvents Mārtiņš Borodušķis.

To, kāds zināšanu un talantu kopums veido biologu, skaidro Bioloģijas fakultātes (BF) dekāne Līga Ozoliņa Molla: "Studējot ir nepieciešama un tiek attīstīta laba muzikālā dzirde – atpazīt putnu balsis tikai pēc dzirdes liek trenēt labas dzirdes atmiņas spējas. Zīmētās mākslas prasmes – ne viena vien zieda formula ir ne tikai jāuzraksta, bet arī jāuzzīmē vai nu oriģinālā uz papīra lapas vai datorā. Matemātika – bez statistikas zināšanām neiztikt nedz elementārajos pētījumu rezultātu aprēķinos, nedz meklējot iedzimtības olbaltumvielu secību gēnu pētījumos. Bez fizikas zināšanām nav iespējams izskaidrot, kāpēc organismā cirkulē šķidrumi un kāpēc kustību un stājas stabilitāti ietekmē ķermeņa smaguma centra novietojums. Savukārt visam pamatā ir ķīmija – dzīvības un mīlestības ķīmija pret visu, ko mēs darām. Pat tāda šķietami ar bioloģiju nesavienojama zinātne kā vēsture var noderēt, ja students izvēlas izstrādāt zinātnisko darbu arheobioloģijā, kur ar molekulārās bioloģijas un ģenētikas metodēm tiek izzinātas laikā sen atpakaļ dzīvojošo cilvēku, dzīvnieku vai citu dzīvo būtņu ģenētiskās un citas bioloģiskās īpatnības, kuras ir jāprot sasaistīt ar tā laika vēsturiski bioloģiskām norisēm." 

Teorija un prakse – roku rokā 

BF absolvents Mārtiņš Borodušķis, pētnieks un dabīgās kosmētikas izejvielu ražotāja Alternative Plants līdzīpašnieks un līdzvadītājs par fakultāti saka: "Gan teorētiskās zināšanas, ko sniedz fakultāte, gan praktiskā darba dzīve biologiem iet roku rokā. Šīs ir samērā unikālas studijas, ir daudz praktisko laboratorijas darbu – bez tiem biologs – nu nekur, tiem pat vairāk vajadzētu būt. Tagad fakultāte ir jaunās telpās Torņakalna "studentu pilsētiņā", kur ir ļoti moderna vide un tehnoloģijas – studiju līmenis ir ļoti augsts. 

Absolventi, ieraugot modernās laboratorijas, atzīst, ka labprāt atkal studētu. Daudzi pasniedzēji strādā nozarēs, zinātnes institūcijās, pētniecībā, tas ir ļoti noderīgi studentiem, jo ir iespēja lekcijās iegūt arī praktiskas, reālai dzīvei pietuvinātas, zinības. Tas ir diezgan unikāli, jo fakultāte veido zinātnes un praktiskās dzīves sinerģiju. Rezumējot: infrastruktūra, prakses, pasniedzēji – tas būtu jāizceļ kā šo studiju "trumpji"." 

 
Gan pašu, gan sinerģijā radītas studijas 

BF ir gan savas, gadu gados par klasiku kļuvušas mācību programmas, gan arī, reaģējot uz nozares zinātnes attīstību un atsaucoties darba tirgus pieprasījumam, tiek piedāvātas salīdzinoši jaunas studijas, kas radītas kopā ar citām augstskolām vai ar citām LU fakultātēm. 

Bakalaura studijās ir divas programmas: Biloģija un Biotehnoloģija un bioinženierija. "Biotehnoloģija un bioinženierija ir kopīga studiju programma LU ar Rīgas Tehnisko universitāti. Interese par šīs jomas studijām ir liela, un šogad Izglītības un zinātnes ministrija programmai ir piešķīrusi 10 budžeta vietas," iepazīstina BF dekāne. 

Maģistra studiju līmenī var apgūt trīs programmu zinības. Uzturzinātne ir LU, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (kas turpmāk sauksies par Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti) un Rīgas Stradiņa universitātes kopīgā studiju programma. Sporta zinātnes programmā rudenī plāno studijas sākt arī angļu plūsmā, cerot, ka būs pietiekams interesentu daudzums. Trešā programma ir Bioloģija, kas piedāvā daudzpusīgas studiju iespējas gan t.s. zaļās bioloģijas jomās, gan "laboratoriskajās" bioloģijas nozarēs. Atbilstoši bioloģijas attīstības tendencēm, maģistra studiju programma sadarbībā ar LU Datorikas fakultāti realizē bioinformātikas studiju apakšvirzienu, kas piedāvā perspektīvas un modernas studiju iespējas pēc augsta pieprasījumu darba tirgū. 

Studiju laikā studenti, īpaši maģistratūrā, var iesaistīties zinātniskos projektos, kas dod iespēju gan izstrādāt savu pētniecisko darbu, gan būt daļai no "lielās" un starptautiskās zinātnes aprites. Mūsdienās zinātne ir starpdisciplināra, un nav iedomājama bez starptautiskas sadarbības. Bioloģijas fakultātes studenti aktīvi izmanto arī LU starptautisko projektu iespējas studentiem. 

 
Studēt: kolosāls piedzīvojums 

M. Borodušķa izvēle – studēt bioloģiju – nākusi likumsakarīgi un uz to iets apņēmīgi. Esot bijis īsts dabas bērns no laukiem Jēkabpils puses Sēlpils pagastā, un jau no mazotnes interesējies par bioloģiju. Pat mācījies papildus no brāļa, kas bijis "četras klases augstāk", bioloģijas grāmatām. 

Arī skolotāja pamanījusi viņa interesi un zināšanas, tāpēc mudinājusi piedalīties dažādās olimpiādēs, nometnēs, konkursos. Izvēlējies bioloģijas virzienu, jo mācību olimpiādes laureāts bijis gaidīts students fakultātē. Studiju laiku Mārtiņš atceras kā kolosālu piedzīvojumu: dzīves un prakses skolu, tostarp atminas leģendārās biologu prakses laiku Kolkā, īpašas auras apvīto iepriekšējo fakultātes ēku Rīgā, Kronvalda bulvārī. 

Biologiem ir iespējas studēt dažādas apakšnozares. Mārtiņš kopš 2005. gada, kad popularitāti ieguva cilmes šūnas, šūnu terapija u.tml., mērķtiecīgi meklējis, kur šai jomā varētu darboties. Tiklīdz izveidota LU Bioanalītisko un biodozimetrijas analīžu laboratorija, viņš tai pievienojies. 
Mārtiņš studijas pabeidza kā šūnu biologs, lai arī grāds jau visiem skaitās kā "maģistra grāds dabaszinībās". "Man mazāk interesē fundamentālā zinātne jeb specifiski iedarbības mehānismu pētījumi daudzu gadu garumā vienā šaurā tēmā, bet vairāk – praktiskā zinātne, kas pēta to, ko, iespējams, pēc gada jau var redzēt veikala plauktā. Tas mani saista jau no pirmās studiju dienas," saka viņš. 

"Studējot domāju, ka augi jeb t.s. zaļā bioloģija man nepatīk un tas nebūs man domāts. Šobrīd strādāju principā tā saucamās "baltās" bioloģijas apakšnozarēs – molekulārbioloģija un šūnu bioloģija, turklāt daļa šūnas jau kļuvušas pavisam zaļas (smejas), domājot Alternative Plants un augu kontekstā. Jau minētajā laboratorijā mēs daudz strādājam ar cilvēka šūnu kultūrām. Tā ir laboratorija, kas ļoti daudz izpilda tieši industrijas pasūtītus līgumpētījumus. Pētām dažādu nozaru dotos paraugus, lai palīdzētu attīstīt jaunus produktus vai tehnoloģijas. Te mēs strādājam ar cilvēka šūnām kā testa sistēmām, uz kurām pierādām vielu drošību un specifisko aktivitāti jeb iedarbību," stāsta absolvents. 

2008. gadā laboratorijā vērsies kāds populārs latviešu kosmētikas zīmols, kas pasūtīja pirmo līgumpētījumu, tad jau arī sākuši nākt citi ražotāji. Pēcāk, redzot darbības jomu ar potenciālu darbības nišu, Mārtiņam kopā ar ilggadējo kolēģi Annu Ramatu – Stundu radās ideja par savu uzņēmumu. Alternative Plants strādā ar augu šūnām kā izejvielu avotu. Uzņēmums nodarbojas ar augu šūnu kultivēšanu – augu biomasas audzēšanas tehnoloģiju. Savvaļā tiek ievākti augi vai to daļas, laboratorijā iegūst augu šūnu kultūru, kuras audzēšanas apjomus var mērogot līdz simtiem un vairāk litru, šūnu biomasa tiek savākta, žāvēta un ekstrahēta (apstrādāšana ar šķīdinātājiem, lai atdalītu vai izdalītu kādu vielu), iegūstot kosmētikas industrijai interesējošās izejvielas. 

Lielākā priekšrocība minētajai tehnoloģijai ir piekļūt pat aizsargājamo augu resursiem (tehnoloģija ļauj pavairot arī retu un aizsargājamu augu biomasu, pēc to nelielu paraudziņu ievākšanas dabā, iegūstot tos ar speciālu atļauju), kā arī iespēja iegūt krietni augstāku aktīvo vielu koncentrāciju, nekā augs tās saražo dabā. "Es esmu praktiskais zinātnieks. Daudzas no laboratorijā pētītām izejvielām jau ir iestrādātas produktos, kas ir nopērkami veikalos. Man rada gandarījumu tas, ka varu redzēt sava darba gatavu un taustāmu rezultātu," saka Mārtiņš. 

Nes Bioloģijas fakultātes vārdu pasaulē 

"Bioloģijas studijas sniedz plaša spektra zināšanas. Paskatieties, cik daudzās vietās un jomās strādā biologi – sākot ar zinātniskajām institūcijām un augstskolām, turpinot ar slimnīcām, analīžu laboratorijām un beidzot ar valsts institūcijām," bilst absolvents. 

Studijas fakultātē (vairāk domātas tieši Bioloģijas studiju programmas) veido noteiktu domāšanas veidu, kas ļauj saskatīt likumsakarības ne tikai dabā un zinātnē, bet arī sabiedrībā politiski ekonomiskajos notikumos. Tāpēc absolventu vidū ir tādi izcili un sabiedrībā pazīstami cilvēki kā eksprezidents Raimonds Vējonis, LU rektors prof. Indriķis Muižnieks, Latvijas vēstniece Zviedrijā Ilze Rūse savu pirmo augstāko izglītību ir ieguvusi šajā fakultātē, minams arī žurnālists un zinātnieks Juris Šteinbergs, žurnālists un zaļā dzīves veida popularizētājs Māris Olte u.c. 

Starp citu, Bioloģijas bakalaura studiju programmas students Dāvis Suharevskis bija galvenās lomas atveidotājs latviešu spēlfilmā "Piļsāta pi upis", par ko 2020. gadā saņēma Lielā Kristapa balvu par labāko aktierdarbu. 

"Lepojamies ar zinātnei uzticīgiem palikušiem un zinātnē strādājošiem speciālistiem. Ar mācībspēkiem, kuri ir gan izcili zinātnieki, gan aizrautīgi mācībspēki un dzīves skolotāji. Pieminēšu vien dažus: profesors Jānis Kloviņš, kurš Covid-19 epidēmijas krīzes laikā bija un joprojām ir biežs TV un radio raidījumu viesis, skaidrojot vīrusa vairošanās un izplatības ceļus. Viņš šajā gadā saņēma valsts augstāko apbalvojumu Atzinības krustu un pagājušajā gadā "Gada rīdzinieka 2021" titulu. Profesors Īzaks Rašals – valsts augstākā apbalvojuma – Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris 2017. gadā, asoc. profesore Līga Plakane – izcila docētāja un alpīniste, Sporta zinātnes maģistra studiju programmas vadītāja – pirmā sieviete no Baltijas valstīm, kura 2007. gadā pārsniedza 8000 m virsotni (Čo Ojas virsotne Himalajos)," lepojas dekāne. 

Karjeras iespējas – plašas 

"Bioloģija ir plaša joma, kas ir gan labi, gan sarežģīti. Studentam ir jāsaprot, kādā jomā specializēties, kādas savas prasmes attīstīt, jo nevari būt unikāls it visā. Studiju laikā jaunietis tiek līdz šai saprašanai: pirmajos gados iegūst vispārīgas zināšanas, un vēlāk jau pats var atsijāt sev svarīgāko. 

Galvenais – izprast, kurš ir tas bioloģijas virziens, kas pašam interesē. Būtiski, lai profesionālā nodarbošanās rada prieku, un ne mazāk svarīgi – arī ienākumus. Mans ceļš bija praktiskā uzņēmējdarbība. Man patīk radīt to, ko var pārdot. Ne velti man kaut kā netīšām sanāca, ka es pat e-pasta parakstu esmu izveidojis: zinātnieks ar uzņēmēja dvēseli," saka Mārtiņš Borodušķis. 

Fakultātes dekāne, runājot par studentu perspektīvām pēc absolvēšanas, papildina: "Karjeras iespējas ir visai plašas, un liela nozīme ir būt "pareizā laikā pareizā vietā". Absolventi var strādāt atbilstoši specializācijai, t.sk., valsts pārvaldes institūcijās, lietišķajās laboratorijās, zinātnē vai veidot akadēmisko karjeru, kuras neatņemama daļa arī ir zinātniskais darbs." 

Viņa min dažus piemērus, atkarībā no studiju apguves: bioloģijas un biotehnoloģijas programmas absolventiem darba iespējas ir universitātēs un pētnieciskajos institūtos (kā zinātniskie asistenti vai laboranti). Biologus labprāt gaida dažādās dabas aizsardzības institūcijās, uzņēmumu laboratorijās, kas saistīti ar biotehnoloģijām, mikrobioloģiju un molekulāro bioloģiju (piemēram, Rīgas ūdens), vides jomas uzņēmumos, selekcijas un izmēģinājumu stacijās, medicīnas un veterinārmedicīnas iestādēs (Bior), muzejos, nevalstiskās organizācijās. Pēc studijām maģistrantūrā darba iespējas ir ievērojami plašākas, tai skaitā, veidojot savus uzņēmumus, piemēram, vides novērtējuma ekspertīžu veikšanā vai inovatīvu produktu veidošanā. 

Biotehnologi strādā pārtikas, lauksaimniecības, medicīnas, atkritumu pārstrādes u.c. jomu uzņēmumos. Biotehnoloģija un bioinženierija ir interesanta un dinamiski augoša joma, kas turpina radīt arvien jaunas darba iespējas, saka dekāne. Viņu papildina Mārtiņš Borodušķis: "Biotehnoloģiju attīstība šī brīža izaugsmes potenciāla ziņā ir apmēram turpat, kur IT nozare bija pirms vairāk nekā 20 gadiem. Šai nozarei paredzama ļoti strauja attīstība un ir daudz iespēju. Tā mainīs un jau maina mūsu paradumus un dzīvi, piemēram, to, ko un kā ēdam. Jau radies mākslīgais piens, gaļa. Laikmeta aktualitāte ir arī molekulārā inženierija, tās rezultātus jau varējām redzēt, cik ātri mūsdienās tiek izstrādātas vakcīnas," uzsver M. Borodušķis. 

Uzturzinātnes studiju absolventi ne tikai sniedz konsultācijas par veselīgu uzturu un izstrādā jaunus un veselīgus pārtikas produktus pārtikas ražošanas uzņēmumos, bet arī iesaistās veselības izglītības programmu veidošanā un īstenošanā, piedalās valsts pārtikas, uztura un veselības politikas veidošanā un īstenošanā, veic zinātniski pētniecisko darbību uzturzinātnes jomā. Pabeidzot studijas par sporta zinātni, absolventi var strādāt sporta slodžu pētniecības un medicīnas centros, sporta aģentūrās un biedrībās, federācijās, sporta medicīniskās rehabilitācijas centros, sporta augstskolās, kā arī jau kā kvalificēti speciālisti sadarboties ar citu nozaru pārstāvjiem (pārtikas tehnologiem (jaunu funkcionālu pārtikas produktu izveidē), ar inženieriem (jaunas mērierīces), speciālistiem datorzinātnēs (iegūto sensoru, virtuālās realitātes modelēšana) u.c). 

Fakultātes absolvents Mārtiņš Borodušķis atzīst, ka šobrīd, redzot, kādas iespējas studentiem paveras mācību laikā (un arī pēc studijām) un kā mainījusies mācību vide, liekoties, ka kopš paša studiju beigšanas pagājušas pat vairākas desmitgades, lai gan vien nedaudz vairāk kā 10 gadi. "Universitāte būvē jauno kampusu, un, kas attiecas uz dabas zinātnēm, plānota ir arī "Tehnoloģiju māja", kas dos iespējas strādāt jau pie mērogošanas, radot augstākas tehnoloģijas gatavības līmeņa produktus, vēl vairāk vērsti uz industriju un jaunu tautsaimniecības izaicinājumu risināšanu," secina viņš. 

„Visam pamatā ir ķīmija – dzīvības un mīlestības ķīmija pret visu, ko mēs darām,” saka Bioloģijas fakultātes dekāne Līga Ozoliņa Molla. 


Uzzini vairāk par Bioloģijas fakultāti: https://www.bf.lu.lv/lv/ 

Vienotā pieteikšanās koledžas un bakalaura studijām notiek no 5. līdz 18. jūlijam portālā www.latvija.lv, uzņemšana maģistra līmeņa studijās no 4. līdz 15. jūlijam. Uzzini vairāk www.gribustudet.lv 

Lai uzzinātu par aktuālo LU un skolēnu pasākumiem – piesakies jaunumiem: https://www.lu.lv/gribustudet/piesakies-jaunumiem/ 

Dalīties

Saistītais saturs

Eiropas izglītības telpa topošajiem mediķiem
22.06.2022.

Eiropas izglītības telpa topošajiem mediķiem

Juristiem aroda zinību apguve noris visu mūžu
22.06.2022.

Juristiem aroda zinību apguve noris visu mūžu

Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte: radošu, inovatīvu līderu kalve
21.06.2022.

Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte: radošu, inovatīvu līderu kalve

Nākotne ir digitalizācijā – studijas datorzinātnē ieliek labus pamatus karjerai IT
21.06.2022.

Nākotne ir digitalizācijā – studijas datorzinātnē ieliek labus pamatus karjerai IT

Pacietība un pedantisms – ķīmiķu 'pamatkomponente'
20.06.2022.

Pacietība un pedantisms – ķīmiķu 'pamatkomponente'

Studijas ģeogrāfos dod izpratni par mainīgo pasauli un norisēm Zemē, dabā un tautā 
17.06.2022.

Studijas ģeogrāfos dod izpratni par mainīgo pasauli un norisēm Zemē, dabā un tautā 

'Fizmati' – nemainīgi augsta kvalitātes zīme eksaktajām studijām 
16.06.2022.

'Fizmati' – nemainīgi augsta kvalitātes zīme eksaktajām studijām